Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas aizsardzībā vējo jaunas vēsmas, vecie priekšstati pastumti malā, mērauklas mainījušās. Realitāte pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā paplašinājusies līdz atziņai, ka draudi mūsu mājām un sētām ir ļoti tieši un tuvi.

Ja jau nevaldāmie krievi dzīrušies Amerikai ņemt nost Aļasku, okupācijas karaspēks var iebrukt arī Latvijā, tādēļ nepieciešams daudz lielāks skaits vīru spēka gados un zaļoksnu jaunekļu ar pamatzināšanām, kā apieties ar ieročiem, lai sargātu dzimteni. Tiek atjaunots obligātais iesaukums, pagaidām nobēdzināts aiz termina “valsts aizsardzības dienests”, un vispārējai karaklausībai tiks padoti puisieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem.

Daļā civilistu valsts militarizēšanās izsaukusi sašutuma vētru un negācijas, daudzi iešanu dienēt armijā uztvēruši gariem zobiem. Sarūkot uzticamu savas tautas dēlu, tēvzemes patriotu skaitam, tas bija gaidāms.

Jūtams, ka mūsu zelta jaunatne, centra skolu audzēkņi, ģimnāzisti, študentes nav tik dedzīgi un aizrautīgi cīņā par savu valsti, kādi kumeļu gados bija viņu tēvutēvi, un nealkst atkārtot Cēsu skolnieku un Studentu rotas varoņdarbus, nevēlas spodrināt leģionāru un latviešu strēlnieku nevīstošo kauju slavu.

Viņi lavās prom. Lai tas darbiņš paliek brašākiem zēniem – Rīgas nomales čaļiem, zilo ezeru zemes un mazpilsētu pāķiem, kuri gatavi vilkt aiz sevis kaut ozola vāli, lai aizstāvētu tēviju, un griezīs krūtis pretī krieviem vai prūšiem. “Kafejas latte” dzērēji, hipsteri tikmēr bēgs prom ar velosipēdu, nevis cīnīsies.

Reliģiozi un dievbijīgi jaunekļi, pacifisti devuši zvērestu neņemt rokā šaujamo un nedarīt pāri pat ne mušai. Memļaki, kas nejaudā noskriet 400 metru stadiona apli, tušņi, kas nevar pievilkties pie stieņa un piepumpēties, atspiežoties guļus, vairāk par trim reizēm, rešņi, kam grūti pieliekties, lai sasietu kurpju šņores, – datortaustiņu klabinātāju, plānā galdiņa urbēju ar salīkuša pīpeskāta ķermenisko komplekciju jau kopš tīņa gadiem mums ir, ka biezs.

Tā arī viņi atzīstas – esmu tizlenis, nožēlojams gnīda, deru tikai večiņu baidīšanai un lieciet mani mierā.

Pret obligāto dienestu protestē jaunā audze, kam galvās sadētas liberastijas oliņas, vegāni, vides draugi un dzīvnieciņu aizstāvji, kam “riebj nogalināt”. Karotāji nebūs mīkstumiņi pūpēži, kuri elementāri nespēs panest savu svaru, uzkabes smagumu, bruņuvesti un automātu. Tad vēl atskaitiet aprēķinātājus, kuriem rekrutēšana pārtrauks augstskolas gaitas, nostopēs keramiķa profesijas apgūšanu vai mazkustīga kantora darbinieka karjeru, tā vietā liekot strādāt ar lāpstu un piedāvājot iepazīties ar šauteni. Atskaitiet arī brunčumedniekus, kuri raduši ieņemt cita veida cietokšņus, nevis militāros nocietinājumus.

Kāpēc sabojāt runču laiku un skaisto jaunību – iesauciet pavecākus minčus, spriež šie donžuāni. Savu dēlu tīšuprāt briesmās nesūtīšu! – iespraudusi rokas sānos, kareivīgi raportēs māmiņa, kurai doma vien par šķiršanos no mīļumiņa uz apaļiem 11 mēnešiem uzdzen tirpas. Mazgāts rožūdenī, tīstīts vatē, dabīgi, memmesdēliņš dienesta grūtībās noberzīs kājas un uz kakla uzmetīsies augonis!

Puisītis armijā samācīsies lamuvārdus! Redz, kā salasās argumenti pret karadienestu un iesaukumam pakļautie, kā jāiet armijā, tā grasās – špudūks! – un krūmos iekšā! Nebrīnīsimies par padsmitgadniekiem ar mentālām problēmām, par kuriem pēc pavēstes saņemšanas lasīsim – vakar pulksten četros no rīta jauns cilvēks no Vanšu tilta ielēcis Daugavā!

Cik liels pēc šāda atbiruma savāksies latviešu – karotāju pulks? Tad režisoram Alvim Hermanim ir pamats dot “baisu diagnozi” un teikt par puvi sabiedrībā, ka Latviju apdzīvo tikai patērētāji, kuri vēlas parazitēt uz valsts rēķina, kuriem nav apjēgas nedz par nacionālo piederību, nedz par tēviju.

Bet nebūs tik traki. Mums ir daudz patriotisku, sportisku čaļu, kam nav problēmu ar fizisko un kuri izdzīvošanas skolā sit pušu jebkuru “boiskautu”. Mīkstpēdiņiem paskaidros, ka nav obligāti jābūt frontes pirmajā līnijā, kādam jābūvē tanku aizsprosti, jārok ierakumi, jāpalīdz evakuācijā un jāapsargā gūstekņi. Arī tam jāapmāca.

Tiem, kas ieplānojuši mierīgu eksistenci ēnā zem banānkoka, jāgatavojas, ka atradīs arī slēptuvē Āfrikā. Izraēlā tos, kas atsakās dienēt, ieslogot uz gadu cietumā. Latvijā atradīs humānākus piespiedu līdzekļus, sodot, kontrolējot, liedzot ar ierobežojumiem ieņemt amatus, studēt budžetā, atņemot pilsoņa pasi.

Kaut kā izveidosim savas dzimtenes gaisa, jūras un sauszemes vairogu – nacionālos bruņotos spēkus kā patriotisma skolu, kur pāraudzina nelojālos, kur audzina zēnus par vīriem un kur uzkačā briļļainu intelbeņķi par muskuļu kalnu!

Novērtē šo rakstu:

41
61

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...