Mīkstpēdiņiem paskaidros, ka nav obligāti jābūt frontes pirmajā līnijā
Egils Līcītis, AS Latvijas Mediji17.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas aizsardzībā vējo jaunas vēsmas, vecie priekšstati pastumti malā, mērauklas mainījušās. Realitāte pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā paplašinājusies līdz atziņai, ka draudi mūsu mājām un sētām ir ļoti tieši un tuvi.
Ja jau nevaldāmie krievi dzīrušies Amerikai ņemt nost Aļasku, okupācijas karaspēks var iebrukt arī Latvijā, tādēļ nepieciešams daudz lielāks skaits vīru spēka gados un zaļoksnu jaunekļu ar pamatzināšanām, kā apieties ar ieročiem, lai sargātu dzimteni. Tiek atjaunots obligātais iesaukums, pagaidām nobēdzināts aiz termina “valsts aizsardzības dienests”, un vispārējai karaklausībai tiks padoti puisieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Daļā civilistu valsts militarizēšanās izsaukusi sašutuma vētru un negācijas, daudzi iešanu dienēt armijā uztvēruši gariem zobiem. Sarūkot uzticamu savas tautas dēlu, tēvzemes patriotu skaitam, tas bija gaidāms.
Jūtams, ka mūsu zelta jaunatne, centra skolu audzēkņi, ģimnāzisti, študentes nav tik dedzīgi un aizrautīgi cīņā par savu valsti, kādi kumeļu gados bija viņu tēvutēvi, un nealkst atkārtot Cēsu skolnieku un Studentu rotas varoņdarbus, nevēlas spodrināt leģionāru un latviešu strēlnieku nevīstošo kauju slavu.
Viņi lavās prom. Lai tas darbiņš paliek brašākiem zēniem – Rīgas nomales čaļiem, zilo ezeru zemes un mazpilsētu pāķiem, kuri gatavi vilkt aiz sevis kaut ozola vāli, lai aizstāvētu tēviju, un griezīs krūtis pretī krieviem vai prūšiem. “Kafejas latte” dzērēji, hipsteri tikmēr bēgs prom ar velosipēdu, nevis cīnīsies.
Reliģiozi un dievbijīgi jaunekļi, pacifisti devuši zvērestu neņemt rokā šaujamo un nedarīt pāri pat ne mušai. Memļaki, kas nejaudā noskriet 400 metru stadiona apli, tušņi, kas nevar pievilkties pie stieņa un piepumpēties, atspiežoties guļus, vairāk par trim reizēm, rešņi, kam grūti pieliekties, lai sasietu kurpju šņores, – datortaustiņu klabinātāju, plānā galdiņa urbēju ar salīkuša pīpeskāta ķermenisko komplekciju jau kopš tīņa gadiem mums ir, ka biezs.
Tā arī viņi atzīstas – esmu tizlenis, nožēlojams gnīda, deru tikai večiņu baidīšanai un lieciet mani mierā.
Pret obligāto dienestu protestē jaunā audze, kam galvās sadētas liberastijas oliņas, vegāni, vides draugi un dzīvnieciņu aizstāvji, kam “riebj nogalināt”. Karotāji nebūs mīkstumiņi pūpēži, kuri elementāri nespēs panest savu svaru, uzkabes smagumu, bruņuvesti un automātu. Tad vēl atskaitiet aprēķinātājus, kuriem rekrutēšana pārtrauks augstskolas gaitas, nostopēs keramiķa profesijas apgūšanu vai mazkustīga kantora darbinieka karjeru, tā vietā liekot strādāt ar lāpstu un piedāvājot iepazīties ar šauteni. Atskaitiet arī brunčumedniekus, kuri raduši ieņemt cita veida cietokšņus, nevis militāros nocietinājumus.
Kāpēc sabojāt runču laiku un skaisto jaunību – iesauciet pavecākus minčus, spriež šie donžuāni. Savu dēlu tīšuprāt briesmās nesūtīšu! – iespraudusi rokas sānos, kareivīgi raportēs māmiņa, kurai doma vien par šķiršanos no mīļumiņa uz apaļiem 11 mēnešiem uzdzen tirpas. Mazgāts rožūdenī, tīstīts vatē, dabīgi, memmesdēliņš dienesta grūtībās noberzīs kājas un uz kakla uzmetīsies augonis!
Puisītis armijā samācīsies lamuvārdus! Redz, kā salasās argumenti pret karadienestu un iesaukumam pakļautie, kā jāiet armijā, tā grasās – špudūks! – un krūmos iekšā! Nebrīnīsimies par padsmitgadniekiem ar mentālām problēmām, par kuriem pēc pavēstes saņemšanas lasīsim – vakar pulksten četros no rīta jauns cilvēks no Vanšu tilta ielēcis Daugavā!
Cik liels pēc šāda atbiruma savāksies latviešu – karotāju pulks? Tad režisoram Alvim Hermanim ir pamats dot “baisu diagnozi” un teikt par puvi sabiedrībā, ka Latviju apdzīvo tikai patērētāji, kuri vēlas parazitēt uz valsts rēķina, kuriem nav apjēgas nedz par nacionālo piederību, nedz par tēviju.
Bet nebūs tik traki. Mums ir daudz patriotisku, sportisku čaļu, kam nav problēmu ar fizisko un kuri izdzīvošanas skolā sit pušu jebkuru “boiskautu”. Mīkstpēdiņiem paskaidros, ka nav obligāti jābūt frontes pirmajā līnijā, kādam jābūvē tanku aizsprosti, jārok ierakumi, jāpalīdz evakuācijā un jāapsargā gūstekņi. Arī tam jāapmāca.
Tiem, kas ieplānojuši mierīgu eksistenci ēnā zem banānkoka, jāgatavojas, ka atradīs arī slēptuvē Āfrikā. Izraēlā tos, kas atsakās dienēt, ieslogot uz gadu cietumā. Latvijā atradīs humānākus piespiedu līdzekļus, sodot, kontrolējot, liedzot ar ierobežojumiem ieņemt amatus, studēt budžetā, atņemot pilsoņa pasi.
Kaut kā izveidosim savas dzimtenes gaisa, jūras un sauszemes vairogu – nacionālos bruņotos spēkus kā patriotisma skolu, kur pāraudzina nelojālos, kur audzina zēnus par vīriem un kur uzkačā briļļainu intelbeņķi par muskuļu kalnu!
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
