Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2018. gadā pēkšņi uzspīdēja juristes Milanas Beļevičas zvaigzne. Nevienam līdz šim nepazīstama juriste pēkšņi ne tikai noslēdza veiksmīgu līgumu ar vienu no Valērija Maligina meitām – Niku Saveļjevu, bet arī kļuva par AS Olainfarm valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu vienpersoniski un parakstīt uzņēmuma vārdā jebkādus dokumentus.

Neskatoties uz to, ka šī gada 13. jūnijā viņa zaudēja gan Nikas Saveļjevas, gan Irinas Maliginas uzticību, šķiroties no valdes priekšsēdētājas amata SIA Olmafarm (lielākais Olainfarm akcionārs ar 42,56% akciju), viņa vēl joprojām turpina darbu Olainfarm valdē un ikdienā pieņem lēmums par koncerna nākotni un attīstību.

Interesants ir fakts, ka, ja par izglītību un savām profesionālajam iemaņām, pati Milana Beļeviča stāsta daudz un plaši, tad par darba pieredzi viņa stāstīt izvairās, vien pieminot, ka lasa lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē un ilgus gadus palīdzējusi vīram viņā biznesā ar juridiskiem jautājumiem.

Savās intervijās viņa vienmēr min, ka ir ieguvusi doktora grādu tiesību zinātnēs Rīgas Stradiņa universitātē. Viņas iesniegtajā CV Nasdaq Riga biržai ir ieraksts par doktorantūru tiesībzinātnēs no 2009 līdz 2012. gadam. Savukārt publiski pieejama informācija liecina vien par to, ka Milana Beļeviča iestājās doktorantūrā, bet tā arī nepabeidza to, jo neaizstāvēja savu promocijas darbu. Tā zinātniskais vadītājs bija Rīgas Stradiņa universitātes prodekāns Dr. iur. Jānis Grasis.

Universitātes arhīva informācija liecina, ka 2013. gada 29. novembrī Milana Beļeviča bija pat saņēmusi Stradiņa universitātes doktoranta stipendiju noslēguma darba rakstīšanai, bet tas nelīdzēja. Taisnības labad ir jāpiemin, ka kopā ar savu zinātniskā darba vadītāju 2016. gadā, viņa ir uzrakstījusi rakstu “General anti-avoidance rule in Latvian tax law”, kur minēja, ka ir kandidāte uz doktora grāda iegūšanu.

Izskatās, kā tā nebūt nav pirmā reize, kad Milana Beļeviča izliekas par to, kas patiesībā nav. Tā iepriekš masu medijos jau izskanēja informācija par viņas identitātes maiņu un to, ka kādreiz viņa saukusi sevi par Ludmilu Breči.

Kā rāda publiskie dati, 1977. gadā dzimusī Milana Beļeviča bija valdes locekle SIA Antik4Unik (līdz 2019. gada 27. jūlijam, pašlaik valdes loceklis ir Milanas Beļevičas vīrs) un SIA b2b konsultants (abās viņa ir arī vienīgais īpašnieks), kā arī amatpersona nodibinājumos BB Fonds un Kopīgā nākotne.

Kā pati M. Beļeviča norādīja, dibinot uzņēmumu 2017. gadā, SIA Antik4Unik nodarbojas ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos. Patiesībā zem šī formulējuma, iespējams, slēpjas antīku juvelierizstrādājumu tirdzniecība.


Sociālajā tīklā Facebook ir atrodama slēgta antīko juvelierizstrādājumu mīlētāju/kolekcionāru grupa ar tādu pašu nosaukumu Antik4Unik, kuru administrē divas personas – Olga Balicka (Milānas Beļevičas mātes vārds un uzvārds) un Ludmila Belomenko, kuras profila bildē ir pēc izskata Milanai Beļevičai ļoti līdzīga persona.


Savukārt tirdzniecības platformā Etsy.com ir atrodams antīko juvelierizstrādājumu veikals Antik4Unik, kur, spriežot pēc apraksta, no Rīgas ir iespējams pasūtīt un nopirkt antīkas dārglietas, kuras tiek sūtītas ar pasta starpniecību pa visu pasauli.


Spriežot pēc Etsy.com statistikas, laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadā caur šo platformu pārdotas 111 antīkas dārglietas. Faktu, ka Milana Beļeviča varētu būt cieši saistīta ar šo veikalu, apstiprina arī tas, ka viens no pircējiem savā komentārā piemin kādu Milanu, pie kuras vienmēr ir patīkami iepirkties.


Izskatās, ka Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūrā iegūtas zināšanas par e-komerciju un nodokļu apiešanu ir noderējušas, jo, kā liecina publiski pieejama informācija, 2018. gadā pats uzņēmums Antik4Unik nodokļos ir samaksājis vien 400 euro. Šeit, protams, varētu būt viela VID pārbaudei, jo pēdējie darījumi veikalā notikuši samērā nesen un ir datēti ar 2019. gada augustu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

71
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...