Milana Beļeviča – vienkārši mele, nodokļu krāpniece un naudas atmazgātāja?
Pietiek lasītājs31.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2018. gadā pēkšņi uzspīdēja juristes Milanas Beļevičas zvaigzne. Nevienam līdz šim nepazīstama juriste pēkšņi ne tikai noslēdza veiksmīgu līgumu ar vienu no Valērija Maligina meitām – Niku Saveļjevu, bet arī kļuva par AS Olainfarm valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu vienpersoniski un parakstīt uzņēmuma vārdā jebkādus dokumentus.
Neskatoties uz to, ka šī gada 13. jūnijā viņa zaudēja gan Nikas Saveļjevas, gan Irinas Maliginas uzticību, šķiroties no valdes priekšsēdētājas amata SIA Olmafarm (lielākais Olainfarm akcionārs ar 42,56% akciju), viņa vēl joprojām turpina darbu Olainfarm valdē un ikdienā pieņem lēmums par koncerna nākotni un attīstību.
Interesants ir fakts, ka, ja par izglītību un savām profesionālajam iemaņām, pati Milana Beļeviča stāsta daudz un plaši, tad par darba pieredzi viņa stāstīt izvairās, vien pieminot, ka lasa lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē un ilgus gadus palīdzējusi vīram viņā biznesā ar juridiskiem jautājumiem.
Savās intervijās viņa vienmēr min, ka ir ieguvusi doktora grādu tiesību zinātnēs Rīgas Stradiņa universitātē. Viņas iesniegtajā CV Nasdaq Riga biržai ir ieraksts par doktorantūru tiesībzinātnēs no 2009 līdz 2012. gadam. Savukārt publiski pieejama informācija liecina vien par to, ka Milana Beļeviča iestājās doktorantūrā, bet tā arī nepabeidza to, jo neaizstāvēja savu promocijas darbu. Tā zinātniskais vadītājs bija Rīgas Stradiņa universitātes prodekāns Dr. iur. Jānis Grasis.
Universitātes arhīva informācija liecina, ka 2013. gada 29. novembrī Milana Beļeviča bija pat saņēmusi Stradiņa universitātes doktoranta stipendiju noslēguma darba rakstīšanai, bet tas nelīdzēja. Taisnības labad ir jāpiemin, ka kopā ar savu zinātniskā darba vadītāju 2016. gadā, viņa ir uzrakstījusi rakstu “General anti-avoidance rule in Latvian tax law”, kur minēja, ka ir kandidāte uz doktora grāda iegūšanu.
Izskatās, kā tā nebūt nav pirmā reize, kad Milana Beļeviča izliekas par to, kas patiesībā nav. Tā iepriekš masu medijos jau izskanēja informācija par viņas identitātes maiņu un to, ka kādreiz viņa saukusi sevi par Ludmilu Breči.
Kā rāda publiskie dati, 1977. gadā dzimusī Milana Beļeviča bija valdes locekle SIA Antik4Unik (līdz 2019. gada 27. jūlijam, pašlaik valdes loceklis ir Milanas Beļevičas vīrs) un SIA b2b konsultants (abās viņa ir arī vienīgais īpašnieks), kā arī amatpersona nodibinājumos BB Fonds un Kopīgā nākotne.
Kā pati M. Beļeviča norādīja, dibinot uzņēmumu 2017. gadā, SIA Antik4Unik nodarbojas ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos. Patiesībā zem šī formulējuma, iespējams, slēpjas antīku juvelierizstrādājumu tirdzniecība.
Sociālajā tīklā Facebook ir atrodama slēgta antīko juvelierizstrādājumu mīlētāju/kolekcionāru grupa ar tādu pašu nosaukumu Antik4Unik, kuru administrē divas personas – Olga Balicka (Milānas Beļevičas mātes vārds un uzvārds) un Ludmila Belomenko, kuras profila bildē ir pēc izskata Milanai Beļevičai ļoti līdzīga persona.
Savukārt tirdzniecības platformā Etsy.com ir atrodams antīko juvelierizstrādājumu veikals Antik4Unik, kur, spriežot pēc apraksta, no Rīgas ir iespējams pasūtīt un nopirkt antīkas dārglietas, kuras tiek sūtītas ar pasta starpniecību pa visu pasauli.
Spriežot pēc Etsy.com statistikas, laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadā caur šo platformu pārdotas 111 antīkas dārglietas. Faktu, ka Milana Beļeviča varētu būt cieši saistīta ar šo veikalu, apstiprina arī tas, ka viens no pircējiem savā komentārā piemin kādu Milanu, pie kuras vienmēr ir patīkami iepirkties.
Izskatās, ka Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūrā iegūtas zināšanas par e-komerciju un nodokļu apiešanu ir noderējušas, jo, kā liecina publiski pieejama informācija, 2018. gadā pats uzņēmums Antik4Unik nodokļos ir samaksājis vien 400 euro. Šeit, protams, varētu būt viela VID pārbaudei, jo pēdējie darījumi veikalā notikuši samērā nesen un ir datēti ar 2019. gada augustu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
