Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts
25.12.2020.
Komentāri (30)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada Mariju un Jāzepu, un Bērniņu, kas gulēja silē. Lk 2,16

Ziemassvētki ir prieka, miera un pateicības svētki. Pateicamies un priecājamies par to, ka Dievs ir, ka mēs viņam rūpam, ka viņš ir tuvāk nekā mēs varam iedomāties. Šī prieka un pateicības iemesls ir no debesīm nākušais Vārds, tapis miesa Jēzus Kristus personā, un kuru pasaule pirmoreiz ieraudzīja kā mazu bērniņu Bētlemes stallītī. Bērni pieaugušajos rada prieku un cerību par nākotni. Bērns Jēzus jau gadu simtiem ir prieka un cerības avots kristiešiem un labas gribas cilvēkiem.

Uz ko Jēzus mūs aicina Ziemassvētkos? Varbūt jaundzimušais Emmanuēls jeb Dievs ar mums aicina mūs vairāk pateikties par tām mazajām un lielajām lietām, kuras ikdienā liekas pašsaprotamas. Varbūt Jēzus aicina mūs ne tikai izgreznot svētku eglīti, bet arī savu dvēseli ar to skaistumu, kas nav tikai ārēji redzams, bet ir apslēpts un ārēji izpaužas mūsu labajos darbos un cieņpilnā, atbildīgā attieksmē gan pret sevi, gan pret citiem. Labā vēsts ir tā, ka mums nav jāpaveic kaut kādi varoņdarbi, lai izgreznotu savu dvēseli. Jēzus mūs aicina būt uzticīgiem mazās lietās – tas ir veikt savus ikdienas pienākumus kā paša Dieva uzticētus.

Mūsdienās vārds ‘mīlestība’ bieži vien ir zaudējis savu patieso nozīmi. Ar šo vārdu parasti apzīmējam pieķeršanos kādam cilvēkam vai divu cilvēku intīmās attiecības. Bet patiesībā mīlēt otru nozīmē vēlēt viņam labu, darīt visu, lai otra persona var augt, attīstīties, justies novērtēta un būt laimīga. Šādu nostāju varēsim saglabāt tad, ja nemitīgi apzināsimies Dieva mīlestību uz mums, kā arī to, ka mēs visi esam Viņam dārgi.

Patiesi mīlēt otru varam tad, ja protam pareizi mīlēt sevi. Mīlestība pret sevi nenozīmē izdabāšanu savām iegribām. Nevarēsim otram dāvāt patiesu mīlestību, ja mūsu sirds būs noslēgusies egoismā, vai pirmajā vietā mums būs pašlabums. Pareizi mīlēt sevi, pirmkārt, ir pieņemt sevi tādu, kāds es esmu – ar visiem talantiem un arī vājībām; otrkārt, censties atklāt to ceļu dzīvē, pa kuru iet Dievs mani aicina, un būt uzticīgam tam. Ja visi cilvēki apzinātos savu aicinājumu, sūtību un izturētos pret to ar atbildību, pasaule būtu pavisam citāda.

Tas būtu jāatceras, dzīvojot tādā sabiedrībā, kāda ir Latvijā – daudznacionālā un daudzkonfesionālā. Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru, ar kuru „esam vienā laivā” – saka pāvests Francisks. Tieši par manu līdzcilvēku Kungs kādreiz jautās – vai tu viņam devi ēst, dzert, vai tu viņu apģērbi? Mainīt sabiedrību varam, tikai izmainot savu attieksmi pret to, kurš ir mums blakus. Ja viņš kļūs laimīgāks, no tā iegūs visi. 

Daudzi svētie ir bijuši priecīgi uzupurēties Dieva un līdzcilvēku labā. Varbūt šajos īpašajos Ziemassvētkos Jēzus arī mūs aicina rast prieku, kopīga labuma vārdā atsakoties no ierastajām Ziemassvētku tradīcijām – iepirkšanās, koncertu apmeklēšanas, draugu apmeklēšanas, tā vietā ziedojot savus līdzekļus? Kā katru gadu, arī šoziem atvērt savu sirdi uz otra vajadzībām aicina dažādas labdarības akcijas.

Varbūt tas, ka mums sevi kaut kādā lietā ir jāierobežo, mūs sāpina, jo galu galā vēsturiskā atmiņa atgādina, ka ir bijuši ilgstoši laika posmi, kad mūsu brīvība un labklājība ir tikusi ierobežota, bet mums jāatceras tā bibliskā patiesība, ka Dievs bieži vien pieļauj to, ka mēs zaudējam kontroli pār savu dzīvi, lai augtu mūsu paļāvība un uzticēšanās viņam.

Šajos Ziemassvētkos esam aicināti mīlēt un pateikties Dievam arī par mūsu kopīgajām mājām – Zemi. Citas Saules sistēmas planētas ir dzīvībai nepiemēroti akmeņu, putekļu un gāzu tuksneši. Bet Zemi Radītājs ir dāvājis cilvēkiem par mājvietu kā līgavainis, kas savai līgavai ir sagatavojis skaistu māju ar plaukstošu dārzu ap to. Vai mēs apzināmies, ka mīlestību pret Dievu varam izpaust arī cieņpilnā attieksmē pret viņa radību?

No kā varam mācīties mīlēt? Mūsu tuvākie skolotāji ir mūsu vecāki. Tāpēc vēlos pateikties saviem vecākiem par viņu pašaizliedzīgo ieguldījumu manas izaugsmes ceļā. Vēlos pateikties visiem vecākiem, kuri ar pašaizliedzību, reizēm ar varonīgu upurgatavību rūpējas par savu bērnu audzināšanu, veicinot to, kas bērniem ļauj uzplaukt, un sargājot no tā, kas var tiem kaitēt šīs zemes dzīves un mūžības perspektīvā. 

Mums katram ir nepieciešams tāds Skolotājs, kurš parāda mīlestības skaistumu. Vēl vairāk, kurš parāda īstās Mīlestības avotu – Dievu. Tāpēc šajos Ziemassvētkos novēlu ikvienam no mums no jauna piedzīvot patiesas mīlestības atklāsmi – vai caur tuvu cilvēku, vai caur kādu notikumu, bet jo īpaši, uzlūkojot silē gulošo Bērnu, kas ir Dieva mīlestības pret cilvēku augstākā izpausme.

Priecīgus un mierpilnus Kristus dzimšanas svētkus!

Novērtē šo rakstu:

23
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...