Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāvi šodien ekskluzīvi publicējam fragmentu no topošās Lato Lapsas jaunās ceļojumu grāmatas par piedzīvoto kopumā trīspadsmit Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstīs. Gaidāms, ka grāmata - no kuras pašlaik uzrakstīta nepilna puse - apgādā Dienas Grāmataiznāks šā gada rudenī.

Kā mums tas jau sen ir pilnīgi zināms no radio, TV, interneta un gudriem ekspertiem, Venecuēlā valda diktators - plānprātiņš. Gandrīz vai kaut kāds Hitlera un Sadama attāls radinieks. Pēdējos gados gan viņš ir saķēris vēzi un palicis nemanāmāks, bet vienalga - plānprātiņš, par kuru šo rindu rakstīšanas brīdī nudien nav skaidrs, cik ilgi viņš vēl novilks un vai nebūs tā, ka pēc viņa nāves izrādīsies, ka visa viņa organizētā un iedvesmotā "Bolivāra revolūcija" ir bijusi tikai viena cilvēka teātris.

Pustraks, bet varbūt arī pavisam traks puskomunistisks diktators, kas iznīcinājis visu valsts ekonomiku, pēc savām dīvainajām iegribām izķiņķelējis miljardu miljardus naftas ienākumu, sanaidojis sabiedrības slāņus, protams, arī samīdījis kājām demokrātiju, cilvēktiesības un visas Rietumu civilizētās vērtības - Putina draugs, tāds „Kastro ar naftu”. Vienkārši brūns cilvēkveidīgs mērkaķis, kā uzskata daudzi izglītotās un turīgās elites pārstāvji, kurus viņš savukārt ir publiski lamājis par kviecošajām cūkām un vampīriem. Neaudzināts, prasts, primitīvs lops, kurš savulaik Valentīna dienā, uzstājoties valsts televīzijā, savai toreizējai sievai no ekrāna paziņoja: „Marisabel, šonakt tu savu dabūsi!”

Tas, kas nav tik skaidrs, ir - kāpēc šis plānprātiņš šeit jau tik ilgi ir turējies pie varas? Kāpēc viņu - tādu brūnu pusmērkaķi - vispār ievēlēja vēlēšanās, par kurām neviens neteica, ka tās nebūtu bijušas godīgas un demokrātiskas? Un kāpēc viņu pārvēlēja vēl un vēl - jau atkal vēlēšanās, kuras Dienvidamerikas apstākļiem bija visnotaļ godīgas, kurās opozīcijas kandidāti netika ne ieslodzīti, ne vienkārši piežmiegti zem kāda vientuļa mango koka? Vai gadījumā tomēr nav tā, ka, tāpat kā ir metro Karakasa un virszemes Karakasa, iekšējā Venecuēla un malējā Venecuēla, kaut kā sadalās arī šīs zemes iedzīvotāji, kuru lielai daļai tieši tas, ko dara Čavess, ir šķitis atbalstāms un pat nepieciešams?...

Ja raugāmies uz senākiem laikiem, tad tāpat kā visiem Viljamiem Vokeriem, Simoniem Bolivāriem un Če Gevarām arī Ugo (vai Hugo) Čavesam Friasam nebūt nebija tādas baisas un skarbas bērnības, kam vajadzētu dot vajadzīgo spērienu revolucionāra karjeras virzienā. Čavesa dzimtā pilsētiņa Sabaneta - četrdesmit tūkstoši iedzīvotāju nepārredzamajos Los Llanos plašumos - valsts rietumos, Barinas provincē, cik nu noprotu īsā apmeklējuma laikā, viņa prezidentūras laikos gan ir būtiski mainījusies, saņemot ievērojamas valdības finanšu plūsmas, taču nekas baiss te nav bijis arī 1954. gadā, kad Ugo nāca pasaulē vietējo skolotāju ģimenē.

Jā, dzimtajai mājelei (kuras vietā tagad ir Ugo mātes vārdā nosaukta skola) bijusi māla grīda, kā lielai daļai vietējo trūcīgo iedzīvotāju mitekļu, taču ģimene bijusi pietiekami pārtikusi, un arī Ugo nav bijis cauras dienas jāpavada, vergojot, teiksim, tabakas vai cukurniedru plantācijās, - nedaudz pameklējot, Sabanetā var satikt bariem ļaužu, kuri patiešām ir bijuši personiski pazīstami ar mazo Čavesu (vai arī ļoti vēlas, kaut būtu bijuši pazīstami) un kopā ar mazo Ugito-Hugito spēlējuši beisbolu, laiduši pūķus, zīmējuši, kāpuši kokos un ko tik vēl ne. Starp citu, Ugo brālis Anibals ir Sabanetas mērs, otrs brālis Adans (Ādams) - Barinas provinces gubernators, bet pirms tam astoņus gadus gubernatora posteni ieņēma viņu tēvs - arī Ugo.

Tīņa gados, pateicoties lielajām pēdām, Ugo ticis saukāts Disneja varoņa vārdā - par Gūfiju, taču nav to īpaši pārdzīvojis. Bijis spējīgs beisbola spēlētājs un arī karaskolā iestājies, lai iekļūtu kādā Karakasas beisbola klubā. Taču izrādījās, ka armijā viņam patīk daudz labāk, - tieši tur viņš tā pa īstam un uz visu mūžu aizrāvies ar Simona Bolivāra uzskatiem un varoņdarbiem (nu, vai vismaz visiem tā iestāstījis, ka "mans varonis bija nevis Supermens, bet Bolivārs"), un tieši tur te viņš juties kā zivs ūdenī līdz pat 1992. gadā kopā ar domubiedriem sarīkotajam neveiksmīgajam valsts apvērsuma mēģinājumam.

Tobrīd Venecuēla kārtīgi sēdēja uz naftas adatas un ar visu smagumu izjuta naftas cenu krīzi. Astoņdesmitajos gados valstij nācās piekrist Starptautiskā Valūtas fonda tradicionālajiem ieteikumiem, taču tie venecuēliešiem tik ļoti negāja pie sirds, ka sākās apjomīgi nemieri – viens no to galvenajiem ieganstiem bija autobusu biļešu cenu straujais palielinājums. Rezultātā tā sauktajos pārtikas dumpjos, kas sākās pēc SVF diktētās, tam gluži tradicionālās šoka terapijas, pēc prezidenta Karlosa Andrē Peresa pavēles tika noslaktēti simti cilvēku, - faktiski tas bija otrs Tjananmeņas skvērs, tikai bez īpašas publicitātes.

No apvērsuma nekas nesanāca – taču tas, ko atcerējās plašās tautas masas, bija: jaukais Čavess ar kompanjoniem bijis tā saniknots par šiem slaktiņiem, ka nolēmis noziedzīgo režīmu gāzt. Turklāt vara pieļāva milzīgu kļūdu, ļaujot sakautajam valsts apvērsuma organizētājam uzstāties televīzijā. Nez vai kaut kur citur pasaulē kas tāds vispār būtu iedomājams, taču Venecuēla ir īpaša vieta. Čavess TV ekrānos parādījās nevis sakauts un nožēlojams, bet enerģijas pilns un pārliecinošs savā purpursarkanajā "firmas" beretē un paziņoja, ka por ahora - uz šo brīdi - viņa mērķi vēl nav sasniegti. Tālaika populārais jociņš skanēja - Čavess būtu pelnījis trīsdesmit gadus cietumā: vienu gadu par apvērsuma mēģinājumu, bet divdesmit deviņus - par to, ka tas neizdevās.

Čavess no cietuma tika atbrīvots jau pēc diviem gadiem un pēc iznākšanas uz dažiem gadiem pazuda „tuksnesī” - vienkārši sakot, to vien darīja kā klīda pa valsti un runāja ar tautu. Un tautai viņš patika nu tā kārtīgi - vienkārši līdz ģībonim. 1997. gadā viņa puča kompanjons Fransisko Kardenass uzvarēja vietējās gubernatoru vēlēšanās, un Čavess kā melnais zirdziņš sadomāja startēt prezidenta vēlēšanās. Ņēma un visiem par pārsteigumu uzvarēja - un viņa iecerētā „Bolivāra revolūcija” – lai arī ko par to teiktu pats Bolivārs, kura idejas jau kopš miršanas brīža ir tikušas tulkotas, kā nu kuram ievajagas, - varēja sākties.

Tā uzreiz gan šī nesākās vis. Sekoja vairākus gadus ilgi konflikti, nacionalizācijas, streiki, ekonomiskas katastrofas un sīkākas ķibeles, bet Čavess mistiskā kārtā to visu ņēma un politiski pārdzīvoja; savukārt nogalināt viņu nu nekādi nedrīkstēja, tas bija skaidrs visiem – viņa vardarbīga nāve nozīmētu pilnasinīgu pilsoņu karu ar grūti prognozējamu iznākumu. 1999. gada nogalē plūdi un dubļu straumes noslaucīja veselu virkni apdzīvoto vietu Karakasas tuvumā, un Karakasas arhibīskaps nekavējās paziņot to pašu, ko 1812. gadā viņa priekšteči – ka šis ir Dieva sods par valsts vadītāja nejaucībām. (Neilgi pēc neatkarības pasludināšanas Karakasu piemeklēja zemestrīce, nogalinot apmēram 10 tūkstošus cilvēku, un baznīctēvi nekavējoties pasludināja, ka tas ir sods par dumpi pret Spānijas kroni.) Bet Čavesam arī tas tāds nieks vien bija - tāpat kā savulaik Bolivāram.

Savukārt par īstu superzvaigzni viņš nedaudz paradoksālā kārtā kļuva 2002. gada aprīlī, kad jau šķita – viss, Ugo gals ir klāt. Notika viens no lielākajiem protesta maršiem visā Venecuēlas vēsturē, un demonstranti visi kā viens kvēloja labākajā gadījumā nepatikā pret Čavesu, kura prezidentūra viņiem šķita beidzamies kā ļauns murgs: prezidents bija izrādījies neveiksmīgs Fidels Kastro un muldoņa, tāds nevis vienkārši tradicionāls militārais diktators - kaudijo, bet sasodīti plānprātīgs kaudijo, kam teicami bija izdevies tikai viens – sašķelt valsti un sabiedrību bagāto un nabago Venecuēlā, kā arī apvainot visus, kas vien bija gadījušies pa rokai, – pat katoļu baznīcas vietējā virsvadība viņam bija vienkārši audzējs....

Sākās šaušana – un, lai gan pēcāk izrādījās, ka viss bijis nedaudz citādāk, tobrīd nebija šaubu – čavesieši šauj uz demonstrantiem, un pasaulē ātri aizgāja ziņas par Čavesa sarīkoto El Silencio slaktiņu. Armijnieki TV paziņoja, ka vairs neuzskatot Čavesu par valsts galvu, un prezidents uz pāris dienām patiešām pazuda. Taču pēc divām diennaktīm viņš atgriezās – jo bija sācies pretapvērsums, kas ne tikai atlika Čavesu atpakaļ amatā, bet arī jau pa īstam sagrozīja viņam galvu – grūti pateikt, uz labu tas bija vai ne visai.

Jebkurā gadījumā – tieši šis dubultapvērsums padarīja Čavesu par jauno Latīņamerikas superzvaigzni, par nākamo Fidelu Kastro, kuram nu bija gan resursi, gan pārliecība par savu misiju, gan faktiski neierobežots tautas lielākās daļas atbalsts. 2004. gadā, kad vēlētājiem referendumā bija visas iespējas pirms termiņa pasūtīt Čavesu pie politiskās velna vecmāmiņas, gandrīz 60 procenti nobalsoja par viņu, divus gadus vēlāk viņš atkal uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Un turpināja darīt visu to, kā dēļ stiprāka par valsts iedzīvotāju mazākās daļas ienaidu bija tikai lielākās daļas mīlestība. Tāda, kāda ir iespējama, domājams, tikai Venecuēlā.

Darīt ko? Viena lieta ir lasīt par sociālajām programmām vai no klejojumiem pa Karakasas ielām ātri saprast, ka vienaldzīgu prezidents Čavess te neatstāj nevienu - viņš tiek pieminēts gan slavinošos plakātos, gan neglaimojošos uzrakstos, kurus nezināmi pārgalvji atstājuši divkilometrīgajā tunelī, kas izurbināts Karakasu ieskaujošajos kalnos un galvaspilsētu savieno ar starptautisko lidostu. Savukārt pavisam cita - saprast, ko tad Čavesa darbošanās nozīmē reālu cilvēku reālajā dzīvē.

Un nez vai ir labāka vieta, kur to skatīt, kā Karakasai apkārt esošo kalnu nogāzēs stihiski sabūvēto graustu, pusgraustu un ceturtdaļgraustu rajoni - barrios. Diennakts tumšajā laikā šī nudien nav pasaules drošākā vieta, taču dienasvidū nopietnākais, ar ko šeit riskē ieklīdušais bālģīmis, ir nepieciešamība izturēt neskaitāmus ziņkārīgus skatienus, mūžīgos hei, gringo! uzsaucienus un, protams, šādām vietām visā pasaulē raksturīgo smaržu un smaku kakofoniju (un šī vārda pirmajai daļai šajā gadījumā var piedēvēt arī tīri latvisku izcelsmi).

Lēkājot pāri šķidru atkritumu tērcītēm, kas šeit vijas gar ielu - vai kā nu tās saukt - malām, labu brītiņu bālģīmis gan jūtas diezgan neomulīgi. Fotoaparāts, pateicoties viesnīcas personāla siltajiem ieteikumiem, ir atstāts numuriņā tāpat kā jebkura cita kaut cik vērtīga lieta, - un žēl, jo tādus arhitektoniskās improvizācijas brīnumus grūti saskatīt pat Indijas vai Dienvidaustrumāzijas lielpilsētu graustu rajonos. Iespējams, tāpēc, ka aziāti tomēr ir rūpīgi un uzcītīgi ļaudis, kas pie rokas esošos pseidobūvmateriālus izmanto pārdomāti un, tā sacīt, ar domu par ilgtspēju. Savukārt šeit acīmredzama ir paļaušanās uz Dievmāti, Jēzu un visiem iespējamiem svētajiem, - ne mazums „ēku” atstāj iespaidu, ka to iemītniekam atliktu tikai nejauši spēcīgāk iezvelt ar elkoni pa stenderi (it kā stenderi, ja precīzāk), lai visa būve sabruktu dažu sekunžu laikā.

Tiesa, graustu rajonos mīt dažādi ļaudis, un te netrūkst arī visnotaļ pieklājīga paskata būvju, - logu stiklus gan īpaši nemana (un kam gan šāda greznība šādā permanentas siltumnīcas klimatā), taču ir gan ķieģeļu un dzelzsbetona būves, gan šīfera un skārda jumti, kuriem blakus savukārt vīd arī tādi, kas izgatavoti vienkārši no kartona loksnēm un acīmredzami paredzēti lietošanai līdz pirmajam kārtīgajam lietum. Taču viens šeit ir kopējs – ēku iemītnieku acu skatienos un sejas izteiksmēs ir redzama labākajā gadījumā ne īpaši slēpta nepatika, kas liek ne pie viena arhitektoniskā objekta īpaši neaizkavēties: viena no šādu pasaules daļu apceļošanas dzīvesgudrībām ir – kļūt ja ne piederīgam, tad vismaz pieciestam šādās vietās ir iespējams, izliekoties, ka jūs šeit esat ieradies tikai tāpēc, lai satiktu kādu šejienieti, un tāpēc dodaties uz konkrēto vietu steidzīgā un mērķtiecīgā gaitā.

Taču - ak, brīnums - atliek tikai kādā improvizētajā bodītē iegādāties kokakolu un pārdevējai lauzītā spāņu valodā ieminēties, ka es esmu atbraucis no Eiropas, lai parunātos par viņu prezidentu Čavesu, kad viss mainās kā uz burvju mājienu. Ak, šis jaukais, burvīgais, simpātiskais gringo, kurš ieradies, lai pabrīnītos par viņu lielisko valsti un vēl lieliskāko prezidentu! Iedarbojas neredzamie telefoni, un nākamās stundas es tieku vadāts no viena mitekļa uz citu, no vienas uzkošanas-iedzeršanas vietas uz citu, vienlaikus tiekot barots arī ar jūsmīgiem vai hiperjūsmīgiem chavistas (nav šaubu, ka viņu apdzīvotajos ūķos noteikti ir pa politisko pārliecību apliecinošam purpurkrāsas kreklam) stāstiem par "mūsu Ugo".

Protams, ka mitekļi, kuros man nākas piesēst un iedzert pa glāzei sazinkā, ir tieši tādi, kādiem tiem arī vajadzēja būt, un vēlēšanās būt ietērptam neredzamā, bet, vēlams, pilnīgi neko cauri nelaižošā skafandrā rodas jau pēc pirmajām desmit viesošanās minūtēm. Taču – te tev, draugs, ir tas, ko tu gribēji, te ir tā tautas daļa, kurai Čavess atnesa visu to, par ko tā varēja tikai sapņot, un te arī ir tas, ko viņi domā un jūt.

Čavess ir tauta, un tauta ir Čavess!... Čavess ir mūsu brālis un mūsu draugs!... Ja Čavess uzvar, tad tauta uzvar!... Tikai Dievs var mums atņemt Čavesu!... Viņš ir viens no mums, un tāpēc mēs viņu mīlam!... Viņa sirds vienmēr ir bijusi kopā ar nabagajiem!... Čavess ir viens no mums, viņš runā mūsu valodā, dzied mūsu dziesmas, zina mūsu senčus un leģendas!... Un tā diena, kad viņš ANO Ģenerālajā asamblejā pasludināja Džordžu Bušu par sātanu!... Jā, Čavess tiešām ir cilvēks, kas spēj skart nabago dvēseles un pārliecināt, ka viņš kaut ko grib un spēj mainīt šajā pasaulē.

Šo stundu laikā es noklausos ne mazums stāstu par to, kas patiešām ir mainījies. Kā izpaudušās Čavesa sociālo misiju programmas – skolu tīkla izveide, Kubas ārstu „iegāde”, pārtikas subsidēšana par labu trūcīgajiem, zemes izdalīšana, augstāka minimālā alga, sešu stundu darba diena, pensijas mājsaimniecēm, mājas nabagajiem, pabalsti vientuļajām mātēm. Barrio Adentro - programma graustu rajonu iedzīvotāju ārstēšanai, Plan Robinson - analfabētisma mazināšanai, tad vēl arī korupcijas apkarošana, pamata pārtikas produktu cenu kontrolēšana.

Un vispārliecinošākais, iespējams, ir manu daudzu namatēvu un namamāšu vienbalsīgais atzinums - vissvarīgākais nabaga cilvēka dzīvē ir palaimēšanās kādā masu pasākumā tikt prezidentam pietiekami tuvu, lai iebāztu savu zīmīti ar lūgumu viņa kabatā: ja izdosies - gandrīz droši, ka lūgums, ja tas būs pietiekami saprātīgs, tiks izpildīts.

Vietējā bērnudārziņa audzinātāja Marija, izrādās, ir beigusi augstskolu un tos pašus jūsmīgos izsaucienus sarindo jau vispārīgākā vērtējumā - jā, tas ir mūsu viesuļvētra Ugo, kas līdz saslimšanai gulēja tikai dažas stundas diennaktī, strādājot bez brīvdienām un dienā izdzerot pārdesmit kafijas krūzes. Viss viņā esot sajaukts kopā, bet pats viņš sakot īsi: „Es esmu revolucionārs.” Viņa mērķis? „Sociālisms, Dieva valstība zemes virsū, miera, taisnīguma un vienlīdzības valstība, ko Kristus ieradās izziņot pirms diviem tūkstošiem gadu”. Faktiski jau tā pati Bolivāra vēlme radīt vislielāko iespējamo laimes apjomu vislielākajam iespējamam cilvēku skaitam...

Marija zina teikt, ka 1805. gadā Bolivārs Romā devis romantisku zvērestu visai savai dzīvei, un ko ļoti līdzīgu 1982. gadā zvērējis arī Čavess: „Es zvēru jūsu priekšā, un es zvēru savu senču Dieva priekšā, ka es neļaušu atpūsties ne manai rokai, ne manai dvēselei, kamēr es nesaraušu važas, kas mūs spiež...” Jau mūsu dienās viņš nonācis arī līdz Fidela slavenajai frāzei: „Tēvija, sociālisms vai nāve – es zvēru!” Taču venecuēliešiem nav bijis vajadzīgs nekāds tur Fidela un Če Gevaras sociālisms: sociālais taisnīgums - jā, bet nekādā gadījumā ne kaut kas Kubas sistēmai līdzīgs.

(Tiesa, mana pirmā brauciena laikā kāds Nacionālās asamblejas deputāts visā nopietnībā aicināja izmeklēt kubiešu komunistu ietekmes palielināšanos valstī, katru dienu Venecuēlā ierodoties vairākas lidmašīnas no Havanas, un mēneša laikā vien valstī iebraukuši vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši kubiešu, turklāt lielai daļai nav ne mazākā sakara ar Barrio Adentro programmu, kas paredz izmantot kubiešu ārstus nabadzīgo ārstēšanai. Tikmēr Čavess no TV ekrāna noskalda: "Mums šeit nav komunistiska projekta. Ja būtu, es jums to pateiktu!")

"Viņš devās savā misijā, lai pārveidotu Venecuēlu un visu pasauli sociālā taisnīguma vārdā. Solidaritāte, kooperācija, līdzvadība, atbildība - lūk, viņa motīvi un principi," saka Marija. Jā, jā, tās pašas Bolivāra neīstenotās idejas vien ir - un ne tikai vienas valsts mērogā: itin visā, ko darīja Čavess, varot saskatīt tiekšanos uz Latīņamerikas vai vismaz būtiskas tās daļas tādu vai citādu apvienošanu. Un pat Ugo ienaidnieki nekad neesot nopietni apšaubījuši to, ka viņa motīvi ir bijuši tīri un patiesi un ka viņš patiešām grib kaut ko mainīt šai pasaulē, - kaut arī izpildījums, viņuprāt, greizs.

Nu, tas, ka turīgie un pusturīgie slāņi Čavesu vienkārši neieredz, ir vairāk nekā skaidrs - viņiem gandrīz viss viņa darītais ir nevis vīziju īstenošana, bet tīra mēnessērdzība. Nejēga peons – algādzis ir pārņēmis fermu un tagad tur plosās bez jēgas, bez apdomas, visiem klāstot: "Es, redziet, esmu revolucionārs!" Viņiem Ugo ir pārāk brūns, pārāk prasts, pārāk tiešs, vienlaikus – pārāk daudz lasījis, ar pārāk labu atmiņu, pārāk enerģisks un darbaspējīgs. Cilvēks, kas savās stundām garajās TV runās, kuru laikā viņš dara faktiski visu iespējamo un arī neiespējamo, visā nopietnībā draud samalt miltos savus pretiniekus, valsts izzadzējus, oligarhus un visus pārējos sliktos.

Līdzināšanās uz Bolivāru gan ir koks ar diviem galiem - kā mēs labi atceramies, Atbrīvotājs un pūļa elks netika galā ar milzīgās valsts menedžēšanu, un arī Čavess acīmredzami netiek. Venecuēla nav nekāda paraugzeme, - drīzāk jau tā rāda, cik nejēdzīgi saimniekotāji ir šie sociālisti un cik fantastiskas naudas summas ir iespējams vienkārši noēst. Milzīga noziedzība, bieži elektrības padeves pārtraukumi, palīdzības visiem nepietiek, inflācija, melnais tirgus un cenu kāpums, aizvien regulārāk vērojams viena vai otra produkta trūkums, un Čavess vairākkārt ir vainojis ražotājus un tirgotājus, ka tie mākslīgi radot deficītu, lai tā palielinātu spiedienu uz valdību.

Arī par korupciju nudien nevar teikt, ka tā būtu iznīkusi. Tieši otrādi - kā reiz Venecuēlā visā mana Dienvidamerikas ceļojuma laikā bija novērojamas vienīgās uzskatāmās sadzīviskās kukuļņemšanas, bez kurām, kā zināms no grāmatām, kārtīga Latīņamerikas zeme nav iedomājama: tā viena no neskaitāmajām sarkanberešaino karavīru patruļām uz ceļa par mazu, bet taisnīgu samaksu piekrīt nepārbaudīt visu autobusa pasažieru bagāžu, savukārt imigrācijas ierēdnis par summiņu, kas līdzīga astoņiem dolāriem, bez mazākā mulsuma piever acis uz nekārtībām iebraucējas pasē.

Bet pāri visam - iespaids, ka, vai nu vainojama smagā slimība vai kas cits, bet arī talants izjust savu galveno atbalstu - nabadzīgo pūli - Čavesam ir gājis mazumā un ka Bolivāra liktenis visā pilnībā viņam nemaz nav tik nereāls. "Dod man savu krustu, simt krustu, un es tos nesīšu. Bet dod man dzīvību, jo man ir tik daudz kā darāma manai tautai un manai tēvijai. Nepaņem mani vēl prom," - televīzijā skatoties, kā Čavess ar asarām acīs lūdzas Lieldienu dievkalpojumā, šķiet tik ticami, ka ko līdzīgu savās mūža gala un pilnīgā izmisuma dienās būtu varējis lūgties arī viņa pagātnes elks, ne mazāk pretrunīgais un spilgtais Simons Bolivārs, parasti saukts vienkārši par El Libertador - Atbrīvotāju...

Foto no infosurhoy.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

FotoAtbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem.
Lasīt visu...

6

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

FotoIzlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”
Lasīt visu...

21

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

FotoEs te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti, jo šī māja bija savienota ar Ļeņina ielas 61 namu (Stūra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādīta dzīvesvietas adrese Ļeņina iela 59 dzīvoklis 4.
Lasīt visu...

21

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

FotoLīdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.
Lasīt visu...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...