
Mīļie deputāti, kā tas būtu...?
Jau iepriekš pateicīgais Latvijas pilsonis Edgars Pauls07.11.2011.
Komentāri (0)
Ir pagājušas Saeimas ārkārtas vēlēšanas, un vairākums 10.Saeimas deputātu ir saglabājuši savas jau iesēdētās siltās vietas Saeimas krēslos. Tauta kārtējo reizi ir noticējusi partiju priekšvēlēšanu solījumiem un nodevusi Latvijas nākotni vecajās rokās, cerot, ka deputātu lēmumi būs atbildīgi un Latvijas tautas interesēs. Faktiski esam tur pat, kur bijām pirms gada: atkal, apspriežot nepieciešamo budžeta konsolidāciju, kā vienīgo reālo iespēju piedāvājat taupīt uz bērnu un pensionāru rēķina. Neesam dzirdējuši nevienu priekšlikumu, ka taupību varētu vērst arī uz augstos krēslos sēdošajiem.
Mani nepamet iespaids, ka arī šajās vēlēšanās esam ievēlējuši Saeimā zombijus, kas akli pilda savu sponsoru rīkojumus, un nav īsti skaidrs, par ko deputāti un ministri saņem oficiālo algu un visas piemaksas. Ne vienam vien ir ienākusi prātā doma, ka vieglākais ceļš cīņā ar valsts izsaimniekotājiem un oligarhiem būtu ielikt Saeimas ēkas logos restes, - sargi jau ir nolikti.
Mūsu atmiņa nav tik īsa, lai mēs aizmirstu, ko politiķi solīja pirms vēlēšanām, bet kārtējo reizi tie bija tukši vārdi, un turpinās izrēķināšanās ar politiskajiem oponentiem, turpinās tādi netikumi kā, piemēram, tirgošanās par amatiem - kaislīga cīņa par posteņiem tā vietā, lai domātu par valsti, par valsts ekonomisko attīstību. Iedzīvotāji nav akli un redz, ka amati tiek tikai savējiem, neskatoties uz kompetenci. Mēs redzam, ka Saeima aizstāv šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personīgās intereses, nevis valsts intereses.
Apspriežot nākošā gada valsts budžetu, atkal tiek runāts par nepieciešamību "nogriezt" vēl 100 miljonus. Valdība atkal domā par "griešanu". Esam pamanījuši, ka Saeimas lēmumi tiek saskaņoti ar komercbanku interesēm, ne brīdi nepadomājot par valsts interesēm un sekām, kādas tie radīs. Tā vietā, lai padomātu par banku aktīvu aplikšanu ar nodokli, tiek spriests par pensionēšanās vecuma palielināšanu un ģimenes valsts pabalstu "griešanu". Katram bērnam tiks atņemti 8 lati mēnesī, tādā veidā valsts budžetā ietaupot 11 miljonus latu gadā; kaut gan banku aktīvu aplikšana ar nodokli gada laikā varētu valsts budžetam dot 300 miljonus, tomēr deputātiem šķiet, ka bankas ir svarīgākas par bērniem.
Ja jau deputātiem šie bērniem atvēlētie 8 lati mēnesī liekas tik nenozīmīgi, tad kāpēc viņi nepiekrīt samazināt savas algas. Nav dzirdēts, ka taupības dēļ tiktu samazinātas algas deputātiem un ministriem, jo valdības vīri mums ir atklāti pateikuši, ka tikai muļķi strādā par 100 latiem. Var jau būt, bet kā lai nosauc tādus valsts pārvaldītājus, kas gadiem ilgi moka savu tautu, kas gatavi ar konsolidācijas žņaugiem nožņaugt pensionārus, bērnus, izdzīt no Latvijas darba spējīgos?
Ja ģimenei ir samazinājušies ienākumi, tad normālā ģimenē no pusdienu galda netiek padzīti bērni un vecmāmiņa. Tāpēc pirms lemšanas par pensionēšanās vecuma pacelšanu un ģimenes valsts pabalstu atcelšanu ieteiktu visiem deputātiem padomāt par citu konsolidācijas ceļu un to, no kā paši varētu atteikties, lai neciestu ģimenes ar bērniem un pensionāri.
Mīļie deputāti, kā būtu, ja Jūs uz vienu gadu atteiktos no sava atalgojuma, kas pārsniedz 80 latus. Jūs taču piekrītat, ka 80 lati ir pilnīgi pietiekoši, lai izdzīvotu, ja ar šiem 80 latiem "pietiek" pat veselai ģimenei, kuras apgādnieki palikuši bez darba. Jums atšķirībā no līdzšinējiem "simtlatniekiem" noteikti visiem ir uzkrājumi "nebaltai dienai", nevar taču būt, ka visus savus uzkrājumus iztērējāt, lai nokļūtu deputāta krēslā. Līdz ar to atteikšanās no ienākumiem, kas pārsniedz 80 latus valsts labā, Jums nekādus dzīvības draudus neradīs, bet cels sabiedrības acīs. Ja Jūs to izdarīsiet, Jūs kļūsiet par tautas varoņiem.





Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: