Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms trīs ar pusi gadiem Latvijas sabiedrība saņēma piedāvājumu pārkārtoties atbilstoši jaunajai sabiedriskajai realitātei. Toreiz sabiedrība to vispār nepamanīja, bet sabiedrības pārstāvji - deputāti nobalsoja tā, kā viņiem liek balsošanas mašīna, neiedziļinoties būtībā. Tas ir noiets etaps, bet arī pašreiz neviens pa īstam nesaprot, kas ir "jaunā sabiedriskā realitāte". Daudzi nojauš, ka kaut kas nav īsti kārtībā, kaut kas virmo un notiek. Tomēr par sapratni nav runas, kur nu vēl par "atbilstošu pārkārtošanos".

Tāpēc ir pienācis laiks, lai par to atgādinātu jaunāko notikumu kontekstā. Pēdējos trīs gados ir pieredzēti daudzi globāla mēroga notikumi, kuri domājošam cilvēkam liek pārvērtēt esošās sabiedriskās iekārtas atbilstību savām vajadzībām. Esmu diezgan pamatīgi aprakstījis notiekošā būtību savu iespēju robežās. Piebildīšu tikai, ka "jaunā sabiedriskā realitāte" no mūsu viedokļa ir nepārvarama, augstāka vara, kā saka, force majeure, kas pastāv neatkarīgi no mūsu vēlmēm. Mēs varam tikai pielāgoties labākajā gadījumā.

"Elite" vienmēr balsos par status quo, jo pašas "elites" statusu nosaka atstrādātās shēmas, ar kuru palīdzību tā ekspluatē sabiedrību. Visi pārējie sāk domāt tikai tad, kad ūdens smeļas mutē. Vai esam jau nonākuši tik tālu?

Jautājumi, uz kuriem nav atbildes

Esam pieredzējuši katastrofālas sekas, pie kā noveda Latvijas varas aprindu rosība kovidafēras laikā. Pašreiz gatavojamies pieredzēt jaunu katastrofu, ko nesīs rosība saistībā ar kara draudiem.

Kāpēc jāmoka jauniešus ar obligāto dienestu un citām klausībām, ja nav iespējams (pārāk dārgi) apgādāt tos ar kara tehniku, kas nepieciešama pilnvērtīgu vienību formēšanai? Vai ir vērts tērēt miljardu (!) vienas pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei, ja ar to iespējams aizsargāt tikai vienu lidlauku? Vai mūsu nepilnvērtīgo kaujas vienību "dzīvā spēka" un iedzīvotāju sagaidāmie zaudējumi ir samērojami ar tautas un valsts turpmāko eksistenci?

NATO ir mūsu vienīgais sabiedrotais un cerība kara gadījumā. Kā mēs varam plānot mūsu valsts aizsardzību, ja nezinām NATO iespējas un plānus attiecībā uz mums gadījumā, ja sākas karš? Ja ir paredzēts Latviju no sākuma atdot, bet pēc tam atgūt, tad tas būtu skaidri jāpasaka. Bezjēdzīgi upuri un postījumi nav vajadzīgi.

Kāpēc vispār mūs orientē uz totālu karu pēc visbriesmīgākajiem Ukrainas paraugiem, lai gan tieši no tā vajadzētu visiem spēkiem izvairīties?

Vai man ir tiesības pašam pieņemt lēmumu par savu rīcību kara apstākļos? Vai man ir tiesības pieņemt šādu lēmumu atbilstoši savai sirdsapziņai, samērojot ieguvumu valsts aizsardzībai ar zaudējumu, ko varu ciest es pats un mana ģimene?

Dažas likumsakarības

Domājoši cilvēki ir ievērojuši, ka gan kovidafērai, gan pašreizējai kara histērijai ir vienādi mērķi, līdzekļi un metodes, globāls mērogs un ilgtermiņa perspektīva. Mēģināšu nosaukt dažas likumsakarības.

- ļoti lielas naudas aizņemšanās, kredītu un valsts naudas izniekošana saistībā ar liela cilvēku skaita nāvi un veselības zaudēšanu;

- krīzes radīšana tajās nozarēs, kas saistītas ar cilvēku eksistenciālajām vērtībām - veselības aizsardzību, izglītību, nodrošinājumu ar mājokli, pārtiku, pārvietošanās brīvību; kā arī pretdabisku attiecību veicināšana u.c.;

- globālās pārvaldes spēka demonstrācija (mēģinājumi), demonstrējot valstu vadības nespēju un nekompetenci, kad globālās pārvaldes rīkojumi ir jāizpilda nekavējoties, vienlaicīgi un bez ierunām;

- sabiedrisko pakalpojumu sistēmas galēja degradācija pēc principa "tērē izredzētais, bet maksā sabiedrība", kad apmaksātais pakalpojums var būt pilnīgi bezjēdzīgs vai kaitīgs;

- kastu sabiedrības nostiprināšana, kad izredzētie palielina savu bagātību un kontroli, bet pārējie zaudē ienākumus, ierasto attīstības un dzīves līmeni, veselību un dzīvību ..

Fausts, Meistars, Margarita un pārējie

Skaidrs, ka valdošā kasta var turpināt tādā garā uz nebēdu, jo nav (apzināta) spēka, kurš spēj realizēt citu pārvaldi. Viņi to arī dara, gūstot personisku labumu un uzjautrinoties procesa gaitā. Iepriekšējā rakstā es mēģināju pievērst lasītāju uzmanību šīs uzjautrināšanās izpausmēm. Tās ir grāmatas un mākslas filmas par dēmoniem, viņu izdarībām, ar dejām, dzeju un ākstīšanos. Tās ir performances un attēli ar alegoriskiem tēliem un sublimināliem vēstījumiem. Īsumā, mums tuvajās "Ābramiskajās" reliģijās to visu dēvē par sātanu un viņa izpausmēm.

No minētajiem mākslas darbiem cilvēki var nojaust lietas būtību intuitīvi. Šī raksta mērķis ir pastāstīt to pašu racionāli loģiskā veidā. Tas mums ļaus formulēt vienu no vēlamās sabiedrības piemēriem saprotami, izmantojot Satversmi, esošos likumus un sabiedrisko praksi.

Tomēr, pirms to darām, gribētu īsumā parādīt saikni starp reliģisko konceptu, mākslas darbu un mūsu realitāti. Lieta tā, ka mūsu realitātē pastāv tikai ierobežots skaits (sabiedrisko) situāciju / problēmu. Šīm situācijām savukārt ir ierobežots skaits (sabiedrisko) risinājumu. Citiem vārdiem sakot, mūsu sabiedriskā jaunrade aprobežojas ar zināmo risinājumu piemērošanu konkrētai situācijai.

Reliģijas un mākslas priekšrocība ir tā, ka dod mums iespēju saprast visas situācijas / risinājumus uzreiz, bet nedod konkrētu risinājumu. Turpretim, ja mēģināsim atrast vajadzīgo risinājumu bez reliģijas, mākslas un intuīcijas, mums nāksies pārlāpstot vēsturisku faktu un likumu kalnus.

Lai pabeigtu tēmu par situācijām un atbilstību, vienkāršs piemērs no populārās grāmatas "Meistars un Margarita". Rakstnieka fantāzijas radītie tēli Volands, Korovjevs, Runcis, Azazello un citi "iemiesojas" mūsu realitātē kā konkrētas personas. Kāds priekšnieks no Britu salām ļoti atgādina Korovjevu. Pašam Volandam pietuvināta persona, viņš nāk uz skatuves, lai paziņotu nākamo priekšnesumu. Kāds priekšnieks no Ukrainas atgādina Runci, tikpat tiešs un skarbs vārdos un darbos. Savukārt priekšnieks no Krievijas ir tāds Azazello, kam uzkrauti visi grēki.

Krievijai ir jāiet bojā, tā nedrīkst pastāvēt savā mēra barakas statusā. Tā būtu jāsadala vairākās valstīs, bet par to nākamajos rakstos.

Sabiedriski pārkārtojumi ar būtisku militāro komponenti

Pirms pievērsties militāras tautas pašpārvaldes būtībai, ir jāpasaka, par kādiem pārkārtojumiem iet runa. Pirmkārt, visi pārkārtojumi atbilst Latvijas Republikas (LR) Satversmei, un vadošā loma ir valsts prezidentam. Prezidents rīkojas savas kompetences ietvaros attiecībā uz citām valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem.

Otrkārt, pārkārtojumu gaitā LR likumos vai Satversmē LR pilsoņiem ir jāparedz tiesības turēt personiskajā īpašumā strēlnieku ieročus un atbilstošo ekipējumu. Līdzīgi kā tas ir ASV konstitūcijā. Jāparedz arī tās pilsoņu kategorijas, kam šādu tiesību nav, kā arī noteikumi rīcībām ar ieročiem, prasības ieroču īpašnieku sagatavotībai, uzskaite u.c.

Treškārt, medijos ir jāskaidro, ka šāds pasākums tiek veikts, lai dotu iespēju katram pilsonim pilnvērtīgi piedalīties valsts aizsardzībā ar atbildības sajūtu. Tas ir preventīvs pasākums, lai atturētu iespējamo ārējo agresoru un iekšējos destabilizējošos spēkus no iespējamas agresīvas rīcības.

Pārkārtojumiem jānotiek tā, lai neciestu mūsu esošās attiecības ar NATO un ES, nepieciešamības gadījumā meklējot kompromisu. Neesmu pētījis, kādas te varētu rasties grūtības. Manuprāt, tādām nevajadzētu būt.

Mūsdienās nevienu problēmu nav iespējams atrisināt ar liela mēroga militārām operācijām. Uzdrošinos apgalvot, ka to varētu apliecināt ikviens karavīrs ar kaujas pieredzi. Lūdzu, pagaidām aizmirstam par superdārgajām lidmašīnām, haubicēm, tankiem, helikopteriem un raķetēm.

Mūsu spēks sākas ar šaujamo, kas glabājas mums skapī, mūsu prasmē ar to rīkoties un sapratnē, kad to pielietot un kad ne. Spēks ir mūsu sadarbībā ar citiem tādiem pašiem strēlniekiem, mūsu pašu komandieriem, kam mēs uzticamies, uz kuru zināšanām un autoritāti varam paļauties.

Ko nozīmē "reālā vara"? Tas ir lokāls bruņots pārspēks sadarbībā ar (vietējo) varu, kas pastāv visur valstī. Vēl jo vairāk, (vietējam) bruņotajam spēkam ir jāpārņem vara tur, kur tas nepieciešams. Par to nākamajā rakstā.

Novērtē šo rakstu:

46
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...