Iesaki rakstu: 
Iepriekšējā daļā aplūkojām, kā darbojas pašpārvalde, kurā nav politiskās sistēmas. Šajā daļā par to, kādiem līdzekļiem un spēkiem iespējams pašpārvaldi ieviest. Virzošais spēks ir Valsts prezidents savā bruņoto spēku virspavēlnieka statusā. Viņš rīkojas saskaņā ar Satversmi un likumiem, savas kompetences ietvaros.
Kopš 1944. gada vara Latvijā nav mainījusies
Pirms ķeramies pie lietas, īsi par varas būtību. Diemžēl mēs bieži jaucam varu ar tādiem jēdzieniem kā sabiedriskā iekārta, ekonomiskās attiecības un pārvaldes sistēma. "Vara ir tas, kas izlido no šautenes stobra,” teica ķīniešu priekšsēdētājs Mao. Diktatori, huntas un totalitāri režīmi neatšķiras ar augstu intelektu. Tomēr tiem nav grūtību saglabāt savu varu, mainoties iekārtai, saglabājot kontroli pār saimniecību un pārvaldi.
Pēc Latvijas Republikas (LR) proklamēšanas 1918. gadā LR pastāvēšana bijā jāizcīna ar Latvijas militāru spēku. Rezultātā varu nodibināja Latvijas iedzīvotāji. Valsts ar labiem panākumiem pastāvēja līdz 1939. gadam, kad varu pārņēma PSRS ar militāru spēku. Sekoja karš, un vara mainījās starp PSRS un vācu militārajiem spēkiem, kas Latvijā beidzās ar PSRS militāro uzvaru 1944. gadā. Pie šīs varas dzīvojam arī pašreiz.
Vēl vienu labu piemēru guvu no savas 30+ gadu senas sarunas ar kādu čekistu. "Galvenais ir saglabāt kontroli pār spēka struktūrām. Ja tas ir, tad tur virsū var uzbūvēt visu, kas ienāk prātā".
Varu nevar izmainīt ne ar vēlēšanām, ne ar starptautiskiem līgumiem, ko noslēdz šīs pašas varas pārstāvji.
Valsts prezidenta rīcības
Labi motivēts prezidents izskaidro sabiedrībai sagaidāmo pārkārtojumu nozīmi, kā aprakstīts raksta 1. daļā. Bruņotie spēki un zemessardze ir pārkārtojumu garants. Tāpēc prezidents personiski pārliecinās, ka šie spēki atbilst veicamā uzdevuma nodrošināšanai, nepieciešamības gadījumā veicot pārkārtojumus spēkos.
Prezidents personiski iesaistās Saeimas darbā, noskaidrojot aktuālos jautājumus, problēmas un apgūstot Saeimas darbu kopumā. Pēc Saeimas atlaišanas viņš izveido "valsts likumdošanas biroju" savā pakļautībā, kas veic kārtējos likumdošanas darbus. Līdzās profesionāliem juristiem birojā darbu var turpināt sakarīgie Saeimas deputāti un darbinieki, ja viņi to vēlas.
Prezidents izdod tiesību aktu, kas paredz pilsoņiem tiesības turēt personiskā īpašumā strēlnieku ieročus. Valdība izdod attiecīgos normatīvus šajā sakarā un izveido attiecīgo vadības un kontroles iestādi. Šajā jomā var pārņemt, piemēram, ASV pieredzi ar Latvijai atbilstošām izmaiņām.
Valsts prezidents kopā ar Ministru prezidentu veic (lielo) pašvaldību auditu. Tajā vērtē riskus, kas pastāv šajās pašvaldībās saistībā ar korupciju, atkarību no kriminālām un ārvalstu struktūrām, vadības kvalitāti un citiem apstākļiem, saistībā ar pašvaldību interešu atbilstību sabiedrības un valsts interesēm.
Pēc audita valdība pieņem lēmumus par neatbilstošo pašvaldību darbības pārtraukšanu un ieceļ (militāru) komandantu katrā attiecīgajā pašvaldībā. Komandantam ir pilna autoritāte pār pašvaldības rīcībām un resursiem. Ja nepieciešams, komandanta statusu un atbildību nosaka tiesību aktos.
Prezidents izdod tiesību aktu, kas paredz pilsoņiem tiesības veidot pašvaldības pēc saviem ieskatiem. Pilsoņu veidotās pašvaldības var veidot augstāka līmeņa pašvaldības pēc saviem ieskatiem, vai arī iekļauties esošajā pašvaldību sistēmā. Valdība izdod attiecīgos normatīvus un uzdod attiecīgajai ministrijai reģistrācijas un uzraudzības funkciju. Uzraudzība šajā gadījumā nozīmē atbilstības kontroli. Tas ir, ka pašvaldība izveidota atbilstoši pilsoņu brīvas gribas izpausmei.
Prezidents izmaina vēlēšanu likumu, paredzot valsts un pašvaldību izpildvaras institūciju vadītāju vēlēšanas…
Tā varētu turpināt, tomēr ideja ir skaidra. Pārkārtojumi ienesīs izmaiņas pārāk rūpīgi iztirzātos plānos.
Nobeigums
Vai iespējams, ka prezidenta amatā nonāk personība ar pieredzējušu domu biedru grupu, kam būtu pa spēkam šāda mēroga uzdevums? Vai iespējams aizvākt korumpantus, noziedzniekus un ārvalstu aģentus no valsts pārvaldes un pašvaldībām? Vai mums vispār ir tik daudz godīgu un labi motivētu cilvēku pārvaldē, bruņotajos spēkos, policijā un citur, lai pārkārtojumus veiktu?
Ja pilsonis ar savu uzvedību ir pierādījis, ka nav lojāls Latvijas Republikai, viņš ieroci saņemt nedrīkst. Varbūt šai kategorijai ieroči jau ir, vai viņi tos var iegūt, ja vajag.
Pārkārtojumus varētu veikt 2-3 gados, tas būtu īsākais termiņš. Laiku prasa visi minētie punkti. Iedomājieties, ka vidusmēra latviešu puisis ir ieguvis savā īpašumā ieroci. Viņš ir iemācījies ar to rīkoties, atbilst visām prasībām u.t.t. Paies laiks, kamēr viņš pa īstam apzināsies savu jauno "varneša" statusu. Tas ir, sapratīs, ko viņš var darīt ar ieroci, un ko viņš nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Tas pats attiecas uz pašvaldībām, ko nodibina pilsoņi. Nodrāztais teiciens "sākt domāt pa jaunam" te ir īsti vietā.
Valstī viss ir savstarpējā saistībā, tāpēc daudzi svarīgi jautājumi šeit nav skatīti vispār. Jautājumā par valsts un pašvaldību finansēm ar laiku būtu jāpāriet no nodokļiem uz mērķa maksājumiem. Cilvēki maksā nevis nodokļus kopējā katlā, ko pēc tam sadala ierēdņi, bet konkrētam mērķim. Katram mērķim ir savs konts, kura stāvokli attiecīgie maksātāji kontrolē. Tāpēc to varētu saukt par "budžeta kontu sistēmu", par ko īsumā rakstīju iepriekš.
Epidēmijas, karš, nabadzība un varbūt arī bads - tādu realitāti mums būvē esošā vara. Izdzīvos tie, kuri spēs saglabāt iekšēju brīvību un atbilstoši rīkosies, sadarbībā citiem tādiem pašiem brīviem, dzīviem cilvēkiem. Tie, kuri labticīgi pakļausies globālajām milzu afērām un iesaistīsies tajās, visdrīzāk ies bojā.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
