Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepriekšējā daļā aplūkojām, kā darbojas pašpārvalde, kurā nav politiskās sistēmas. Šajā daļā par to, kādiem līdzekļiem un spēkiem iespējams pašpārvaldi ieviest. Virzošais spēks ir Valsts prezidents savā bruņoto spēku virspavēlnieka statusā. Viņš rīkojas saskaņā ar Satversmi un likumiem, savas kompetences ietvaros.

Kopš 1944. gada vara Latvijā nav mainījusies

Pirms ķeramies pie lietas, īsi par varas būtību. Diemžēl mēs bieži jaucam varu ar tādiem jēdzieniem kā sabiedriskā iekārta, ekonomiskās attiecības un pārvaldes sistēma. "Vara ir tas, kas izlido no šautenes stobra,” teica ķīniešu priekšsēdētājs Mao. Diktatori, huntas un totalitāri režīmi neatšķiras ar augstu intelektu. Tomēr tiem nav grūtību saglabāt savu varu, mainoties iekārtai, saglabājot kontroli pār saimniecību un pārvaldi.

Pēc Latvijas Republikas (LR) proklamēšanas 1918. gadā LR pastāvēšana bijā jāizcīna ar Latvijas militāru spēku. Rezultātā varu nodibināja Latvijas iedzīvotāji. Valsts ar labiem panākumiem pastāvēja līdz 1939. gadam, kad varu pārņēma PSRS ar militāru spēku. Sekoja karš, un vara mainījās starp PSRS un vācu militārajiem spēkiem, kas Latvijā beidzās ar PSRS militāro uzvaru 1944. gadā. Pie šīs varas dzīvojam arī pašreiz.

Vēl vienu labu piemēru guvu no savas 30+ gadu senas sarunas ar kādu čekistu. "Galvenais ir saglabāt kontroli pār spēka struktūrām. Ja tas ir, tad tur virsū var uzbūvēt visu, kas ienāk prātā".

Varu nevar izmainīt ne ar vēlēšanām, ne ar starptautiskiem līgumiem, ko noslēdz šīs pašas varas pārstāvji.

Valsts prezidenta rīcības

Labi motivēts prezidents izskaidro sabiedrībai sagaidāmo pārkārtojumu nozīmi, kā aprakstīts raksta 1. daļā. Bruņotie spēki un zemessardze ir pārkārtojumu garants. Tāpēc prezidents personiski pārliecinās, ka šie spēki atbilst veicamā uzdevuma nodrošināšanai, nepieciešamības gadījumā veicot pārkārtojumus spēkos.

Prezidents personiski iesaistās Saeimas darbā, noskaidrojot aktuālos jautājumus, problēmas un apgūstot Saeimas darbu kopumā. Pēc Saeimas atlaišanas viņš izveido "valsts likumdošanas biroju" savā pakļautībā, kas veic kārtējos likumdošanas darbus. Līdzās profesionāliem juristiem birojā darbu var turpināt sakarīgie Saeimas deputāti un darbinieki, ja viņi to vēlas.

Prezidents izdod tiesību aktu, kas paredz pilsoņiem tiesības turēt personiskā īpašumā strēlnieku ieročus. Valdība izdod attiecīgos normatīvus šajā sakarā un izveido attiecīgo vadības un kontroles iestādi. Šajā jomā var pārņemt, piemēram, ASV pieredzi ar Latvijai atbilstošām izmaiņām.

Valsts prezidents kopā ar Ministru prezidentu veic (lielo) pašvaldību auditu. Tajā vērtē riskus, kas pastāv šajās pašvaldībās saistībā ar korupciju, atkarību no kriminālām un ārvalstu struktūrām, vadības kvalitāti un citiem apstākļiem, saistībā ar pašvaldību interešu atbilstību sabiedrības un valsts interesēm.

Pēc audita valdība pieņem lēmumus par neatbilstošo pašvaldību darbības pārtraukšanu un ieceļ (militāru) komandantu katrā attiecīgajā pašvaldībā. Komandantam ir pilna autoritāte pār pašvaldības rīcībām un resursiem. Ja nepieciešams, komandanta statusu un atbildību nosaka tiesību aktos.

Prezidents izdod tiesību aktu, kas paredz pilsoņiem tiesības veidot pašvaldības pēc saviem ieskatiem. Pilsoņu veidotās pašvaldības var veidot augstāka līmeņa pašvaldības pēc saviem ieskatiem, vai arī iekļauties esošajā pašvaldību sistēmā. Valdība izdod attiecīgos normatīvus un uzdod attiecīgajai ministrijai reģistrācijas un uzraudzības funkciju. Uzraudzība šajā gadījumā nozīmē atbilstības kontroli. Tas ir, ka pašvaldība izveidota atbilstoši pilsoņu brīvas gribas izpausmei.

Prezidents izmaina vēlēšanu likumu, paredzot valsts un pašvaldību izpildvaras institūciju vadītāju vēlēšanas…

Tā varētu turpināt, tomēr ideja ir skaidra. Pārkārtojumi ienesīs izmaiņas pārāk rūpīgi iztirzātos plānos.

Nobeigums

Vai iespējams, ka prezidenta amatā nonāk personība ar pieredzējušu domu biedru grupu, kam būtu pa spēkam šāda mēroga uzdevums? Vai iespējams aizvākt korumpantus, noziedzniekus un ārvalstu aģentus no valsts pārvaldes un pašvaldībām? Vai mums vispār ir tik daudz godīgu un labi motivētu cilvēku pārvaldē, bruņotajos spēkos, policijā un citur, lai pārkārtojumus veiktu?

Ja pilsonis ar savu uzvedību ir pierādījis, ka nav lojāls Latvijas Republikai, viņš ieroci saņemt nedrīkst. Varbūt šai kategorijai ieroči jau ir, vai viņi tos var iegūt, ja vajag.

Pārkārtojumus varētu veikt 2-3 gados, tas būtu īsākais termiņš. Laiku prasa visi minētie punkti. Iedomājieties, ka vidusmēra latviešu puisis ir ieguvis savā īpašumā ieroci. Viņš ir iemācījies ar to rīkoties, atbilst visām prasībām u.t.t. Paies laiks, kamēr viņš pa īstam apzināsies savu jauno "varneša" statusu. Tas ir, sapratīs, ko viņš var darīt ar ieroci, un ko viņš nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Tas pats attiecas uz pašvaldībām, ko nodibina pilsoņi. Nodrāztais teiciens "sākt domāt pa jaunam" te ir īsti vietā.

Valstī viss ir savstarpējā saistībā, tāpēc daudzi svarīgi jautājumi šeit nav skatīti vispār. Jautājumā par valsts un pašvaldību finansēm ar laiku būtu jāpāriet no nodokļiem uz mērķa maksājumiem. Cilvēki maksā nevis nodokļus kopējā katlā, ko pēc tam sadala ierēdņi, bet konkrētam mērķim. Katram mērķim ir savs konts, kura stāvokli attiecīgie maksātāji kontrolē. Tāpēc to varētu saukt par "budžeta kontu sistēmu", par ko īsumā rakstīju iepriekš.

Epidēmijas, karš, nabadzība un varbūt arī bads - tādu realitāti mums būvē esošā vara. Izdzīvos tie, kuri spēs saglabāt iekšēju brīvību un atbilstoši rīkosies, sadarbībā citiem tādiem pašiem brīviem, dzīviem cilvēkiem. Tie, kuri labticīgi pakļausies globālajām milzu afērām un iesaistīsies tajās, visdrīzāk ies bojā.

Novērtē šo rakstu:

35
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...