Miljonāra Ramoliņa uzņēmums izsprucis sveikā saistībā ar maldinošajām reklāmām
PIETIEK25.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Miljonāra Andra Ramoliņa mežizstrādes uzņēmums Stiga RM ir izsprucis sveikā saistībā ar tā pagājušajā gadā izplatītajām maldinošajām reklāmām, - neraugoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes skaļajiem paziņojumiem, nekādus sodus šai saistībā uzņēmums līdzīgi kā ar tā regulārajiem darba likumdošanas pārkāpumiem tā arī nav saņēmis.
Pagājušā gada pavasarī Dabas aizsardzības pārvalde sāka ”dabas skaitīšanas” trešo sezonu, kuras ietvaros divarpus simti dabas ekspertu pētīja Latvijas teritoriju, uzskaitot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus – viendabīgas teritorijas, kurās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība.
Taču nebūt ne visiem šīs aktivitātes bija pa prātam, bet vēl daži uzņēmēji šajā situācijā atrada iespēju, kā izmantot iebildumus pret „dabas skaitīšanu” sava personiskā biznesa interesēs.
Miljonāra A. Ramoliņa uzņēmums Stiga RM sāka izplatīt radioreklāmu, kurā tika apgalvots – Dabas aizsardzības pārvalde savā vēstulē nepatiesi norādot, ka aizsargājamā biotopa atrašana nenozīmē automātisku saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanu.
Ar šo pamatojumu miljonāra uzņēmums faktiski aicināja mežu īpašniekus nekavējoties ķerties pie to izciršanas, pirms tajos tiktu atrastas kādas unikālas dabas vērtības.
„Pēc šādas vēstules saņemšanas aicinām nekavējoties uzsākt mežizstrādi, pirms jūsu mūža ietaupījumi tiks pārvērsti dabas parkā, uz kuru varēsiet doties tikai ogot un sēņot,” reklāmā aicināja Stiga RM.
Sākot skanēt šai reklāmai, Dabas aizsardzības pārvalde nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka tā saistībā ar šo maldinošo reklāmu vērsīšoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
”Ja uzņēmums strādā, pēc esošiem datiem, ar 8 miljonu peļņu, kāpēc tas apmaksā šāda veida reklāmu, kas mērķēta citiem mežu īpašniekiem? Drīzāk tā ir cilvēkus iebiedējoša informācija, kas ir nepatiesa, lai mazie meža īpašnieki izlemtu, ka ir pirmais mirklis, lai pārdotu savu mežu.
Un tad es vēršos pie šī uzņēmuma un atdodu viņam savu koksni pie šā brīža steidzamajām cenām, jo, nedod, dies, tiks uzlikts mikroliegums. Es nevaru nosaukt to par krāpniecību, bet tā ir ekonomiska spēle, lai gūtu vēl lielāku peļņu, ko spēlē šis uzņēmums,” medijiem skaidroja Dabas aizsardzības pārvalde.
Pats A. Ramoliņš savukārt apgalvoja, ka maldinošo reklāmu esot izvietojis tikai un vienīgi taisnīguma un tiesiskās paļāvības vārdā, un tagad izrādās, ka atbildīgās iestādes līdzīgi kā gadījumos ar regulārajiem Stiga RM darba likumdošanas pārkāpumiem pret miljonāra uzņēmumu ir bijušas ļoti iecietīgas, - nekādi sodi par maldinošajām reklāmām tam nav uzlikti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apliecina, ka viss beidzies ar to, ka reklāmu raidīšana pēc kāda laika pārtraukta. „Pašlaik mūsu rīcībā nav informācijas, arī no Dabas aizsardzības pārvaldes, ka šādu reklāmu raidīšana būtu atsākta. Bet, protams, ja šāda informācijā tiks saņemta, noteikti to vērtēsim!” skaidro centrs. Nekādas tālākas darbības nav veikusi arī Dabas aizsardzības pārvalde.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
