Miljonāra uzņēmumam par pieciem rupjiem Darba likuma pārkāpumiem – mutvārdu aizrādījums
Pietiek lasītājs14.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka miljonāriem ir savas nekaitīgās dīvainības, kuras viņi paši apmaksā ar sūrā grūtā darbā pelnītu naudu, ir normāla lieta, un nav arī īpaši svarīgi, vai šī apmaksāšana notiek īsti likumīgi vai tikai daļēji, - šādi varētu izteikties par Pietiek aprakstīto miljonāra Andra Ramoliņa ģimenes uzņēmuma Stiga RM un saistīto kompāniju automašīnu numuru kolekciju ar trim sešiniekiem tajos. Taču pavisam cita lieta – ja nauda šo dīvainību apmaksāšanai tiek ņemta, liedzot savu uzņēmumu darbiniekiem tiesības, ko tiem it kā nodrošina likums.
Par interneta vietnēs atrodamajām anonīmajām sūdzībām saistībā ar uzņēmuma Stiga RM darbinieku beztiesiskumu un nostrādināšanu varētu tikai pasmieties, - tās taču ir tikai un vienīgi anonīmas kļauzas. Taču mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas.
Minēšu tikai vienu piemēru, kas datējams ar šo gadu. Tātad – Darba likuma 128. panta pirmā daļa skaidri un nepārprotami nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Likums varbūt to visu arī nosaka, taču miljonāri bieži vien uzskata, ka stāv pāri šādām „muļķīgām” likuma prasībām.
Šajā gadījumā Valsts darba inspekcijā tika saņemta oficiāla sūdzība par Stiga RM vadības rīcību, un sekoja pietiekami nopietna pārbaude. Rezultāti ne tikai apstiprināja sūdzībā minēto, bet to vēl pamatīgi papildināja.
Tātad – pirmkārt, tika konstatēts Darba likuma 128. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā, prasību pārkāpums;
Otrkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.
Treškārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta trešās daļas, kas nosaka, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, prasību pārkāpums;
Ceturtkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta piektās daļas, kas nosaka, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par visu to periodu, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.
Piektkārt, tika konstatēts Darba likuma 75. panta ceturtās daļas, kas nosaka, ka, dienas vidējo izpeļņu tiem nodarbinātajiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā pēdējo sešu mēnešu laikā, prasību pārkāpums.
Viss pareizi – Stiga RM vadības rīcībā tika konstatēts veselu piecu Darba likuma normu pārkāpums. Vienkārši runājot, uzņēmuma vadība – tātad faktiski pats A. Ramoliņš – bija izdomājusi, ka var taču „ieekonomēt” uz darbinieka rēķina visvisādos veidos: gan atlaišanas naudu aizkavēt, gan atvaļinājumu „apgriezt”, gan vidējo izpeļņu aprēķināt tā, kā pašiem izdevīgāk.
Kāds, jūs domājat, bija rezultāts? Naudas sodi, administratīvā pārkāpuma lietas un tamlīdzīgi? Nē, nekā tamlīdzīga, - par pārkāpumiem uzņēmuma vadībai tika izteikts mutvārdu aizrādījums, jo galu galā konstatētie pārkāpumi „labprātīgi novērsti”.
Atkārtošu vēlreiz: mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas. Tad arī kļūtu skaidrāks – no kurienes rodas nauda „triju sešinieku” kolekcijām un ekskluzīvām automašīnām.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
