Miljonāra uzņēmumam par pieciem rupjiem Darba likuma pārkāpumiem – mutvārdu aizrādījums
Pietiek lasītājs14.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka miljonāriem ir savas nekaitīgās dīvainības, kuras viņi paši apmaksā ar sūrā grūtā darbā pelnītu naudu, ir normāla lieta, un nav arī īpaši svarīgi, vai šī apmaksāšana notiek īsti likumīgi vai tikai daļēji, - šādi varētu izteikties par Pietiek aprakstīto miljonāra Andra Ramoliņa ģimenes uzņēmuma Stiga RM un saistīto kompāniju automašīnu numuru kolekciju ar trim sešiniekiem tajos. Taču pavisam cita lieta – ja nauda šo dīvainību apmaksāšanai tiek ņemta, liedzot savu uzņēmumu darbiniekiem tiesības, ko tiem it kā nodrošina likums.
Par interneta vietnēs atrodamajām anonīmajām sūdzībām saistībā ar uzņēmuma Stiga RM darbinieku beztiesiskumu un nostrādināšanu varētu tikai pasmieties, - tās taču ir tikai un vienīgi anonīmas kļauzas. Taču mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas.
Minēšu tikai vienu piemēru, kas datējams ar šo gadu. Tātad – Darba likuma 128. panta pirmā daļa skaidri un nepārprotami nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Likums varbūt to visu arī nosaka, taču miljonāri bieži vien uzskata, ka stāv pāri šādām „muļķīgām” likuma prasībām.
Šajā gadījumā Valsts darba inspekcijā tika saņemta oficiāla sūdzība par Stiga RM vadības rīcību, un sekoja pietiekami nopietna pārbaude. Rezultāti ne tikai apstiprināja sūdzībā minēto, bet to vēl pamatīgi papildināja.
Tātad – pirmkārt, tika konstatēts Darba likuma 128. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā, prasību pārkāpums;
Otrkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.
Treškārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta trešās daļas, kas nosaka, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, prasību pārkāpums;
Ceturtkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta piektās daļas, kas nosaka, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par visu to periodu, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.
Piektkārt, tika konstatēts Darba likuma 75. panta ceturtās daļas, kas nosaka, ka, dienas vidējo izpeļņu tiem nodarbinātajiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā pēdējo sešu mēnešu laikā, prasību pārkāpums.
Viss pareizi – Stiga RM vadības rīcībā tika konstatēts veselu piecu Darba likuma normu pārkāpums. Vienkārši runājot, uzņēmuma vadība – tātad faktiski pats A. Ramoliņš – bija izdomājusi, ka var taču „ieekonomēt” uz darbinieka rēķina visvisādos veidos: gan atlaišanas naudu aizkavēt, gan atvaļinājumu „apgriezt”, gan vidējo izpeļņu aprēķināt tā, kā pašiem izdevīgāk.
Kāds, jūs domājat, bija rezultāts? Naudas sodi, administratīvā pārkāpuma lietas un tamlīdzīgi? Nē, nekā tamlīdzīga, - par pārkāpumiem uzņēmuma vadībai tika izteikts mutvārdu aizrādījums, jo galu galā konstatētie pārkāpumi „labprātīgi novērsti”.
Atkārtošu vēlreiz: mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas. Tad arī kļūtu skaidrāks – no kurienes rodas nauda „triju sešinieku” kolekcijām un ekskluzīvām automašīnām.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
