Iesaki rakstu: 
Prieks skatīties, ka mediji sāk pieķerties uzņēmumiem, kuri pelna miljonus, tai pašā laikā rupji pārkāpjot Darba likuma normas – protams, par labu sev un par sliktu darbiniekiem. Aprakstīšu pagājušā gada gadījumu, kas nonāca Valsts darba inspekcijas redzeslokā saistībā ar Pietiek jau vairākkārt pieminētā miljonāra Andra Ramoliņa uzņēmumu Stiga RM, kas nav nosaucams citādi kā par Darba likuma pārkāpšanas recidīvistu.
Šis atgadījums datējams ar pagājušā gada pavasari, kad Valsts darba inspekcija saņēma informāciju uzreiz par vairākiem Darba likuma pārkāpumiem, ko pieļāvuši šī mežu nozares uzņēmuma saimnieki.
Darba likuma 68. pants nepārprotami noteic, ka darbinieks, kurš veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Darba likuma 169. panta ceturtā daļa tikpat skaidri noteic, ka samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma, prasību pārkāpums;
Visbeidzot, Darba likuma 71. pants noteic, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darbiniekam darba samaksas aprēķinu, un, kā izrietēja no Valsts darba inspekcijas saņemtās informācijas, uzņēmums bija pamanījies reizē pārkāpt visas šīs prasības.
Taču vēl interesantāki bija pārbaudes rezultāti, - Valsts darba inspekcija, kas vispār ir pazīstama ar iejūtību pret noteiktu kategoriju uzņēmumiem, pamanījās šos pārkāpumus „nesaskatīt”, tā vietā gan... atrodot citus Darba likuma pantu pārkāpumus – ignorētu gan nosacījumu gan par to, ka darba līgumā noteikti jāuzrāda darba laiks (Stiga RM tādus „sīkumus” nebija ņēmusi vērā, gan par to, ka darba kārtības noteikumos jāparedz atvaļinājumu piešķiršanas vispārējā kārtība.
Papildus tam izrādījās, ka arī Ministru kabineta 2010. gada noteikumi Nr.749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” miljonāru ģimenes uzņēmumam nav šķituši ievērošanas vērti.
Taču vēl zīmīgāki ir Valsts darba inspekcijas pārbaudes rezultāti sakarā ar saņemto informāciju: nekādu sodu miljonāra uzņēmums tā arī nesaņēma, un vienīgais, kas tika izdarīts, - „izdots rīkojums, kurā norādītie pārkāpumi ir novērsti”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
