Miljonāram Ramoliņam neizdodas panākt kriminālprocesa sākšanu pret pensionāriem – meža īpašniekiem
PIETIEK23.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas miljonāru saraksta dalībniekam, uzņēmuma Stiga RM īpašniekam Andrim Ramoliņam nav izdevies panākt kriminālprocesa sākšanu pret pensionāru pāri, kuri publiski bija pauduši pārliecību, ka miljonāra uzņēmums viņus apkrāpis.
„Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī 2019. gada sākumā tika saņemts Stiga RM iesniegums par to, ka kāda sieviete, iespējams, grauj uzņēmuma Stiga RM reputāciju. Policijā tika veikta pārbaude un pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta pirmo daļu - nav noticis noziedzīgs nodarījums,” skaidro Valsts policija.
Runa ir par Tukuma novada pensionāru pāri - Lūciju un Valdi Dravniekiem, kuri 2018. gada nogalē bija informējuši medijus par savām nedienām ar uzņēmumu Stiga RM, kuras sākušās 2015. gada rudenī. Tad viņi ar uzņēmuma pārstāvi – citu Ramoliņu ģimenes locekli bija vienojušies par kailcirti trijos nogabalos
Nauda un malka saskaņā ar līgumu patiešām arī saņemta, taču tad pensionāri konstatējuši, ka uzņēmums pamatīgi sabojājis viņu mežu, turklāt koki cirsti arī upes aizsargjoslā. Pēc vairākām pārbaudēm tika konstatēts, ka patiešām “svešā mežā nenoskaidrota persona” nocirtusi 14 kokus
Kriminālprocess tika sākts, tad izbeigts, tad atkal sākts un vēlreiz izbeigts, dažādām valsts iestādēm sniedzot pretrunīgus atzinumus šajā lietā. Savukārt uzņēmuma īpašnieks un vadītājs A. Ramoliņš (attēlā) dienu pēc tam, kad par notikušo sāka interesēties mediji, uz to reaģēja... vēršoties policijā ar iesniegumu, - pensionāre esot vainojama izspiešanā, apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanā, lai panāktu kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī neslavas celšanā.
Skaidrojot, ka jūtot cieņu pret L. Dravnieces sirmo vecumu, uzņēmējs tomēr viņu vainoja gan tajā, ka viņa esot uzdevusies par citu personu, gan tajā, ka vēlējusies no viņa par īpašumu saņemt neadekvāti augstu cenu; arī par citā mežā cirsto koku transportēšanu caur viņas mežu un transportēšanas stigu izciršanu pensionāre par viņu esot vienojusies, - tiesa, līgumā tas neesot ticis ierakstīts. Ņemot vērā pretrunas miljonāra sniegtajā informācijā, Valsts policija tad arī ir noraidījusi viņa prasību par kriminālprocesa sākšanu.
Pietiek nesen jau publicēja kāda lasītāja vēstuli, kurā bija aprakstīta Stigas RM uzņēmējdarbības prakse – strādnieku iebildumi pret darba apstākļiem, nodokļu parādi valstij, bet divas luksus klases automašīnas uzņēmuma īpašniekam.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
