Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis. Viena lieta ir, ka Centrālā statistikas pārvalde, kas apkopo dažādus datus [par Latvijas tautsaimniecību], bet tas, kas ir visplašākajām tautas masām domāts, saprotams, viegli uztverams un ļaujošs izdarīt secinājumus, ir šis datu apkopojums, kurš tālajā 1997. gadā sākās kā vienkārši Latvijas 100 miljonāru saraksts, daļēji balstoties arī uz kritērijiem "man tā šķiet", "viena tante teica" un "droši vien, ka tā tas ir", bet gadu gaitā sadarbībā ar SIA Lursoft pārvērtās par ļoti nopietnu apkopojumu un analīzi.

Ir kādi pārsteigumi, ko nācās secināt, gatavojot šo jauno datu apkopojumu? Kāds ir pēkšņi izkritis ārā no šī saraksta, parādījies kāds jauns?

Katru gadu ir virkne atsevišķu faktu, kas rada lielāku vai mazāku izbrīnu, arī jaunajā sarakstā tādu ir pietiekami daudz, bet ko nu es iešu te tagad izstāstīt visu interesantāko? To katram lasītājam pašam vērts sameklēt jaunajā izdevumā.

Par pārsteigumiem kā tādiem runājot, var tos sadalīt divās grupās. Pirmkārt, ir kaut kādas tendences, ko visi jaunie dati uzrāda – tur principā vai nu tā ir dzīves pieredze, vai kas cits, bet pēdējos gados vismaz man personiski tendenču jomā nekas tāds šausmīgi pārsteidzošs nav bijis – ar veselo saprātu un dzīves pieredzi raugoties, šķiet, ka tā varētu būt, un tad ir patīkami redzēt, ka tā tiešām arī ir. Piemēram, jaunie pelnītāju un dividenžu izņēmēju saraksti ļoti uzskatāmi parāda to, ko mēs nojautām – ka pandēmijas laiks un pandēmijas apkarošana valstiskā līmenī noteiktiem uzņēmumiem un uzņēmējiem ir bijis ārkārtīgi finansiāli veiksmīgs. Kuri tie ir un kurās jomās – katrs droši vien pats var nojaust un salīdzināt savu nojausmu ar patieso situāciju, lasot jauno Miljonāra izdevumu. Un tāpat katru gadu ir virkne atsevišķu, ne ar ko nesaistītu faktu, kas vienkārši izbrīna. Jautājāt par maniem personīgajiem pārsteigumiem – droši vien tāds visinteresantākais atsevišķais apskats (kas pats par sevi neko neliecina) ir lielāko dividenžu izņēmēju saraksts, kur pirmajās divās vietās ir abi SIA Mikrotīkls īpašnieki. To, ka Mikrotīkls ir ārkārtīgi veiksmīgs, pelnošs un vērtīgs uzņēmums, mēs zinām, bet tas, ka abi kungi ir izņēmuši dividendēs pa 45,5 miljoniem eiro katrs, protams, ir ļoti interesanti. Noteikti ir cilvēki, kuri precīzi zina, kāpēc tas tā notiek, bet cilvēkam no malas ir nedaudzas versijas, – ka vai nu mēs šos izņemtos 45 miljonus eiro redzēsim kaut kur tepat Latvijā kāda jauna uzņēmuma dibināšanā, kur vajadzīgs pietiekami liels sākuma kapitāls, vai arī nauda no biznesa tiek izņemta, vienkārši sakot, personiskām vajadzībām. Ja mēs nākamā Miljonāra sarakstos neredzēsim, ka abi kungi Latvijā ir dibinājuši jaunu, perspektīvu (vismaz savā ieskatā) uzņēmumu kādā nozarē, nu tad mēs varēsim izdarīt secinājumu, ka vai nu runa ir par kaut kādu biznesu ārpus Latvijas robežām, vai runa ir par personiskām vajadzībām, kur arī 45 miljoni eiro vienmēr var lieti noderēt. Un šādu pārsteigumu vai vienkārši interesantu faktu ir jaunajā Miljonāra izdevumā desmitiem.

Cik viegli vai grūti ir veidot šādus sarakstus? Cik viegli ir iegūt informāciju, un cik laika tas paņem? Nav bijusi kādā brīdī sajūta – vienreiz pietiek, vairs negribas ar šo noņemties...

Tas vienmēr ir ļoti interesants un saistošs process. Es ļoti gribētu uzsvērt ilggadējo labo un ļoti konstruktīvo sadarbību ar Lursoft, bez kura šādi regulāri saraksti vienkārši nebūtu iespējami. Katru gadu ir savas grūtības, ik pa laikam vienas grūtības tiek atrisinātas, vietā nāk citas. Piemēram, daudzus pēdējos gadus Latvijā ir bijuši pašiem savi ofšori, respektīvi – akciju sabiedrības, kuru akcionāru saraksti nav bijuši publiski pieejami. Tagad šis jautājums beidzot būs atrisināts no nākamā gada, tajā pašā laikā, kā mēs redzam no nupat pieņemtā Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma, tad šī tiesa ir izdomājusi, ka uzņēmumiem nav pienākuma publiskot savus patiesos labuma guvējus. Un no datu atklātības viedokļa skatoties, šāds lēmums būtībā varētu šķist absolūti absurds. Papildus tam mēs ļoti labi redzam to virzību, kāda Latvijas valstī Jāņa Bordāna tieslietu ministrēšanas laikā ir bijusi uz maksimālu dažādu uzņēmējdarbības datu slēpšanu no sabiedrības. Vārdu sakot – vieni izaicinājumi atrisinās, citi nāk klāt. Vienmēr jautājums par to, kādi dati būs pieejami sabiedrībai nākamajā gadā, ir aktuāls.

Būtībā šādi jūsu pieminētie lēmumi ik pa laikam tomēr rada šķēršļus, lai varētu pilnvērtīgi strādāt ar šādu datu apkopošanu. 

Runa nav par vienu konkrētu izdevumu, kurā būtu apkopoti kaut kādi dati. Gan jau Latvijas vai jebkuras citas Eiropas valsts iedzīvotāji iztiktu bez tā, ka viņiem ir precīzi dati par to, kas ir valsts bagātākie iedzīvotāji. Runa ir par datu pieejamību sabiedrībai, jebkuram pilsonim, kuram nevajadzētu prasīt nevienam atļauju, lai noskaidrotu, kam pieder uzņēmums, ar ko viņam ir darīšana. Ņemot vērā visu to, kas mums ir stāstīts par tiesiskumu, caurspīdīgumu, atklātību Eiropas Savienībā, būtu loģiski un likumsakarīgi, ka Latvijas pilsonim nevajadzētu būt problēmām, piemēram, slēdzot līgumu ar uzņēmumu X vai saņemot pakalpojumu no uzņēmuma Y, neprasot nevienam [īpašu] atļauju, noskaidrot, ar ko tieši viņš stājas līgumattiecībās. Vai gadījumā, ja cilvēks slēdz līgumu ar kompāniju X, patiesībā kompānijas X patiesie labuma guvēji šī te cilvēka ieskatā nav amorāli, neētiski, varbūt pat noziedzīgi cilvēki. Jebkas, kas šīs ikviena pilsoņa tiesības ierobežo, manā izpratnē ir absolūti nedemokrātiski, prettiesiski, negodprātīgi utt. Latvijas valsts arī bez jebkādiem Eiropas tiesu lēmumiem ir pēdējos gados darījusi ļoti daudz ko, lai šādas Latvijas pilsoņu tiesības dažādos veidos solīti pa solītim ierobežotu. Es nedomāju, ka lasītājiem ir liela vēlēšanās [šajās niansēs] iedziļināties, bet runa ir par visu ko – sākot no absurdajiem jaunajiem personas kodiem, no kuriem vairs nav iespējams saprast personas koda īpašnieka vecumu, un beidzot ar juridisko personu amatpersonu personisko datu slēpšanu, nemaz nerunājot par Uzņēmumu reģistra notāru lēmumiem un daudzām citām lietām, par kurām jau ir daudz runāts un rakstīts. Mēs katrs stāvam krustcelēs, kur viens virziens ir uz datu pieejamību un atklātību, kā tam jābūt atvērtā sabiedrībā, atvērtā, brīvā ekonomikā, bet otrs – uz datu slēpšanu un nepieejamību, kas ir raksturīgi totalitārismam.

Atgriežoties pie Miljonāra – jūs gan sarunas sākumā paudāt, ka pirms laika negribat atklāt visas kārtis, lai nemazinātu cilvēkiem intrigu meklēt un lasīt jauno izdevumu pašiem, bet tomēr – varat iezīmēt kādas "odziņas", kuru dēļ cilvēkam tiešām ir vērts šo žurnālu nopirkt un izlasīt?

Manuprāt, viens no labākajiem veidiem, kā vispār saprast, kas notiek ar Latvijas tautsaimniecību, kuras nozares iet kalnā, bet kuras – tieši pretēji, ir paņemt šo un vairākus iepriekšējos izdevumus (ja tie nav pieejami nekur citur, tad tie ir bibliotēkās) un šī kopaina, pa gadiem ejot cauri, ļoti labi rāda to, ka – lai ko mums stāstītu valdība un politiķi, muldēšana ir viena lieta, bet dati ir lieta, ko nevar apstrīdēt un tie ir uzskatāmi un pārliecinoši. Otrs – pelnītāju un zaudētāju saraksti ir tie, no kuriem var izdarīt – ne absolūtus –, bet pietiekami noderīgus secinājumus, salīdzinot jaunos sarakstus ar iepriekšējiem – kur mēs redzam veiksmes stāstus, veiksmes nozares, bet kur redzam panīkumu un bēdu ieleju. Un beigu beigās – tā kā Latvija ir maza zeme, šajos sarakstos kopā ir vairāki simti cilvēku, no kuriem, domāju, katrs Latvijas iedzīvotājs atradīs sev pietiekami daudz zināmu vārdu un uzvārdu un ar izbrīnu, interesi, gandarījumu vai vēl kādām emocijām secinās, kā šiem cilvēkiem gada laikā ir gājis.

Kā saka – paveicies vai nepaveicies...

Tajā uzņēmējdarbībā, kuru rāda šie saraksti, paveikšanās ir ceturtais piektais faktors pēc daudz svarīgākām lietām, kas saucas – aprēķins, uzņēmība, tālredzība un tamlīdzīgi.

Novērtē šo rakstu:

43
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...