Miljonārs Ašeradens pakampis sev „aifonu” par nodokļu maksātāju naudu
PIETIEK15.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc akciju sabiedrības Diena akciju paketes pārdošanas miljonāra statusu ieguvušais pašreizējais ekonomikas ministrs un partijas Vienotība vadītājs Arvils Ašeradens pagājušā gada nogalē tomēr ir pakampis sev iPhone7 telefonu uz nodokļu maksātāju rēķina.
Kā rāda Ašeradena amatpersonas deklarācija par 2016. gadu, viņš vēl joprojām ir uzskatāms par Latvijas apstākļiem ļoti bagātu cilvēku: lai gan bankās pašreizējam ministram ir tikai nepilni 20 tūkstoši eiro, valsts parādzīmēs viņš ieguldījis 210,5 tūkstošus eiro, bet obligācijās un naudas tirgus instrumentos – vēl nepilnus 360 tūkstošus eiro. Papildus tam Ašeradenam ir arī pieci nekustamie īpašumi Rīgā, Rojā un Liezerē.
Ašeradens nevar sūdzēties arī par ienākumiem: 2016. gadā Valsts kancelejā viņš algā saņēmis 51 679 eiro, Finanšu ministrijā – 6414 eiro, procentos par parādzīmēm no Valsts kases viņš saņēmis 10 500 ASV dolāru, ir arī bijuši citi – nelielāki procentu ienākumi.
Taču, neraugoties uz šo iespaidīgo turīgumu, ekonomikas ministrs nav spējis nepakampt arī mobilo telefonu uz nodokļu maksātāju rēķina. Kā rāda Ekonomikas ministrijas informācija, pagājušā gada 15. novembrī Ašeradena rīcībā nodots par budžeta līdzekļiem iegādāts iPhone7 telefons par 852 eiro.
Šis ir bijis lepnākais mobilais telefons, ko pērn iegādājusies Ekonomikas ministrija. Vēl viens iPhone, tikai 6S Gold versijā, par 633 eiro iegādāts vārdā nenosauktas „ministrijas valsts sekretāra vietnieces” vajadzībām. Ministrijā pašlaik ir viena valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.
Normatīvie akti paredz, ka amatpersonu vajadzībām ir iegādājami arī mobilie sakaru līdzekļi, taču parasti valsts amatpersonas ar pieklājīgu turīguma līmeni no šādiem pirkumiem izvairās. Ašeradens šajā jomā ir izrādījies viens no retajiem izņēmumiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
