Iesaki rakstu: 
Līdz šī gada 1. jūlijam visām akciju sabiedrībām jāatklāj to īpašnieki Uzņēmumu reģistram, kas akcionāru sarakstus publisko savā informācijas portālā. Taču, kā vēsta 3. marta raidījums de facto, vairāki uzņēmuma Latvijas Finieris akcionāri vērsušies Satversmes tiesā, uzskatot, ka jaunā prasība pārkāpj to Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Jautājums, kāpēc gan Latvijas Finiera akcionāram būtu jājūtas apdraudētākam par jebkuras citas akciju sabiedrības akcionāru? Kāpēc tieši viena grupa Latvijas Finiera akcionāru tā rūpējas par savas "privātās dzīves neaizskaramību"? Vai viņi ir sakrālās saplākšņa gatavošanas receptes tālāknesēji un uztraucās par savu drošību? Diez jau nu vai. Mēs, citi uzņēmuma Latvijas Finieris akcionāri, atklāsim īstos iemeslus, kāpēc baltais un pūkainais uzņēmējs Uldis Biķis un viņa kliķe baidās no atklātības.
Latvijas Finieris ir slēgta akciju sabiedrība. Daudzu gadu garumā miljonāra Ulda Biķa ģimene, maldinot citus akcionārus, uzpirkuši Latvijas Finiera akcijas atbilstoši vērtībai grāmatvedības dokumentos bet zem potenciālās tirgus vērtības. Ja pirmā ir aptuveni 10 000 Eur par akciju, tad otrā, nemot vērā uzņēmuma tirgus vērtību un akciju skaitu, varētu būt aptuveni 50 000 Eur. Tātad jau katrs viens šāds gadījums vērtējams kā finanšu krāpšana lielā apmērā, par ko paredzēta kriminālatbildība. Uzņēmumā par šīm metodēm jau daudzus gadus notiek rūgšana, taču neviens nav saņēmies runāt publiski, pietrūka grūdiena. Tāds varētu būt minētā publiski pieejamā informācija no 1. jūlija.
Ja turpmāk varēsim iepazīties ar Latvijas Finiera akcionāriem Uzņēmumu reģistrā, tad redzēsim, vai miljonāra Biķa ģimene jau nav tuvu kontroles sagrābšanai uzņēmumā. Redzēsim arī akcionāru kopsakaitu, vārdus, un tie, kas viens par otru ikdienā nebija aizdomājušies, varēs vieglāk izveidot rīcības komitejas mazākuma akcionāru interešu aizstāvībai.
Bet pats būtiskākais, no kā baidās miljonārs Biķis, ir tas, ka finanšu analītiķi iegūs papildu datus uzņēmuma akcijas vērtības noteikšanai. Analītiķus savu interešu aizsardzībā var uzrunāt arī mazākuma akcionāri. Šajā brīdī arī pazudīs kokrūpniecības baltā tēva Ulda Biķa gadiem ilgi būvētais ētiskā uzņēmēja tēls, līdzdalība Swedbank ilgtspējas padomē, jo atklāsies, ka viņš būs krāpis savus kompanjonus, izvilinot akcijas par cenu, kas ir stipri zem tirgus vērtības. Un arī turpmāk būs mazāk iemeslu iekrist lētas cenas piedāvājumu lamatās.
Šis brīdis arī būs īstais, lai sagatavotu iesniegumus kriminālprocesa uzsākšanai - aicinām Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru būt uzmanīgai!
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
