Miljonāru ģimenes visatļautība: PIETIEK turpina publicēt tiesas materiālus saistībā ar Ramoliņu apbūves plāniem kāpās
PIETIEK19.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Vides pārraudzības valsts birojs pagājušā gada 26. februārī pieņēma lēmumu „Par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu”, ar to vismaz uz laiku apturot meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, miljonāra dzīvesbiedre Anna Ramoliņa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, cenšoties panākt Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma atcelšanu. Pietiek turpina šīs Latvijas mūsdienu apstākļus labi raksturojošās prāvas materiālu publicēšanu, - šodien turpinām publicēt Lato Lapsas tiesā iesniegtos paskaidrojumus šajā administratīvajā lietā, kuri apgāž miljonāru ģimenes argumentus, ar kuriem tiek pamatota vēlme būvēties tieši kāpu zonā.
Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumenti par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi
Lai pamatotu Pamatu esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”, kā arī to būvniecības likumīgumu, pieteicēja arī atsaucas uz iepriekš šajos paskaidrojumos analizētajiem Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumentiem par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi. Attiecīgo dokumentu analīzi neatkārtošu, vien norādīšu uz tās secinājumu. Proti, minētie dokumenti apstiprina tikai to, ka Nekustamais īpašums “Teikas” ir veidojies no Vēsturiskā īpašuma. Tomēr šie dokumenti neapstiprina, ka Nekustamajā īpašumā “Teikas” ir bijusi vēsturiskā apbūve.
Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka pieteicējas iesniegtie Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumenti par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi arī attiecībā uz Pamatiem (ne vien Saimniecības ēku) nepierāda to esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”, kā arī, likumsakarīgi, – to būvniecības likumīgumu.
Secinājums par iepriekšējo apbūvi Nekustamajā īpašumā “Teikas”
Vadoties no iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, es secinu, ka Saimniecības ēka un Pamati neatbilst iepriekšējās apbūves jēdzienam Aizsargjoslu likuma 1. panta 17. punkta izpratnē. Tas vienlaikus nozīmē, ka Nekustamajā īpašumā “Teikas” nav konstatējama iepriekšējā apbūve, tostarp vietās, kurās pieteicēja bija iecerējusi veikt būvniecību. Līdz ar to ir arī secināms, ka konkrētajā lietā nav piemērojams Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktā paredzētais izņēmums, kas šādu būvniecību varētu pieļaut.
(V) Nekustamā īpašuma “Teikas” apbūvei nepieciešamā atmežošana
Starp lietas dalībniekiem pastāv strīds, vai pieteicējas būvniecības ieceres paredz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu. Vides pārraudzības valsts birojs uzskata, ka paredz, kamēr pieteicēja uzskata, ka neparedz.
Lai spriestu par izskatāmo jautājumu, vispirms jānoskaidro atmežošanas jēdziena nozīme. To skaidro Meža likuma 1. panta 3. punkts, paredzot, ka atmežošana ir: personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.
Pieteicēja uzskata, ka viņas būvniecības ieceres neparedz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu, jo saskaņā ar 2020. gada 24. marta meža inventarizācijas aprakstu (turpmāk – Meža inventarizācijas apraksts; sk. Nekustamā īpašuma “Teikas” 2020. gada 24. marta meža inventarizācijas apraksts (atrodas lietas materiālos)) un Nekustamā īpašuma “Teikas” 2020. gada 27. februāra situācijas plānu (turpmāk – Situācijas plāns) vietās, kur ir iecerēta būvniecība, neesot meža. Tādējādi pieteicējas iecerētā būvniecība neskarot mežu un tātad to arī nepārveidojot.
Šāda pieteicējas izvēlēta argumentācija vienlaikus gan nozīmē, ka gadījumā, ja Meža inventarizācijas apraksts un Situācijas plāns ar tajās paredzēto meža platību aprēķinu tomēr nav piemērojams tādu vai citādāku apsvērumu dēļ, pieteicējas būvniecības ieceres skar Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorijas atbilstoši šī īpašuma iepriekšējam meža inventarizācijas aprakstam (turpmāk – Iepriekšējais meža inventarizācijas apraksts; sk. Nekustamā īpašuma “Teikas” 2018. gada 17. novembra meža inventarizācijas aprakstu (atrodas lietas materiālos)). Bet, ja šīs ieceres skar Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorijas, tad līdz ar attiecīgo būvniecību, tās tiek pārvērstas citā zemes lietošanas veidā, bet pati būvniecība paredz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu atbilstoši Meža likuma 1. panta 3. punktam.
Manā vērtējumā Meža inventarizācijas apraksts un Situācijas plāns nav piemērojams sakarā ar turpmāk izklāstītajiem apsvērumiem.
Pirmkārt, saskaņā ar konkrētās lietas materiālos esošo Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra apsekošanas aktu (sk. Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra apsekošanas aktu (atrodas lietas materiālos)) Meža inventarizācijas apraksts ir atcelts ar Valsts meža dienesta rakstu Nr. VMD1-10/90, par ko liecina minētajā aktā ietvertā informācija.
Tā kā Meža inventarizācijas apraksts ir atcelts, tad jāsecina, ka tas nav piemērojams un par Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorijas platību liecina Iepriekšējais meža inventarizācijas apraksts. Secīgi par nepareizu un nepiemērojamu kļūst arī Situācijas plāns, kura eksplikācijā ir fiksēta atceltajā Meža inventarizācijas aprakstā minētā Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorija platība.
Otrkārt, Meža inventarizācijas apraksts un Situācijas plāns ir acīmredzami kļūdains un tādēļ nevar tikt piemērots. Par Meža inventarizācijas apraksta un Situācijas plāna kļūdām liecina turpmāk izklāstītie apsvērumi.
Meža inventarizācijas aprakstā ir iekļauts Nekustamā īpašuma “Teikas” meža zemju plāns (turpmāk – Jaunais meža zemju plāns).
Iepriekšējā meža inventarizācijas aprakstā Nekustamā īpašuma “Teikas” meža zemju plāns bija citāds (turpmāk – Iepriekšējais meža zemju plāns):
Salīdzinot abos uzrādītos plānus, ir redzams, ka Jaunajā meža zemju plānā 1. meža kvartāls ir sadalīts trīs mazākos nogabalos, neiekļaujot ievērojamu Nekustamā īpašuma “Teikas” ziemeļaustrumu teritorijas daļu, kur ir plānots realizēt vienu no pieteicējas būvniecības iecerēm, un mazāku dienvidrietumu teritorijas daļu, kur atrodas Saimniecības ēka. Turpretī Iepriekšējā meža zemju plānā 1. meža kvartālu veidoja tikai viens nogabals gandrīz visā Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijā, neiekļaujot tikai mazāku dienvidrietumu teritorijas daļu, kur atrodas Saimniecības ēka.
Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra apsekošanas aktā (sk. Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra apsekošanas aktu (atrodas lietas materiālos)) ir minēta informācija, no kuras ir secināms, ka Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā, kurā ir paredzēts realizēt vienu no pieteicējas būvniecības iecerēm, t.i. Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā, kurā it kā atrodas Pamati un kura nav iekļauta Jaunajā meža zemju plānā (neiekļautā Nekustamā īpašuma “Teikas” ziemeļaustrumu teritorijas daļa), ir meža zemes platība bez kokiem.
Šāda platība faktiski ir atklāta meža platība jeb lauce. Uz lauces esamību minētajā Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā norāda arī vides eksperte I. Rēriha savā atzinumā par augu sugu un biotopu izpēti (sk. I. Rērihas 2020. gada 29. jūnija atzinumu par augu sugu un biotopu izpēti Engures novada, Engures pagasta īpašumā “Teikas” un “Lejas Bēčas” (atrodas lietas materiālos)).
Meža likuma 1. panta 29. punkts paredz, ka meža zeme ir: zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi.
No minētās tiesību normas izriet, ka lauces ir iekļaujamas meža zemes platībā. Tādējādi lauces platība, kurā ir paredzēts realizēt vienu no pieteicējas būvniecības iecerēm, t.i. Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā, kurā it kā atrodas Pamati un kura nav iekļauta Jaunajā meža zemju plānā, šajā plānā bija jāiekļauj. Tomēr, kā skaidri liecina Jaunais meža zemju plāns, tas tā nav noticis. Līdz ar to Meža inventarizācijas apraksts ir kļūdains.
Par līdzīga veida Meža inventarizācijas apraksta kļūdu ir uzskatāma arī Nekustamajā īpašumā “Teikas”, iespējams, esošo dabisko brauktuvju platību neierēķināšana meža zemes platībā. Par to, ka tas ir noticis, norāda pieteicēja savā pieteikumā Galvenajā administratīvajā lietā.
Saskaņā ar Meža likuma 1. panta 9. punktu dabiska brauktuve ir: ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām.
No minētās tiesību normas ir secināms, ka dabiskā brauktuve kā meža apsaimniekošanai un aizsardzībai nepieciešams objekts ir infrastruktūras objekts. Šāda objekta platība saskaņā ar iepriekš citēto Meža likuma 1. panta 29. punktu ir ieskaitāma meža zemes platībā.
Tādējādi Meža inventarizācijas aprakstā ir konstatējamas būtiskas kļūdas, kas atsaucas gan uz tajā ietverto meža zemju novietojumu, gan arī uz meža zemju platību aprēķinu Nekustamajā īpašumā “Teikas”. Tā kā Situācijas plāns ir saskanīgs ar Meža inventarizācijas aprakstu, tad jāsecina, ka arī tas ir kļūdains. Tādēļ nedz Meža inventarizācijas apraksts, nedz Situācijas plāns nav piemērojams. Šis secinājums savukārt lietā liek piemērot Iepriekšējo meža inventarizācijas aprakstu, vienlaikus apstiprinot, ka pieteicējas būvniecības ieceres skar Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorijas, bet pati būvniecība paredz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu atbilstoši Meža likuma 1. panta 3. punktam.
Vadoties no iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, jākonstatē, ka konkrētajā lietā ir piemērojams ne vien Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajā daļā, bet arī Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktā paredzētais īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums sakarā ar to, ka pieteicējas būvniecības ieceres paredz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
