Miljoni aizplūduši, bet sistēmas nedarbojas – valsts digitālās izgāšanās anatomija
Vilors Eihmanis30.06.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valsts digitālās pārvaldības izgāšanās turpinās. Pēc iepriekšējās – jau skandalozās – epizodes, kad 2025. gada 7.jūnija pašvaldību vēlēšanu laikā netika saskaitītas vēlētāju balsis, neskatoties uz miljonu investīcijām modernizētajās vēlēšanu IT sistēmās, tagad sabiedrība piedzīvo nākamo posmu – izglītības datu nepieejamību dienā, kad tiem jābūt pieejamiem visiem skolēniem.
Saskaņā ar oficiālo paziņojumu, no 2025. gada 25. jūnija skolēniem jābūt iespējai piekļūt saviem pamatizglītības centralizēto eksāmenu sertifikātiem. Taču Latvija.gov.lv – valsts vārti, kas nodrošina autentifikāciju visām valsts e-pakalpojumu sistēmām – šodien vienkārši nedarbojas. Skolēni, viņu vecāki un skolotāji ir spiesti “klikšķināt uz tukšuma”, cerot izsist cauri portāla durvīm, kas palikušas aizvērtas viskritiskākajā brīdī.
Un atkal – miljoni eiro, un atkal – nulle rezultāta. Kāpēc maksājām, ja sistēma nestrādā tieši tad, kad to visvairāk vajag?
Šis nav atsevišķs incidents. Šis ir simptoms sistemātiskai bezatbildībai un valsts pārvaldē iesakņotai projekta pārvaldības nekompetencei. Valsts budžetā ik gadu tiek paredzēti vairāki miljoni eiro digitalizācijai. Desmitos miljonu mērāmas ir investīcijas e-identitātes risinājumos, mākoņdatošanā, e-veselībā, valsts pārvaldes vienotajā infrastruktūrā, skolvadības sistēmās un vēl, un vēl.
Un tomēr – vispārēja nespēja nodrošināt pakalpojuma pamatu: stabilu piekļuvi.
2025. gada vēlēšanu fiasko bija viena no redzamākajām digitālā sabrukuma pazīmēm. Balsu skaitīšana tika pārtraukta, rezultāti aizkavējās, sabiedrības uzticība tika satricināta. Toreiz atbildīgās amatpersonas taisnojās ar “neparedzētiem apstākļiem”, “slodzi” un “programmatūras adaptācijas kļūdām”. Bet ko mēs dzirdam šodien?
„Autentifikācijas traucējumi.” Tā nav atbilde. Tā ir bezatbildība. Vai šī valsts tiešām nesaprot, ka digitālā pakalpojuma kvalitāte ir nevis “ērts bonuss”, bet kritisks sabiedrības uzticības stūrakmens? Skolēniem – stress, vecākiem – neziņa, valsts pārvaldei – klusums
Šodienas realitāte ir skarba. Tūkstošiem skolēnu mēģina noskaidrot savu izglītības nākotni, bet viņus sagaida tikai sistēmas kļūda un nefunkcionējošs autentifikācijas process. Oficiālais ieteikums – “mēģiniet vēlāk”. Pat, ja mēģinājumam vajadzētu būt atbildes vietā.
Kurš atbildēs par šo? Kurš atbildēs par zaudēto uzticību, par stresu, par infrastruktūras vājumu? Kurš atbildēs par simtiem tūkstošu eiro, kas tērēti testēšanai, ieviešanai, “uzturēšanai”? Un visbeidzot – vai kāds vispār kādreiz nostāsies sabiedrības priekšā un nevis taisnosies, bet atzīs: “Jā, mēs izgāzāmies.”
Jo šobrīd realitāte ir viena: mēs maksājam par digitālu sistēmu, kas vienkārši nestrādā.
Ir laiks beigt klusēt.
Cilvēki nav stulbi. Viņi redz, ka valstī tiek tērēti miljoni, bet rezultāta nav. Viņi redz, ka tiek solīta digitalizācija, bet saņem papīra laikmeta problēmas digitālā formātā. Viņi redz, ka vara klusē, kamēr tauta mēģina “uzzināt savu atzīmi”.
Mēs visi maksājam par sistēmu, kas mums sola ērtu, uzticamu, caurskatāmu valsts pakalpojumu. Mēs maksājam ar nodokļiem, ar uzticību un ar pacietību.
Šodien šī pacietība ir izsmelta.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
