Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs nezinām, kāds ir valdības plāns par ekonomikas izvešanu no ārkārtas stāvokļa. Primārais un vissvarīgākais ekonomikas atkausēšanai ir informācija, kura ļauj prognozēt nākotni uzņēmējiem. Tas ir arī valdības galvenais uzdevums, lai nodrošinātu ekonomikas dzīvotspēju.

Pašreiz mēs redzam, ka Eiropas lielās ekonomikas lēnām sāk uzrādīt pazīmes par to, ka ierobežojumi, kuri saistīti ar COVID karantīnu, tiks samazināti: kaut kur agrāk, savukārt kaut kur citur vēlāk.

Latvijas valdības prioritāte ir sagatavoties valsts izvešanai no ārkārtas stāvokļa ekonomikas. Šajos apstākļos pārsteidz to institūciju bezdarbība, kuras būtu tieši atbildīgas par ekonomikas pārorientāciju un sagatavošanu režīma atvieglošanai.

Vēlreiz uzsveru, ka darbs no mājām nenozīmē atvaļinājumu ierēdņiem (starp citu, būtu laicīgi jāpieņem MK rīkojums, ka šogad ierēdņu vasaras atvaļinājumi ir pilnībā atcelti, jo visiem ir jāstrādā arī vasarā, atvaļinājums vasarā ierēdņiem šogad nepienākas), bet gan smagu darbu.

Īpaši bēdīgi intelektuālā un aktivitātes ziņā pašreiz izskatās LR Ekonomikas ministrija, LIAA un Altum. Vairs nav attaisnojuma tam, ka nepietiek kvalificētu kadru. Tagad ir pieejami ļoti daudz apdāvinātu, pieredzes bagātu un ar iniciatīvu apveltītu cilvēku.

Tā ir iespēja ātri un efektīvi nokomplektēt koordinācijas grupu, kura spētu daudz efektīvāk par senilo LRTK koordinēt Latvijas uzņēmējus par to, kas nepieciešams tādās sfērās kā medicīnas aprūpe, dezinfekcija, farmakoloģija, pārtika. Šīm iestādēm ir jāsāk tagad izstrādāt ekonomikas sildīšanas ilgtermiņa plāns.

Līdzekļus, ko esam aizņēmušies, nevar izšķērdēt pabalstos, bet mērķtiecīgi jāiegulda valsts nākotnes infrastruktūras izveidē. Vai tā būtu izglītība, vai tā būtu ceļu, ēku, lauksaimniecības, mežsaimniecības infrastruktūra, vai arī pakalpojumu sektora infrastruktūra. Miljards ir daudz, un to iztērēt arī šajos apstākļos var gudri, bet var arī kā vienmēr.

Gudri to var iztērēt, ja šo procesu vada gudri cilvēki. Pagaidām tas nav redzams, visa dīkstāves pabalstu sistēma ir samocīta un drīzāk vērsta uz tuvredzīgu rītdienas sagaidīšanu, nevis tiek meklēti risinājumi, kā izmantot šo īpašo stāvokli, lai stiprinātu Latvijas ekonomiku.

Viens piemērs ir personīgās aizsardzības aprīkojums. Tas ir zināms fakts jau kopš šī gada sākuma. Kādus pasākumus LIAA ir veikusi, lai palīdzētu pārorientēties tiem uzņēmumiem, kuri var nodrošināt šādu aizsarglīdzekļu ražošanu.

Var redzēt, ka ir daudz radošu cilvēku, kuri izmanto sev pieejamos līdzekļus, lai uzsāktu šādu ražošanu, bet šiem uzņēmīgajiem cilvēkiem ir vajadzīgs atbalsts. Izskatās, ka, kamēr kāds no valdošo partiju ”sponsortētukiem” nebūs tam ķēries klāt, atbalstu nevienam neredzēt.

Par medijiem. Žurnālisti aicina ziedot datorus daudzbērnu ģimenēm ar skolēniem... Tikmēr valdība, tostarp privātiem medijiem, izdala 2 miljonus.

Vispirms vispārīga tēze. Privāto mediju atbalsts ar 2€M un esošo Saeimas partiju finansējums ir viens un tas pats - faktiski Saeimā iekļuvušo, bet šoreiz - tikai varas partiju - nelikumīgs finansējums varas partiju interesēs! Starp citu, Ušakovs darīja tieši tāpat. Tikai toreiz par to kliedza tie (tostarp varas mediji), kas tagad to uzskata par pareizu un labu. Laikā, kad vajag medmāsām vai lauku bērniem datorus, kuriem mediji lūdz ziedot. Nevis pieprasa valdībai to izpildīt, bet lūdz ziedot!

Otra tēze. Re, kā. Kad nodokļus maksāt, tad visi ir mediji, ieskaitot dzeltenos un ezotēriskos. Kad naudu dalīt, tad tikai “pareiziem” medijiem jāpalīdz. Nepareizo mediju ģimenēm un bērniem nebūs bada laikos strēbt no valsts kopējā katla, ko sarūpējuši nodokļu veidā visi nodokļu maksātāji. Dubultmorāle un konjunktūra. Tāda objektivitāte un godīgums.

Krīze izgaismo pietuvinātos jeb pareizos medijus un to kvēlos atbalstītājus. Siles medijiem tiks vairāk un treknāk, jo visiem nepietiek, ko pastrēbt no krīzes gadījumiem paredzētiem kopīgi sarūpētiem apcirkņiem.

Nevis tikai izredzētiem medijiem un to ģimenēm jāpalīdz trekni, bet tādā gadījumā visiem un iespēju robežās! Tas būtu taisnīgi.

Trešā tēze. Jūs esat tā saucamajos vadošajos medijos pēdējā mēneša laikā (bet to var attiecināt gandrīz uz jebkuru laiku) kaut vienu opozīcijas viedokli redzējuši? Kaut vienu? Jeb tikai Viņķeli, Kariņu un varas viedokli? Pat, ja tas nav Gobzems, bet kaut vienu kritisku viedokli valdības darbam? Kaut vienu kritisku jautājumu?

Un atbilde ir vienkārša - tie, kurus finansē, tie valdību nekritizē. Ļoti vienkārši. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Un pasakiet, vai tas nav tāds mazs un mīksts Krievijas Federācijas modelītis - mediji ir tikai varas pozīcijas stiprināšana?

Spriņģe vakar par šo pozīcijas/opozīcijas tēmu labi pateica - viņa nosauca divus, Gobzemu vai Lembergu nedrīkst intervēt, viņus var tikai apd...st. Pardon my french.

Kariņš un arī Nācijas tēvs ir mazliet sajaukuši. Šobrīd akūti 2 miljoni bija jānovirza MEDmāsām, MEDiķiem, nevis silei pozitīvi un nekritiski rakstošiem (rādošiem) MEDijiem, kas lūdz ziedot bērniem datorus, nevis to pieprasa valdībai izdarīt.

Vispār partiju finansējums šobrīd bija jānovirza MEDiķiem vai datoriem bērniem. Un arī tie 180 tūkstoši eiro Veselības ministrijai bija jāvelta nevis Mediju tilta reklāmistiem, lai Filips Rajevskis varētu uzslavēt valdību un Viņķeli, bet jāatdod sanitāriem.

Bet vispār amizanti ir skatīties, kā rūdīti budžeta maizē sēdošie pamācoši stāsta, kā privātajam biznesam pārvarēt krīzi. (Plāns, kas būtu jādara valdībai tālāk, tiks publicēts šovakar, vēlākais trešdien).

Mums taču ir arī Pabriks, kurš no Vienotības prom neies. Viņķeles partijas biedrs. Viņa izpratne par krīzi ir lasāma viņa soctīklos. Un tā būtu komiska, ja nebūtu traģiska.

1. Pabriks lepni soctīklos paziņo, ka tuvākajā laikā!!!!!! Aizsardzības ministrija uzsāks stratēģisko rezerviju iepirkšanu. Krīze jau ir gandrīz mēnesi, bet Pabriks ir attapies un par to sāk domāt 2.aprīlī. Absolūts nekompetences piemērs.

2. Pabriks raksta, ka veikalu ķēdē Sky var noziedot mediķiem. Pabrik, es saprotu, Tu vari ar x6 braukt un iepirkties Sky, nolaidies uz zemes un paskaties, cik cilvēku tūliņ vispār nevarēs iepirkties. Un tas mazākais.

Ārsts Roberts Fūrmanis pie šī Pabrika ieraksta precīzi pasaka - mediķiem nevajag Pabrika ziedojumu Sky veikalā. Izpildiet savu politiķa pienākumu un likumu vienkārši. Šī ir tieši Attīstībai/Par atbildība!

3. Pabriks raksta - samazināt atalgojumu valsts pārvaldē būtu lielākā muļķība un kļūda. Jā, Pabrik, kurš savā dzīvē ne santīmu privātā biznesā nav nopelnījis, Jums ir taisnība - valsts aparāts tagad ir pelnījis apmaksātu atvaļinājumu uz tautas rēķina. Kurai tūliņ nebūs ne darbs, ne ēst. Lai Jus veikalā Sky varētu mediķiem noziedot, piebraucot ar x6.

4. Jā, Pabrik, tas, ka vienīgais, ko Jūs aizstāvat, ir azartspēles, nav pārsteigums. Zuzāns taču aicināja vēlēšanās balsot tieši par Jūsu partiju.

Nobeidzot. Pabrik, Jūs Gaiļezeru, Vaivarus vai Jaunķemerus pārņēmāt Aizsardzības budžetā? Ieročus zemessargiem izdalījāt? Rezervistus sagatavojāt? Bez darba palikušos armijā uzņēmāt strādāt? Plāns, kā apsargāsiet valsts rezerves, Jums ir? Vai cik armijas cilvēku ir sagatavoti palīdzībai medicīnas personālam, uzņēmējiem un policijai?

Kur ir tas plāns? Kad sabiedrība to redzēs? Vai mums ir jāiet uz Sky un jālasa tikai Jūsu soctīklu traģiskie, Jūsu personību atklājošie, ieraksti?

Novērtē šo rakstu:

161
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi