Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2018.gada 17. jūlijā portāls „Delfi” publicēja svarīgu informāciju: „Ministru kabinets otrdien apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānu 2019. – 2020. gadam”. Plāna īstenošanai paredzētais valsts budžeta finansējums 2019. gadā ir 14 773 795 eiro, bet 2020. gadā – 7 081 376 eiro. Dažādu pasākumu īstenošanai nākamajos divos gados papildu nepieciešams rast vēl 4 021 103 eiro, savukārt no 2021. gada turpmāk ik gadu nozares politikas īstenošanai būšot nepieciešams paredzēt 2 572 684 eiro”.

Svarīgā informācija nepiesaistīja lasītāju uzmanību. Redakcijas tekstu papildināja tikai 31 komentārs (1 reģistrēts, 30 anonīmi). Runa ir par 25 876 274 eiro iztērēšanu turpmākajos divos gados no tautas naudas maka. Tas ir žēl, ka tauta ir kļuvusi tik inerta attieksmē pret savu naudu.

Par laimi nedaudzajos komentāros prāvās summas izlietošanas nelietderība ir pareizi saskatīta. No anonīmās „Margaretas” komentāra esejas virsrakstā izmantoju spilgto apzīmējumu „nacionālās aptaurētības kumoss”. Ļoti precīzi viss pateikts citā anonīmā komentārā: „Šādos projektos vieglāk nozagt naudu, jo tas nav tik vienkārši aprēķināms, un pārbaudāms. Naudiņa tiks trallināta nost uz nebēdu. Ja naudu iegulda ekonomikā, tad visu var sarēķināt, bet kultūra ir garīga lieta, kuru nevar tā vienkārši aprēķināt skaitļos un ciparos, un te nu iespējas naudu šķērdēt ir ļoti lielas. Cik pievienotās vērtības būs, tas ir jautājums? Tie, kas ir piebāzuši pilnas kabatas ar naudu, tagad grib sevi izklaidēt. Ko tauta ēdīs, tas viņus neinteresē”.

Tā patiešām, maigi sakot, ir naudiņas notrallināšana. Turklāt tā turpinās 30 gadus, un gals šai trallināšanai nav redzams. Tas viss, kas 30 gados ir iztērēts „integrācijai”, „pilsoniskai sabiedrībai”, „nacionālai identitātei”, faktiski ir lielākā zagšana pēc vislielākās zagšanas saimnieciskajā sfērā. Pēcpadomju gados, protams, visgrandiozākā zagšana ir ekonomikā. Tai pienākas pirmā vieta. Taču otrā vieta pienākas zagšanai, to atrunājot ar „integrāciju”, „pilsonisko sabiedrību”, „nacionālo identitāti”. Šajā sfērā 30 gados nozagtais tuvojas miljardam. Ja konkrēti varētu saskaitīt valsts un pašvaldību budžeta, starptautisko fondu, ES fondu, Sorosa un citu ārzemju labdaru privāto fondu, Nila Muižnieka „centru” darbībai piešķirto amerikāņu speciālo dienestu, ASV Valsts sekretariāta, ārzemju vēstniecību piešķirtos dolārus, tad 30 gados kopējā summa noteikti sasniegtu miljardu.

Citētajā komentārā paskaidrota neiespējamība garīgajos projektos konstatēt zagšanu. Tas ir pilnīgi pareizi. Vēl tikai jāņem vērā, ka projekti ir tumsonības apliecinājums. Pēc PSRS sabrukuma tūlīt pie mums viss ap „integrāciju”, „pilsonisko sabiedrību”, „nacionālo identitāti” bija pārklāts ar agresīvu tumsonību. Jau no paša sākuma „integrāciju”, „pilsonisko sabiedrību”, „nacionālo identitāti” komandēja obskuranti – cilvēki ar agresīvi naidīgu izturēšanos pret profesionālām zināšanām, profesionālo kompetenci, teorijām, koncepcijām un zinātni vispār. Tādi mūsu galvenie „integratori” kā Aldermane, Demakova, Ēlerte, Melnbārde sabiedrībā ir slaveni ar vispusīgu agresīvo tumsonību. Visus šos gadus slavenajām dāmām pa vidu maisījās tikai viens gados nobriedis vīrietis – Leo Dribins (1931).

Tas ir veikls kungs. Padomju laikā viņš strādāja LKP CK Partijas vēstures institūtā. Pēcpadomju laikā izmanīgi iekārtojās Maijas Kūles diriģētajā LU Filosofijas un socioloģijas institūtā. Šodien viņu internetā prezentē kā lielāko speciālistu sabiedrības integrācijas jautājumos, kaut gan visi viņa rakstītie teksti virspusēji grozās ap ebreju gaitām Latvijā. Viņš lepni saka: „Es neslēpju, ka padomju laikā biju konformists un kalpoju padomju ideoloģijai.”

Acīgi cilvēku pazinēji konformismu (pielīšanu varai) uzskata par neārstējamu kaiti. Konformists vienmēr paliek konformists jebkuros apstākļos. Dribina kungs pilnā mērā atbilst tādam uzskatam. Pēcpadomju laikā viņš sāka cītīgi kalpot valdošajai neoliberālisma ideoloģijai. Dribins no vietējā akadēmiskā slāņa, kā man zināms, vienīgais izsmejoši vērsies pret žurnālu „Kabinets”, kura publikācijās tiek skaudri atmaskota LR valdošās kliķes noziedzība, neoliberālisma un postmodernisma šausmīgā ietekme uz sabiedrības apziņu. „Kabineta” autorus viņš nosauc par „antikultūras” izplatītājiem. Aldermane un pārējās „integratores” viņu pacieš daudzus gadus tāpēc, ka Dribina kungs neuzvedas kā īsts zinātnieks. Turklāt ir vajadzīgs kāds glumjš laizītājs, kurš regulāri avīžrakstos „zinātniski” nolaiza mūsu kolosālos panākumus sabiedrības integrācijā, pilsoniskās sabiedrības veidošanā un nacionālās identitātes atsvaidzināšanā. Slavenās „integratores” pašas rakstīt nav spējīgas.

Esejas lasītāji varēja ievērot nesakarīgo dokumenta nosaukumu „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas (!?) plāns 2019. – 2020. gadam”. Tas ir slavenās „integratores” kultūras ministres Melnbārdes kundzes obskurantisks panākums. Nesakarības iemesls ir tumsonība. „Politikai” nevar būt plāns ne gadam, ne diviem gadiem vai simts gadiem. Izglītotiem cilvēkiem politika ir principu sistēma, bet nevis konkrētu pasākumu virkne.

Aizvadītajos 30 gados vispretīgākā tumsonība ir dominējusi attiecīgo fenomenu izpratnē. Atceros, savā laikā 90.gados ar Aldermanes kundzi vispār nebija vērts runāt par to, kāda ir zinātniskā attieksme pret sociālo integrāciju, etnisko integrāciju, nacionālo integrāciju. Kundze lieliski prata katru nopietnu diskusiju pārvērst seklā čalošanā par kaut kādiem desmitās šķiras sīkumiem. Viņai bija apskaužams talants visu momentā primitivizēt un vulgarizēt. Nebija vērts izteikties par to, kā ir jārīkojas, ja patiešām vēlamies kaut ko pozitīvu panākt sabiedrības integrēšanā un konsolidēšanā. Integrācija, pilsoniskā sabiedrība, nacionālā identitāte priekš mums bija jaunas parādības. Padomju vara nemitīgi rūpējās par sabiedrības garīgo seju. Taču padomju varas pieeja Padomju Savienībā bija citādāka nekā Rietumu zemēs, no kurām mums vajadzēja mācīties, ja patiešām gribējām kaut ko labu panākt polietnisko un interkulturālo attiecību jomā.

Valsts iedzīvotāju integrācija (apvienošana vienā veselumā) un pilsoniskās sabiedrības konsolidācija (pavalstnieku saliedēšana kopīgiem mērķiem) ir psiholoģisks process. Savukārt nacionālā identitāte ir specifiska garīgā struktūra. Tā nav saistīta ar noteiktu laiku un to nevar piesaistīt (iekļaut ministrijas plānā) noteiktiem gadiem. Nacionālā identitāte nav laika varā, bet ir kaut kas mūžīgs, kas tiek mantots no vienas paaudzes uz otru paaudzi. Nacionālā identitāte vēsturiski mainās. Bet tas nonotiek saskaņā ar plānu un tā realizācijai paredzētajiem miljoniem.

Neapšaubāmi, psiholoģiskie procesi mēdz būt politiskā menedžmenta objekts, balstoties uz ideoloģisko audzināšanu. Valsts var mērķtiecīgi integrēt un konsolidēt savus iedzīvotājus. Tas ir normāli. Tam ir vajadzīga nauda un specifiski adekvāti pasākumi. Arī tas ir normāli. Nenormāls ir vienīgi tumsoniskais pieņēmums, ka integrācija un konsolidācija ir panākama tikai ar naudu un skaisti nosauktiem pasākumiem.

Katras valsts iedzīvotāju integrācijā un konsolidācijā visu izšķir valsts kopējais fons, kopējais līmenis, kopējā kārtība, kuru raksturojam ar tādiem vārdiem kā reputācija, cieņa, uzticamība, drošības sajūta. Lai gūtu panākumus integrācijā un konsolidācijā, nepieciešama ir ticība nākotnei, uzticība attiecīgās zemes pamattautai, valstij, politiskajai iekārtai, inteliģencei, varas elitei. Jābūt ir stingrai pārliecībai par integrācijas un konsolidācijas patiesajiem nolūkiem, centienu godīgumu, morālo cēlumu, sociālo atbildību. Dolāru vai eiro miljons neko nepanāks, ja integrācija un konsolidācija patiesībā ir primitīva imitācija un naudas noziedzīga sadalīšana. Par integrāciju un konsolidāciju nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā valstī vispār nav vērts sapņot. Aldermane faktiski pareizi darīja, priekšroku dodot seklai čalošanai. Nopietnām diskusijām nevarēja būt kaut kāda praktiskā vērtība noziegumu brīvības aplaimotajā Latvijas Republikā.

30 gados miljards ir godīgi iztērēts. Bet kas ir mainījies uz labo pusi? Ārzemēs Latviju joprojām apsaukā par nacistu zemi. Naids pret „krieviem”, „Kremli”, „Putinu” tautas spogulī interneta anonīmajos komentāros un privātajos saitos nav mazinājies. Histēriskā rusofobiskā paranoja ir acīmredzama „Saskaņas” gānīšanā. Parlamenta deputāti visu laiku tautu biedē ar „informācijas draudiem”. Tātad Latvijas tauta neuzticas vietējai informācijai. Aiz restēm jau mēnešiem ilgi tur ne visai gudro un ne visai godīgo krievu vīru Gapoņenko. Tātad no viņa baidās. Tātad viens cilvēks var iedragāt mūsu superdārgo „integrāciju” un „pilsonisko sabiedrību”. Un galvenais: vai tad Latvijā vairs nav divkopienu sabiedrība?

Bet viss nav tik slikti! Latvijas sabiedrībā noteikti dziļi integrējušies ir laventi, esterkini, suharenkovi, fiļi, no Ukrainas Latvijā ieklīdušais Daugavpils valdnieks recidīvists Guščins. Par integrācijas etalonu var izsludināt Rūdolfu Meroni. Par pilsoniskās sabiedrības aktīvo klātbūtni uzskatāmi liecina pilsoņu neatlaidīgā interese par 25 876 274 eiro izlietošanu no tautas naudas maka. Bet par izmaiņām nacionālajā identitātē liecina homoseksuālisma masveidīgā atbalstīšana „praida” laikā un politiskajās organizācijās pirms Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī. Viss nav tik slikti!

Novērtē šo rakstu:

97
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...