Iesaki rakstu: 
Ropažu novadā tapis dārgs ielu rekonstrukcijas projekts. Bet vai tā tiešām ir sakritība, ka tas skar īpašumus, kas saistīti ar pašvaldības amatpersonām un viņu līdzgaitniekiem?
Pašvaldību vēlēšanas Ropažu novadā jau aiz muguras, bet iepriekšējās varas ēna joprojām jūtama — īpaši, kad runa ir par publisko naudu un tās izlietojumu.
Viens no pēdējo mēnešu daudzsološākajiem, bet arī pretrunīgākajiem projektiem ir iepirkums V-2022-0001 (16), kas veikts neilgi pirms vēlēšanām. Tas paredz Dārzu, Saules un Parka ielu rekonstrukciju Vangažos, un no malas viss izskatās labi: meliorācija, jauns segums, apgaismojums.
Tomēr iepirkuma summa izraisa jautājumus — 1 135 221,16 EUR bez PVN.
Meliorācija vai ielu pārbūves parāde?
Dārzu ielā patiešām gadiem ilgi ir problēmas ar augstiem gruntsūdeņiem, un meliorācija ir nepieciešama. Taču šajā projektā iekļauta ne tikai meliorācija, bet arī:
visa ielas seguma nomaiņa;
jauni gājēju celiņi;
apgaismojums;
centrālizētа kanalizācijа
auto stāvvietu izbūve visā posmā.
Kāpēc problēmu, ko varēja risināt mērķēti, nu pārveido par visaptverošu ielas pārbūvi? Atbilde, iespējams, slēpjas ielas galā, kur atrodas divi īpaši īpašumi — Dārzu iela 2A un Parka iela 17.
Īpašumi ar sakariem
Šie īpašumi nav nejauši: tie saistīti ar Ropažu novada izpilddirektora Maksima Griščenko ģimeni. Pats Griščenko arī pārstāv šo ēku apsaimniekošanas kompānijas. Savulaik, kad Vangaži bija kopā ar Inčukalnu, attīstītājs šajos īpašumos neizpildīja savu pienākumu izbūvēt centrālās komunikācijas. Tagad šos pienākumus vēlas pārņemt pašvaldība – par nodokļu maksātāju naudu.
Visi projekta saskaņošanas un virzības posmi izgāja caur Griščenko kā izpilddirektoru un toreizējo domes priekšsēdētāju Vitu Paulāni (attēlā), kura paralēli bija aktīva Attīstības komitejā.
Un vēl kāda zīmīga “sakritība”
Projekts paredz arī ielas pagarinājumu uz privātas zemes, turklāt ar tādiem pašiem elementiem kā pašvaldības ielās: ietves, kanalizācija, apgaismojums un stāvvietas.
Un šeit sākas interesantākais: tieši pirms iepirkuma tiek iegādāts zemesgabals (Parka iela 21) šajā vietā, un to iegādājas persona ar uzvārdu Vorobjova.
Vai tā nav tā pati Vorobjova, kas iepriekšējā sasaukumā bija deputāte un koalīcijā ar Vitu Paulāni? Koalīcija, kurai nav daudz kopīgu ideoloģisko punktu, bet — kā izskatās — ir kopīgas intereses.
Vai ielas izbūve līdz viņas jauniegūtajam īpašumam ir atlīdzība par lojalitāti?
Turpinājums jau sākas
Šobrīd Vita Paulāne atkal ir ievēlēta domē, Maksims Griščenko joprojām ieņem izpilddirektora amatu, un projekts virzās uz priekšu.
Sabiedrībai ir tiesības zināt:
Vai šis projekts ir patiesi vajadzīgs un pamatots?
Kāpēc pašvaldība segs to, ko sākotnēji bija jādara attīstītājam?
Vai publiskie līdzekļi netiek izmantoti šauru personu labā?
Vēl viens aspekts:
“Pietiek.com” ziņoja, ka Ropažu novada vadība ilgstoši sadarbojusies ar Ukrainas sankcionētas personas ģimenes locekli. Vai tas ir vēl viens sarkanais karogs, ko sabiedrībai nevajadzētu ignorēt?
Lēmums — sabiedrības rokās.
Šie cilvēki paliek pie varas. Vai arī mēs paliksim klusumā?
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
