Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2007. gadā, kad Juris Gulbis sāka strādāt par Latvijas valsts nosacīti kontrolētās SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāju un gadā saņēma 109 000 eiro, koncerna apgrozījums bija 211 miljonu eiro un peļņa – 54 miljoni eiro. Lai gan tiek apgalvots, ka uzņēmuma vadītāja alga esot piesaistīta tā darbības rezultātiem, astoņu gadu laikā J. Gulbja vadītā koncerna apgrozījums sarucis līdz 188 miljoniem eiro un peļņa – līdz 30 miljoniem eiro, toties paša uzņēmuma valdes priekšsēdētāja alga šai laikā vairāk nekā četrkāršojusies un pērn jau pārsniegusi pusmiljonu eiro.

Izbīlis par jautājumiem

Lattelecom valdes priekšsēdētāja J. Gulbja pagājušā gada atalgojums, kas pārsniedzis pusmiljonu eiro, ir tikai „ziediņi”: kopā telekomunikāciju uzņēmuma valde, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati, pērn algā saņēmusi vairāk nekā 1,68 miljonus eiro, bet Latvijas valsti pārstāvošie padomes locekļi – vēl 170 tūkstošus eiro.

Šīs iespaidīgās summas tiek sadalītas pēc slēptiem un neskaidriem kritērijiem, turklāt tajās vēl nav iekļauti sīkāki „bonusi”. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pašlaik ir sācis pārbaudi par 2015. gada izlaiduma apvidus automašīnu BMW X5 Xdrive 30D, kura SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja vajadzībām iegādāta uz uzņēmuma rēķina.

Saskaņā ar uzņēmuma lakoniskajiem statūtiem „sabiedrības padome veic pārraudzību pār sabiedrības vadību”. Taču Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš ir viena no personām, kas lemj par uzņēmuma valdes locekļu atalgojumu apmēru, izvairās no atbildēm no jebkādiem jautājumiem par šī atalgojuma noteikšanas kritērijiem un metodiku.

Līdzīgi rīkojas arī Lattelecom padomes loceklis Jānis Brazovskis, kurš pirms trim gadiem pēc caurkrišanas balsojumā par darba turpināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā šo silto vietiņu, kā tolaik ziņoja mediji, ieguvis ar Vienotības pārstāvju palīdzību.

J. Brazovskis faktiski aizmūk no virknes jautājumu par to, vai uzņēmumiem padome ir gatava atklāt precīzus parametrus, pēc kuriem tā aprēķina valdes locekļu atalgojuma mainīgo daļu, kurš tieši un kad šos parametrus apstiprinājis, kā arī – kā tad tiek noteikts pašas padomes atalgojums.

Klusē arī Lattelecom vadība

Uz jebkādiem jautājumiem sava atalgojuma sakarā atsakās atbildēt arī pats pusmiljona algas saņēmējs J. Gulbis, kurš pirms dažiem gadiem publiskotā Lattelecom apkārtrakstā kritizēja „valstiski nedomājošo” darbinieku arodbiedrību, kas nevēloties atteikties no iemaksām darbinieku pensiju fondā un nesaprotot, ka „mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai”.

Savukārt uzņēmuma mārketinga dienesta darbiniece Zanda Šadre, paužot uzņēmuma viedokli, atklāj tikai to, ka „valdes locekļu atalgojumu apstiprina Lattelecom padome. Tas sastāv no fiksētās un mainīgās daļas, kas atkarīga no uzņēmuma darbības rezultātiem un noteikto mērķu izpildes”.

Uz lūgumu atklāt precīzo metodiku, pēc kādas Lattelecom padome aprēķina šo atalgojuma mainīgo daļu, un informēt, kas tieši un kad tieši šo metodiku apstiprinājis, Lattelecom pārstāve paziņo, ka „par Lattelecom darbinieku atalgojumu sīkāki komentāri netiks sniegti”. Uz jautājumu, vai šīs paziņojums ir sniegts arī Lattelecom padomes vārdā, atbilde vispār netiek sniegta.

Nezināmie „seši parametri”

Pirms pieciem gadiem, 2011. gada aprīlī G. Kokins portālam Pietiek apgalvoja, ka pastāvot seši parametri, kas raksturojot uzņēmuma darbību, un no tiem tad „matemātiski” izrēķinot prēmijas. Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošinot J. Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus.

Arī Privatizācijas aģentūra toreiz bija atklātāka un informēja, ka Lattelecom valdes locekļu atalgojums par amata pienākumu pildīšanu ir salīdzinoši niecīgie Ls 500 un valdes priekšsēdētāja – Ls 700 mēnesī, bet lauvas tiesu ienākumu nodrošina tieši mainīgā daļa, jo „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem”.

Savukārt tagadējā G. Kokina un J. Brazovska klusēšana un vēlēšanās izvairīties no jautājumiem par šo sistēmu ir viegli izskaidrojama, - Lattelecom vadības algas izskatās būtiski „uzpūstas”, salīdzinot ar citu Latvijā strādājošo lielo telekomunikāciju kompāniju vadības atalgojumu, savukārt šo algu straujais kāpums acīmredzami nav cieši saistīts ar uzņēmuma darbības rādītājiem.

Koncerna apgrozījums rūk, valdes algas aug

No iepriekšējiem skaidrojumiem izriet, ka Lattelecom vadītāju atalgojuma mainīgā daļa – prēmijas un bonusi – tiek noteikti, izvērtējot uzņēmuma iepriekšējā gada darbības rezultātus. Taču, piemēram, J. Gulbja kopējā atalgojuma pieaugums ir bijis nesamērojams ar šiem rezultātiem.

2013. gadā viņš atalgojumā saņēmis 387 tūkstošus eiro, 2014. gadā – tikai par pieciem tūkstošiem eiro vairāk, savukārt 2015. gadā J. Gulbja atalgojums pieaudzis par vairāk nekā 111 tūkstošiem eiro, pārsniedzot pusmiljonu eiro. Procentuāli šis pieaugums gada laikā ir bijis par 28 procentiem.

Taču 2014. gadā, pēc kura darbības rezultātiem it kā būtu aprēķināms J. Gulbja 2015. gadā saņemamais atalgojums, Lattelecom koncerna apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu ir nevis līdzīgi J. Gulbja algai strauji audzis, bet gan pat nedaudz sarucis – no 188,2 miljoniem eiro līdz 188 miljoniem eiro. Peļņa gan ir augusi – taču atšķirībā no J. Gulbja algas 28% pieauguma tikai par nepilniem 7%.

Konkurentiem atalgojums daudz pieticīgāks

Turklāt J. Gulbja un citu Lattelecom valdes locekļu atalgojums izskatās būtiski uzpūsts, arī salīdzinot ar citu lielo Latvijā strādājošo telekomunikāciju vadības algām. SIA Latvijas Mobilais telefons piecu cilvēku valdes atalgojums 2014. gadā ir bijis 1,06 miljoni eiro – tātad par 600 tūkstošiem eiro mazāk nekā Lattelecom valdei. Uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā bijis 161 miljons eiro,

Savukārt Tele2 gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, nav atsevišķi uzrādīts valdes un padomes atalgojums, taču minēts, ka vadības (padomē ir trīs cilvēki, valdē arī trīs) kopējais atalgojums 2014. gadā ir bijis 888 370 eiro.

Salīdzinājumam - Lattelecom koncerna gada pārskatā, kurā tāpat netiek atsevišķi nodalīts valdes un padomes atalgojums, kā kopējais „vadības atalgojums” 2014. gadā minēts 2,391 miljons eiro, kas ir par 160 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Viens Kokins = visa LMT padome

Arī J. Brazovska un jo īpaši G. Kokina klusēšana par personiskā atalgojuma izmaiņām Lattelecom padomē nav grūti skaidrojama, - abām amatpersonām šīs algas apjoms divu gadu laikā ir gandrīz dubultojies. 2013. gadā G. Kokins algā saņēmis 59 538 eiro, pērn – jau 107 848 eiro.

Līdz ar to viena paša G. Kokina alga kā Lattelecom padomes priekšsēdētājam ir bijusi lielāka nekā visai Latvijas Mobilā telefona padomei kopā: kā rāda uzņēmuma gada pārskats, LMT padomes atlīdzība par darbu 2014. gadā bija 98 064 eiro.

Taču arī Lattelecom padomes algu noteikšanas mehānisms netiek detaļās atklāts, lai gan attiecībā uz to Privatizācijas aģentūra, kas ir Latvijas valsts pārstāvis uzņēmumā, vismaz atklāj – ar uzņēmuma darbības rezultātiem šīm algām nav nekāda sakara.

„Padomes locekļu atlīdzību veido pastāvīgā daļa un mainīgā daļa, kuru aprēķina atbilstoši padomes locekļu līdzdalībai komiteju darbā (līdzdalība vismaz vienas padomes komitejas darbā ir obligāta padomes locekļiem),” skaidro Privatizācijas aģentūra.

airBaltic algu izmaiņas loģiskākas

Līdzīga aina ir vērojama arī nacionālajā aviokompānijā Air Baltic Corporation (airBaltic), kas gandrīz simtprocentīgi pieder Latvijas valstij, kuru uzņēmumā pārstāv Satiksmes ministrija.

Arī šajā uzņēmumā valde saņem milzīgas algas, kas pat pārspēj Lattelecom vadības atalgojumu, arī šajā uzņēmumā valdes locekļu atalgojumā būtiskākā ir mainīgā daļa, un arī šajā valsts kontrolētajā uzņēmumā ar valstij piederošu akciju kontrolpaketi netiek atklāts, kā tieši šī mainīgā daļa tiek aprēķināta.

Taču ir viena nozīmīga atšķirība, - airBaltic vadības atalgojuma izmaiņās ir acīmredzama saistība ar uzņēmuma oficiālajiem darbības rādītājiem. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums no 278,8 miljoniem eiro gadu iepriekš samazinājās līdz 254,1 miljonam eiro – tātad par nepilniem deviņiem procentiem.

Savukārt airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa atalgojums pērn saruka no 935 līdz 844 tūkstošiem eiro – gandrīz par desmit procentiem. Saruka arī valdes locekļa Martina Sedlacka – no 520 līdz 485 tūkstošiem eiro.

Tiesa, par to, ka arī šajā uzņēmumā ar atalgojuma kritērijiem nav pilnīgas skaidrības, liecina fakts, ka šajā pašā laikā trešā uzņēmuma valdes locekļa Vitolda Jakovļeva atalgojums no 358,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā pieaudzis līdz 362,7 tūkstošiem eiro pērn.

Augulim „jāapstrādā informācija”

Tāpat atšķirībā no Lattelecom gadījuma izrādās, ka šī uzņēmuma kapitāldaļu turētājs – Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija nespēj bez „pieprasītās informācijas apstrādes” atbildēt pat uz jautājumu, vai tā vispār ir iepazinusies ar airBaltic padomes metodiku, pēc kuras tiek noteikta uzņēmuma vadības pārstāvju atalgojuma mainīgā daļa.

Tāpat ne ministrija, ne U. Augulis nespēj atbildēt uz jautājumu, vai Satiksmes ministrijas rīcībā ir dokumentāli fiksēta šī metodika un kas, kad un pēc kādiem principiem ir noteicis airBaltic padomes atalgojumu. Arī atbildēm uz šiem jautājumiem esot nepieciešama „informācijas apstrāde”, kas varot prasīt pat vairākas nedēļas.

SIA Lattelecom vadības atalgojums pēdējos trīs gados

Valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis:

Atalgojums 2013. gadā: 387 329 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 392 029  EUR

Atalgojums 2015. gadā: 503 825 EUR

Valdes loceklis Uldis Tatarčuks:

Atalgojums 2013. gadā: 199 772 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 222 459 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 275 141 EUR

Valdes locekle Kerli Gabrilovica:

Atalgojums 2013. gadā: 197 036 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 211 872 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 273 659 EUR

Valdes loceklis Gints Bukovskis:

Atalgojums 2013. gadā: 178 488 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 170 156 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 229 399 EUR

Valdes locekle Ingrīda Rone:

Atalgojums 2013. gadā: 175 802 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 169 344 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 226 255 EUR

Valdes loceklis Gusts Muzikants:

Atalgojums 2015. gadā: 176 784 EUR

Padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins:

Atalgojums 2013. gadā: 59 538 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 71 610 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 107 848 EUR

Padomes loceklis Džastins Veslijs Bankrofts:

Atalgojums 2013. gadā: 12 655 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 20 431 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 22 290 EUR

Padomes loceklis Jānis Grēviņš:

Atalgojums 2013. gadā: 13 279 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 16 820 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 21 980 EUR

Padomes loceklis Jānis Brazovskis:

Atalgojums 2013. gadā: 12 364 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 16 675 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 21 232 EUR

AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības atalgojums pēdējos trīs gados

Valdes priekšsēdētājs Martins Aleksandrs Gauss:

Atalgojums 2013. gadā: 637 299 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 935 225 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 844 048 EUR

Valdes loceklis Martins Sedlackis:

Atalgojums 2013. gadā: 392 895 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 520 843 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 485 353 EUR

Valdes loceklis Vitolds Jakovļevs:

Atalgojums 2013. gadā: 276 522 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 358 908 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 362 785 EUR

Padomes loceklis Kaspars Briškens:

Atalgojums 2013. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 38 415 EUR

Padomes loceklis Kaspars Āboliņš:

Atalgojums 2015. gadā: 34 253 EUR

Padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis:

Atalgojums 2013. gadā: 38 508 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 429 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš:

Atalgojums 2013. gadā: 42 686 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 37 456 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...