Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2007. gadā, kad Juris Gulbis sāka strādāt par Latvijas valsts nosacīti kontrolētās SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāju un gadā saņēma 109 000 eiro, koncerna apgrozījums bija 211 miljonu eiro un peļņa – 54 miljoni eiro. Lai gan tiek apgalvots, ka uzņēmuma vadītāja alga esot piesaistīta tā darbības rezultātiem, astoņu gadu laikā J. Gulbja vadītā koncerna apgrozījums sarucis līdz 188 miljoniem eiro un peļņa – līdz 30 miljoniem eiro, toties paša uzņēmuma valdes priekšsēdētāja alga šai laikā vairāk nekā četrkāršojusies un pērn jau pārsniegusi pusmiljonu eiro.

Izbīlis par jautājumiem

Lattelecom valdes priekšsēdētāja J. Gulbja pagājušā gada atalgojums, kas pārsniedzis pusmiljonu eiro, ir tikai „ziediņi”: kopā telekomunikāciju uzņēmuma valde, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati, pērn algā saņēmusi vairāk nekā 1,68 miljonus eiro, bet Latvijas valsti pārstāvošie padomes locekļi – vēl 170 tūkstošus eiro.

Šīs iespaidīgās summas tiek sadalītas pēc slēptiem un neskaidriem kritērijiem, turklāt tajās vēl nav iekļauti sīkāki „bonusi”. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pašlaik ir sācis pārbaudi par 2015. gada izlaiduma apvidus automašīnu BMW X5 Xdrive 30D, kura SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja vajadzībām iegādāta uz uzņēmuma rēķina.

Saskaņā ar uzņēmuma lakoniskajiem statūtiem „sabiedrības padome veic pārraudzību pār sabiedrības vadību”. Taču Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš ir viena no personām, kas lemj par uzņēmuma valdes locekļu atalgojumu apmēru, izvairās no atbildēm no jebkādiem jautājumiem par šī atalgojuma noteikšanas kritērijiem un metodiku.

Līdzīgi rīkojas arī Lattelecom padomes loceklis Jānis Brazovskis, kurš pirms trim gadiem pēc caurkrišanas balsojumā par darba turpināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā šo silto vietiņu, kā tolaik ziņoja mediji, ieguvis ar Vienotības pārstāvju palīdzību.

J. Brazovskis faktiski aizmūk no virknes jautājumu par to, vai uzņēmumiem padome ir gatava atklāt precīzus parametrus, pēc kuriem tā aprēķina valdes locekļu atalgojuma mainīgo daļu, kurš tieši un kad šos parametrus apstiprinājis, kā arī – kā tad tiek noteikts pašas padomes atalgojums.

Klusē arī Lattelecom vadība

Uz jebkādiem jautājumiem sava atalgojuma sakarā atsakās atbildēt arī pats pusmiljona algas saņēmējs J. Gulbis, kurš pirms dažiem gadiem publiskotā Lattelecom apkārtrakstā kritizēja „valstiski nedomājošo” darbinieku arodbiedrību, kas nevēloties atteikties no iemaksām darbinieku pensiju fondā un nesaprotot, ka „mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai”.

Savukārt uzņēmuma mārketinga dienesta darbiniece Zanda Šadre, paužot uzņēmuma viedokli, atklāj tikai to, ka „valdes locekļu atalgojumu apstiprina Lattelecom padome. Tas sastāv no fiksētās un mainīgās daļas, kas atkarīga no uzņēmuma darbības rezultātiem un noteikto mērķu izpildes”.

Uz lūgumu atklāt precīzo metodiku, pēc kādas Lattelecom padome aprēķina šo atalgojuma mainīgo daļu, un informēt, kas tieši un kad tieši šo metodiku apstiprinājis, Lattelecom pārstāve paziņo, ka „par Lattelecom darbinieku atalgojumu sīkāki komentāri netiks sniegti”. Uz jautājumu, vai šīs paziņojums ir sniegts arī Lattelecom padomes vārdā, atbilde vispār netiek sniegta.

Nezināmie „seši parametri”

Pirms pieciem gadiem, 2011. gada aprīlī G. Kokins portālam Pietiek apgalvoja, ka pastāvot seši parametri, kas raksturojot uzņēmuma darbību, un no tiem tad „matemātiski” izrēķinot prēmijas. Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošinot J. Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus.

Arī Privatizācijas aģentūra toreiz bija atklātāka un informēja, ka Lattelecom valdes locekļu atalgojums par amata pienākumu pildīšanu ir salīdzinoši niecīgie Ls 500 un valdes priekšsēdētāja – Ls 700 mēnesī, bet lauvas tiesu ienākumu nodrošina tieši mainīgā daļa, jo „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem”.

Savukārt tagadējā G. Kokina un J. Brazovska klusēšana un vēlēšanās izvairīties no jautājumiem par šo sistēmu ir viegli izskaidrojama, - Lattelecom vadības algas izskatās būtiski „uzpūstas”, salīdzinot ar citu Latvijā strādājošo lielo telekomunikāciju kompāniju vadības atalgojumu, savukārt šo algu straujais kāpums acīmredzami nav cieši saistīts ar uzņēmuma darbības rādītājiem.

Koncerna apgrozījums rūk, valdes algas aug

No iepriekšējiem skaidrojumiem izriet, ka Lattelecom vadītāju atalgojuma mainīgā daļa – prēmijas un bonusi – tiek noteikti, izvērtējot uzņēmuma iepriekšējā gada darbības rezultātus. Taču, piemēram, J. Gulbja kopējā atalgojuma pieaugums ir bijis nesamērojams ar šiem rezultātiem.

2013. gadā viņš atalgojumā saņēmis 387 tūkstošus eiro, 2014. gadā – tikai par pieciem tūkstošiem eiro vairāk, savukārt 2015. gadā J. Gulbja atalgojums pieaudzis par vairāk nekā 111 tūkstošiem eiro, pārsniedzot pusmiljonu eiro. Procentuāli šis pieaugums gada laikā ir bijis par 28 procentiem.

Taču 2014. gadā, pēc kura darbības rezultātiem it kā būtu aprēķināms J. Gulbja 2015. gadā saņemamais atalgojums, Lattelecom koncerna apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu ir nevis līdzīgi J. Gulbja algai strauji audzis, bet gan pat nedaudz sarucis – no 188,2 miljoniem eiro līdz 188 miljoniem eiro. Peļņa gan ir augusi – taču atšķirībā no J. Gulbja algas 28% pieauguma tikai par nepilniem 7%.

Konkurentiem atalgojums daudz pieticīgāks

Turklāt J. Gulbja un citu Lattelecom valdes locekļu atalgojums izskatās būtiski uzpūsts, arī salīdzinot ar citu lielo Latvijā strādājošo telekomunikāciju vadības algām. SIA Latvijas Mobilais telefons piecu cilvēku valdes atalgojums 2014. gadā ir bijis 1,06 miljoni eiro – tātad par 600 tūkstošiem eiro mazāk nekā Lattelecom valdei. Uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā bijis 161 miljons eiro,

Savukārt Tele2 gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, nav atsevišķi uzrādīts valdes un padomes atalgojums, taču minēts, ka vadības (padomē ir trīs cilvēki, valdē arī trīs) kopējais atalgojums 2014. gadā ir bijis 888 370 eiro.

Salīdzinājumam - Lattelecom koncerna gada pārskatā, kurā tāpat netiek atsevišķi nodalīts valdes un padomes atalgojums, kā kopējais „vadības atalgojums” 2014. gadā minēts 2,391 miljons eiro, kas ir par 160 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Viens Kokins = visa LMT padome

Arī J. Brazovska un jo īpaši G. Kokina klusēšana par personiskā atalgojuma izmaiņām Lattelecom padomē nav grūti skaidrojama, - abām amatpersonām šīs algas apjoms divu gadu laikā ir gandrīz dubultojies. 2013. gadā G. Kokins algā saņēmis 59 538 eiro, pērn – jau 107 848 eiro.

Līdz ar to viena paša G. Kokina alga kā Lattelecom padomes priekšsēdētājam ir bijusi lielāka nekā visai Latvijas Mobilā telefona padomei kopā: kā rāda uzņēmuma gada pārskats, LMT padomes atlīdzība par darbu 2014. gadā bija 98 064 eiro.

Taču arī Lattelecom padomes algu noteikšanas mehānisms netiek detaļās atklāts, lai gan attiecībā uz to Privatizācijas aģentūra, kas ir Latvijas valsts pārstāvis uzņēmumā, vismaz atklāj – ar uzņēmuma darbības rezultātiem šīm algām nav nekāda sakara.

„Padomes locekļu atlīdzību veido pastāvīgā daļa un mainīgā daļa, kuru aprēķina atbilstoši padomes locekļu līdzdalībai komiteju darbā (līdzdalība vismaz vienas padomes komitejas darbā ir obligāta padomes locekļiem),” skaidro Privatizācijas aģentūra.

airBaltic algu izmaiņas loģiskākas

Līdzīga aina ir vērojama arī nacionālajā aviokompānijā Air Baltic Corporation (airBaltic), kas gandrīz simtprocentīgi pieder Latvijas valstij, kuru uzņēmumā pārstāv Satiksmes ministrija.

Arī šajā uzņēmumā valde saņem milzīgas algas, kas pat pārspēj Lattelecom vadības atalgojumu, arī šajā uzņēmumā valdes locekļu atalgojumā būtiskākā ir mainīgā daļa, un arī šajā valsts kontrolētajā uzņēmumā ar valstij piederošu akciju kontrolpaketi netiek atklāts, kā tieši šī mainīgā daļa tiek aprēķināta.

Taču ir viena nozīmīga atšķirība, - airBaltic vadības atalgojuma izmaiņās ir acīmredzama saistība ar uzņēmuma oficiālajiem darbības rādītājiem. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums no 278,8 miljoniem eiro gadu iepriekš samazinājās līdz 254,1 miljonam eiro – tātad par nepilniem deviņiem procentiem.

Savukārt airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa atalgojums pērn saruka no 935 līdz 844 tūkstošiem eiro – gandrīz par desmit procentiem. Saruka arī valdes locekļa Martina Sedlacka – no 520 līdz 485 tūkstošiem eiro.

Tiesa, par to, ka arī šajā uzņēmumā ar atalgojuma kritērijiem nav pilnīgas skaidrības, liecina fakts, ka šajā pašā laikā trešā uzņēmuma valdes locekļa Vitolda Jakovļeva atalgojums no 358,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā pieaudzis līdz 362,7 tūkstošiem eiro pērn.

Augulim „jāapstrādā informācija”

Tāpat atšķirībā no Lattelecom gadījuma izrādās, ka šī uzņēmuma kapitāldaļu turētājs – Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija nespēj bez „pieprasītās informācijas apstrādes” atbildēt pat uz jautājumu, vai tā vispār ir iepazinusies ar airBaltic padomes metodiku, pēc kuras tiek noteikta uzņēmuma vadības pārstāvju atalgojuma mainīgā daļa.

Tāpat ne ministrija, ne U. Augulis nespēj atbildēt uz jautājumu, vai Satiksmes ministrijas rīcībā ir dokumentāli fiksēta šī metodika un kas, kad un pēc kādiem principiem ir noteicis airBaltic padomes atalgojumu. Arī atbildēm uz šiem jautājumiem esot nepieciešama „informācijas apstrāde”, kas varot prasīt pat vairākas nedēļas.

SIA Lattelecom vadības atalgojums pēdējos trīs gados

Valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis:

Atalgojums 2013. gadā: 387 329 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 392 029  EUR

Atalgojums 2015. gadā: 503 825 EUR

Valdes loceklis Uldis Tatarčuks:

Atalgojums 2013. gadā: 199 772 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 222 459 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 275 141 EUR

Valdes locekle Kerli Gabrilovica:

Atalgojums 2013. gadā: 197 036 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 211 872 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 273 659 EUR

Valdes loceklis Gints Bukovskis:

Atalgojums 2013. gadā: 178 488 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 170 156 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 229 399 EUR

Valdes locekle Ingrīda Rone:

Atalgojums 2013. gadā: 175 802 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 169 344 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 226 255 EUR

Valdes loceklis Gusts Muzikants:

Atalgojums 2015. gadā: 176 784 EUR

Padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins:

Atalgojums 2013. gadā: 59 538 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 71 610 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 107 848 EUR

Padomes loceklis Džastins Veslijs Bankrofts:

Atalgojums 2013. gadā: 12 655 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 20 431 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 22 290 EUR

Padomes loceklis Jānis Grēviņš:

Atalgojums 2013. gadā: 13 279 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 16 820 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 21 980 EUR

Padomes loceklis Jānis Brazovskis:

Atalgojums 2013. gadā: 12 364 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 16 675 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 21 232 EUR

AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības atalgojums pēdējos trīs gados

Valdes priekšsēdētājs Martins Aleksandrs Gauss:

Atalgojums 2013. gadā: 637 299 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 935 225 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 844 048 EUR

Valdes loceklis Martins Sedlackis:

Atalgojums 2013. gadā: 392 895 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 520 843 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 485 353 EUR

Valdes loceklis Vitolds Jakovļevs:

Atalgojums 2013. gadā: 276 522 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 358 908 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 362 785 EUR

Padomes loceklis Kaspars Briškens:

Atalgojums 2013. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 38 415 EUR

Padomes loceklis Kaspars Āboliņš:

Atalgojums 2015. gadā: 34 253 EUR

Padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis:

Atalgojums 2013. gadā: 38 508 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 429 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš:

Atalgojums 2013. gadā: 42 686 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 37 456 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...