Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2007. gadā, kad Juris Gulbis sāka strādāt par Latvijas valsts nosacīti kontrolētās SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāju un gadā saņēma 109 000 eiro, koncerna apgrozījums bija 211 miljonu eiro un peļņa – 54 miljoni eiro. Lai gan tiek apgalvots, ka uzņēmuma vadītāja alga esot piesaistīta tā darbības rezultātiem, astoņu gadu laikā J. Gulbja vadītā koncerna apgrozījums sarucis līdz 188 miljoniem eiro un peļņa – līdz 30 miljoniem eiro, toties paša uzņēmuma valdes priekšsēdētāja alga šai laikā vairāk nekā četrkāršojusies un pērn jau pārsniegusi pusmiljonu eiro.

Izbīlis par jautājumiem

Lattelecom valdes priekšsēdētāja J. Gulbja pagājušā gada atalgojums, kas pārsniedzis pusmiljonu eiro, ir tikai „ziediņi”: kopā telekomunikāciju uzņēmuma valde, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati, pērn algā saņēmusi vairāk nekā 1,68 miljonus eiro, bet Latvijas valsti pārstāvošie padomes locekļi – vēl 170 tūkstošus eiro.

Šīs iespaidīgās summas tiek sadalītas pēc slēptiem un neskaidriem kritērijiem, turklāt tajās vēl nav iekļauti sīkāki „bonusi”. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pašlaik ir sācis pārbaudi par 2015. gada izlaiduma apvidus automašīnu BMW X5 Xdrive 30D, kura SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja vajadzībām iegādāta uz uzņēmuma rēķina.

Saskaņā ar uzņēmuma lakoniskajiem statūtiem „sabiedrības padome veic pārraudzību pār sabiedrības vadību”. Taču Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš ir viena no personām, kas lemj par uzņēmuma valdes locekļu atalgojumu apmēru, izvairās no atbildēm no jebkādiem jautājumiem par šī atalgojuma noteikšanas kritērijiem un metodiku.

Līdzīgi rīkojas arī Lattelecom padomes loceklis Jānis Brazovskis, kurš pirms trim gadiem pēc caurkrišanas balsojumā par darba turpināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā šo silto vietiņu, kā tolaik ziņoja mediji, ieguvis ar Vienotības pārstāvju palīdzību.

J. Brazovskis faktiski aizmūk no virknes jautājumu par to, vai uzņēmumiem padome ir gatava atklāt precīzus parametrus, pēc kuriem tā aprēķina valdes locekļu atalgojuma mainīgo daļu, kurš tieši un kad šos parametrus apstiprinājis, kā arī – kā tad tiek noteikts pašas padomes atalgojums.

Klusē arī Lattelecom vadība

Uz jebkādiem jautājumiem sava atalgojuma sakarā atsakās atbildēt arī pats pusmiljona algas saņēmējs J. Gulbis, kurš pirms dažiem gadiem publiskotā Lattelecom apkārtrakstā kritizēja „valstiski nedomājošo” darbinieku arodbiedrību, kas nevēloties atteikties no iemaksām darbinieku pensiju fondā un nesaprotot, ka „mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai”.

Savukārt uzņēmuma mārketinga dienesta darbiniece Zanda Šadre, paužot uzņēmuma viedokli, atklāj tikai to, ka „valdes locekļu atalgojumu apstiprina Lattelecom padome. Tas sastāv no fiksētās un mainīgās daļas, kas atkarīga no uzņēmuma darbības rezultātiem un noteikto mērķu izpildes”.

Uz lūgumu atklāt precīzo metodiku, pēc kādas Lattelecom padome aprēķina šo atalgojuma mainīgo daļu, un informēt, kas tieši un kad tieši šo metodiku apstiprinājis, Lattelecom pārstāve paziņo, ka „par Lattelecom darbinieku atalgojumu sīkāki komentāri netiks sniegti”. Uz jautājumu, vai šīs paziņojums ir sniegts arī Lattelecom padomes vārdā, atbilde vispār netiek sniegta.

Nezināmie „seši parametri”

Pirms pieciem gadiem, 2011. gada aprīlī G. Kokins portālam Pietiek apgalvoja, ka pastāvot seši parametri, kas raksturojot uzņēmuma darbību, un no tiem tad „matemātiski” izrēķinot prēmijas. Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošinot J. Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus.

Arī Privatizācijas aģentūra toreiz bija atklātāka un informēja, ka Lattelecom valdes locekļu atalgojums par amata pienākumu pildīšanu ir salīdzinoši niecīgie Ls 500 un valdes priekšsēdētāja – Ls 700 mēnesī, bet lauvas tiesu ienākumu nodrošina tieši mainīgā daļa, jo „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem”.

Savukārt tagadējā G. Kokina un J. Brazovska klusēšana un vēlēšanās izvairīties no jautājumiem par šo sistēmu ir viegli izskaidrojama, - Lattelecom vadības algas izskatās būtiski „uzpūstas”, salīdzinot ar citu Latvijā strādājošo lielo telekomunikāciju kompāniju vadības atalgojumu, savukārt šo algu straujais kāpums acīmredzami nav cieši saistīts ar uzņēmuma darbības rādītājiem.

Koncerna apgrozījums rūk, valdes algas aug

No iepriekšējiem skaidrojumiem izriet, ka Lattelecom vadītāju atalgojuma mainīgā daļa – prēmijas un bonusi – tiek noteikti, izvērtējot uzņēmuma iepriekšējā gada darbības rezultātus. Taču, piemēram, J. Gulbja kopējā atalgojuma pieaugums ir bijis nesamērojams ar šiem rezultātiem.

2013. gadā viņš atalgojumā saņēmis 387 tūkstošus eiro, 2014. gadā – tikai par pieciem tūkstošiem eiro vairāk, savukārt 2015. gadā J. Gulbja atalgojums pieaudzis par vairāk nekā 111 tūkstošiem eiro, pārsniedzot pusmiljonu eiro. Procentuāli šis pieaugums gada laikā ir bijis par 28 procentiem.

Taču 2014. gadā, pēc kura darbības rezultātiem it kā būtu aprēķināms J. Gulbja 2015. gadā saņemamais atalgojums, Lattelecom koncerna apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu ir nevis līdzīgi J. Gulbja algai strauji audzis, bet gan pat nedaudz sarucis – no 188,2 miljoniem eiro līdz 188 miljoniem eiro. Peļņa gan ir augusi – taču atšķirībā no J. Gulbja algas 28% pieauguma tikai par nepilniem 7%.

Konkurentiem atalgojums daudz pieticīgāks

Turklāt J. Gulbja un citu Lattelecom valdes locekļu atalgojums izskatās būtiski uzpūsts, arī salīdzinot ar citu lielo Latvijā strādājošo telekomunikāciju vadības algām. SIA Latvijas Mobilais telefons piecu cilvēku valdes atalgojums 2014. gadā ir bijis 1,06 miljoni eiro – tātad par 600 tūkstošiem eiro mazāk nekā Lattelecom valdei. Uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā bijis 161 miljons eiro,

Savukārt Tele2 gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, nav atsevišķi uzrādīts valdes un padomes atalgojums, taču minēts, ka vadības (padomē ir trīs cilvēki, valdē arī trīs) kopējais atalgojums 2014. gadā ir bijis 888 370 eiro.

Salīdzinājumam - Lattelecom koncerna gada pārskatā, kurā tāpat netiek atsevišķi nodalīts valdes un padomes atalgojums, kā kopējais „vadības atalgojums” 2014. gadā minēts 2,391 miljons eiro, kas ir par 160 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Viens Kokins = visa LMT padome

Arī J. Brazovska un jo īpaši G. Kokina klusēšana par personiskā atalgojuma izmaiņām Lattelecom padomē nav grūti skaidrojama, - abām amatpersonām šīs algas apjoms divu gadu laikā ir gandrīz dubultojies. 2013. gadā G. Kokins algā saņēmis 59 538 eiro, pērn – jau 107 848 eiro.

Līdz ar to viena paša G. Kokina alga kā Lattelecom padomes priekšsēdētājam ir bijusi lielāka nekā visai Latvijas Mobilā telefona padomei kopā: kā rāda uzņēmuma gada pārskats, LMT padomes atlīdzība par darbu 2014. gadā bija 98 064 eiro.

Taču arī Lattelecom padomes algu noteikšanas mehānisms netiek detaļās atklāts, lai gan attiecībā uz to Privatizācijas aģentūra, kas ir Latvijas valsts pārstāvis uzņēmumā, vismaz atklāj – ar uzņēmuma darbības rezultātiem šīm algām nav nekāda sakara.

„Padomes locekļu atlīdzību veido pastāvīgā daļa un mainīgā daļa, kuru aprēķina atbilstoši padomes locekļu līdzdalībai komiteju darbā (līdzdalība vismaz vienas padomes komitejas darbā ir obligāta padomes locekļiem),” skaidro Privatizācijas aģentūra.

airBaltic algu izmaiņas loģiskākas

Līdzīga aina ir vērojama arī nacionālajā aviokompānijā Air Baltic Corporation (airBaltic), kas gandrīz simtprocentīgi pieder Latvijas valstij, kuru uzņēmumā pārstāv Satiksmes ministrija.

Arī šajā uzņēmumā valde saņem milzīgas algas, kas pat pārspēj Lattelecom vadības atalgojumu, arī šajā uzņēmumā valdes locekļu atalgojumā būtiskākā ir mainīgā daļa, un arī šajā valsts kontrolētajā uzņēmumā ar valstij piederošu akciju kontrolpaketi netiek atklāts, kā tieši šī mainīgā daļa tiek aprēķināta.

Taču ir viena nozīmīga atšķirība, - airBaltic vadības atalgojuma izmaiņās ir acīmredzama saistība ar uzņēmuma oficiālajiem darbības rādītājiem. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums no 278,8 miljoniem eiro gadu iepriekš samazinājās līdz 254,1 miljonam eiro – tātad par nepilniem deviņiem procentiem.

Savukārt airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa atalgojums pērn saruka no 935 līdz 844 tūkstošiem eiro – gandrīz par desmit procentiem. Saruka arī valdes locekļa Martina Sedlacka – no 520 līdz 485 tūkstošiem eiro.

Tiesa, par to, ka arī šajā uzņēmumā ar atalgojuma kritērijiem nav pilnīgas skaidrības, liecina fakts, ka šajā pašā laikā trešā uzņēmuma valdes locekļa Vitolda Jakovļeva atalgojums no 358,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā pieaudzis līdz 362,7 tūkstošiem eiro pērn.

Augulim „jāapstrādā informācija”

Tāpat atšķirībā no Lattelecom gadījuma izrādās, ka šī uzņēmuma kapitāldaļu turētājs – Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija nespēj bez „pieprasītās informācijas apstrādes” atbildēt pat uz jautājumu, vai tā vispār ir iepazinusies ar airBaltic padomes metodiku, pēc kuras tiek noteikta uzņēmuma vadības pārstāvju atalgojuma mainīgā daļa.

Tāpat ne ministrija, ne U. Augulis nespēj atbildēt uz jautājumu, vai Satiksmes ministrijas rīcībā ir dokumentāli fiksēta šī metodika un kas, kad un pēc kādiem principiem ir noteicis airBaltic padomes atalgojumu. Arī atbildēm uz šiem jautājumiem esot nepieciešama „informācijas apstrāde”, kas varot prasīt pat vairākas nedēļas.

SIA Lattelecom vadības atalgojums pēdējos trīs gados

Valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis:

Atalgojums 2013. gadā: 387 329 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 392 029  EUR

Atalgojums 2015. gadā: 503 825 EUR

Valdes loceklis Uldis Tatarčuks:

Atalgojums 2013. gadā: 199 772 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 222 459 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 275 141 EUR

Valdes locekle Kerli Gabrilovica:

Atalgojums 2013. gadā: 197 036 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 211 872 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 273 659 EUR

Valdes loceklis Gints Bukovskis:

Atalgojums 2013. gadā: 178 488 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 170 156 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 229 399 EUR

Valdes locekle Ingrīda Rone:

Atalgojums 2013. gadā: 175 802 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 169 344 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 226 255 EUR

Valdes loceklis Gusts Muzikants:

Atalgojums 2015. gadā: 176 784 EUR

Padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins:

Atalgojums 2013. gadā: 59 538 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 71 610 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 107 848 EUR

Padomes loceklis Džastins Veslijs Bankrofts:

Atalgojums 2013. gadā: 12 655 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 20 431 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 22 290 EUR

Padomes loceklis Jānis Grēviņš:

Atalgojums 2013. gadā: 13 279 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 16 820 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 21 980 EUR

Padomes loceklis Jānis Brazovskis:

Atalgojums 2013. gadā: 12 364 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 16 675 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 21 232 EUR

AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības atalgojums pēdējos trīs gados

Valdes priekšsēdētājs Martins Aleksandrs Gauss:

Atalgojums 2013. gadā: 637 299 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 935 225 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 844 048 EUR

Valdes loceklis Martins Sedlackis:

Atalgojums 2013. gadā: 392 895 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 520 843 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 485 353 EUR

Valdes loceklis Vitolds Jakovļevs:

Atalgojums 2013. gadā: 276 522 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 358 908 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 362 785 EUR

Padomes loceklis Kaspars Briškens:

Atalgojums 2013. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 38 415 EUR

Padomes loceklis Kaspars Āboliņš:

Atalgojums 2015. gadā: 34 253 EUR

Padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis:

Atalgojums 2013. gadā: 38 508 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 429 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš:

Atalgojums 2013. gadā: 42 686 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 37 456 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

15

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

FotoNeiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Lasīt visu...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...