Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2007. gadā, kad Juris Gulbis sāka strādāt par Latvijas valsts nosacīti kontrolētās SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāju un gadā saņēma 109 000 eiro, koncerna apgrozījums bija 211 miljonu eiro un peļņa – 54 miljoni eiro. Lai gan tiek apgalvots, ka uzņēmuma vadītāja alga esot piesaistīta tā darbības rezultātiem, astoņu gadu laikā J. Gulbja vadītā koncerna apgrozījums sarucis līdz 188 miljoniem eiro un peļņa – līdz 30 miljoniem eiro, toties paša uzņēmuma valdes priekšsēdētāja alga šai laikā vairāk nekā četrkāršojusies un pērn jau pārsniegusi pusmiljonu eiro.

Izbīlis par jautājumiem

Lattelecom valdes priekšsēdētāja J. Gulbja pagājušā gada atalgojums, kas pārsniedzis pusmiljonu eiro, ir tikai „ziediņi”: kopā telekomunikāciju uzņēmuma valde, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati, pērn algā saņēmusi vairāk nekā 1,68 miljonus eiro, bet Latvijas valsti pārstāvošie padomes locekļi – vēl 170 tūkstošus eiro.

Šīs iespaidīgās summas tiek sadalītas pēc slēptiem un neskaidriem kritērijiem, turklāt tajās vēl nav iekļauti sīkāki „bonusi”. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pašlaik ir sācis pārbaudi par 2015. gada izlaiduma apvidus automašīnu BMW X5 Xdrive 30D, kura SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja vajadzībām iegādāta uz uzņēmuma rēķina.

Saskaņā ar uzņēmuma lakoniskajiem statūtiem „sabiedrības padome veic pārraudzību pār sabiedrības vadību”. Taču Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš ir viena no personām, kas lemj par uzņēmuma valdes locekļu atalgojumu apmēru, izvairās no atbildēm no jebkādiem jautājumiem par šī atalgojuma noteikšanas kritērijiem un metodiku.

Līdzīgi rīkojas arī Lattelecom padomes loceklis Jānis Brazovskis, kurš pirms trim gadiem pēc caurkrišanas balsojumā par darba turpināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā šo silto vietiņu, kā tolaik ziņoja mediji, ieguvis ar Vienotības pārstāvju palīdzību.

J. Brazovskis faktiski aizmūk no virknes jautājumu par to, vai uzņēmumiem padome ir gatava atklāt precīzus parametrus, pēc kuriem tā aprēķina valdes locekļu atalgojuma mainīgo daļu, kurš tieši un kad šos parametrus apstiprinājis, kā arī – kā tad tiek noteikts pašas padomes atalgojums.

Klusē arī Lattelecom vadība

Uz jebkādiem jautājumiem sava atalgojuma sakarā atsakās atbildēt arī pats pusmiljona algas saņēmējs J. Gulbis, kurš pirms dažiem gadiem publiskotā Lattelecom apkārtrakstā kritizēja „valstiski nedomājošo” darbinieku arodbiedrību, kas nevēloties atteikties no iemaksām darbinieku pensiju fondā un nesaprotot, ka „mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai”.

Savukārt uzņēmuma mārketinga dienesta darbiniece Zanda Šadre, paužot uzņēmuma viedokli, atklāj tikai to, ka „valdes locekļu atalgojumu apstiprina Lattelecom padome. Tas sastāv no fiksētās un mainīgās daļas, kas atkarīga no uzņēmuma darbības rezultātiem un noteikto mērķu izpildes”.

Uz lūgumu atklāt precīzo metodiku, pēc kādas Lattelecom padome aprēķina šo atalgojuma mainīgo daļu, un informēt, kas tieši un kad tieši šo metodiku apstiprinājis, Lattelecom pārstāve paziņo, ka „par Lattelecom darbinieku atalgojumu sīkāki komentāri netiks sniegti”. Uz jautājumu, vai šīs paziņojums ir sniegts arī Lattelecom padomes vārdā, atbilde vispār netiek sniegta.

Nezināmie „seši parametri”

Pirms pieciem gadiem, 2011. gada aprīlī G. Kokins portālam Pietiek apgalvoja, ka pastāvot seši parametri, kas raksturojot uzņēmuma darbību, un no tiem tad „matemātiski” izrēķinot prēmijas. Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošinot J. Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus.

Arī Privatizācijas aģentūra toreiz bija atklātāka un informēja, ka Lattelecom valdes locekļu atalgojums par amata pienākumu pildīšanu ir salīdzinoši niecīgie Ls 500 un valdes priekšsēdētāja – Ls 700 mēnesī, bet lauvas tiesu ienākumu nodrošina tieši mainīgā daļa, jo „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem”.

Savukārt tagadējā G. Kokina un J. Brazovska klusēšana un vēlēšanās izvairīties no jautājumiem par šo sistēmu ir viegli izskaidrojama, - Lattelecom vadības algas izskatās būtiski „uzpūstas”, salīdzinot ar citu Latvijā strādājošo lielo telekomunikāciju kompāniju vadības atalgojumu, savukārt šo algu straujais kāpums acīmredzami nav cieši saistīts ar uzņēmuma darbības rādītājiem.

Koncerna apgrozījums rūk, valdes algas aug

No iepriekšējiem skaidrojumiem izriet, ka Lattelecom vadītāju atalgojuma mainīgā daļa – prēmijas un bonusi – tiek noteikti, izvērtējot uzņēmuma iepriekšējā gada darbības rezultātus. Taču, piemēram, J. Gulbja kopējā atalgojuma pieaugums ir bijis nesamērojams ar šiem rezultātiem.

2013. gadā viņš atalgojumā saņēmis 387 tūkstošus eiro, 2014. gadā – tikai par pieciem tūkstošiem eiro vairāk, savukārt 2015. gadā J. Gulbja atalgojums pieaudzis par vairāk nekā 111 tūkstošiem eiro, pārsniedzot pusmiljonu eiro. Procentuāli šis pieaugums gada laikā ir bijis par 28 procentiem.

Taču 2014. gadā, pēc kura darbības rezultātiem it kā būtu aprēķināms J. Gulbja 2015. gadā saņemamais atalgojums, Lattelecom koncerna apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu ir nevis līdzīgi J. Gulbja algai strauji audzis, bet gan pat nedaudz sarucis – no 188,2 miljoniem eiro līdz 188 miljoniem eiro. Peļņa gan ir augusi – taču atšķirībā no J. Gulbja algas 28% pieauguma tikai par nepilniem 7%.

Konkurentiem atalgojums daudz pieticīgāks

Turklāt J. Gulbja un citu Lattelecom valdes locekļu atalgojums izskatās būtiski uzpūsts, arī salīdzinot ar citu lielo Latvijā strādājošo telekomunikāciju vadības algām. SIA Latvijas Mobilais telefons piecu cilvēku valdes atalgojums 2014. gadā ir bijis 1,06 miljoni eiro – tātad par 600 tūkstošiem eiro mazāk nekā Lattelecom valdei. Uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā bijis 161 miljons eiro,

Savukārt Tele2 gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, nav atsevišķi uzrādīts valdes un padomes atalgojums, taču minēts, ka vadības (padomē ir trīs cilvēki, valdē arī trīs) kopējais atalgojums 2014. gadā ir bijis 888 370 eiro.

Salīdzinājumam - Lattelecom koncerna gada pārskatā, kurā tāpat netiek atsevišķi nodalīts valdes un padomes atalgojums, kā kopējais „vadības atalgojums” 2014. gadā minēts 2,391 miljons eiro, kas ir par 160 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Viens Kokins = visa LMT padome

Arī J. Brazovska un jo īpaši G. Kokina klusēšana par personiskā atalgojuma izmaiņām Lattelecom padomē nav grūti skaidrojama, - abām amatpersonām šīs algas apjoms divu gadu laikā ir gandrīz dubultojies. 2013. gadā G. Kokins algā saņēmis 59 538 eiro, pērn – jau 107 848 eiro.

Līdz ar to viena paša G. Kokina alga kā Lattelecom padomes priekšsēdētājam ir bijusi lielāka nekā visai Latvijas Mobilā telefona padomei kopā: kā rāda uzņēmuma gada pārskats, LMT padomes atlīdzība par darbu 2014. gadā bija 98 064 eiro.

Taču arī Lattelecom padomes algu noteikšanas mehānisms netiek detaļās atklāts, lai gan attiecībā uz to Privatizācijas aģentūra, kas ir Latvijas valsts pārstāvis uzņēmumā, vismaz atklāj – ar uzņēmuma darbības rezultātiem šīm algām nav nekāda sakara.

„Padomes locekļu atlīdzību veido pastāvīgā daļa un mainīgā daļa, kuru aprēķina atbilstoši padomes locekļu līdzdalībai komiteju darbā (līdzdalība vismaz vienas padomes komitejas darbā ir obligāta padomes locekļiem),” skaidro Privatizācijas aģentūra.

airBaltic algu izmaiņas loģiskākas

Līdzīga aina ir vērojama arī nacionālajā aviokompānijā Air Baltic Corporation (airBaltic), kas gandrīz simtprocentīgi pieder Latvijas valstij, kuru uzņēmumā pārstāv Satiksmes ministrija.

Arī šajā uzņēmumā valde saņem milzīgas algas, kas pat pārspēj Lattelecom vadības atalgojumu, arī šajā uzņēmumā valdes locekļu atalgojumā būtiskākā ir mainīgā daļa, un arī šajā valsts kontrolētajā uzņēmumā ar valstij piederošu akciju kontrolpaketi netiek atklāts, kā tieši šī mainīgā daļa tiek aprēķināta.

Taču ir viena nozīmīga atšķirība, - airBaltic vadības atalgojuma izmaiņās ir acīmredzama saistība ar uzņēmuma oficiālajiem darbības rādītājiem. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums no 278,8 miljoniem eiro gadu iepriekš samazinājās līdz 254,1 miljonam eiro – tātad par nepilniem deviņiem procentiem.

Savukārt airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa atalgojums pērn saruka no 935 līdz 844 tūkstošiem eiro – gandrīz par desmit procentiem. Saruka arī valdes locekļa Martina Sedlacka – no 520 līdz 485 tūkstošiem eiro.

Tiesa, par to, ka arī šajā uzņēmumā ar atalgojuma kritērijiem nav pilnīgas skaidrības, liecina fakts, ka šajā pašā laikā trešā uzņēmuma valdes locekļa Vitolda Jakovļeva atalgojums no 358,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā pieaudzis līdz 362,7 tūkstošiem eiro pērn.

Augulim „jāapstrādā informācija”

Tāpat atšķirībā no Lattelecom gadījuma izrādās, ka šī uzņēmuma kapitāldaļu turētājs – Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija nespēj bez „pieprasītās informācijas apstrādes” atbildēt pat uz jautājumu, vai tā vispār ir iepazinusies ar airBaltic padomes metodiku, pēc kuras tiek noteikta uzņēmuma vadības pārstāvju atalgojuma mainīgā daļa.

Tāpat ne ministrija, ne U. Augulis nespēj atbildēt uz jautājumu, vai Satiksmes ministrijas rīcībā ir dokumentāli fiksēta šī metodika un kas, kad un pēc kādiem principiem ir noteicis airBaltic padomes atalgojumu. Arī atbildēm uz šiem jautājumiem esot nepieciešama „informācijas apstrāde”, kas varot prasīt pat vairākas nedēļas.

SIA Lattelecom vadības atalgojums pēdējos trīs gados

Valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis:

Atalgojums 2013. gadā: 387 329 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 392 029  EUR

Atalgojums 2015. gadā: 503 825 EUR

Valdes loceklis Uldis Tatarčuks:

Atalgojums 2013. gadā: 199 772 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 222 459 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 275 141 EUR

Valdes locekle Kerli Gabrilovica:

Atalgojums 2013. gadā: 197 036 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 211 872 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 273 659 EUR

Valdes loceklis Gints Bukovskis:

Atalgojums 2013. gadā: 178 488 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 170 156 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 229 399 EUR

Valdes locekle Ingrīda Rone:

Atalgojums 2013. gadā: 175 802 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 169 344 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 226 255 EUR

Valdes loceklis Gusts Muzikants:

Atalgojums 2015. gadā: 176 784 EUR

Padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins:

Atalgojums 2013. gadā: 59 538 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 71 610 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 107 848 EUR

Padomes loceklis Džastins Veslijs Bankrofts:

Atalgojums 2013. gadā: 12 655 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 20 431 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 22 290 EUR

Padomes loceklis Jānis Grēviņš:

Atalgojums 2013. gadā: 13 279 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 16 820 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 21 980 EUR

Padomes loceklis Jānis Brazovskis:

Atalgojums 2013. gadā: 12 364 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 16 675 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 21 232 EUR

AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības atalgojums pēdējos trīs gados

Valdes priekšsēdētājs Martins Aleksandrs Gauss:

Atalgojums 2013. gadā: 637 299 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 935 225 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 844 048 EUR

Valdes loceklis Martins Sedlackis:

Atalgojums 2013. gadā: 392 895 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 520 843 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 485 353 EUR

Valdes loceklis Vitolds Jakovļevs:

Atalgojums 2013. gadā: 276 522 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 358 908 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 362 785 EUR

Padomes loceklis Kaspars Briškens:

Atalgojums 2013. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 38 415 EUR

Padomes loceklis Kaspars Āboliņš:

Atalgojums 2015. gadā: 34 253 EUR

Padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis:

Atalgojums 2013. gadā: 38 508 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 429 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš:

Atalgojums 2013. gadā: 42 686 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 37 456 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...