Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašreizējā Latvijas nodokļu politika ir nesaprotami sarežģīta un neefektīva, tā veicina ekonomisko stagnāciju un nabadzību.

Jau 2016. gadā OECD nodokļu eksperti norādīja ka Latvijas nodokļu sistēma būtu fundamentāli jāmaina. Bet 2017. gadā, izstrādājot jauno nodokļu modeli, tika ignorētas Pasaules Bankas pētījuma rekomendācijas, ir norādījusi Eiropas Komisija. Eksperti arī norāda, ka pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai ir bijuši maznozīmīgi.

Arī 2023.gadā 8.novembrī Latvijas Bankas rīkotajā konferencē “Recepte ekonomikas izaugsmei” no ekonomistu puses tika aicināts mainīt Latvijā esošo nodokļu sistēmu.

Latvijā nodokļu sistēmu veido ierēdņi un politiķi, kuriem nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību, tie neorientējas nodokļu metodoloģiskajās nostādnēs.

Daudzas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolīšanu minimālās algas noteikšanā. Realitātē tas ir klasisks populisms.

Minimālās algas palielinājuma pamata mērķis ir palielināt ieņēmumus valsts budžetā, - tā 2024. gada budžets no minimālās algas celšanas papildus iegūs ap 70 miljoniem eiro.

Palielinot minimālo algu, palielinās atalgojums publiskajam sektoram, īpaši ierēdņiem un ministriem, jo viņu atalgojums ar koeficientu ir saistīts ar vidējo darba algas lielumu valstī. Jo, palielinot minimālo algu, palielinās arī valsts vidēja alga. Tāpēc ierēdņi aktīvi lobē minimālās algas celšanu.

No ekonomiskā viedokļa tieši “minimālā alga” ir viens bremzējošajiem faktoriem valsts tautsaimniecības attīstībā un īpaši reģionos. Tā darbojas kā noteikta barjera kādas uzņēmējdarbības formas veikšanā. Reģionos mazie uzņēmumi pamatā veic sociālas funkcijas, sniedz noteiktus pakalpojumus, nodrošina sevi ar ienākumiem un nodarbina vietējos iedzīvotājus.

"Lursoft" dati liecina , ka 2020.gadā mikro un mazajos uzņēmumos bija nodarbināti 63,84% no visiem darbiniekiem, kas strādājuši Latvijā reģistrētajos uzņēmumos. Faktiskos skaitļos tie ir 454 tūkstoši darbinieku, no tiem 349 tūkstoši pērn strādājuši mikrouzņēmumos.

 Pēc straujās minimālās algas celšanas 2018. gadā reģionos izzuda pat veselas uzņēmējdarbības nozares, un viena no tām bija tā saucamie “autoveikali” – automašīnas ar pirmās nepieciešamības precēm, kuras brauca pa laukiem, piegādāja nomales iedzīvotājiem pārtikas produktus. Tā faktiski bija sociālās uzņēmējdarbības forma.

Pēc 2023. gada minimālās algas celšanas sāka aizvērties mazie lauku veikali. Reģionos vecāka gājuma cilvēki tagad ir ierobežoti pārtikas iegādē. Ir zināmi vientuļi seniori, kuri no savām mazajām pensijām maksā mēnesī par pārtikas piegādi uz mājām ap 100 eiro.

Lai izmaksātu minimālo algu, darbiniekam tā ir jānopelna, vidēji gada griezumā minimālās algas saņēmējam ir jāveido uzņēmumam pievienotā vērtība vismaz 25 tūkstošu eiro apmērā. Un reģionos daudzkārt šādu summu nopelnīt ir problemātiski, tāpēc uzņēmumi pārtrauc savu darbību, darbinieki paliek bez darba.

Minimālā alga degradē darba ņēmējus, mazina produktivitāti, likvidē mazos uzņēmumus.

 Straujā minimālās algas celšana piespiež darbspējīgos iedzīvotājus pamest valsti. Reģionos strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Tā Latgali pēdējos piecos gados ir pametuši aptuveni 30% darbaspējīgo iedzīvotāju. Var pieņemt ka ar minimālo algas 1600 eiro apmērā Latgalē iedzīvotāju paliks zem 100 tūkstošiem.

 Saeimas politisko populistu darbības rezultāts nav palicis bez sekām - tiek plānots masveidā slēgt skolas un pasta nodaļas.

Straujā minimālās algas celšana ir valsti novedusi pie ekonomiskās recesijas, valstī ir izveidojies milzīgs darbaspēka deficīts.

Savukārt darbinieku deficīts ir palielinājis nodarbināto darba samaksu, bet šis atalgojums nav balstīts uz pievienoto vērtību. Šāds darba algas pieaugums nav ekonomiski pamatots, un tas ir izaicinājums kārtējai ekonomiskai krīzei.

Palielinoties minimālajai algai, uzņēmumi proporcionāli palielina atalgojumu arī pārējiem darbiniekiem. Lai izmaksātu darbiniekiem lielākas algas, uzņēmumi ir spiesti palielināt savas produkcijas un pakalpojumu cenas.

Pamatā līdz ar minimālās algas celšanu palielinās preču un pakalpojumu cenas. Rezultātā minimālo algu saņēmējiem preču un pakalpojumu iegādes grozs samazinās, sanāk, ka par minimālo algu - 620 eiro cilēks varēja iegādāties vairāk preču nekā par 700 eiro.

Minimālās darba algas lielumam nav būtiska sakara ar iedzīvotāju labklājību. To ietekmē tam piemērotais nodokļu slogs un (iedzīvotāju ienākuma nodokļa – IIN) neapliekamā minimuma apmērs. Latvijā ir noteikti 15 nodokļi, un ir 868 valsts un pašvaldības nodevas.

Iegādājoties patēriņa preces un pakalpojumus, darba ņēmējiem to kopējais nodokļu un nodevu slogs vidējai valsts algai sasniedz 60% apmēru, bet mazajām algām ir uz 70% robežas. Jo Latvijā ir noteikts viens no mazākajiem ES (IIN) neapliekamajiem minimumiem.

Šogad minimālā darba alga ir noteikta 700 eiro apmērā, kur kopējā algas summa ir 866 eiro, darbinieks saņems atalgojumu uz rokas 585 eiro (indivīds bez apgādājamajiem), nodokļos tiek samaksāts 281 eiro, nodokļu slogs ir 32%.

Salīdzinājumam: Latvijā, lai saņemtu uz rokas 1000 eiro, nodokļu slogs ir 40,1%, Lielbritānijā, lai saņemtu šādu summu uz rokas, nodokļu slogs ir 7,4%. Šāda starpība veidojas, jo Latvijā (IIN) diferencētais neapliekamais minimums šādai algai ir 170 eiro, bet Lielbritānijā neapliekamais minimums ir aptuveni 1300 eiro.

Latvijas nodokļu sistēmas būtiskākā atšķirība no citu Eiropas valstu sistēmām ir tā, ka tur nosaka minimālo darba apmaksas stundu likmi, bet Latvijā ir noteikta minimālā mēneša likme.

Eiropā valsts noteiktās minimālās algas nepastāv Dānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, Itālijā, Somijā. Un šajās valstīs ir mazāks mazo algu saņēmēju īpatsvars, lielāka vidējā darba alga, lielāka iedzīvotāju labklājība.

Iedzīvotāju minimālo sociālo labklājības līmeni nosaka IIN neapliekamā minimuma apmērs, Zviedrijā tā ir 1800 eiro. Somijā, Lielbritānijā, Īrijā vidēji pie 1300 eiro mēnesī.

Lai Latvijā varētu pastāvēt skolas, lai šeit varētu strādāt un dzīvot, ir jānosaka ekonomiski pamatots neapliekamais minimuma apmērs, kurš, pamatojoties uz esošajām nodokļu un nodevu likmēm, būtu 1440 eiro.

Novērtē šo rakstu:

117
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...