Iesaki rakstu: 
Vai kāds vēl atceras, ka 2017. gadā minimālā alga bija vien 380 eiro? Iespējams, tikai eksperti, jo pagājuši jau astoņi gadi un nākamgad minimālās algas apjoms būs jau 780 eiro. Viss pareizi, bet ir kāda joma, kuras pārstāvji var justies vēl apmierinātāki par darba ņēmējiem. Un tie ir dažāda ranga un kalibra noziegumu veicēji, bet galvenokārt jau neliela apjoma zādzību izdarītāji, jo Latvijas likumdošanā tās piesaistītas tieši minimālajai algai.
Iznāk, ka, iespējams, nepietiekami kontrolēta noziedzība var būt minimālās algas celšanas nepatīkamā blakne. Šo problēmu jau 2017. gadā aktualizēja Latvijas Juristu apvienība (LJA), kas šogad nosūtījusi vēl vienu vēstuli atbildīgajām Saeimas komisijām. Pa šo laiku minimālā alga, protams, turpinājusi celties un tai līdzi – iespējams, arī nelielu zādzību apjoms.
Cik šī korelācija patiesa, skaidrība būtu jāvieš Iekšlietu ministrijas statistikai, kā to sarunā apliecināja Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis. Pēc viņa vārdiem, lai aktualizētu zādzību pieauguma problēmu saistībā ar minimālās algas pieaugumu, būs nepieciešami Iekšlietu ministrijas sagatavoti dati un padziļināta informācija.
Paralēli minimālās algas celšanai var pieaugt nelielas zādzības līdz vienas minimālās algas apmēram, uzskata Latvijas Juristu apvienībā (LJA), rosinot atbildīgās Saeimas komisijas izskatīt šo jautājumu. Diskusija sākusies, tomēr būtiska būtu Iekšlietu ministrijas apkopota informācija par to, kā minimālās algas pieaugums beidzamajos gados ietekmējis noziedzīgu nodarījumu statistiku, tostarp zādzības nelielā apjomā un nelegālo ražošanu, jo īpaši nelikumīgu alkohola un cigarešu ražošanu un realizāciju. Paradoksālā saikne starp minimālo algu un noziedzību var atkal atjaunot agrāk bieži dzirdēto piedāvājumu tirgū ar vārdiem “spirķik, vodka, sigareti”. Vai tiešām mēs to vēlamies? Varbūt jāskatās uz noziedzības apkarošanu, pat ja runa par ne visai milzīgām summām?
Pirmā jautājumam pievērsusies Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija, kas uzklausījusi LJA valdes priekšsēdētāju Rihardu Bunku, kurš sniedza komisijas deputātiem informatīvu pārskatu, kā valstī noteiktās minimālās algas celšana ietekmē noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju un naudas soda apmēru.
Vienlaicīgi ar minimālās algas celšanu mainās dažādu administratīvās atbildības un kriminālās atbildības vērtēšanas kritēriju loks. Šo kritēriju izmaiņu iespaidā mainās gan noziedzības struktūra, gan atbildīgo iestāžu darba organizācija. Piemēram, zādzība nelielā apmērā ir līdz vienas minimālās algas apjomam. Par šādu notikumu kriminālprocess tiek uzsākts vienīgi tad, ja iesniegumu iesniedz pats cietušais, nevis, teiksim, kaimiņš, kas redzējis, ka notiek zādzība.
Saistībā ar kontrabandu, kur kriminālās atbildības slieksnis ir desmit minimālās algas, katra kritērija paaugstināšana ir vērtējama kā atklāts valsts paziņojums kontrabandistiem – droši vediet līdz kārtējo reizi paaugstinātajam slieksnim un kriminālatbildības par to nebūs. Vērtējot situāciju kopumā, secinājums ir šāds: minimālās algas celšana rada iespēju krimināliem elementiem nodarīt lielāku kaitējumu ar mazākām tiesiskām sekām.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamentu direktore Indra Aizupe-Dzintare apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka minimālās algas piesaiste soda kritērijiem Latvijā ir viena no efektīvākajām pieejām, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Viņa arī atminējās 2017. gadā krimināllikuma darba grupā notikušo diskusiju, kura tolaik tā arī palika apspriešanas līmenī. Bet vai mēs zinām, kā šobrīd Latvijā ir ar noziedzību, tiešām viss ir pilnīgā kārtībā?
Vienlaikus savu pieredzi paudusi arī Latvijas Tirgotāju apvienība, iesūtot vēstuli, kurā tā pauž bažas par sīko zādzību apjoma palielināšanos. LTA priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs pauda interesi par to, kā noziedzības statistikā atspoguļojas vienas personas veiktas sīkas zādzības – kā atsevišķi nodarījumi vai viens kopējs nodarījums, uz ko komisijas deputāti atbildēja, ka katrs gadījums tiek skatīts konkrētā krimināllikuma panta ietvaros, tādējādi iespējamas abas pieejas.
Vērtējot kontrabandas apjomus, Latvijas Prokuroru biedrībā norādīja, ka saistībā ar Krimināllikuma piemērošanu visbiežāk kontrabandas preces ir tabakas izstrādājumi un alkoholiskie dzērieni, attiecība pret kuriem likumdevējs ir norādījis citus ievērojama apmēra kritērijus, kurā daudzums tiek noteikts atbilstoši tabakas izstrādājumu daudzumam un absolūtā spirta daudzumam. LPB pārstāve Dace Milberga piebilda, ka ievērojama apmēra noteikšana mantiskā vērtība attiecas uz cita veida preču kontrabandu, bet praksē šādu lietu nav daudz.
Kā apakškomisijas sēdē norādīja R. Bunka, ar cigaretēm un alkoholu nesaistītas kontrabandas apjoms sasniedz 120 miljonus eiro gadā, kas tomēr arī rada jūtamus zaudējumus valsts budžetam.
Pēc alkohola tirdzniecības ierobežojumu noteikšanas šā gada 1. augustā, daži indikatori – veikalu tirdzniecības laiki, “točku” aktivitāte, lauku rajonu novērojumi – liecina, ka varētu pieaugt nelegālā alkohola ražošana. Tomēr oficiāli nav apstiprināta ievērojama plaša mēroga nelegālās alkoholisko dzērienu ražošanas pieauguma tendence pēdējos mēnešos — pārvaldības iestādes to dēvē par pārāk īsu periodu, lai apkopotu informāciju.
Apkopojot saņemto informāciju, Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzina, ka jautājums par minimālās algas pieauguma saistību ar noziedzības izplatību ir aktuāls, un rosināja turpināt diskusiju ar ekspertiem un atbildīgajām institūcijām, lai rastu optimālus risinājuma variantus.
Nav šaubu, ka vajadzīgi precīzi skaitļi, lai varētu turpināt apspriest jau konkrētākus soļus, tāpēc jācer, ka šoreiz minimālās algas celšanas nepatīkamās blaknes izpelnīsies pietiekamu likumdevēja un īstenotāju uzmanību.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
