Ministra Arvila Ašeradena dubultā morāle: citiem nogriež, sev pieliek
Pietiek lasītājs12.09.2024.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Valsts budžeta situācija esot negatīva, nodokļi nepildoties, 2025.gada budžetā pašlaik iezīmējoties iztrūkums... Šo jau vismaz pusgadu maļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Taču pērn Ašeradens teica ko citu. Kur palika nauda? Vai kāds to var izskaidrot cilvēkiem saprotamā valodā? Vai nav tā, ka Ašeradens citiem nogriež, bet sev pieliek?
Finanšu ministrijas mājaslapā joprojām ir pērnā gada Ašeradena optimistiskā ziņa: "Valsts finanses ir stabilas, un 2024. gada valsts budžets un budžeta ietvars 2024., 2025. un 2026. gadam atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu." https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/arvils-aseradens-2024-gada-valsts-budzets-drosibas-un-ilgtspejas.
Kur paliek nauda? Vai solītais ekonomiskais mērķis ir sasniegts? Izstāstīšu jums dažus sapņus, kurus nesen redzēju.
Pirmkārt, sapnī redzēju īstas dzīres mēra laikā. Tā bija Valmieras teātra atklāšana. Kāpēc gan ne? Jo teātra direktore ir paša finanšu ministra sieva. Tautā to pat iesaukuši par Ašeradena teātri. Kāpēc citiem budžets tiek griezts, bet teātra atklāšanā lūza galdi? Vai tiešām teātris to veica no paša pelnītiem līdzekļiem? Diezin vai...
Otrs sapnis. Teātra saimnieks mīlot lepnu dzīvi. Ja ieskatās viņa valsts amatpersonas deklarācijā, nekas aizdomīgs neparādās, tikai parastie labumi no siles. Jo kurš gan neprot mūsdienās lielos kampienus norakstīt uz bērniem, omītēm un “tumbačkas” draugiem!? To teātra saimnieks iemācījās no savas iepriekšējās saimnieces Sarmītes Ēlertes, kuras roklaiža viņš vienmēr ir bijis. Arī Sarmītes īpašumi ir paslēpti dzimtas koka saknēs, nevis pašas deklarācijās.
Arvils to ir prasmīgi pārņēmis. Sapņos redzēju, ka teātra saimniekam dzimtas saknēs mītot lepni īpašumi gan Mežaparkā, gan Kaltenē Kurzemes jūrmalā. Runā, ka uz “ģimenes vārda” esot pat jahta… Lepni, vai ne? Bet jums, reņģu ēdāji, būs no rupjmaizes un piena pārtikt, ja vien bez kampaņas zināt, kas īsta rupjmaize ir.
Tie ir sapņi, bet te daži fakti no realitātes.
Vai zinājāt, ka Igaunijā, samazinot budžetu, finansējumu nogriež arī politiskajām partijām. Bet kā ir Latvijā? Ne pušplēsta vārda Ašeradens nav ieminējies. Nāks vēlēšanas - partiju nauda tiks triekta uz nebēdu, pludinot to savējiem, bet vienkāršajai tautai būs jācieš trūkums. Jo, redz, fiskālā telpa esot negatīva.
Kādreiz mūsu teātra saimnieku bija iesaukuši arī par OIK papiņu. OIK gan pamazām noklusis, bet vīrs jau nav pirmo dienu ar pīpi uz jumta. Izšeptēja Dienu, izšeptēja OIK, tagad ķēries klāt valsts budžetam…
Kur tad ir izslavētā nodokļu reforma? Kur ir pieteiktais Latvijas ekonomikas attīstības uzrāviens? Kāpēc finanšu ministrs hroniski nespēj pieņemt lēmumus, runājot vien “komplicētos” un sev vien saprotamos kalambūros? Vai 2025.gada budžets apzināti tiek grūsts atvarā?
Vai Jaunās Vienotības valde neko neteiks par āža kāju, kas lien laukā no pašu partijas? Un ko par nodokļu reformu, naudas taupīšanu, ekonomikas attīstības plānu un partiju finansējuma samazināšanu saka premjere Siliņa un valsts prezidents Rinkēvičš? Vai noskatīsimies, kā ministrs Ašeradens turpina būt āzis nodokļu maksātāju dārzā?
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
