Iesaki rakstu: 
Savai virzīšanai pašvaldību ministra amatam Romānam Naudiņam (Nacionālā apvienība) lielā mērā paldies jāsaka sava priekšteča Eināra Cilinska uzstājībai un tam, ka ir labi ieredzēts premjeres Laimdotas Straujumas partijā Vienotība, ar kuru bija jāsaskaņo kandidatūra. Iepriekš Naudiņš izvēlējies būt kopā ar ietekmīgiem Vienotības politiķiem arī brīžos, kad viņa paša partija stāv otrā ideoloģisko ierakumu pusē, piemēram, balsojumā par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu vai atbalstu satiksmes ministram Anrijam Matīsam.
“Es esmu principiāls, neatkarīgs cilvēks,” dienu pirms savas virzīšanas pašvaldību ministra amatam Pietiek uzsvēra Romāns Naudiņš, jautāts, vai īpašās attiecības ar atsevišķiem Vienotības politiķiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nedarīs viņu īpaši pieejamu kādām interesēm no malas.
Pirms gada, kad Vienotība izmisīgi meklēja Saeimas deputātu balsis tobrīd vēl bezpartejiskā satiksmes ministra Anrija Matīsa apstiprināšanai amatā, Naudiņš (fotogrāfijā no kreisās kopā ar Vienotības politiķi Dzintaru Zaķi un krievu tenisistu Maratu Safinu 2013. gada septembrī, piedaloties Starptautiskajās parlamentāriešu sporta spēlēs Maskavā) pretēji Nacionālās apvienības (NA) nostājai savu balsi bija apsolījis.
Sākotnēji uz 28. februāri iecerētās Matīsa apstiprināšanas priekšvakarā Naudiņš kopā ar Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, tobrīdējo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Matīsu un demisionējušo satiksmes ministru Aivi Roni pavadīja šaurā lokā, ērtos dīvanos telpā aiz satiksmes ministra kabineta. Notika aktīva sazvanīšanās, tika meklētas balsis, izteikti piedāvājumi un deputātu pārliecināšana. Šī plašāk nezināmā epizode parāda, ka Saeimas pirmziemniekam Naudiņam kādu iemeslu dēļ uzticas pieredzējušāki aizkulišu spēlētaji, ielaižot viņu politikas virtuvē, kur runāto neviens nevēlētos iznest uz āru.
NA šis balsojums par nākamo satiksmes ministru bija ideoloģiski svarīgs, jo Saeimas kuluāros bija zināms, ka Matīsu atbalstīs Saskaņas centrs, tā pasakot “paldies” Vienotībai, ka atsevišķi tās politiķi 27. februārī Saeimas Tautsaimniecības komisijā atbalstīja gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu. NA atkarības paildzināšana no Krievijas Gazprom bija ideoloģiski nepieņemama. Plašāk nav zināms arī tas, ka todien aiz slēgtam durvīm notikušajā komisijas sēdē Naudiņš pretēji NA nostājai nobalsoja par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu. Iepriekš aprakstītā šaurā loka tikšanās Satiksmes ministrijā notika tās pašas dienas vakarā, kad vēl bija cerība Matīsa apstiprināšanai vajadzīgās balsis savākt līdz nākamajam rītam, kad varētu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi.
Naudiņš Pietiek skaidro, ka gāzes tirgus liberalizācijas pasteidzināšanai, kas paredz trešo pušu pieeju Gazprom un ar to saistītu kompāniju kontrolētajiem cauruļvadu tīkliem un infrastruktūrai, nav redzējis jēgu, ja pirms tam nav panākta pieeja alternatīviem enerģijas resursiem. Arī toreiz Tautsaimniecības komisijas sēdē Naudiņš uzsvēris, ka Latvijai būtu svarīgi saņemt Azerbaidžānas gāzi kā alternatīvu Krievijas gāzei. Azerbaidžāna ir valmierieša Naudiņa dzimtene no tēva radu puses.
Atbalstu Matīsam viņš skaidro ne ar iesaistīšanos kādās politiskās spēlēs, bet viņa darbības novērtēšanu vēl Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatā. “Anrijs ir spējis reāli sakārtot saimnieciskas lietas, kas ir svarīgas maniem vēlētājiem – rotācijas apļi Ziemeļvidzemē, ceļš uz Cēsīm un ceļi Alūksnes un Madonas virzienā – viņš [Matīss] ir atrisinājis reālas lietas manā vēlēšanu apgabalā. Es vēl kā Valmieras deputāts vienmēr varēju piezvanīt Matīsam – braucu, redzu bedri un zvanu,” stāsta Naudiņš. Savukārt Zaķi viņš pazīstot vien kopš ievēlēšanas 11. Saeimā 2011. gada rudenī. "Mani neviens nevar ietekmēt," jau otro reizi atkārto Naudiņš, noraidot iespaidu, ka balsojumā par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu rīkojies Zaķa vai vēl kāda cita iespaidā.
Naudiņš jau tobrīd, Pietiek aprakstīto gadu veco notikumu laikā, nevairījās partijas biedriem NA frakcijā argumentēt savu balsojumu komisijā un arī atbalstu Matīsam. Iespējams, tas izskaidro, ka Naudiņam, kurš parādījis, ka izšķirošos brīžos var nostāties citā ideoloģisko ierakumu pusē, NA tomēr uzticās. Īpaši demisionējušā pašvaldību ministra Eināra Cilinska uzticēšanās par spīti visam nospēlēja par labu Naudiņa nominēšanai amatam jau ceturtdien. Cilinska autoritāte partijā pēc piespiedu demisijas par piedalīšanos 16. marta atceres pasākumos spēcīgi augusi, Pietiek atzina kāds NA valdes loceklis, kurš līdz šim neformālos izteikumos Cilinski bija vērtējis kā pārāk “mīkstu”.
Cilinska uzstājība, ka tieši Naudiņš jānominē ministra amatam, negaidot, kad Latvijā nākamnedēļ atgriežas otrs iespējamais pretendents Kaspars Gerhards, esot bijusi izšķiroša. Tas varētu šķist neloģiski, ja atceras Cilinska principiālo uzstāšanos debatēs pirms Saeimas balsojuma par atbalstu Matīsam.
“Godājamā Vienotība! Ja jūs domājat, ka visas jūsu slēptās lietas nekad netaps redzamas, tad tā var domāt, bet tā nenotiek. (..) varat turpināt „bīdīt” aizkulišu lietas satiksmes jomā ar oligarhiem un dažādām personīgo interešu grupām. Varat slepeni nostiprināt kopīgi ar Saskaņas centru Gazprom varu Latvijā un varat domāt, ka eiro ieviešana tā aplaimo latviešu tautu, ka visu kompensēs,” pērnā gada 1. martā, īpaši Matīsa apstiprināšanai sasauktajā Saeimas ārkārtas sēdē no tribīnes teica Cilinskis, izgaismojot tobrīd vien aizkulisēs apspriesto aizkulišu vienošanos starp Saskaņas centru un Vienotību par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu apmaiņā pret atbalstu satiksmes ministra kandidatūrai.
Balsojumā par Matīsa apstiprināšanu amatā 2013. gada 1. martā Naudiņš nepiedalījās, lai arī bija reģistrējies Saeimas sēdei, bet pārējie NA deputāti balsoja pret. 4. martā pēc asām diskusijām Vienotības Saeimas frakcijā Dzintars Zaķis mainīja vismaz savu publisko nostāju un koalīcijas partiju sadarbības padomē atbalstīja, ka grozījumi Enerģētikas likumā par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu ir noņemami no dienaskārtības. Tiešām, 7. marta plenārsēdes sākumā tie no Saeimas dienaskārtības tika izņemti.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
