Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā nedēļā divas publikācijas medijos tika veltītas 21.maija Izglītības un zinātnes ministrijas "diskusijai" ar studentiem par augstākās izglītības pieejamību: 1) filozofa Arta Sveces 25.maija raksts Satori portālā "Ministre filozofe"  un 2) Elitas Veidemanes 27.maija raksts NRA "Šuplinskas ķīseļa sūrās odziņas". Lai dotu iespēju plašākai sabiedrībai, tostarp studējošajiem, rūpīgāk iepazīties ar ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) un parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa (JKP) idejām, nosūtu "diskusijas" stenografiju. Bez A.Sveces un E.Veidemanes minētā ir arī citas ievērības cienīgas idejas - mēģinājums pārliecināt, ka jauniešiem "jātic sev", aicinājums trūcīgajiem studentiem vērsties pēc pabalstiem nevis pie ministres, bet pašvaldībās un tmldz.

Par studējošajiem aktuālo

Tiešsaistes diskusijā Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvji informēs par iniciatīvām studējošo atbalstam un atbildēs uz studējošo jautājumiem.

21.05.2020.

https://youtu.be/bcNz7YJxa-U

Dmitrijs Stepanovs: Labdien, cienījamie studējošie. Mēs šobrīd organizējam tiešsaistes diskusiju, lai atbildētu uz studējošo aktuālajiem jautājumiem, un informētu par šobrīd pieejamajiem atbalsta mehānismiem šajā ārkārtējā situācijā. Mani sauc Dmitrijs Stepanovs, esmu Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors. Diskusijā piedalās arī profesore, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un Diāna Liepniece, kas ir departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas jautājumos. Bet, pirms mēs sākam diskusiju es gribētu dot vārdu ministrei Ilgai Šuplinskai.

Ilga Šuplinska: Jā, labdien, labdien, cienījamie studenti, arī visi studējošo dzīves interesenti. Mums patiešām ir prieks, ka esam atraduši kopīgu laiku, lai ar jums pārrunātu izglītības aktualitātes. Un droši vien tas pirmais, ar ko man ir jāsāk, ir jāpasaka jums milzīgs paldies, ka Latvijas Studējošo apvienība sadarbībā ar Augstākās izglītības departamentu šajā konkrētās ārkārtējās situācijas saspringtajā laikā ir atradusi brīdi, lai aptaujātu vairāk nekā 8000 studējošos, uzzinātu viņu viedokli, mēģinātu prognozēt, kā situācija augstākajā izglītībā var attīstīties arī nākamo studiju gadu uzsākot. Un, protams, ka uz tā pamata ir tapuši arī Studentu apvienības ierosinājumi, kas ir saņemti gan 12. maijā, gan šobrīd mēs, protams, ka sekojam jūsu akcijai #GribuStudēt, un varbūt teikšu uzreiz divas lietas, pirms mēs ķeramies pie konkrēta pārskata par to, ko ministrija darījusi šajā laikā.

Tā pirmā lieta droši vien, ka mēs uzreiz esam sadzirdējuši jūs, un patiešām jau gan Ekonomikas grupā, gan arī savstarpēji runājot ar citu ministriju pārstāvjiem esam paredzējuši atsevišķas noteiktas atbalsta pozīcijas, kas šobrīd ir jau atbalstītas daļēji. Daļēji mēs gaidām atbalstu arī nākamajā nedēļā. Un otrs droši vien, ka ne jau tas moments, cik bieži mēs tiekamies un konsultējamies savstarpēji, bet kāds droši vien ir šī uzstādījuma mērķis un rezultāts, cik ātri mēs uz to virzāmies – tas varētu būt arī mūsu šīsdienas sarunas pats svarīgākais temats.

Jo man tā šķiet – gan jūs, gan mēs esam ieinteresēti, lai augstākā izglītība Latvijā iegūst šo otru impulsu, un otru impulsu – kādēļ? Tādēļ, ka pēc attālinātā studiju procesa mēs noteikti ļoti vēlamies atgriezties klātienes studijās. Tai pašā laikā mēs vēlamies arī vairākus atbalsta pasākumus, kas varētu kompensēt nenotikušo, plānoto un visādā ziņā objektīvu apstākļu dēļ šī gada ietvaros izslēgto.

Tāpēc veiksmīgu mums sarunu un ļoti ceru, ka spēsim atbildēt uz tiem daudzajiem jautājumiem, ko jau esam saņēmuši un kas noteikti parādīsies arī tiešsaistes laikā.

D.Stepanovs: Jā, paldies ministrei. Es gribētu informēt, ka mēs šo sarunu plānojām līdz pulksten 18.30, tātad pusotru stundu. Primāri mēs pēc manas prezentācijas atbildētu jums uz tiešsaistes jautājumiem, un iespēju robežās arī uz tiem jautājumiem, ko esam saņēmuši iepriekš. Ja gadījumā uz kādu jautājumu nepaspēsim atbildēt, tad apkopotā veidā aizsūtīsim arī atbildes jautājuma iesniedzējam. Un šobrīd tad gribētu ieslēgt prezentāciju.

Jā, šobrīd ministrija strādā pie atbalsta pasākumiem, kādi būtu pieejami studējošajiem, un šo atbalsta pasākumu būtiskākais mērķis ir noturēt studējošos augstskolās un palīdzēt jaunajiem speciālistiem. Par pirmo pasākumu, kas būtu studentiem, kas pieejams ir – kreditēšanas sistēma, un šie kredīti pieejami gan studijām, gan arī ikdienas izdevumu segšanai. Studijas – būtu iespējams saņemt studijām kredītu pilnā apjomā, cik programma maksā. Savukārt studējošā kredīti ir nedaudz zem 350 eiro mēnesī. Šeit gan jāatzīmē, ka kredīta pamatsumma nav jāatmaksā studiju laikā. Un jāatzīmē, ka šo atmaksu jāveic tad, kad students jau pabeidzis savas studijas, uzsācis darbu, tad arī var veikt šos maksājumus. Un Diāna nedaudz detalizētāk ieskicēs par jauno studējošo sistēmu, ko valdība ir pagājušomēnes apstiprinājusi, un mēs ļoti aktīvi strādājam, lai jau jaunajā semestrī šī sistēma ir pieejama.

Otrs pasākums būtu esošajiem studējošiem – programma prasmju un iemaņu attīstībai. Tā būtu programma gan valsts augstskolām, gan privātajām augstskolām, un šeit būtu iespēja atbalstīt 3000 studējošos, un maksāt studējošajiem par darbu augstskolās, veicot augstskolai nepieciešamos uzdevumus, saņemt sešu mēnešu apmērā indikatīvi 200 eiro mēnesī. Un mēs domājam arī par jaunajiem speciālistiem – tie ir tie speciālisti, kas jau ir pabeiguši studijas, taču nav iekrājuši nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, lai saņemtu vai nu dīkstāves pabalstu, vai bezdarbnieka pabalstu. Šī programma būtu pieejama līdz četriem mēnešiem, un mērķfinansējums būtu indikatīvi 180 eiro mēnesī vienam studējošajam.

Papildus mēs zinām, ka Latvijā studējošie, daudz studējošo jau strādā studiju laikā. Indikatīvi tie ir 70-80%, tāpēc studējošie, kas jau ir iekrājuši apdrošināšanas stāžu, var izmantot esošos Labklājības ministrijas piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu šo krīzes laiku pārvarēt.

Vēl viens jautājums ir par Erasmus plus programmu, mēs esam saņēmuši daudzus jautājumus ar bažām, vai nākamajā semestrī šī programma varēs turpināt. Un šeit jāsaka, ka šobrīd gan augstskolas, gan valstis mēģina pielāgoties, lai šo programmu turpinātu. Vairākas augstskolas izstrādājušas mehānismu, lai nepieciešamības gadījumā septembrī šo mobilitāti uzsāktu virtuāli, un, tiklīdz attiecīgā valsts ļauj brīvi ieceļot, studējošie var doties uz attiecīgo valsti un pabeigt mobilitātes periodu attiecīgajā valstī. Valsts izglītības attīstības aģentūra strādā kopā ar Eiropas Komisiju un informē Erasmus koordinatorus jūsu augstskolās, līdz ar to aicinām vērsties arī pie viņiem tiem studējošajiem, kas plāno nākamajā semestrī mobilitāti.

Nākamais jautājums būtu par jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli, un šeit es kolēģei Diānai gribētu dot vārdu.

D.Laipniece: Es varbūt īsi pirms tam gribētu pateikt, ka ministres kundzei un mums bija arī saruna ar visu augstskolu rektoriem. Un, kas attiecas vēl uz šī semestra beigām, tad visi rektori ir apsolījuši, ka viņi nāks pretim tiem studējošajiem, kas grib pārcelt studiju maksas maksāšanas grafiku, ja, piemēram, maijā kādam vēl kaut kas ir maksājams. Tā ka mēs aicinām nekautrēties, vērsties savās augstskolās, ja jautājums par studiju maksas atlikšanu vai grafika pārskatīšanu ir aktuāls. Un, ja galīgi tomēr augstskola nav pretimnākoša, tad mēs lūdzam informēt mūs par šiem gadījumiem, jo, kā es teicu, noruna bija tāda, ka visi nāks pretī – gan valsts, gan privātās augstskolas, jo nu tiešām visi saprot, ka tas students šobrīd ir vērtība un atbirums varētu palielināties.

Tālāk, kas attiecas uz jaunu kreditēšanas sistēmu, tad mēnesi atpakaļ valdība ir atbalstījusi jaunus nosacījumus. Kredīti būs pieejami jaunajam rudens semestrim, un tā svarīgākā atšķirība ir tāda, ka nav nepieciešams otrais galvotājs, par kuru daudziem studentiem līdz šim bija problēmu tādu atrast – bija jautājumi par ienākumiem, par atbilstību, par to, lai esošās saistības nav pārāk lielas un tā tālāk. Līdz ar to mēs uzskatam, ka studējošais ir pieaugušais cilvēks un viņam pašam ir iespēja un tiesības pieņemt šo lēmumu – investēt savā izglītībā, jo pēc tam, kā rāda mūsu pieejamie dati, cilvēks ar augstāko izglītību gadā pelna vidēji bruto 5000-6000 eiro vairāk nekā cilvēki bez augstākās izglītības. Līdz ar to, lai kāds arī būtu šis ceļš uz augstāko izglītību – vai tā ir budžeta vieta vai kredīts, vai kas, bet tā ir investīcija sevī, kas viennozīmīgi atmaksājas. Tātad, otrais galvotājs nebūs vajadzīgs. Tas, par ko mēs runājam šobrīd, un domājām, ka būs valdības atbalsts, ir par to, ka kredītu skaits varētu būt pat lielāks nekā mēs sākotnēji plānojām. Un, kā Dmitrijs jau minēja, jā, vairs nav griestu studiju kredīta maksai, tātad arī dārgas programmas var tikt apgūtas šādā ceļā, un atmaksa sākas gadu pēc tam, kad studējošais, absolvējis šo programmu. Kā arī studiju kredītam valsts subsidē studiju kredīta procentus studiju laikā.

Un tas, kas vēl ir jaunums – studiju kredītus var paņemt gan pilna, gan nepilna laika studējošie, kā arī studiju laikā var mainīt studiju programmu. Tas īsumā arī būtu viss.

Īsumā par esošo stipendiju fondu. Skaidrs, ka šobrīd aptuveni 6% no studējošajiem saņem esošās stipendijas. Mums ir plānots atsevišķs risinājums attiecībā uz doktorantūras stipendijām, kur būs faktiski atlīdzība doktorantam kā jaunajam zinātniekam 1000 eiro bruto mēnesī, ieskaitot sociālās apdrošināšanas nodokli. Bet varbūt stāsts par doktorantiem ir mazliet atsevišķi. Runājot par esošo fondu, tad tie ir kādi pieci miljoni eiro gadā. Un šobrīd valsts apmaksā 25 000 budžeta vietu, nu gandrīz 26 000 budžeta vietu – studiju finansējums gadā šobrīd sastāda 96 miljonus eiro.

Bet, protams, ir skaidrs, ka joprojām daudzi cilvēki maksā par savām studijām paši, un tad ir jautājums par to, kādā veidā valsts palīdz nodrošināt šo pieejamību. Kā es jau teicu, mums viens no risinājumiem ir jaunu studējošo kredītu sistēma, kas būs pieejamāka.

D.Stepanovs: Jā, vēl viens atbalsta veids un iespēja arī strādāt augstskolā vai zinātniskajā institūtā pētnieciskā darba ietvaros ir gan esošās valsts pētījumu programmas, gan jauna valsts pētījumu programma, gan fundamentāli lietišķo pētījumu programma un citas. Kāpēc svarīgi atzīmēt šīs te programmas – dēļ tā, ka mēs nosakām savās prasībās, lai studējošie ir iekļauti šajās programmās, un šeit varētu pateikt tikai vienu paraugu, vienu piemēru, ka – veidojot valsts pētījumu programmu Covid seku mazināšanai būs iespējams nodarbināt vismaz 150 studējošos jau jūnijā vai no pirmā jūlija, atkarībā no tā, kad konkurss beigsies, bet tas būs ne vēlāk kā 1.jūlijs

Papildus joprojām ir pieejami piecās augstskolās inovāciju granti studentiem, kur studējošajiem ir iespēja saņemt stipendiju 200 līdz 228 eiro apmērā un arī struktūrfondu programmās, kas ir pētniecības programmas, tur arī ir vismaz 25% robežās jānodrošina studējošo iesaiste.

Jautājums ir par to, kādi atbalsta mehānismi būtu pieejami jau pēc iespējas ātrāk. Šeit gan gribu uzsvērt prasmju un iemaņu attīstības programmu, kuru mēs būtu faktiski gatavi iedarbināt pēc iespējas ātrāk, jau vasarā. Bet šeit mums būs arī atsevišķa saruna ar augstskolām – lai augstskolas iespēju robežās varētu nedoties visi kopā atvaļinājumos, bet palīdzētu šo programmu kopā uzsākt un, iespējams, lai pēc iespējas šeit studējošie varētu uzsākt darbu jau ātrāk, nekā sākas jaunais semestris.

Un mums pievienojies arī Reinis Znotiņš, kas ir Izglītības zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

R.Znotiņš: Sveiki visiem.

I.Šuplinska: Es domāju, mēs varam sākt atbildēt uz jautājumiem, un droši vien es iesākšu – ja kāds jūt, ka ir iespējams papildināt, droši to dariet. Un, varbūt es iesākšu ar tādu ļoti vispārīgu jautājumu, kas ir saņemts, un tas skan šādi, kāds, jūsuprāt, ir iztikas minimums bakalaura līmeņa studējošajiem vienam mēnesim?

Un cik vispārīgs jautājums, tik vispārīga būs arī atbilde. Īstenībā tas ir atkarīgs tieši no jūsu nepieciešamības un vajadzībām, un mēs varētu minēt entos piemērus, kur šis konkrētais nepieciešamais iztikas minimums ir pat zemāks par to, kāds ir noteikts valstī. Un tas ir iespējams, ja jums ir atbalsta mehānismi un jūs ļoti labi sadarbojieties ar vecākiem, vai jums ir patiešām kādi papildus ienākumi.

Bet jautājumā, vai 340 eiro mēnesī ir pietiekami, lai segtu studiju maksu un sadzīves izdevumus. Es teiktu, noteikti nē, ja jūs patiešām esat palicis viens un jums nav nekādu papildus atbalsta mehānismu, tad, protams, ka jūs nespēsiet segt visus šos izdevumus.

Tāpēc arī uzreiz papildus atbilde uz šo, kā šai brīdī rīkoties, ja jums ir nepieciešams šis atbalsts, un jūs redzat, ka jums nav nekādu papildus ienākumu. Pirmais, noteikti ir jāvēršas savā pašvaldībā, un, ja jums patiešām nav nekādu ienākumu, tad, pirmkārt, jau pašvaldība gādā par sociālo atbalstu dažādām sociālā šī te spektra grupām, un studējošais nav izņēmums. Tas, par ko domā Izglītības un zinātnes ministrija, un ko iezīmēja arī Augstākās izglītības departaments, principā tā ir zināma sociālā funkcija, kas ir saistīta uzreiz ar ļoti mērķētu atbalstu.

Un, ja jūs jautājat, kādēļ mēs šobrīd stāstām tieši par studiju un studējošā kreditēšanas iespējām, tad nu tūlīt pat sāksies arī jaunais studiju gads, un tas neapšaubāmi būs aktuāls, un tas ir mērķēts tieši uz augstākās izglītības telpu. Tāpēc mēs to īpaši uzsveram savās prezentācijās.

Jā. Nākamais jautājums. Vai kāds no Izglītības zinātnes ministrijas mehānismiem paredz iespēju, kad studējošajam ir iespēja koncentrēties uz studijām, neuzsākot darbu attiecības?

Man tā šķiet, ka es jau šobrīd to arī izstāstīju, bet varbūt, ja mēs filozofējam, tad filozofējam tālāk. Diāna precīzi norādīja, ka valstij ir šīs subsidētās budžeta vietas un tās ir 26 000, ja es pareizi atceros. Plus ir šie pieci miljoni, kas ir dots arī stipendijās, kas pamatā ir dots par labām un izcilām sekmēm, un varbūt, aizsteidzoties notikumiem priekšā, skatoties uz Latvijas Studentu apvienības priekšlikumiem, mēs noteikti mēģināsim arī domāt ne tikai par, kā jau dzirdējāt, doktora līmeņa studiju šo te atbalsta mehānisma palielināšanu. Un, Diāna nepiebilda, bet no nākamā gada janvāra ir plānots, ka būs iespējams iegūt šo doktoranta atbalstu, kas turpmāk vairs neskaitīsies kā tikai stipendija, bet principā kā atalgojums, jo katrs doktorants būs piesaistīts arī noteiktai pētnieciskajai pozīcijai. Tātad 1000 eiro apmērā.

Un skaidrs, ka no šī studiju līmeņa ir atkarīgs tas, cik lielā mērā studiju videi būtu jābūt kompensējošai, bez īpašas cita darba iesaistes. Savukārt bakalaura darba līmenī mēs tomēr ļoti ceram, ka šie atbalsta mehānismi nāk arī no jūsu ģimenes, kā es jau minēju, vai arī no pašvaldības, ja jūs esat jaunais speciālists. Un ļoti daudzas pašvaldības patiešām ievieš arī šīs atbalsta programmas un atbalsta stipendijas, ko viņas velta studentiem.

Bet, ja mēs jautājam tā ļoti brutāli – vai valstij ir jādod iespēja nodrošināt visas sociālās vajadzības studējošajiem, tad es teiktu – droši vien, ka nē. Ja mēs paanalizējam jebkuras Eiropas Savienības vai ne tikai Eiropas Savienības valsts šo te studiju iespēju, un kā tiek veidota atbalsta sistēma, tad mēs redzam ļoti dažādus mehānismus. Un skaidrs, ka tiek prognozēts un paredzēts, ka studējošais jau ir pilngadīgs, kas nozīmē, viņš ir pats, pirmkārt, atbildīgs pieņemt lēmumus. Otrkārt, izsvērt, cik lielā mērā tas, vai viņš iesaistās vai neiesaistās darba attiecībās, ir saistīts arī ar viņa iespējām. Un pilnīgi visu studējošo spektru atbalstīt nav iespējams.

Ja mēs runājam par šo, jāsaka, studējošo kategoriju, kuriem nav ģimenes atbalsta, nav iespējams atrast šīs darba attiecības, kas, protams, vienmēr ir, kā es jau teicu, pašu atbildības jautājums, tad noteikti ir vēl viena iespēja, un Latvijā ir vairāki fondi, kas atkal atbalsta izcilniekus. Tas nozīmē, ka principā izvēlēties studēt – nu, es teiktu, tā ir zināma privilēģija. Un es drusku drusku, protams, paskatījos, neteikšu, ka visus izlasīju, bet paskatījos šos te aprakstus, kas ir iekļauti kategorijā “grib studēt” [domāta LSA akcija #GribuStudēt].

Un es, būdama filologs, drusku gribu paanalizēt tekstu un varbūt arī ierosināt pārdomāt, ko nozīmē mērķētas studijas, kāpēc mēs ieviešam kompetenču pieeju, kāpēc ir tik svarīga karjeras izglītība un kāpēc mums gribētos, lai tas atbirums, kas veidojas īpaši pirmajos kursos, neveidotos. Kāds, kas ir iesaistījies akcijā “Gribu studēt”, raksta šādi:

“Kad pabeidzu vidusskolu, man nebija ne jausmas, ko vēlos studēt. Šķita, ka man nav ne sevišķi talanta, ne interešu, taču es zināju, ka studēšu. Man nešķita, ka tagad – 18 gadu vecumu knapi sasniegusi – esmu spējīga darīt jebko citu, kā vien turpināt mācīties. Cerot uz labu veiksmi, pieteicos piecām dažādām studiju programmām, savu izvēli balstot uz priekšmetiem, kuri man bija padevušies vidusskolas laikā, un galveno faktoru zināju, ka šajās programmās man ir iespēja saņemt budžeta vietu.

Atbildi gaidīju ar nepacietību. Provizoriskajos rezultātos visu pieteikšanās laiku uzrādījās, ka pagaidām turos starp pretendentiem uz budžeta vietu savā pirmajā prioritātē Moderno valodu un biznesa studiju programmā. Stundu pirms pieteikšanās beigām es paliku pirmā aiz strīpas.”

Nu, un tad cilvēks veiksmīgi tiek, protams, arī tālāk angļu filoloģijā un, protams, ir arī šeit budžeta vietā. Bet kas varbūt mani mulsina vēl tālāk šajā konkrētajā aprakstā. Aprakstā ir uzsvērts tas, ka šobrīd, jau tuvojoties šim te maģistra līmenim, cilvēks joprojām nezina, ko viņš tālāk gribēs darīt, bet tā doma ir tāda, ka tas ir mācīšanās ceļš.

Un, ja mēs paskatāmies šo tekstu, tad principā jautājums, ja valsts izšķiras par subsidētu studiju vietas apmaksu, vai patiešām budžeta vieta šai gadījumā tiek izmantota pēc lietderības principa. Man šķiet, ka īsti nē, un varbūt tiešām taisnība pašam rakstītājam, ka bija iespējams šo budžeta vietu atvēlēt tādam, kas ir krietni motivētāks un krietni skaidrāk un pārliecinošāk zin, ko viņš šai dzīvē grib sasniegt.

Šis koncepts pats pa sevīm, ka man vienkārši ir jāiet augstākajā izglītībā, jo, iespējams, tāpēc es saņemšu labāku atalgojumu, jo, iespējams, tāpēc es labāk pretendēšu darba tirgū uz kādu labāk apmaksātu darbavietu, ir pieņemams, bet tai pašā laikā, vai valstij ir jāsubsidē šāds vispārīgs pieņēmums? Es atkal teiktu, ka nē.

Un tieši tāpēc arī tie daudzie pārkārtojumi, kas ir šobrīd augstskolu pār-val-dī-bā, ir saistīti arī ar to, kas notiek vispārējā izglītībā, un, godīgi sakot, tie notiek arī ar domāšanas maiņu. Man ļoti, ļoti gribētos, ka tie studenti, kas šobrīd top, izvēlas savu studiju jomu, tomēr krietni motivētāki atbild, kādēļ viņi izvēlējušies būt augstākajā izglītībā. Jo, godīgi sakot, katra cilvēka un tā ir mūsu gadsimta specifika, katra cilvēka mūžizglītības spektrs ir patiešām ļoti svarīgs. Atkal jautājums, vai tas var būt tik vispārīgs, vai tam nebūtu jābūt ļoti skaidrai pozīcijai – kā es to virzu, mērķētai, gan jāsaka, ka no tās rezultāta viedokļa, gan no tā, kā es to nodrošinu, arī no personības atbildības viedokļa. Man jau šķiet, ka tas būtu jāvirza no abām šīm pusēm.

Un īstenībā es gribu pateikt tikai to, ka akcija “Gribu studēt” patiešām ir rosinoša, rosinoša pārskatīt šo te studentu prioritāšu spektru. Bet man tā šķiet, ka tā vairāk ir mērķēta tieši uz Labklājības ministriju, un, ja studējošie vēlas atsevišķu sociālo pabalstu fondu, tad tas ir saistīts ar šo jomu. Bet, kā jau teicu, jau šobrīd pašvaldībās ir iespējams pretendēt uz pabalstiem, kas ir saistīti ar sociālās dzīves jautājumu kārtošanu.

Jā, nu tad nākamais jautājums. Strādājot jau vidusskolas laikā, ir teju neiespējami iegūt maksimālo vērtējumu, lai būtu konkurētspējīgs tālāk pretendēt uz budžeta vietu, lai nebūtu jāsedz studiju maksa pašam. Īstenībā šie jautājumi, kas tiek uzdoti, protams, ka viņi atspoguļo to realitāti, kurā mēs dzīvojam, un skaidrs, ka mums visiem gribētos, lai darbavietu Latvijā būtu vairāk, lai mūsu tautsaimniecība būtu ar lielāku, jāsaka, IKP un lai mēs spētu nodrošināt arī tās jomas, kur mēs esam atkarīgi no tā, cik jaudīga ir mūsu uzņēmējdarbība, cik jaudīga ir mūsu zinātne un pētniecība. Un tāpēc individuāliem gadījumiem rast šos likuma ietvarus, Ministru kabineta noteikumus, atbalsta mehānismus ir gana grūti. Tāpēc šādos individuālos gadījumos es noteikti ieteiktu meklēt fondu iespējas.

Un, kā jau teicu, varbūt to nav ļoti daudz, bet, ja jums ir potenciāls, ja jūs skaidri zināt mērķi, ja jūs protat precīzi arī uzrakstīt savu motivāciju, noteikti atradīsies un atrodas ļoti dažādi gan individuālie ziedotāji, gan šie te fondi, kas atbalsta šādas studijas. Un varbūt atkal iesim tālāk, ja, jo pagaidām …

R.Znotiņš: …es varbūt varu papildināt. No savas pieredzes nedaudz varbūt gribās papildināt visu šo diskusiju. Manuprāt, ir būtiski arī saprast, no kurienes tā nauda nāk. Mēs sakām – valsts subsidēs, valsts dos pabalstus, atbalstu. Ir jāsaprot, no kurienes tā nauda nāk. Viņa nerodas vienkārši, nezinu, Saeimā vai Ministru kabinetā. Viņa tā pati no sevīm nerodas, vai mēs kaut kur neizdrukājam viņu paši, un tad viņas ir vairāk, un mēs varam visiem iedot, kam gribam.

Nauda, principā, rodas no citiem nodokļu maksātājiem, tas nozīmē, mēs visi, jūsu vecāki, citi, arī citi cilvēki, kas strādā, maksā šo naudu nodokļu veidā budžetā, un tad mēs kā valsts, kā parlaments, kā valdība pārdalām šo naudu.

Lai maksātu lielāku pabalstu studentiem, lielāku sociālo atbalstu – tas nozīmē, ka šajā brīdī, kad valstī ir krīze un valsts kopējie budžeta ienākumi ļoti strauji krīt, tas nozīmē, ka jāuzkrauj šī nasta ar papildus finansējumu uz nākotnes aizņēmumu, tādu nu principā fokusu. Nu, tas iznāk, ka tiem cilvēkiem, kas šobrīd strādā, un arī tad, kad jūs strādāsiet, šī nauda tāpat būs jāatdod. Viņa nerodās un vienkārši kaut kur neparādās, un pēc tam arī nepazūd. Viņa rodās tikai tādā veidā, aizņēmumu veidā šobrīd, ko mēs kā Latvijas valsts paliekam parādā un visi kopā, teiksim, arī atdodam. Tas ir viens punkts.

Otrs punkts, es varu padalīties no savas pieredzes, sakot, ka, nu, es arī esmu samērā jauns un diezgan nesen vēl studēju, un arī es ņēmu studējošo kredītu. Man tajā brīdī nelikās, man vajadzēja papildus izdevumiem, teiksim, naudu, jā es ņēmu šo studējošo kredītu. Jo mans pieņēmums bija – šī augstākā izglītība, ko es iegūstu, tātad palīdzēs man nākotnē nopelnīt vairāk un tos 20 vai 30 eiro mēnesī, kas man tagad ir jāatdod kredītmaksājumā, es varēšu atdot. Un tā arī tas ir noticis.

Tāpēc neliekas, ka ņemt studējošo kredītu būtu kaut kas nepieņemams. Jo, nu tā nedaudz pēc komentāriem var noprast, ka viss tātad valstij ir jānodrošina, visa dzīvošana, iztika, un nedrīkst ņemt, pats cilvēks nevar uzņemties atbildību par savu, neņemot studiju kredītu, ne studējošo kredītu. Es teiktu, ka jums jābūt tomēr pārliecinātiem, izvēloties to augstāko izglītību, ka nākotnē jūs pelnīsiet vairāk, un šos, nezinu, pāris desmit eiro mēnesī jūs spēsiet atdot. Nu, tā ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ieguldāt šodien, lai vēlāk nopelnītu vairāk.

I.Šuplinska: Jā, un varbūt es, paturpinot uzreiz arī Reini Znotiņu – precīzāk varbūt vēlreiz pateikšu uzvārdu, ir šāds jautājums, vai ministrija uzskata, ka stipendijai būtu jābūt tikai motivējošai, vai arī jāpalīdz studējošajiem nosegt dzīvošanas izdevumus, lai nodrošinātu valsti ar augstas jomas speciālistiem?

Nu, jau iezīmēja atbildi, tātad bakalaura līmenī jo īpaši – stipendija, noteikti nav atalgojums. Un līdz ar to viņai noteikti vairāk ir motivējoša funkcija, nekā lūk šos te pamata izdevumus – absolūti visus, kādi veidojas studentam, nosedzoša. Tai pašā laikā, protams, ir ļoti dažādi studējošie un ir ļoti dažādas prasības. Un, protams, mēs nesāksim, stāstīt katrs savu pieredzi, ar kādu konkrēti, jāsaka, bagāžu vai arsenālu finanšu mēs esam iztikuši. Un droši vien, ka tā ir tā maksa – tieši tā, kā Reinis arī teica. Tā iespēja studēt par budžeta līdzekļiem tā jau īstenībā ir Jūsos ielikt valsts atbalsta pozīcija. Un protams, ka tūlīt pat mēs arī sāksim analizēt absolventu monitoringa datus, un varbūt tad būs mērķtiecīgāka arī konkrētās programmas vai konkrētās augstskolas izvēle, kur varēs redzēt, cik, jāsaka, arī objektīvi mēs spējam prognozēt, kurā programmā ir iespējams šai studiju laikā ne īsti varbūt pienācīgi novērtēto vai pienācīgi atalgoto pozīciju vēlāk kompensēt jau darba dzīvē.

Tāpēc īsti uz šiem jautājumiem, kas saistīsies ar to, vai ir iespējams [ar] 180, 200, 340 eiro nodrošināt visu iztikas minimumu, man šķiet, ka mēs esam pietiekami atbildējuši. Mēs mēģināsim iesaistīt arī citus jautājumus šībrīža diskusijā.

Tas viens no jautājumiem, kas tiek uzdots, skan šādi – vai tiek analizēti šībrīža situācija izglītības jomā un domāts par nākotnes attīstības iespējām mācību efektivitātes uzlabošanā, piemēram, ar attālinātu mācību organizēšanas attīstīšanu ārpus ārkārtas situācijas apstākļiem?

Un tas patiešām ir jautājums pēc būtības, jo šobrīd ārkārtējā situācijā mums ir ļoti daudzas problēmas, kas ir jārisina, viena no tām, kā mēs redzam, akūta sociālā problēma, arī šī bezdarba problēma, kas sāk veidoties. Bet tas impulss, kas ir dots visai izglītības sistēmai, neapšaubāmi ir saistīts ar šo pastiprināto digitalizāciju. Un teikšu uzreiz, ka ministrijā mēs jau vismaz mēneša garumā ne tikai diskutējam, bet pārdalām līdzekļus, lai skaidri iezīmētu šo te digitalizācijas attīstību. Esam plānojuši finansējumu gan augstākajai izglītībai, gan vidējai izglītībai, gan tehnoloģiju iegādei un šai platformu stiprināšanai, gan arī digitālās pratības uzlabošanai ļoti dažādos līmeņos.

Mūsu uzskats ir tāds, ka attālinātai mācību organizēšanai, studiju organizēšanai ir jābūt kā dabiskai jebkuru studiju sastāvdaļai, un tāpēc varbūt arī organiski pārejot uz šo te, ārzemju studentu uzdotajiem jautājumiem, un to, kā mēs prognozējam arī jauno mācību gadu, mēs varam pateikt, jā, mēs esam atkarīgi, protams, no kopīgās situācijas pasaulē, no tā, kādas rekomendācijas sniegs Veselības ministrija. Bet īstenībā jūs noteikti arī sekojat notikumiem līdzi, un jau esat dzirdējuši, ka atsevišķas pasaules universitātes saka, ka īstenībā līdz pat 21. gada vasarai viņi ir gatavi organizēt savus procesus attālinātajā mācību režīmā.

Mūsu universitātes arī gatavojas līdzīgai situācijai, bet mēs vairāk runājam par šo hibrīda modeli, ka ir iespējams daļēji attālinātais un daļēji arī klātienes process, jo ļoti daudzās studiju programmās ienāk šī darba vidē balstītā organizācija, un tā ir ļoti svarīga, lai šīs prasmes un noteiktās iemaņas nostiprinātu. Un tāpēc arī daudzas universitātes, jau šobrīd patiešām plāno, ka arī ārzemju studentu piesaiste sākotnēji varētu notikt tieši attālinātajā mācību procesā, nevis varbūt uzreiz fiziski un klātienē.

Ir viens ļoti specifisks jautājums, Dmitrij, es nezinu, varbūt tas attiecas uz tieši akreditācijas nianšu zināšanu. Tu vari šo sesto jautājumu varbūt nolasīt, un tad mēs skatāmies arī uz citiem, kas ir iesniegti.

D.Stepanovs: Jautājums – vai tiks ieviesta iespēja iziet WFME [World Federation for Medical Education] akreditāciju no AIKA puses, lai nodrošinātu iespēju medicīnas studentiem iegūt tālāko izglītību arī ASV un Izraēlā.  Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra ir vienīgā organizācija, kas spētu nodrošināt akreditāciju Latvijā, bet pagaidām AIKA nav pieteikusies akreditējošās aģentūras statusam?

Jā, paldies par šo jautājumu, mēs viņu nodosim noteikti AIC. Šobrīd AIC ir EQAR reģistrā. Tas nozīmē, ka mēs varam akreditēt gan Latvijas programmas, gan arī citu valstu programmas, bet šajā gadījumā es domāju, ka AIC izvērtēs šo iespēju arī pievienoties, un Latvijā būs arī šāda iespēja.

I.Šuplinska: Jā, kamēr mēs gaidām citus jautājumus un mēs varam paskatīties Dmitrij pārmaiņas pēc.

D.Stepanovs: Jā, mēs arī saņēmām no Latvijas Studentu apvienības jautājumus, un pirmais jautājums – vai pēc noklusējuma studējošiem ir studiju laikā jāgūst pieredze darba tirgū neatkarīgi no nodarbinātības nozares?

I.Šuplinska: Jā, es principā jau atbildēju, un to var iegūt dažādi. Tā pamatdoma ir tāda, ka, protams, ka ideālā variantā, ja studējošais visu sevi velta studiju procesam, tai pašā laikā studiju procesā ir iekļauts šis praktiskais darbs, darba vidē balstītās studijas, kas paredz, ka principā šīs iemaņas dažādās nozarēs ir apgūstamas paralēli studiju procesam, tas ir pirmais. Otrais, ideālā variantā, ja studējošais jau varbūt no otrā kursa – vēlams, ka pirmais patiešām ir absolūti veltīts studiju procesu izzināšanai, paredzot tās sadarbības formas, kādas var veidoties ar docētājiem – ka viņš atrod vismaz nelielu, bet šo darbu tieši savā nozarē.  Un, starp citu, tieši šī programma, ko mēs plānojam uzsākt no 1.jūlija un kur vērsīsim uzmanību arī augstākās izglītības institūcijām ar šo 200 eiro atbalstu sešu mēnešu garumā, tā ir vērsta tieši uz šādu iemaņu stiprināšanu. Proti, ja, piemēram, jūs studējat, es nezinu – socioloģiju vai kādu no sociālajām zinātnēm un konkrēti jūsu profilā, jūsu studiju virzienā ir iespējams kāds valsts pētījumu programmas atzars, simts procenti, ka pētniekiem ir vajadzīgs atbalsts, kas varētu palīdzēt, piemēram, vākt interviju datus, apstrādāt iegūtos datus, veidot noteiktus vizuāļus vai infografikas, kā ar šo iegūto informāciju iepazīstināt sabiedrību, veidot statistikas pārskatus, strādāt ar lielo datu apjomu un izmēģināt, es nezinu, dažādas programmas, SPSS pielietojumu, un ar to palīdzēt tieši pētniekiem sagatavot jau konkrētas rekomendācijas, priekšlikumus un visu pārējo, kas projektā ir iecerēts.

Tā pamatdoma ir tāda, ka studijas mūsdienās ir sen aizgājušas no formas, kurā students cītīgi klātienes formā studē. Principā, tieši attālinātais mācību process ir ieviesis ļoti daudzas iespējas, un es ļoti ceru, ka arī Latvijas izglītības sistēmā ar nākamo studiju gadu tas noteikti intensificēsies.

Protams, arī nākamā iespēja, kā mēs jau šobrīd skaidrojam un jūs arī savās atbildēs un jautājumos rakstāt, ka apmēram 70% jūs šobrīd jau esat iesaistīti zināmās darba attiecībās. Kā es teicu, ļoti svarīgi būtu, lai tās saistītos ar jūsu studiju virzienu.

Bet teikšu arī tālāk un ideja nav jauna. Līdzīgi kā kompetenču pieejā, šobrīd ir ļoti svarīga šī caurvijprasmju iegūšana. Un bieži vien tieši tad, ja studentam nav šī ideālā studiju pasaule, kurā viņam viss ir sakārtots, viss ir, jāsaka, nodrošināts, bet viņam pašam ir jāatrod šis te risinājums, neatkarīgi no tā, kāds tas būtu, viņš iekustina ļoti svarīgo problēmu risināšanas kompetenci, viņš iekustina radošumu un principā attīsta viņas tik tālu, ka tajā brīdī, kad viņš arī iestājas darba tirgus meklētājos, viņam noteikti ir prioritātes, varbūt iepretim pat tiem, kas īstenībā savā studiju procesā ir bijuši absolūti izcilnieki, piemēram, teorētisko zināšanu jāsaka uzrādīšanā.

Un tur atkal ir divi ceļi. Vieni varbūt aizies un attīstīs šo fundamentālo zinātni, un tieši tāpēc viņiem šīs caurviju prasmes nebūs vajadzīgas. Bet otri būs tie, kas iesaistīsies darba tirgū, un to, cik mobils, elastīgs ir šī brīža darba tirgus, un kādām prasmēm ir jābūt un cik bieži principā mums ir jādomā par pārkvalifikācijas iespējām, to šobrīd atkal uzrāda arī šī krīzes situācija. Mēs redzam, ka šis te bezdarbs ir skāris arī ļoti būtiskus uzņēmumus, un tieši tāpēc ir vēl vairākas programmas, par ko mēs šobrīd nerunājam, bet kur arī finansējums jau ir atrasts. Un cita starpā tur varēs iesaistīties arī profesionālo un augstākās izglītības iestāžu mācībspēki. Tas ir saistīts ar pārkvalifikācijas programmām, tas  ir saistīts atkal ar uzņēmēju pieprasījumu pēc noteiktas kompetences, un cita starpā viena no pieprasītākajām, protams, ir šī digitālā pratība, un viena no tām – es atkal jau pieminēju īpaši – darbs ar lielajiem datiem.

Cita starpā arī mēs Izglītības un zinātnes ministrijā atkārtoti rīkojam konkursus uz ļoti daudzām vakancēm un finanšu analītiķa vieta joprojām arī ministrijā ir brīva. Varbūt kādi jautājumi.

R.Znotiņš: Es gribēju reflektēt uz vēl vienu vēl vienu jautājumu, kas tika uzdots, un jautājums skanēja apmēram tā, ka – savienojot mācības ar darbu, nav iespējams iegūt izcilību vai, teiksim, tādā izcilā līmenī studēt. Nu šim es absolūti nepiekritīšu, un es teikšu laikam, kad studenti es aicinu jūs vairāk ticēt pašiem sev. Un kā piemērus var saukt no Latvijas, piemēram, medicīnas jomā. Manuprāt, medicīnas studijas ir vienas no grūtākajām, kādas var būt. Man ir bijis diezgan cieša saskare ar vairākiem medicīnas studentiem, un zinu teikt, kad medicīnas studenti arī viņi spēj paralēli piestrādāt, teiksim, nopelnīt papildus ienākumus, un pabeigt pat Medicīnas fakultāti ar izcilību.

Protams, ka tas prasa lielu darbu, tas prasa upurēt varbūt kaut kādas citas lietas, bet tā ir daļa no visa procesa. Manuprāt, studējošo laikam nav jābūt vieglam, viņiem nav jābūt tādam, ka, nezinu, mums ir tik daudz naudas vienmēr, kā gribētos, un mēs varam atpūsties tik daudz, cik gribētos, un tā tālāk. Nu tas tomēr saistās arī ar tādu nopietnu darbu un nopietnu ieguldīšanos. Un es domāju, ka to visu ir iespējams izdarīt, ja tikai pašam ir pietiekami liela ticība un griba to darīt.

D.Stepanovs: Vēl viens jautājums – cik liela slodze studējošiem ir pieņemami uzņemties, lai neciestu apgūstamo studiju kvalitāte?

Šeit es gribēju izstāstīt savu piemēru – es esmu nodarbināts augstskolā jau no 1.kursa, un pirmais darbs, ko es darīju laboratorijā, es vadīju ķīmisko reaģentu laboratoriju un gatavoju drošības datu lapas. Un otrs mans darbs bija, mums bija zinātniskās infrastruktūras iepirkumi, un man vajadzēja tulkot lietošanas instrukcijas no angļu valodas uz latviešu valodu, un tas bija darbs, ar ko es sāku. Bet tas man strādājot laboratorijā arī pavēra iespējas sākt pētīt. Un mana pētījumu joma bija biomateriāli, un Latvijā biomateriālu pētniecība ir ļoti attīstīta. Šajā gadījumā es strādāju pilnu slodzi jau studiju laikā, un šeit jāatzīmē, ka starp šīm studijām un darbu bija arī laba sinerģija. Līdz ar to, atbildot uz jautājumu, cik var uzņemties, tas ir jautājums, ir ļoti individuāls un atkarīgs no tā, ko tu dari. Man arī ļoti daudzi kolēģi Ķīmijas fakultātē izstrādāja zinātniskos darbus pasūtījumu pētniecībā un izmantoja šos datus, lai uzrakstītu kursa darbu. Līdz ar to šajā gadījumā bija ieguvums gan, gan tam, kas pasūtīja pētījumu, gan studējošajam, jo viņš varēja aizvietot šos iegūtos kredītpunktus.

I.Šuplinska: Mums ir vēl viens jautājums – vai tas ir normāli, ka Latvijā ir viens no augstākajiem studējošo nodarbinātības līmeņiem Eiropas Savienībā?

Un te droši vien, ka viennozīmīgi atbildēt nevar un mūsu arī pamata uzdevums ir sakārtot šo augstākās izglītības vidi. Un mēs ļoti ceram, ka arī tas, kas ir iecerēts augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņā, kur viens no šiem elementiem ir arī sadarbība starp augstākās izglītības iestādēm. Viens elements, kas attiecas arī uz studējošiem, ir tomēr iestāšanās prasību stiprināšana. Un, kā jau es teicu, citējot šo te vēstuli, mērķēts studenta izvēles ceļš savā nākotnes, ja ne profesijā, tad vismaz virzienā. Nu, tad arī, atbildot uz šo jautājumu, es teikšu tā, ka vienmēr ir jāskatās kopējā sistēma. Un, šādi jautājumi – vai tas ir normāli, mēs varētu uzdot ļoti daudzās jomās Latvijā, un gribētos teikt, ka, ja izglītības sistēmā ekonomiskie atbalsta mehānismi, tas, kādā veidā notiek struktūrfondu apguve, vienmēr būtu ar konkrētu indivīda, organizācijas atbildību, mērķēts uz rezultātu, es domāju, ka šobrīd mēs risinātu pilnīgi citus jautājumus.

Bet mēs ar Reini esmu absolūti jauni politikā. Esam ienākuši nu otro gadu šeit, un redzam, ka principā ļoti daudz un īpaši varbūt Eiropas struktūrfondu šie te projekti ir bijuši mērķēti uz ikdienas vajadzību nodrošināšanu nesakārtotā vidē un neefektīvā pārvaldes mehānismā. Ko tas nozīmē – tas nozīmē, tas ir tā, ka jums ir caurums ar lielu maisu, neatkarīgi no tā, cik jūs ieliksiet šī finansējuma, šis finansējums vienkārši pazudīs un nedos pievienoto vērtību. Tāpēc tajā brīdī, kad šādu jautājumu uzdod, man ļoti gribētos, ka Latvijas augstākās izglītības studējošais, es ceru, ka tas nebija Ekonomikas fakultātes studējošais, viņš drusku vērtētu arī tās ekosistēmas, kas ir viņam apkārt, un mēģinātu sevi ielikt tai kontekstā. Tas neapšaubāmi ir ļoti, ļoti grūti. Arī mēs šobrīd valdībā mācāmies sadarboties starpnozarēs, arī tie atbalsta mehānismi, kas varbūt netiek atbalstīti uzreiz, piemēram, varbūt esat dzirdējuši, ka tik tikko ir apspriesti arī šī te tūrisma atbalsta koncepcija, un kāpēc varbūt uzreiz valdība neizšķiras atbalstīt vienu vai otru specifisku nozari – tāpēc, ka trūkst šīs sinerģijas, trūkst šī pamatojuma, kāds ir arī ilgtermiņa pienesums. Ne tikai šī brīža akūtās problēmas risinājums, bet – kā tas atbalsosies arī nākotnē. Un nu uz to es aicinu – skatīties arī uz studējošo kā uz vienu no ļoti būtiskiem spēlētājiem augstākajā izglītībā.

R.Znotiņš: Ja es vēl gribēju nedaudz paturpināt arī to pašu jautājumu – vai tas ir normāli, ka Latvijā ir viens no augstākajiem strādājošo īpatsvariem starp studējošajiem. Nu, šo jautājumu patiesībā var skatīties divās dažādās plaknēs. No vienas puses var teikt, jā, mums ir sociālās problēmas un, protams, kad atbilde ir – jā, ir. Ir cilvēkiem arī sociālās problēmas, un arī tāpēc viņi strādā. Bet var arī citādāk skatīt šo jautājumu. Varbūt, ka augstskolu kvalitāte nav pietiekami augsta, varbūt tas līmenis un tas mācību noslogojums, kāds tiek piedāvāts, nav pietiekami augsts, tāpēc cilvēkiem vienkārši ir laika strādāt pilnu slodzi paralēli. Varbūt arī šādi mēs varam skatīties uz to jautājumu, un nu, salīdzinot izglītības sistēmas, pastudējot gan Latvijā, gan ārzemēs, es varu pateikt, ka, nu, daudzviet tas tā varētu arī būt. Teiksim, studējot Nīderlandē, piemēram, viens piemērs atkal. Man, lai sagatavotos uz makroekonomikas stundu, bija jāizlasa pašam 50 lapaspuses, jāatbild uz 30 jautājumiem, jābūt gatavam nākamajā stundā prezentēt jauno vielu klases priekšā, jo jebkuru varēja izsaukt, un, pirms pasniedzējs bija sācis par to stāstīt, pašam bija jābūt gatavam visu izstāstīt. Nu, protams, tas aizņem tur, varbūt tev, nezinu, piecas – sešas stundas, lai sagatavotos. Daudzums ir, teiksim, liels, un iespējams, ka arī cilvēkiem nepaliek laika. Bet no ļoti daudz studentiem ir dzirdēts arī Latvijā, viņiem arī ir šis laiks vienkārši, lai papildus mācībām papildus studijām arī pilnā laikā strādātu. Šeit arī par kvalitāti un studiju intensitāti ir jautājums.

I.Šuplinska: Jautājums par prasmju un iemaņu attīstības programmu – vai tajā būs viens no kritērijiem atbilstība bezdarbnieka statusam, ja studējošajam nav šo sešu mēnešu stāža vai viņam vēl aizvien jāiztiek bez atbalsta.

Tātad, principā noteikumi tiks izstrādāti un mēs tiem sekosim. Bet es arī varu padalīties ar savu pieredzi, īstenībā. Tas bija 2012... apmēram gads, kur līdzīga programma tika piedāvāta. Tā tika saukta par brīvprātīgā darba programmu, un tur pamata nosacījums bija, ka nedrīkst būt darba attiecības. Tātad nevis tas, ka ir bezdarbnieka stāžs, bet nedrīkst būt citas darba attiecības. Un mēs šobrīd tieši mērķējam uz pilna laika studējošo, ar šo te domu praktizēt iemaņas, kas viņam var būt noderīgs arī turpmāk, un, protams, ka sniedzot arī šo atbalstu.

R.Znotiņš: Jā, paldies studentu aliansei, uzslavēja ministru par atbildēm. Paldies par pozitīvo komentāru arī.

I.Šuplinska: Tā. Ļoti forši, ka jaunā sistēma stāsies spēkā, taču studentam, kurš ir grūtībās, darīt šodien?

Nu ko mēs es jau pašā sākumā teicu, pirmkārt, vērsties pašvaldībā. Ja patiešām tā ir absolūtā bezizejas situācija, tad ir jākārto šie te statusi, kas Latvijā ir iespējami – tas ir maznodrošināts, tas ir trūcīgā statuss, bet ir jāmēģina sev iegūt papildus iespēja vismaz nu līdz jūlija mēnesim, jāsaka, nodrošināt kādu iztikas minimumu. Citu, citu padomu mēs droši vien, ka nevaram dot. Un, protams, ka šobrīd ir arī iespēja – lai vai kādi, bet vasara būs, un ir ļoti daudz sezonālā darba, ko noteikti neizvēlas, varbūt tie, kas šobrīd ir bezdarbā no ļoti, es nezinu, iespaidīgām organizācijām, kas ļoti cer uz šīm pārkvalifikācijas programmām vai kas šobrīd ir pretendējuši uz dīkstāves pabalstiem. Arī šāda iespēja noteikti ir.

D.Stepanovs: Papildus bija jautājums par inovāciju grantiem studentiem, kur ir iespēja saņemt 200 eiro mēnesī. Šeit gan jāatbild, ka tas nenozīmē, ka visi pārējie atbalsta mehānismi šajā brīdī kļūst nepieejami, jo studējošajiem joprojām ir iespēja gan strādāt, ja ir darbs, saņemt valsts stipendiju, saņemt citu fondu stipendiju. Līdz ar to, tas nenozīmē, ka, saņemot kādu vienu atbalsta instrumenta finansējumu, tiek liegta pieeja uzreiz visiem citiem.

Un vēl viens jautājums ir ļoti līdzīgs – vai, jūsuprāt, studējošiem savas studijas apvienojot ar darbu ne-savā studiju nozarē, būs vairāk ieguvumu kā studentam, kuram bija iespēja pamatā veltīt visus savus laika resursus studijām?

Var būt ļoti īsi, atbildot, protams, ka visi studējošie, kuri velta visu savu laiku studijām, ir ieguvēji. Bet realitāte bieži vien ne Latvijā, ne arī citās valstīs šāda iespēja… ļoti reti ir pieejama, jo, kā jau arī ministres kundze teica, ka studējošais ir pilngadīgs cilvēks, kas ir patstāvīgs, un viņam ir arī jārūpējas par saviem ienākumiem, bieži vien līdz ar to. Protams, ka vienmēr būs ieguvēji tie studējošie, kuri velta visu savu laiku studijām, bet...

R.Znotiņš: …šis ir diskutabls jautājums…

I.Šuplinska: …mums ir dažāda pozīcija šai jautājumā. Mēs katrs varam izteikt savu viedokli, bet es varbūt vienu tikai aspektu. Mēs šobrīd esam iestrādājuši, ka vidējā izglītības posma beidzējiem līdzās šim te atestātam – bet tas nāk ar kompetenču pieeju, tātad vēl šogad tas noteikti nebūs, ja – būs arī šis sertifikāts, kurā būs ierakstīts viss, ko viņš ir darījis papildus kā brīvprātīgais sabiedriskajā darbā, interešu izglītībā un tā tālāk. Un ļoti bieži mēs arī dzirdam ārzemēs, kad mūsu vidusskolas beidzēji pretendē uz kādu ļoti labas universitātes vietu, ka diplomi ir ļoti līdzīgi, atzīmju izraksti, tur īsti nav ko salīdzināt, jo viņš patiešām ir izcilnieks, bet tas, kas viņu atšķir un kas ir viņa pievienotā vērtība – cik viņš ir bijis aktīvs šai sabiedriskajā darbā, brīvprātīgajā un tā tālāk. Tāpēc, lūk, šeit arī ir tā atšķirība.

Cilvēks var patiešām fundamentāli ieguldīties studiju darbā, bet viņš varbūt neattīsta tās caurviju prasmes kā problēmu risināšana, radošuma, loģistikas, digitālās pratības, uzņēmējdarbības šie te pamati. Un viņš vienkārši pabeidz augstākās izglītības iestādi, un viņš vienkārši nespēj ienākt darba tirgū, jo viņš vienkārši nav vispār sapratis, ko nozīmē šīs citādās attiecības, ka tās nav nodrošinātā vidē. Tas ir mans viedoklis.

R.Znotiņš: Nu, es tikai divos vārdos pateikšu, man liekas, tas ļoti atkarīgs no tā, ko tu gribi profesionālajā dzīvē darīt. Ja tu gribi nodarboties varbūt ar pētniecību

I.Šuplinska: …fundamentālā zinātne…

R.Znotiņš: … fundamentālo pētniecību, iespējams, ka fokusēšanās pilnībā un tikai uz mācībām tev nāk par labu. Ja tu gribi darīt kaut ko citu, piemēram, iet uzņēmējdarbībā, sāk kaut ko savu, iespējams tās prasmes, ko ministre tikko minēja, tev pat noderēs vairāk. Bet te ir nākamais jautājums – sakiet, lūdzu, kā darba devējus motivēt izvēlēties, ka darbiniekus studentus, ja ir situācija, kad, stājoties darbā, tiek piedāvāta iespēja apvienot darbu ar mācībām, bet tad, kad vajag brīvu no mācībām, tad atsaka?

Jā, diemžēl ir tādas situācijas, un es teikšu, ka tas ir ļoti atkarīgs no darba devēja. Tas, ko es aicinu, nu, teiksim, es nāku no tādas jaunuzņēmumu, start-up vides. Un tas, ko es aicinu studentiem, ja jums kaut kādā ziņā interesē, piemēram, uzņēmējdarbība vai tādas lietas, tad tieši šāda veida tādos jaunos, modernos, varbūt uzņēmumos, jāsaka, darba devēji ir pretimnākošāki. Ja šis kaut kādā ziņā saskan ar to, ko jūs mācaties, un jūs varat iet, tad šiem te jaunuzņēmumiem jeb start-upiem vienmēr vajag darba rokas, viņi vienmēr ir gatavi pieņemt cilvēkus, kas ir gatavi daudz darīt.

Un tieši kā jūs varat motivēt, vai jūs ejat uz jaunu uzņēmumu vai citu uzņēmumu – jums ir jābūt divreiz aktīvākiem, nekā esošajiem darbiniekiem, jums ir jābūt divreiz uzstājīgākajiem, nekā esošajiem darbiniekiem. Jums jānāk ar savu plānu, ar savu piedāvājumu, ar savu darbu sarakstu, ar savām stiprajām pusēm, teiksim, piemēram, jūs esat iemācījušies kā jaunās paaudzes cilvēki, labāk ar digitālajām tehnoloģijām darboties, iespējams, nekā pieredzējuši darbinieki. Jūs jau ejat un mēģināt, nu, teiksim paskaidrot, vai izskaidrot šiem darba devējiem, ko tad jūs varat pienest tādu, ko, teiksim, šie citi darbinieki nevar. Tas ir tā jūsu māka sevi pārdot arī savā ziņā, un tas arī ir kaut kas tāds, kas varbūt mūsu izglītības sistēmā nav perfekts. Mēs noteikti to uzlabosim, jo ir jāmāk paskaidrot arī, kas ir tas, ko jūs varat pienest. Ne vienmēr, protams, tas ir skaidrs, bet šī aktivitāte, šī enerģija, šī vēlme un spēja pielāgoties un, teiksim, izdarīt varbūt vairāk nekā citi, ir tas, ko jūs noteikti varat klāstīt un stāstīt šiem te uzņēmējiem, kāpēc jūs arī vajadzētu ņemt darbā, tas ir viens.

Un otrs, nu kā viņus motivēt, ir tieši tā – uzsvērt tās… Tad kad Jūs ieiet darba kolektīvā, jūs redzat, ka Jums varbūt ir cita veida domāšana, jūs nākat no citas paaudzes, no cita domāšanas spektra, no cita, nezinu, jūs uzaugāt jau ar tehnoloģijām, un jūs mākat labāk ar viņām rīkoties, nekā iepriekšējie darbinieki. Un tad nu šo te jūs varētu atkal izmantot tādā ziņā un prasīt arī, protams, būt – kā jau jautājumā tika prasīts – būt fleksibliem arī darba devējam, teikt, nu šī ir mūsdienu pasaule, un ir svarīgi uzlabot savas zināšanas, lai es varētu tev, darba devējam, vēlāk vairāk dot šīs zināšanas un palīdzēt tavam uzņēmumam attīstīties. Nu jums ir jāmāk, jāmāk motivēt un aizstāvēt sevi.

I.Šuplinska: Jā, un Reinis daļēji jau atbildēja uz nākamo jautājumu. Tātad – kuram darba devējam nepieciešams pilna laika students, ja tā vietā var algot jau kvalificētu personu? Papildinot – kā pirmajā studiju gadā studējošais var strādāt savā specialitātē, ja viņam nav atbilstošu zināšanu?

Tātad pirmām kārtām mēs redzam un dzirdam, un atkal mēs arī esot ministrijā visu laiku atkārtojam, ka ļoti daudzās nozarēs trūkst profesionālu šo te cilvēku, kas savu darbu varētu darīt ne tikai, jāsaka, optimālā režīmā, bet ar priekšlikumiem, ar radošuma piegaršu, un ne tikai tai režīmā, ka es kā darba devējs iedodu konkrētas funkcijas, un jūs viņas izpildāt. Šis laiks ir garām. Jā, tātad principā šobrīd ir nepieciešams tāds darbinieks, kas nepārtraukti var nākt ar priekšlikumu un teikt, kolēģi, klausieties, nu nav nepieciešams rīkot šādu tiešsaisti, bet būtu ļoti labi, ja jūs vēl pieslēgtu, piemēram, interaktīvo aptauju turpat lejā, un jūs uzreiz uz viņu varētu atbildēt, ja? Tātad, ir nepieciešama pašiniciatīva un ir nepieciešama ļoti liela atbildība. Tātad, principā šobrīd tieši tas aspekts, ko teica Reinis, ir visjūtīgākais. Paaudze un šobrīd, sēžot starp jums, es teikšu – tā, kas ir manā vecumā, ļoti bieži nelieto digitālo, digitālās tehnoloģijas, un viņi zaudē darba tirgū. Un savukārt paaudzei, kas ir krietni jaunāka, ir krietni lielākas izredzes, pirmkārt, ar to pārliecināt. Otrkārt, būt fleksibliem un atsaucīgiem, un tiešām mācīties diendienā.

Un par to pirmo kursu. Nu, protams, ja jūs atnāksiet, es nezinu, piemēram, studēt žurnālistiku un jau pirmajā kursā gribēsiet kļūt par žurnālistu vai redaktoru, vai izdevuma vadītāju, es apšaubu, ka jūs šādu darbu noteikti varēsiet dabūt. Bet, ja jūs, studējot žurnālistiku, veidosiet savu blogu vai pārsteigsiet ar maksimāli efektīvu savu raidījumu, kas ir pavisam neliels un varbūt domāts tieši tādai auditorijai, kurai tā visvairāk trūkst, cita starpā mums ļoti, ļoti trūkst izglītojošu raidījumu tieši pusaudžiem – ja jums ir idejas, aiziet, mēs arī atbalstīsim noteikti zināmā mērā – tad tas ir risinājums, ja. Vai, ja jūs esat izvēlējies studēt, es nezinu, ķīmiju, un Dmitrijs tik tikko uzreiz pastāstīja, jā, viņš sāka kā laborants, ja. Nu, varianti ir ļoti daudzi. Tā, varbūt kāds cits.

D.Stepanovs: Es gribēju varbūt vēl piebilst, ka darba devējs ar ilgtspējīgu domāšanu tieši ņems pirmā kursa studentu, viņš augstskolā apgūst teoriju, praktizējas, un tā ir investīcija cilvēkā, kas viņam pēc tam būs ļoti nepieciešams. Viņš zinās šī uzņēmuma tehnoloģijas, specifiku, un jau otrajā, trešajā kursā viņš jau būs ļoti vajadzīgs.

I.Šuplinska: Un, cita starpā, droši vien, ka arī sekmīgākas ir tās organizācijas – braukājot pa skolām, un mēs esam šogad tikušies ar 119 pašvaldībām, redzējuši ļoti daudzas skolas – tas saliedētākais un uz, jāsaka, tādu attīstību un izaugsmi vērstais kolektīvs ir tas, kur, pirmkārt, ir dažādas paaudzes. Jo paaudzes arī mācās, un noteikti nav tā, ka ir tikai ieguvums tāpēc, ka tā ir digitālā paaudze, un tieši pretēji, šī jāsaka, mana vecuma paaudze un vecāki neko nevar dot – tā noteikti nav, tā sinerģija ir vajadzīga, zināšanas ir jānodod, lai vēlreiz nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem, kas ir sarežģīti, bet tomēr.

Tā ir tā viena lieta, bet otra lieta, ka noteikti arī tās organizācijas, kur ir šī pēctecība pašu skolēnu izmantošanā. To mēs redzam, starp citu, arī augstākajā izglītībā, ka, ja ir nostabilizējies šis spektrs, ka Latvijas Universitātes beidzējs, turpina studijas, izaug par ļoti, jāsaka, cerīgu pētnieku vai, es nezinu, atkal kādas laboratorijas vadītāju, un viņš ieguldās tur, tad tā ir pilnīgi cita atdeve, jo tu principā jau saaudz ar šo iestādi, un tu dari ne tikai tādēļ, ka tas ir varbūt tavs darbs, ka tas ir tavs lauciņš, bet tu esi atbildīgs, un tā ir misijas apziņa, kas uzreiz pāraug tās robežas. Tas arī ļoti svarīgi.

R.Znotiņš: Te ir viens jautājums par uzskatu dažādību, te jautājuma autoram aicinām precizēt jautājumu, nav skaidrs, par kādiem uzskatiem šeit un uzskatu dažādību tiek runāts, ja ir kaut kādi konkrēti uzskati šim jautājuma uzdevējam, tad vajag viņus arī paust savā teiktajā, lai mēs varam tad atbildēt, saprotot, ko jūs ar to domājat.

Un tad ir vēl viens jautājums – joprojām paliek neatbildēts daudzkārt uzdotais jautājums par valsts kredītu nepieejamību. Šeit jau droši vien skaidroja kolēģi, kā mēs esam risinājuši, lai kredīti būtu pieejamāki, lai nav vajadzīgi vairs divi galvotāji, un to kolēģi noteikti var papildināt. Bet es vēl varu teikt, ka tas, ko mēs vēl darām – mēs arī aktīvi komunicējam ar komercbanku pārstāvjiem un mēģinām paātrināt šo procesu, lai šie kredīti un pēc šīs jaunās kreditēšanas, teiksim, modeļa būtu pieejami pēc iespējas ātrāk.

I.Šuplinska: Un ja tiešām tas valsts kredīts ir tik nepieejams, man šķiet, ka tur derētu arī informāciju, nu konkrēti, ja – kura augstskola tā ir, kura programma, vai tiešā veidā tad ir jāraksta uz Izglītības un zinātnes ministriju, mēs sapratīsim to problēmu. Ja jūs runājat par šo pārrāvumu, kas ir bijis, tad man šķiet, ka kolēģe Diāna jau precīzi izskaidroja, ka iepriekšējā sistēma bija sevi izsmēlusi, tā bija smagnēja, birokrātiska, ar otru obligāto galvotāju, un principā bankas to vairs arī neatbalstīja. Un tāpēc mēs šobrīd esam atraduši citu. Un, tā kā Reinis arī norādīja, septembra sākumā mēs to arī iedarbinām.

D.Laipniece: Es varbūt tomēr mēģināšu komentēt šo jautājumu. Tātad, ja nu akurāt vēl maijā un jūnijā cilvēkam ir grūtības samaksāt studiju maksu, tad pirmais, ko mēs aicinām darīt, ir vērsties augstskolā un runāt par studiju maksas atlikšanu. Un, kā mēs minējām, visu augstskolu rektori mums ir solījušies nākt pretī studējošiem, kuriem šāda problēma. Ja mēs runājam par dzīvošanas izmaksām, tad ir jautājums arī, kāds cilvēkam ir bijis risinājums pirms iestājās ārkārtas stāvoklis. Ja viņš ir strādājis pirms tam un vairs nestrādā, tad viņam, tāpat kā jebkuram pieaugušam cilvēkam, ir pieejams, piemēram, vai nu bezdarbnieka, vai dīkstāves atbalsts. Un bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kritēriji jau tika pārskatīti un vēl tiks pārskatīti, lai mazinātu prasības pret stāžu. Un savulaik, ja cilvēks nav strādājis, bet viņš bija, piemēram, cerējis vasarā pastrādāt kādu, nu, tipisku studējošo darbu, tad daļēja atbilde ir – par cik tie darbi varētu būt mazinājušiem šovasar –  tas Labklājības ministrijas pasākums, par kuru mēs stāstījām, par prasmēm un iemaņām ienākšanai darba tirgū, par iespēju piestrādāt augstskolā vai kādā nevalstiskā organizācijā.

I.Šuplinska: Jā, un tas nākamais jautājums ir – es pilnīgi piekrītu, ka mums nav tik daudz laboratoriju, lai katru gadu ieliktu 30 jaunus ķīmiķus, laborantus, un tā ir daļa arī mūsu ministrijas atbildības par to, kā tiek prognozēts valsts pasūtījums budžeta vietām. Bet, mēs šobrīd gan sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, gan, jāsaka, analizējot šos te absolventu monitoringa datus, tiešām prognozējam, ka jau ar nākamo gadu, ar nākamo kalendāro gadu, šīs prognozes būs mērķtiecīgākas, un tieši tāpēc jau arī valsts subsidētās budžeta vietas nav 80 000, kā mums šobrīd ir studējošo skaits, bet valsts subsidētās vietas ir 30 000, ja mēs tā skatāmies, ja. Un tad arī tas valsts pasūtījums, viņš tomēr prognozē to darbavietu skaitu. Un droši vien, ja cilvēks ir izšķīries studēt noteiktā jomā, un viņš domā, ka uzreiz katrā no šiem te laukiem ir garantēta darbavieta, tad šobrīd mēs jau redzam, ka mums ir viena niša, kurā visu laiku šis speciālistu spektrs pietrūkst, un tas ir – varbūt varat komentēt kolēģi…

R.Znotiņš: …Nu, es teiktu, ka tas ir IT sektors. Ir aprēķināts, mums vajag 3000 IT beidzējus gadā, principā, vai papildus 3000, kā tur bija, varbūt varat mani kolēģi palabot, nu, kas netiek piepildītas. Arī šodien es nošēroju Feisbukā rakstu, ka arī tagad krīzes laikā IT sektors attīstās tikai un aug. Mūsu pašu jaunuzņēmumi, nošēroju šodien rakstu – Liepājā, piemēram, “Giraffe360” meklē 10 jaunus datorgrafiķus. Nu, mums ir, kur iet un ir kur attīstīties. Un šie te pat uzņēmumi, teiksim, man iepriekš strādājot ar darba devējiem, teiksim, aktīvāk, varu teikt, ka viņi arī aktīvi mēģina no ārvalstīm atrast, un pat tik tālu no ārvalstīm, ka no Brazīlijas vai vēl kaut kurienes, jo šo IT ekspertu visā attīstītajā Rietumu pasaulē trūkst. Tā kā, ja jūs gribat, nu, teiksim, garantētu darbu, nu, tad šis noteikti ir virziens, uz kuru ir vērts skatīties.

D.Stepanovs: Jā, šeit varbūt jāpiebilst par to, ka Latvijā šobrīd ir 80 000 studējošo, un mums ir nepilni divi miljoni iedzīvotāju, un šis patiešām ir, var teikt, veiksmes stāsts, jo studējošo skaits, īpatsvars uz mūsu iedzīvotāju skaitu ir ļoti augsts, un mēs esam līderi faktiski gan pasaulē, gan Eiropā starp līderiem. Tas arī parāda to, ka augstākā izglītība Latvijā tiešām ir pieejama un studēt gribētāju skaits arī ir liels un visiem ir dota iespēja.

I.Šuplinska: Nu, godīgi sakot, arī OECD dati pēc augstākās izglītības ieguvējiem Latvijai ir gana labi, ja. Eiropas vidējā rādītāja fonā mēs patiešām ļoti labi izskatāmies.

Nākamais ir ļoti filozofisks jautājums, un varam dalīties katrs ar savu pieredzi, tad – kam jābūt prioritārajiem kritērijiem, izvēloties studiju programmu – tam, kas padodas, vai tam, ko finansiāli var atļauties? Es varbūt iesākšu, jūs varat turpināt. Mans ieskats tam, kas padodas, ko jūs izjūtat kā savu sirdslietu un kur jūs jūtat, ka jūs patiešām varat atvērties maksimāli. Protams, ka, ja tas ir absolūti finansiāli neiespējami, tad es ieteiktu izvēlēties pēc iespējas tuvāk, tomēr tam, ko jūs esat gribējis studēt, bet varbūt ir citi varianti.

R.Znotiņš: Mans variants, laikam es teiktu, ka tas ir kaut kur pa vidu. Viens variants, ka jūs esat ļoti kaislīgs par to, kas jums patīk, ko jūs gribat darīt, jūs gribat būt mākslinieks, jūs gribat būt valodnieks, jūs gribat būt vēl kaut kas, ja jūs esat tiešām nu ļoti, ļoti degat par to, kas jūs gribat būt un ka jūs redzat absolūti, ārsts, jūs gribat būt vēl kaut kas, absolūti degat un gribētu iet šajā virzienā, tad – jā, tad neatkarīgi no tā ņemiet kredītu, aizņemieties, ejiet tajā virzienā. Labākie savās nozarēs vienmēr arī tiek labi atalgoti, bet – labākie. Un šeit ir tā atšķirība. Bet, ja jums ir tā sajūta – nu es tā kā īsti nezinu, varētu šeit, varētu šeit, tad es ieteiktu vairāk skatīties arī, nu, ko darba tirgus prasa un ko nākotnē prasīs. Nu, ir pilns ar pētījumiem pieejams, kas parāda darba tirgus tendenci. Mums ir ļoti daudzas profesijas, kas pazūd, bet pats svarīgākais, ka vismaz tikpat daudz vai pat vēl vairāk, nu, patiesībā vēl vairāk parādās jaunas vietā. Tāpēc, skatieties šīs tendences un skatieties, kur tā pasaule virzās, un ejiet tad uz tām profesijām vairāk. Bet, nu, ja jūs, protams, absolūti par kaut ko degat, tad izvēloties varat arī neskatīties uz šiem komerciālajiem faktoriem.

I.Šuplinska: Par IT jomu droši vien Diānai būtu daudz ko stāstīt, jo, tiekoties ar augstskolām un analizējot viņu atbirumu ļoti bieži tiek minēts, ka tieši IT speciālisti programmās nepabeidz šīs studijas, un kādēļ -  tādēļ, ka viņi jau, sākot ar otro kursu ir pilnās, jāsaka, darba attiecībās, un tas atalgojums, ko viņi saņem, ir virs vidējā noteikti valstī, un tas viņiem neļauj pabeigt šīs studijas, tāpēc, piedodiet, šo jomu vēl vairāk motivēt studēt ir gandrīz neiespējami, jo šībrīža situācija rāda, ka – un kas ir ļoti svarīgi, ka īstenībā ne tikai studējot IT jomu, bet vispār studijās ir ļoti svarīgi šīs te programmēšanas spējas kā tādas, jo gandrīz jebkurā darbavietā, kurā mēs šobrīd atrodamies, ir nepieciešama digitālo rīku platforma, dažādu tehnoloģiju lietošana. Tas nozīmē, tā ir pievienotā vērtība, ja jūs pat nestudējat to, bet esat izvēlējušies tik daudzos un tik pieejamos šobrīd arī kursus, kas īstenībā programmēšanā visu laiku ir, tā ir nākotnes dimensija, un es noteikti ieteiktu to izvēlēties, kā arī, nu, vienu no papildu studiju iespējām, ja tāda ir. Lūdzu.

D.Laipniece: Mēs varam tikai piebilst, ka tik tiešām, ja mēs skatāmies no budžeta vietu piešķīruma, tad lielākā daļa aiziet uz eksaktajām un dabaszinātnēm, tai skaitā informācijas tehnoloģiju studijām. Tā ir tā joma, kur, tiek prognozēts, jau ilgstoši ir speciālistu trūkums, un atkal ir jāizvēlas, vai vērts studēt, teiksim, sociālās zinātnes, kur ir prognozējams speciālistu pārpalikums. Protams, mēs tāpat redzam, ka kamēr darba tirgus bija ļoti labs, faktiski pārkarsis, visi strādāja, visiem bija laba nodarbinātība, tāpēc, ka darba tirgus bija tāds. Bet es domāju, ka IT speciālisti un eksakto un dabas zinātņu speciālisti ir tie, kas, neskatoties ne uz kādām ārkārtas situācijām, spēj atrast savu vietu darba tirgū.

I.Šuplinska: Es teiktu droši vien, ka – spēj nopelnīt. Jo, godīgi sakot, ja jūs studēsiet filozofiju vai mākslu, vai kultūru, jums būs darbs neatkarīgi no ārkārtas situācijas, jo īstenībā robežsituācija tikai, jāsaka, ceļ cilvēka radošuma spēju. Cits jautājums ar to, jāsaka, peļņu un tāpēc, ja tas ir, piemēram, atkal šis te radošais dizains vai kaut kas ir, kas ir saistīts ar dizaina industriju un kur ir šī starpdisciplinaritāte, un, ja jums ir šī mākslinieka dotība, tad visa pasaule, kas ir saistīta ar mēdijiem, ar dizainu, ar to pašu IT, viņa šobrīd ir neapšaubāmi kreatīva, un to vajag turēt un to vajag, jāsaka, neaizmirst. Un arī es ļoti ceru, ka Latvijas filoloģija pārkārtosies, un beidzot arī vadošajās Latvijas filoloģijas programmās mēs redzēsim datorlingvistiku, neirolingvistisku, varbūt kā vienu no pamatpriekšmetiem, es ļoti uz to ceru.

R.Znotiņš: Vai, ministrijas ieskatā, šobrīd augstskolas nodrošina kvalitatīvas, attālinātās studijas, vai nebūtu jārunā par studiju maksas atmaksu studējošajiem, kuri studē maksas vietās? Nu, manuprāt, šis jautājums – varbūt Augstākās izglītības departaments arī var pakomentēt, bet ļoti atkarīgs no augstskolas. Ir tādas augstskolas, esmu runājis ar daudzām un arī Izglītības komisijā Saeimā mums nāca augstskolas un dalījās ar saviem piemēriem. Bija tādas augstskolas, kuras divas dienas pēc, tātad krīzes, ārkārtas situācijas izziņošanas, pilnībā jau nodrošināja visas studijas attālinātā formātā, viss notika. Viss ir, nu, cik ir dzirdēts arī no augstskolas konkrētās studentiem, ļoti labā kvalitātē un tā tālāk. Citas augstskolas, protams, pielāgojās daudz lēnāk. Nu, šis ir jautājums, ko jums vajadzētu uzdot pašām augstskolām, vai viņas apmierina un tiešām spēj jums nodrošināt tādā pilnā formātā šo te attālināto mācību procesu vai nespēj. Mēs, protams, no ministrijas puses skatāmies, kā palīdzēt augstskolām ar papildus finansējumu, lai viņas tur arī, kur viņiem šie digitālie rīki vai zināšanas trūkst, tad mēs atbalstītu.

I.Šuplinska: Un, jā, tā ir tā nākamā iecere, kas šobrīd arī jau ir iesniegta ekonomikas grupai, un mēs ļoti ceram, ka tā tiks atbalstīta. Un šīs, jāsaka, tehnoloģijas būs pieejamākas. Bet noteikti mēs uzklausīsim arī stāstus, ja jūs domājat, ka attālinātās studijas kaut kur notika ne tik labā līmenī, kā jūs vēlējāties. Bet pilnīgi precīzi, kā Reinis arī norādīja, pirmkārt, tas ir jūsu kā studējošā un augstskolas konkrētās studiju programmas pamata jautājums. Atbildot uz repliku 80000 studentu (..) [pārrāvums 1:13:24]

R.Znotiņš: …(..) domāšanas un kā cilvēki skatās uz šīm lietām, un paskatieties uz tādu valsti kā Amerikas Savienotās Valstis – nav vispār budžeta vietu. Nulle, nulle budžeta vietas. Studenti ņem labi, milzīgus kredītus, uzņemas atbildību, ka viņi pēc tam varēs nopelnīt vairāk. Labi, es neteikšu, ka šis ir vislabākais modelis – noteikti, ka nav, bet arī pašās attīstītākajās pasaules valstīs tādas programmas pastāv, tāpēc ņemiet katrs šo budžeta vietu kā dāvanu. Par to maksā citi cilvēki Latvijas valstij, tie, kuri maksā nodokļus. Viņi samaksā par šo jūsu budžeta vietu. Tāpat pasniedzējam ir jāmaksā, jāuztur augstskolu infrastruktūru un tā tālāk, tas viss nāk no ministrijas budžeta. Un katra šī budžeta vieta, kas tiek piešķirta no valsts, tā ir dāvana jums. Un es tiešām aicinātu tā arī skatīties, citādi man liekās, ir nedaudz tāda sajūta, ka tā nauda, nu, krīt no gaisa vai aug kokos, nu tā nenotiek. Par to atbild visa Latvijas sabiedrība, un par to maksā visa Latvijas sabiedrība.

D.Laipniece: Jā, es varbūt drusku gribēju papildināt. Redziet tajās, piemēram, Skandināvijas valstīs, kur tas īpatsvars ar budžeta finansējumu budžeta vietām ir lielāks, ir jāsaprot, ka tas nodokļu slogs tur ir par kārtu augstāks nekā pie mums, un es nedomāju, ka pie mums tas būtu labs modelis, arī ņemot vērā mūsu, tā teikt, nodokļu maksāšanas kultūru vai tās trūkumu. Tā ka te ir jāsamēro divas lietas – tas, ko nodokļu maksātāji vai viņi ir gatavi samesties vēl vairāk, vai tomēr mums jāskatās līdzsvars starp to, ko cilvēki ir gatavi maksāt budžetā un ko var piešķirt. Un nesaku, ka tas modelis nav kaut kad jāpārskata. Jā, bet ne tik lineāri, ka tagad, rīt mēs visiem apmaksāsim. Jo atkal, atgriežoties pie vienas lietas, ko es jau pieminēju, cilvēks ar augstāko izglītību pelna vairāk nekā cilvēks bez augstākās izglītības, bet nodokļus maksā visi, un līdz ar to tad, ka sanāk, mēs prasām, ka, nezinu, kasiere lielveikalā samesties uz izglītību kādam, kas pēc tam pelnīs krietni vairāk nekā viņš. Droši vien atbilde ir kaut kur pa vidu.

D.Stepanovs: Jā, papildus, protams, ka ir valstis, kā jau Reinis minēja, kur izglītība ir tikai par maksu, ir hibrīda modelis, Latvijai ir gan budžeta vietas, gan maksas vietas, un ir valstis, kur ir tikai budžeta vietas. Bet šeit atkal jāatzīmē, papildinot to, ko Diāna teica, tad tajās valstīs, kur ir tikai budžeta vietas, šo vietu skaits arī ir limitēts, valsts nemaksā katram studēt gribētājam šo te budžeta vietu…

R.Znotiņš: …valsts vienkārši nevar samaksāt.

D.Stepanovs: …līdz ar to, vienmēr daudziem studējošajiem, kas paliek aiz svītras, katru augustu ir nepatīkamas ziņas. Un te piemērs ir arī Vācija, piemēram, kur daudzi studējošie pēc tam dodas studēt ārvalstīs tāpēc, ka viņiem šī te izglītība viņu valstī vairs nav pieejama. Līdz ar to es aicinātu arī tiešām izvērtēt un ieklausīties argumentos – varbūt Latvijā arī būtu, lai motivētu studējošos arī pabeigt, mēs pieminējām to, ka atbiruma procents ir ļoti liels, varbūt gan valstij, gan studējošiem, šīs saistības uzņemties kopā dalot, dalot šīs te izmaksas, un varbūt šāds modelis būtu arī efektīvāks un motivētu tos, kuri studē gan no saviem līdzekļiem, gan no valsts līdzekļiem kopā.

I.Šuplinska: Jā, varbūt vēl kāds jautājums, jo es saprotu, ka tiešsaistē mums nav, bet no iesūtītajiem.

D.Stepanovs: Jā, vēl viens jautājums, kāpēc studentu atbalsta mehānisms paredz papildus slodzi par atalgojumu? Jā, varbūt ne visai skaidrs jautājums, bet atbilde ir, ka šie te atbalsta mehānismi, tie neparedz atalgojumu, bet stipendiju – tas ir viens. Gan studējošo kreditēšanas sistēmas uzlabošana – tā ir faktiski aizņemšanās un atdošana tad, kad ir darba tirgū, ne programma prasmju uzlabošanai. Tur ir stipendija, līdz ar to tad varbūt nav līdz galam skaidrs. Jautājums, vēl viens jautājums par kredītiem: Vai reklamējot studiju ikdienas izmaksu segšanai ar kredītu laikā, kad valsts galvots kredīts nav pieejams, ministrija aicina studējošos vērsties bankās pēc komerckredīta, vai griezties iestādēs pēc ātrā kredīta?

R.Znotiņš: Nu atkal ļoti provokatīvs jautājums, varbūt varētu, nu, mēs ar to, ko ministrija dara šobrīd, ir... Nu, mēs saprotam, ka ir tiešām objektīvi cilvēkam, kas studenti, kas šobrīd ir nonākuši grūtībās, mēs mēģinām atrast vislabākos veidus, kā palīdzēt, kā atrast kompromisu. Nu, varbūt lūgums kaut kā komunicēt arī cieņpilnim un nevajag tādus, varbūt tādus klaji kaut kādus – nu kā lai tos nosauc, nu, tādus jau ar kaut kādu iezīmi, negatīvi iezīmējošu tendenci vērstus jautājumus, jo nu tā ir normāla prakse, kad šādus te atvieglotus, valsts garantētus, tātad studiju kredītus, tātad ņem, nu, visi studenti visā pasaulē. Tie, kam vispār tādi ir pieejami, arī tas, ka tādi ir pieejami, ir labi, jo arī daudzās pasaules valstīs nav tādi pieejami vispār - ja tu nevari studēt, tad tu nevari, tad tev nav arī iespējas aizņemties un nekādi sev palīdzēt. Bet tas, ko mēs piedāvājam – piedāvājam dažādas iespējas: atbalsta mehānismi, fondi, iespēja piestrādāt, kaut kādi līdzfinansējumi, aizņemšanās, tie ir vieni no dažādiem veidiem, kā jūs paši varētu sakombinēt sev pieejamāko un labāko risinājumu, lai, teiksim, atrisinātu to savu situāciju, lai dotu sev iespēju attīstīties, augt, pabeigt tās studijas, ieņemt pēc tam labāku darbu. Tas viss tiek jums dots kā palīgmehānisms, bet ministrija nevar jums ielikt ar karotīti mutē un pateikt – šis ir tas ceļš, mēs visu apmaksājām, visi pārējie Latvijas iedzīvotāji jums samaksās par pilnīgi visu, nu, tā tas nenotiks, jo, kā jau kolēģis minēja, nu tā nenotiek nekur pasaulē.

I.Šuplinska: Par kredītiem varbūt Diāna – kāpēc kredītu ar valsts galvojumu var paņemt uz vienu kursu tikai vienu reizi? Kas mainās šobrīd?

D.Laipniece: Īsti varbūt nesaprotu, ko nozīmē uz vienu kursu, jo kādēļ gan uz to pašu kursu vajadzētu ņemt kredītu otrreiz, ja nu vienīgais cilvēks ir nesekmīgs, bet tam gan mēs tā kā tiešām nedosim. Ja mēs runājam par viena un tā paša līmeņa studiju programmu, tad jaunā sistēmā varēs paņemt atkārtoti, tā paša līmeņa studiju programmām, kā arī, piemēram, ja pēc bakalaura grib studēt maģistros, tad pirmā kredīta atmaksa tiek atlikta, kamēr nepabeidz tos maģistrus.

I.Šuplinska: Jā, un tur tas jautājums, varbūt to Covid19 parādiet tam cilvēkam, kas jautāja ceturto reizi – kāpēc Covid19 aizsegā tiek virzīti likumprojekti? Protams, ļoti gribētos dzirdēt arī, kuri konkrēti likumprojekti jūs uzskatāt, ka tiek virzīti Covid19 aizsegā. Mana intuīcija saka – tā kā saruna ir par augstāko izglītību, ka jūs domājat, ka tie Augstskolu likuma grozījumi, bet es jums vienkārši divas, varbūt tādas zināmas patiesības jums teikšu. Mani pašu pārsteidza, un es jums iesaku ieskatīties. Man šķiet, ka tas bija otrdienas Panorāmas sižets, kurā Gatis Krūmiņš komentē 2006. gadā sagatavotos Augstskolu likuma grozījumus, kas tika iesniegti Saeimā, bet diemžēl līdz galam netika izskatīti. Vētras kungs, kas ir Augstākās izglītības padomes vadītājs, šodien sarunā arī teica, ka tas notika Saeimas kūtruma dēļ, Saeima tika atlaista un nākamā Saeima vienkārši nepārņēma šo jautājumu. Bet, atkal mana intuīcija saka, ka ne tikai Saeima bija tā, kas tomēr reformu, kas sestajā gadā tika virzīta, nenovirzīja līdz gala rezultātam. Kas ir pats paradoksālākais, ja salīdzina šos te divus likumprojektus, vai arī motivāciju, kādēļ tiek virzīts šis likumprojekts, viņa ir gandrīz kā viens pret vienu ar šī brīža likumprojektiem un ar tiem argumentiem, kas tiek virzīti. Jautājums studentiem, īstenībā nu loģikas uzdevums, filozofijas uzdevums. Kā jums šķiet, ja likumprojekts, kas tika virzīts sestajā gadā, nav apstiprināts 20. gadā, tas ir Covid aizsegs? Nu tas ir pirmais, un otrs. Arī šie likuma grozījumi tika iecerēti pagājušā gadā, tika izstrādāts termiņš, un, ja es pareizi atceros, tad tieši aprīļa mēnesī tie bija jāvirza uz Ministru kabinetu. Jā, mēs esam ar laika nobīdi nedaudz, proti, apmēram pusmēnesis laikam mēs zaudējam šai laikā. Mēs virzāmies pēc grafika, kāds ir bijis apstiprināts pirms ārkārtējās situācijas, un, godīgi sakot, droši vien tas, ko vēlas ikviens Latvijas iedzīvotājs, arī ārkārtējā situācijā – pēc iespējas ātrāk atgriezties ierastajā darba ritmā. Tā nozare, kas to spēs visātrāk, iespējams, arī būs tā, kas pierādīs, pārliecinās un nesīs pievienoto vērtību arī visai kopīgai Latvijas nākotnei. Mēs ļoti ceram, ka viena no tām būs augstākā izglītība un pētniecība.

R.Znotiņš: Vēl viens jautājums. Ir saprotams, kāpēc ir ierobežots budžeta vietu skaits, taču neuzskatu, ka tie tiek godīgi sadalīti pa fakultātēm. Piemēram, Ķīmijas fakultātē ir vairāk, taču Pedagoģijas fakultātē mazāk.

D.Stepanovs: Šajā gadījumā pēc jautājumu izskatās, ka tā varētu būt Latvijas Universitāte…

I.Šuplinska: …citu variantu mums nav.

D.Stepanovs: …nav, bet tik tiešām. Šobrīd valsts finansē pamatā pedagoģijas izglītību, bet šobrīd mēs arī pamatīgi šo izglītību reformējam. Valdība pāris mēnešus atpakaļ arī atbalstīja darba vidē balstītu pedagogu izglītošanu. Tas nozīmēs, ka visas personas, kurām ir jau augstākā izglītība, var pēc viena gada studijām kļūt par skolotāju. Tieši šobrīd varbūt jūs redzējāt, ka notiek atlase šajā programmā. Jaunākie dati liecina, ka šobrīd jau ir četri interesenti uz vienu vietu...

I.Šuplinska: …seši…

D.Stepanovs: …jau seši, pieteikumu skaits visu laiku palielinās, un tas priecē, ka ir šāda interese, jo tas nozīmē, ka pedagoģijas izglītībā mēs sasniedzam pilnīgi jaunu līmeni un savādāku attieksmi arī no studētgribētājiem. Tas, kāpēc mēs šo sistēmu mainām, ir bijusi saistīti tieši ar to, ka pedagogi, pabeidzot studijas, ļoti bieži vairāk kā puse nestudēja, nestrādāja skolās un bērnudārzos. Līdz ar to šī sistēma bija pilnībā jāpārskata. Bet attiecībā uz to, vai vairāk naudas Ķīmijas fakultātē un vai Pedagoģijas fakultātē droši vien ir augstskolas vadībai jautājums. Bet mēs īpašu uzmanību šobrīd esam pievērsuši pedagogu izglītībai, un arī šiem pasākumiem esam veltījuši ļoti daudz projektu un struktūrfondu finansējumu, līdz ar to šī pedagogu izglītības sistēmas pārskatīšana šobrīd ir ļoti liela prioritāte ministrijai.

I.Šuplinska: Jā, nākamais jautājums ir saistīts ar Augstskolu likuma grozījumiem un skan šādi – vai tie ir svarīgāki un steidzamāki par atbalsta sniegšanu augstskolās studējošajiem? Nu atbildēšu uzreiz, ka ministrijas darba kārtībā šobrīd nav tikai augstākās izglītības un pētniecības atbalsts. Mēs šobrīd esam sagatavojuši šo piecu miljonu atbalstu valsts pētījumu programmai, kas zinātnei un pētniecībai tiks, jāsaka, ka konkursa kārtībā dalīta nu mēneša robežās. Mēs esam šobrīd nodrošinājuši attālināto mācību procesu un principā sagādājuši vairāk kā 3000 viedierīces vispārējās izglītības posmā. Esam gādājuši par to, lai profesionālajā izglītībā, tāpat kā augstākajā izglītībā, nepārtrūktu šis te mācību process, nepārtraukti izstrādājam vadlīnijas interešu izglītībai, nometnēm, sportam. Strādājam pie tā, lai katra no mūsu pārstāvētajām nozarēm šai situācijā iegūtu savu artavu. Un nevar teikt, ka ir steidzamāki vai nesteidzamāki. Nu, tas ir līdzīgi tā, kā es jau pieminēju, ārkārtējā situācijā, tas, kas nezaudē arī ierasto darba ritmu, ātrāk atgūsies arī nākotnē. Tas, tāpat kā jūsu ierastie paradumi, droši vien ir tādi, no kuriem jūs ne tikai neatsakāties, bet katru dienu tos veicat, un ir tādi, ko ārkārtējā situācija piespiež jūs darīt dubultā. Tad šobrīd mūsu slodze ir dubultā un pie visas mūsu dubultā slodzes mēs virzām arī šos te iesāktos darbus. Kāpēc varbūt primāri valdībā nav iesniegts šis te atbalsts augstskolām. Tāpēc, ka pirmām kārtām šis jautājums, kā mēs noskaidrojām, ir sociālas dabas. Un tur ir nepieciešama sadarbība arī ar Labklājības ministriju. Ja jūs esat panalizējuši šī gada Latvijas budžetu, valsts budžetu, jūs noteikti esat redzējuši, ka 48%, 46% mēs jau šobrīd veltām tieši sociālajiem pabalstiem un atbalstam.

R.Znotiņš: Jā, pirms krīzes tie bija 38% no visa budžeta, aizgāja sociālajā budžetā, tātad 38% no visa, kas ienāk Latvijas valstij nodokļu veidā, aiziet sociālajam atbalstam, pensijām, atbalstiem, nu, dažādākajiem pabalstiem, bērna kopšanas pabalstiem un citām lietām.

I.Šuplinska: Un tas ir ļoti svarīgi, un mēs nesakām, ka tas nav nepieciešams, bet, lai valsts attīstītos, lai mēs varētu iegūt papildus budžetā finansējumu augstākajai izglītībai, arī studējošo atbalstam, mums ir nepieciešami arī citi mehānismi, kā domāt ne tikai par šo pasīvo atbalstu, bet kā ielikt šobrīd konkrētos projektos arī ar nākotnes perspektīvu. Tieši tāpēc mūsu izvēlētie mehānismi ir šādi. Varbūt vēl kāds jautājums, un tad man tā šķiet, ka mums ir jau pēdējais jautājums, un šodien mēs sarunu beidzam, bet ļoti ceram, ka sadarbība ar Latvijas Studentu apvienību, studējošo apvienību ne tikai tiks turpināta, bet, ja ir palikuši konstruktīvi jautājumi, mēs ļoti labprāt atbildēsim. Dmitrij, pēdējo.

D.Stepanovs: Jā, es varbūt tad pirms uzdodu pēdējo jautājumu, mēs esam izveidojuši arī epasta adresi studentiem et izm punkts el vē, gov punkts gov punkts el vē [[email protected]]....

I.Šuplinska: Vēlreiz varbūt pasaki tā, precīzi.

D.Stepanovs: [email protected]

I.Šuplinska: Datīva forma.

D.Stepanovs: …izm.gov.lv. Tāpat arī var uzdot jautājumus tieši, kas saistīti ar attālinātām studijām ārkārtējās situācijas laikā. Tad ir epasta adrese [email protected] un tur mēs arī atbildam uz šiem jautājumiem, bet vēl viens jautājums – ja strādājošam studentam jānodrošina iztika, kā motivēt studējošo izvēlēties savu laiku un spēku veltīt studijām prioritāti?

I.Šuplinska: Sarežģīti skanēja, drīkst, es ieskatīšos. Studentam jānodrošina iztika – kā motivēt studējošo, izvēlieties savus laika un spēka resursu veltījām... Nu, tas nav iespējams, prioritātes ir jāizvēlas, nu, lai cik tas skumji neskanētu. Lai cik droši vien katram no mums gribētos darīt vēl kādas blakus lietas, piemēram, man piedalīties pētniecībā, es noskatos ar ļoti baltu skaudību uz tiem maniem kolēģiem, kas turpina pētniecību, un sakrauju savus pētījumus plauktā un zinu, ka to nevarēšu darīt, kamēr esmu citās darba attiecībās, nu. Man ir grūti…

R.Znotiņš: Bet man gribētos, gribētos arī motivēt, man liekas, ir, ir vēl joprojām, ir 24 stundas dienā…

I.Šuplinska: Ha ha, tā ir motivācija!

R.Znotiņš: …ir iespējams izdarīt ļoti daudz, un te varbūt nu katram ir jāpārskata to savu režīmu – kas jums ir primārs, vai kas nav, tātad pašiem jāsaliek, vienkārši jāmotivē pašiem sevi un jāsaliek. Ja studijas ir mana primārā lieta, man patīk šīs studijas, es redzu, ka tās studijas dod man attīstību un kaut kādu nākotnes izaugsmi, tad es lieku viņas pirmajā vietā un tad, atceros – tā pirmā lieta, tā ir pirmā lieta, varbūt pirmajai lietai blakus vai turpat, vai virs viņas ir ģimenes kaut kāda dzīve. Nu, un tad tālāk darbs ir nākamais un tad, kad ir jāizvēlas – izdarīt vienu vai otru – tad es, protams, izvēlos prioritāšu secībā. Un ar darba devējiem, man liekas ļoti labs jautājums, kas izskanēja – kā runāt ar tiem darba devējiem – nu, ejiet aktīvi komunicējiet, nebaidieties varbūt no viņiem. Parādiet to, ko jūs varat pienest, parādiet savu to, ka jūs esat gatavi atnākt pirmie uz darbu. Ja jūs nevarat studiju dēļ, jūs sakāt, ka studijas ir ļoti svarīgas, studijas jums ir vajadzīgas no trijiem, jums sākās lekcija trijos, jums jābūt tur, jūs sakāt – bet es atnākšu astoņos, atnākšu septiņos uz darbu pirmais un izdarīšu to, ko man ir jāizdara, lai es varētu, pēc tam jūs varētu ātrāk palaist, un es varētu studēt, jo tas man ir primāri, lūdzu, saprotiet to.  Ja jūs iesiet ar tādu attieksmi un domāsiet, meklēsiet risinājumus un izvēlēsieties agrāk aiziet gulēt un bišķiņ agrāk varbūt piecelties, tad es domāju, ka viss ir iespējams. Jātic sev un jāmeklē šie risinājumi.

I.Šuplinska: Jebkurā gadījumā mūsu novēlējums, pabeidzot šo sarunu, noteikti tikties arī citos formātos un noteikti izmantot tās iespējas, kas ir visapkārt. Ja tā ir smaga sociālā situācija, patiešām primāri meklēt šo sociālo atbalstu. Ja tā ir situācija, kas saistīta ar mācību kvalitāti – rakstiet, noteikti iesaistīsimies un mēģināsim rast risinājumu. Šajā brīdī mēs nosaucām tos rīkus, kas jau ir iedarbināti. Ja parādīsies noteikti kādi papildus iespējamie avoti, kur mēs redzēsim, ka arī studējošie ir iespējami līdziesaistei, mēs noteikti jūs arī informēsim. Paldies par mūsu šīsdienas sarunu. Ļoti ceru, ka vismaz daļēji uz jautājumiem mēs atbildējām.

D.Stepanovs: Jā, es vēl gribēju piebilst, ka ieraksts būs pieejams IZM youtube kanālā. Paldies!

I.Šuplinska: Visu labu!

R.Znotiņš: Paldies!

D.Laipniece: Paldies!

Novērtē šo rakstu:

2
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...