Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skaidrs, ka farmācijas firmām un ārstiem shēma, kad caur sabiedriskām organizācijām farmācijas firmu nauda tiek izmantota ārstu vajadzībām, ir abpusēji izdevīga. Ārsti tiek pie labas algas par pētījumu veikšanu vai uz konferencēm, farmācijas kompānijas iegūst sev interesējošus datus par Latvijas tirgu un konferencēs ārstiem stāsta, cik to ražotās zāles labas un vērtīgas. Vai šāda abpusēji izdevīga sadarbība ir arī sabiedrības interesēs un ko par to saka veselības sistēmas pārvaldnieks? Veselības ministrijas sniegtās atbildes uz Pietiek jautājumiem publicējam pilnībā.

Vai Veselības ministrijai ir pieņemami, ka gandrīz pie katras slimnīcas ir izveidots fonds, kurš saņem farmācijas kompāniju un medicīnas iekārtu ražotāju finansējumu, lai atbalstītu mediķu darbību?

Veselības ministrija uzskata - ir atbalstāms, ja pie mūsu vadošajām ārstniecības iestādēm (universitātes klīnikām un augstskolām) ir izveidoti fondi, kas paredzēti mediķu tālākizglītības un zinātnes atbalstam, kā arī konkrētās infrastruktūras uzlabošanai ārstniecības iestādēs (piem., vecāku mājas celtniecībai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā), kas nav saistīti ar slimnīcas administrāciju. Jo ar šādu sabiedriskā labuma fondu līdzekļiem ir iespējams nosegt tās vajadzības, tajā skaitā veicināt konkrētas slimnīcas attīstību, personāla tālākizglītību, kolektīva motivāciju, lai darbinieki un topošie mediķi būtu motivēti strādāt šajā iestādē, kuras šobrīd nevar nosegt valsts budžets no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Kopējais ieguvums, paaugstinoties ārstu zināšanām un profesionalitātei, ir ieguvums katram Latvijas pacientam.

Vai Veselības ministrija kontrolē šo fondu darbību un izvērtē, kā šī fonda aktivitātes ietekmē medicīnas iestādes darbību?

Šādu fondu darbību atbilstoši Latvijas likumdošanai par biedrībām un nodibinājumiem uzrauga Finanšu ministrija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) personā, kur pēc auditora slēdziena saņemšanas tiek iesniegts ziņojums par fonda darbību iepriekšējā gadā, kā arī pārskats par tā ziedotājiem (tas tiek publicēts arī VID mājas lapā). VID arī katru gadu lemj, vai saglabājams Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ja tāds piešķirts. Veselības ministrija aicina šos fondus savā darbībā ievērot maksimālu caurspīdīgumu, lai neradītu nekādu pamatu jebkādām šaubām par fonda ziedotājiem vai darbības mērķiem. Veselības ministrija ir arī pastiprinājusi savu kapitālsabiedrību uzraudzību, bet jāatzīmē, ka ministrija nevar juridiski vērtēt pašvaldību un privāto ārstniecības iestāžu darbību, kurās pēc savstarpējā līguma darbības nosacījumiem ir iespējama tikai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzība.

Vai, pēc Veselības ministrijas domām, šādi fondi nerada draudus, ka ārstniecības iestāde var nonākt ziedotāju ietekmē?

Šobrīd Veselības ministrijas rīcībā pieejamā informācija neliecina, ka kādā fondā ziedoto līdzekļu apjoms no kāda konkrēta ziedotāja varētu norādīt uz iespējām visai ārstniecības iestādei nonākt šī ziedotāja ietekmē. Ja ar jautājumu tiek domāti konkrētu farmaceitisko uzņēmumu vai medicīnas tehnikas ražotāju ziedojumi, tad jāatzīmē, ka šajās nozarēs pastāv arī samērā spēcīga savstarpējā konkurence un uzraudzība, kas nepieļaus šādu iespēju, kā arī pašu industriju ētikas kodeksi un noteikumi, kādiem mērķiem un kur ir atļauts ziedot. Bez tam šādi fondi ir arī iespēja pacientiem ziedot līdzekļus pēc veiksmīgas ārstēšanās slimnīcai vai arī konkrētai nodaļai. Ir arī zināmi vairāki privāti mecenāti (bieži ārzemju latvieši), kuri ziedo līdzekļus ārstu tālākajai apmācībai jau konkrētos profilos. Šo līdzekļu izlietojumu kontrolē valde, ne ziedotājs. Ziedotājs var slēgt arī ziedojuma līgumu, kam jāsaskan ar fonda mērķiem un jāatbilst sabiedriskā labuma organizācijas darbības principiem un gadījumā, ja ziedotājs ir ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, jāatbilst arī sabiedriskā labuma organizācijas darbības principiem.

Kas attiecas uz korupcijas riskiem, tad tādi ir iespējami visur, kur rīkojas negodīgi cilvēki, tāpēc uzraugošām finanšu institūcijām aktīvi jāseko šiem jautājumiem.

Vai arī citās ES valstīs pie slimnīcām ir izveidoti fondi, kuros ieplūst farmācijas industrijas līdzekļi ar mērķi atbalstīt mediķus?

Fondi, nodibinājumi un biedrības, kas guvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ir populāri visā pasaulē kā viens no mecenātisma veidiem un demokrātiskas sabiedrības nevalstiskās darbības aktīvākajām formām, kas palīdz ne tikai sasniegt kādus konkrētus sabiedriskā labuma mērķus, bet, piemēram, krīzes laikā palīdz papildus piesaistīt līdzekļus konkrēto nozaru attīstībai, cilvēkresursu saglabāšanai, tālākizglītībai, zinātnei, arī veselības veicināšanai utt.. Ļoti populāri ir fondi pie augstskolām, operām, teātriem utt. Pirms pāris gadiem ar mērķi veicināt absolventu mūžizglītību un aktīvi popularizēt un atbalstīt savu augstskolu dibināta arī Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācija (http://www.rsu.lv/absolventi/absolventu-asociacija/absolventu-asociacija). Redzam, ka pasaulē dažādos atbalsta fondos turpina strādāt arī daudzi no kādreiz redzamākajiem pasaules politiķiem - Olbraita, Niksons, Fords vecākais, Kols utt.

Laikā, kad valsts finansējums medicīnai un veselības aprūpei samazinās, var redzēt, ka šo fondu ietekme arvien palielinās. Vai, jūsuprāt, nepastāv risks, ka, turpinot samazināt valsts finansējumu, Latvijas medicīna nonāks arvien lielākā farmācijas kompāniju atkarībā?

Kas attiecas uz riskiem, kas notiks, turpinot samazināt finansējumu veselības aprūpei, Veselības ministrija uzskata, ka tālāks veselības aprūpes budžeta samazinājums nav iespējams, lai nepasliktinātu veselības aprūpes kvalitāti, kas ietver arī mūsu nodrošinājumu ar kvalificētu ārstniecības personālu. Veselības ministrija uzskata, ka jebkuri pasākumi, kas līdzekļu racionālākas izlietošanas rezultātā var tikt ietaupīti kādā veselības aprūpes sektorā, ir novirzāmi citu veselības aprūpes sektoru finansēšanai, kur šobrīd līdzekļu ir nepietiekami.

Vai no mediķu nonākšanas farmācijas kompāniju atkarībā nepietiekama valsts finansējuma apstākļos ir iespējams izvairīties?

Farmācijas kompāniju lobijs nav tikai valstīs ar nepietiekamu valsts budžeta finansējumu. Šādi mārketinga elementi ir gan farmācijas, gan arī jebkuram citam uzņēmumam, kura darbības mērķis ir sava produkta pārdošana. Latvijā, zāļu patēriņu kompensējamo zāļu sistēmā un izrakstīšanas tendences apkopo Veselības ekonomikas centrs, bet kopējo zāļu patēriņa statistiku - Zāļu valsts aģentūrā. Līdz ar to, ja parādās kāda viena medikamenta izrakstīšanas paaugstināšanās salīdzinājumā ar kādu iepriekšējo periodu, tad arī Veselības inspekcija pārbauda šī medikamenta izrakstīšanas pamatotību. Bez tam ir arī Ministru kabineta noteikumi, kas regulē zāļu apriti slimnīcās, kā arī Veselības ekonomikas centra izstrādātās ārstēšanas vadlīnijas, kas nosaka, ka ārstēšana jāsāk ar lētāko medikamentu. Ja tomēr pacientam ir aizdomas, ka kāds medikaments tiek izrakstīts nepamatoti vai kāda iespējama lobija ietekmē, tad par to būtu jāziņo Veselības inspekcijai, kura šādus gadījumus detalizēti var izvērtēt.

Cik drošs var būt pacients, ka slimnīcās saņems vislabāko iespējamo medicīnisko aprūpi un zāļu izvēlē ārsts nebūs iespaidojies no farmācijas kompānijām, kuras ziedo šiem fondiem un nodrošina ārstiem gan ārvalstu braucienus, gan izklaides pasākumus?

Mēs nedrīkstam pat pieļaut, ka ārsta zināšanas un profesionālā atbildība pacienta veselības un dzīvības priekšā varētu likt pacientam nozīmēt vai ārstēt ar kādiem neatbilstošiem medikamentiem! Protams, pieejami ir vienādas ķīmiskās formulas dažādu ražotāju medikamenti, kuru cenas ir dažādas, bet pacienta tiesības ir interesēties un ārsta pienākums ir informēt par šīm vairākām iespējām izvēlēties pacientam arī finansiāli atbilstošāko ārstēšanas shēmu, it īpaši ambulatorajā posmā, ja par šīm zālēm pacientam ir pašam kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros jāpiemaksā.

Tieši, lai akcentētu šīs izvēles iespējas, tuvākajā laikā Veselības ekonomikas centrs kopā ar Veselības ministriju uzsāks informēšanas kampaņu „Rūpējies par savu veselību nepārmaksājot”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...