Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizsardzības ministrija, kurai radušās domstarpības ar būvuzņēmēju Skonto būve par „slepenās” ēkas Grostonas ielā 2 celtniecības darbu apmaksu aptuveni 200 000 latu apmērā, gatava tiesāties. Ministrija uzskata, ka Skonto būve nav izpildījusi līgumu, savukārt Skonto būve norāda, ka visas saistības ir izpildītas. Šis parāds bija iemesls, kāpēc partijas apvienības Vienotība (Pilsoniskā savienībai) līderis Ģirts Valdis Kristovskis iesaistījās neoficiālās sarunās ar Skonto būves līdzīpašnieku, miljonāru Ivaru Milleru.

Aizsardzības ministrija (AM) ir gatava tiesāties ar valstī lielāko būvuzņēmēju Skonto būve par aptuveni 200 000 latiem, kurus, kā uzskata Skonto būve, ministrija palikusi parādā par ēkas celtniecību Rīgā, Grostonas ielā 2, Pietiek atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība).

Jautāts, kādu risinājumu viņš redz domstarpībām ar Skonto būvi, tas ir, vai AM ir gatava mierizlīgumam vai tomēr varētu tiesāties, Pabriks teica: „Mēs būtu ļoti priecīgi to redzēt tiesā, ja būtu nepieciešamība.” Par gatavību tiesas ceļā risināt parāda atdošanu nedēļās sākumā izteicās Skonto būve.

Ēka Grostonas ielā 2 (attēlos) ir slepenais AM objekts, tā celta Militārā izlūkošanas drošības dienesta vajadzībām. Kopējā šī AM pasūtījuma apmērs veidoja aptuveni 4 miljonus latu.

Ministrija, pēc Pabrika teiktā, uzskata, ka Skonto būve nav izpildījusi līguma saistības, tāpēc arī AM neredzot pamatu, lai Skonto būvei samaksātu tās prasītos aptuveni 200 000 latu:

„Es, protams, lūdzu valsts sekretāru mani iepazīstināt ar šo problēmu, un, cik es saprotu, šeit ir nesamaksāta pēdējā summa konkrētajam uzņēmējam, tāpēc ka uzņēmēji savu darbu izdarīja vēlāk, nekā tas bija paredzēts, un tas viss ir stingri saskaņā ar savstarpējo līgumu par celtniecību.”

Pabriks arī atzina, ka atšķirībā no iepriekšējā aizsardzības ministra Imanta Lieģa (Vienotība), kuram pēc apvienības Vienotība (Pilsoniskās savienība) līdera Ģirta Valda Kristovska ieteikuma notika saruna ar Skonto būve līdzīpašnieku Milleru, pagaidām ar viņu neviens neesot vēlējies tikties.

Ar jautājumu, kas saistīts ar Skonto būve pretenzijām par 200 000 latu apmaksu, nodarbojoties AM valsts sekretārs. Ministrijas pārvaldes aparātā esot pārliecība, ka AM neredz kaut kādu vainu savā pusē, jo Skonto būve kavējusies ar ēkas būvniecības termiņiem.

Pretējs viedoklis ir Skonto būvei, kuras līdzīpašnieks Guntis Rāvis uzskata, ka AM pašlaik rīkojas negodīgi. Būvuzņēmējs visas saistības esot izpildījis. „Valstij jābūt atbildīgai pret mums kā vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem. Ministrs nevar pateikt, ka kaut kādu iemeslu dēļ nemaksās līgumā paredzēto summu,” Pietiek teica Rāvis. Skonto būve esot gadu gaidījusi, kad ministrija nokārtots savas saistības. „Ja ministrs uzskata, ka var mierīgi mums pateikt, ka nemaksās, tad viņa rīcība attiecīgi arī tiks novērtēta,” piebilda Rāvis.

Rāvim (80%) un Milleram (20%) piederošā Skonto būve ir faktiski visu ievērojamāko valsts pasūtījumu ģenerāluzņēmējs. Skonto būve cēla gan par pārlieku dārdzību kritizēto Dienvidu tiltu Rīgā, gan veic jaunās Nacionālas bibliotēkas ēkas - Gaismas pils būvniecību.

Pirms vēlēšanām Rāvis saistījās ar kustību Par labu Latviju (PLL) Neoficiāli izskanējis, ka miljonārs Rāvis slēpti atbalstījis ne tikai PLL, bet arī citas pie varas esošas partijas un to apvienības. Oficiāli ne Rāvis, ne Millers nav starp partiju ziedotājiem.

Tiesa, piemēram, sabiedrisko attiecību pakalpojumu aģentūra Baltijas komunikāciju grupa, kas apkalpo partiju Jaunais laiks un bija viena no Vienotības vēlēšanu kampaņas organizētājām, vienlaikus sabiedrisko attiecību pakalpojumus sniedz arī Rāvim piederošajai Skonto būve.

Teorētiski šis ir viens no veidiem, kā iespējams slēpt finansējumu partiju vajadzībām. Tā piemēram, savulaik, Latvenergo pirka dārgus sabiedrisko attiecību, mārketinga un reklāmas pakalpojumus no aģentūras, kas apkalpoja Tautas partijas vēlēšanu kampaņu. 

Pietiek jau rakstīja – Kristovskis nenoliedz, ka šopavasar pie viņa vērsušies uzņēmumu Neja&Ko un Skonto būve pārstāvji, meklējot atbalstu saimniecisko strīdu risināšanā ar AM, kuru vadīja viņa partijas biedrs Lieģis. Ministrs neoficiālai parādu atdošanas sarunāšanu nav piekritis.

Dažiem informētiem avotiem palicis iespaids, ka „Lieģa dēļ PS nedabūja ziedojumu”, - šādi pieņēmumi gan tiek izteikti tikai ar nosacījumu, ja tos oficiāli necitēs, jo pierādījumu tam neesot.

„Tur bija kariņš, un augstos plauktos,” par attiecībām starp Lieģi un Kristovski, kurš kā kādreizējais aizsardzības ministrs bijis ar savu redzējumu, kā pareizāk vadāms aizsardzības resors, izteicās kāds Lieģim tuvu stāvošs avots. Uz jautājumu, vai, būdams aizsardzības ministra amatā, sajutis no partijas vadības politisku spiedienu risināt saimnieciskus strīdus konkrētu uzņēmēju, nevis AM interesēs, Lieģis nav atbildējis.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...