Ministrijas uz nodokļu maksātāju naudu skatās kā tērējoši un nepiesātināmi tarakāni
Guntars Vītols12.08.2024.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko izdevumu mazināšana būs, iespējams, neizbēgama. Nevis tāpēc, ka tas ir labi vai slikti, bet tāpēc, ka tik lielā mērā dzīvot pāri saviem līdzekļiem nevaram atļauties. Bet ne ar to jāsāk. Vispirms jāizdara kas cits, kur var, pēc manas aplēses, „atrast” orientējoši vismaz miljardu eiro gadā. Jāsāk ar pamatīgu jebkuras ministrijas izdevumu revīziju. Nevis kā tagad, kad krāmē katru gadu klāt.
Vai zinājāt, ka ministrijas katru gadu prasa papildus plus 1,5-3 miljardus? Viņiem iedod kopā pārsimt miljonus, jo vairāk neatļauj Brisele, bet tas „mindset” tur ir kā karaļiem. Kā tērējošiem un nepiesātināmiem tarakāniem.
Tālāk jādomā, kuras valsts pašlaik administrētās funkcijas var nodot (ne obligāti 100% apmērā) privātās rokās. Jā, būs visādi iebildumi un brēkšana, bet jāsaprot, ka privātais tomēr ir neapstrīdēti labāks „menedžeris”. Visos laikos, neskatoties uz trūkumiem. Nu nav valstij jākontrolē vismaz trešdaļa ekonomikas kā tagad.
Paralēli var domāt par valsts funkciju reducēšanu tur, kur tas nav kritiski. Ja nevaram nodrošināt visu (un nevaram), tad vismaz jānodrošina būtiskākais, bet tad tas jādara labi. Nevis kā tagad - bezmaksas pamatizglītība ir, bet tā nav izglītība, diplomus dod analfabētiem. Bezmaksas veselība skaitās, bet tāda nav pieejama visiem. Šīs nozares ir piemēri, kur jānodrošina labi un nekā citādi. Izskaužot tarakānu domāšanu.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
