Ministrs Dombrovskis: es ticu savai partijas biedrei un padomniecei Antānei, ne VID papīriņam
L. Lapsa03.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izvēloties ticēt savai partijas biedrei un padomniecei, no "siles" Rīgas brīvostas pārvaldē atstumtajai Ingai Antānei un viņas paskaidrojumiem, nevis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "papīriņam", kurā norādīts, ka VID pagājušā gada 24. septembrī pieņēmis lēmumu par nokavētu nodokļu maksājumu piedziņu no Antānes 17 088 eiro apmērā. Dombrovskis "ar izpratni" uztverot "to, ka zināmos apstākļos nomaksa notiek ar nokavēšanos".
Pietiek jau trešdien publiskotais dokuments, ko šodien publicējam atkārtoti, ir VID rīkojums, ar kuru Antānes līdzšinējai darbavietai - Rīgas brīvostas pārvaldei ik mēnesi bija jāietur 30% no Antānes atalgojuma, kas jāieskaita Valsts kases kontā, lai šādā veidā valsts labā tiktu piedzīti vēl atlikušie nokavētie nodokļu maksājumi - kopējais nodokļu parāds 5131 eiro apmērā.
Pēc šī dokumenta parādīšanās atklātīvā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš paziņoja, ka atsauks Antāni no ienesīgā amata brīvostas pārvaldē, jo, viņaprāt, "amatpersonu nodokļu neizpilde pret valsti neveicina sabiedrības uzticību valsts pārvaldei".
Taču Reformu partijas pārstāvis Dombrovskis ir citās domās - kā liecina viņa preses pārstāves Pietiek nodotais ministra skaidrojums, esot situācijas - piemēram, viņa padomnieces un partijas biedres Antānes gadījums -, kad nodokļu nemaksāšana rodot viņa izpratni.
"Kā ekonomikas ministrs es nevaru atbalstīt nodokļu nemaksāšanu, taču ar izpratni uztveru to, ka zināmos apstākļos nomaksa notiek ar nokavēšanos. Es nekādā gadījumā nevarētu atbalstīt un man būtu jārīkojas, ja atklātos, ka nodokļi netika maksāti, slēpjot ienākumus, bet šis nav tas gadījums," - šāds ir ekonomikas ministra viedoklis.
Dombrovskis piektdien un sestdien, atsaucoties uz Pietiek publicēto VID rīkojumu, paziņoja gan to, ka "baumu portālā izskanējusi informācija nevar būt uzticama", gan to, ka viņš "neizdarīšot secinājumus, pamatojoties uz apšaubāmas kvalitātes informācijas avotu".
Kā izriet no sestdien Dombrovska preses pārstāves paustās informācijas, par kvalitatīvu informācijas avotu ministram ir kļuvusi pati Antāne, un uz šīs informācijas pamata viņš izvēlējies ignorēt VID rīkojumu, jo tas publicēts "baumu portālā".
Antāne Dombrovskim esot paskaidrojusi, ka viņa līdz 2012.gadam bijusi pašnodarbinātā persona un oficiāli deklarējusi savus ienākumus, "kas nozīmē, ka arī maksājusi valstij par tiem nodokļus".
Tiesa, vienlaikus ministrs paziņojis arī to, ka Antānes sniegtā informācija apliecinot, ka tieši šajā laikā viņa tomēr arī ir izvairījusies no nodokļu maksāšanas: "Nodokļu parādi ir izveidojušies laikā, kad viņa bija pašnodarbinātā, turklāt ekonomiskās krīzes periodā, kad šādi gadījumi nebija retums."
Lai gan VID rīkojumā, kas datēts ar šā gada 24. aprīli, minētā no Antānes piedzenamā summa, kas datēta ar pagājušā gada 24. septembri, ir 17 088 eiro, ministrs pēc savas padomnieces skaidrojumu saņemšanas zina teikt, ka "raksta autora paustā informācija par tā apmēru un apstākļiem ir tendencioza un neatbilst patiesībai".
Ministrs vienlaikus, balstoties uz kvalitatīvajiem savas padomnieces skaidrojumiem, apgalvo gan to, ka "viņai bija izveidojies nodokļu parāds, par kura nomaksas kārtību 2013.gadā I.Antāne un VID panāca vienošanos", gan to, ka "I.Antāne nepiekrīt VID aprēķiniem un aprēķināto nodokļu summām un ir norādījusi VID uz vairākām dienesta kļūdām".
Dombrovskis apgalvo arī to, ka "daļu no pieļautajām kļūdām VID jau ir atzinis", taču nekādus konkrētus faktus nemin. Toties viņš esot informēts, ka "jau gada sākumā Antāne ir uzsākusi savu iekšējo grāmatvedības auditu, lai veiktu precīzus aprēķinus par atlikušo nodokļu parādu daļu".
Reformu partijas valdes locekle Antāne amatu Rīgas brīvostas valdē ieguva 2012. gada februārī, pateicoties Reformu partijas dalībai valdības koalīcijā. Tas bija politiski iegūts amats, kuram Antāni virzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, jo tobrīd viņa bija pašvaldību ministra un partija biedra Edmunda Sprūdža juridiskā padomniece.
Bez politiska amata VARAM palikusī Antāne no 23. aprīļa tika iekārtota ekonomikas ministra Dombrovska birojā. Antāne, kurai ir juristes izglītība un pagātnē - zvērinātas advokātes prakse, ministram it kā sniedz padomus būvniecības jautājumos, par to ik mēnesi saņemot aptuveni 1900 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Iepriekš tika apspriests, ka Antānei Reformu partijas tā dēvētais "kodols" apsolījis - gadījumā, ja nāksies zaudēt amatu brīvostā, viņu varētu virzīt šim darbam atkārtoti, šoreiz no Ekonomikas ministrijas, ne vairs VARAM kvotas. Tādā gadījumā ekonomikas ministram Dombrovskim būtu jāatsauc no amata Rīgas brīvostas valdē nepolitiskais profesionālis Ģirts Greiškalns.
Tomēr pēc skandāla, kas izcēlās pēc Sandras Sondores-Kukules (Reformu partija) iecelšanas Ventspils brīvostas valdē, ekonomikas ministrs esot kļuvis atturīgs pret šādu iespēju un šobrīd solījis, ka Greiškalnam ir visas iespējas saglabāt amatu. Iepriekš Antāne Pietiek noliedza, ka saņēmusi solījumus par amatu brīvostā: "Man nekas nav apsolīts, un par to nav bijusi runa."
Pēc Naudiņa paziņojuma par Antānes atstādināšanu no brīvostas "siles" viņa ceturtdien publiski apgalvoja, ka nodokļu strīds risinoties "VID darbības dēļ", Naudiņš svarīgus lēmumus pieņemot, "vadoties tikai no dzeltenās žurnālistikas interneta portāla paziņojumiem", turklāt "apmelojošās informācijas" publicēšana Pietiek un ministra reakcija uz to nevarot būs "vienkārši sakritība".
Saskaņā ar Reformu partijas valdes locekles viedokli tas, ka ministrs operatīvi reaģē uz ziņām, ka augsta valsts amatpersona izvairījusies no nodokļu nomaksas, "liecina, mazākais, par valsts amatpersonas neprofesionalitāti, bet visticamāk par citiem – plašākai sabiedrībai līdz šim nezināmiem - iemesliem atbrīvoties no manas klātbūtnes Rīgas Brīvostas valdē".
Interesanti, ka pirms publikācijas Antāne nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem saistītā ar VID rīkojumu un savu nodokļu parādu.
Foto - F64
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
