Ministrs kredītu jūgā. Dosim viņam vēl arī savu uzticības kredītu?
Pietiek lasītājs28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daniels Pavļuts ir viens no mums. Vismaz dažās jomās. Apkrāvies ar kredītiem, braucis ar BMW X5 džipu un tagad paņēmis līzingā Hyundai. Spriežot pēc viņa finanšu situācijas, viņam kā pianistam vairāk par ekonomikas un veselības ministra posteni piestāvētu jaunieviests kredītu ministra amats. Par šāda amata izveidi viņš var smelties pieredzē pats no sevis, balstoties uz Vakcinācijas biroja veiksmīgo budžeta apguvi un nenormālo vakcīnu iepirkumu, kuras tālāk izmest mēslainē.
Mēslainē gan nevajadzēs izmest ārprātīgos Veselības ministrijas pārskaitījumus PR aģentūrai, kurā pats kādreiz strādāja – tā kā Latvijas vakcinācijas aģitācija bija brutāls plaģiāts no ASV kampaņām, tad faktiski visu saņemto naudu PR aģentūra varēja iebāzt kabatā kā peļņu un iespējams pēcāk, kad „noklusīs”, padalīties ar veco čomu Danielu, uzsaucot kādu dārgu ceļojumu, izremontējot viņam dzīvokli vai varbūt vienkārši pieņemot par konsultantu.
Atliek pabrīnīties par KNAB, kas Krūmiņjūļa nesto šampi būvinspektorei pamanīja, bet Veselības ministrijas miljonu tēriņus PR aģentūrai neizskatīja par pārbaudes vērtu. Starp citu, atcerieties Viņķeles histēriju, kad COVID kulminācijā viņa uzstāja, ka Rīgas maratonam jānotiek, bet zeķes un pamperus veikalos nedrīkst pirkt klātienē? Politiķiem patīk teikt – vēlētāja atmiņa ir īsa, vēlētāji ir kā aitas, viņi neko nesaprot. Daniels cer, ka viņa izgājieni drīz vien nonāks stulbo vēlētāju amnēzijas bedrē un visas Pavļuta izdarības ministriju vadībā aizmirsīsies.
Ieskatoties Pavļuta deklarācijā, ir skaidrs, ka viņam patīk dzīvot “uz krīta”. Civilizētā demokrātijā tas liktu uzmanīties visos gadījumos, kad valdībā notiek lemšana par jautājumiem, kas saistīti ar bankām un finanšu jomu kopumā (jo ir skaidrs, ka bankas ir nopietna finanšu komponente).
Pagājušā gada deklarācija rāda, ka Daniela īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā, zeme Ogrē, 37 gadus veca četrvietīga airu laiva (ar ko varbūt mūs varēs aizairēt uz vēl lielāku veselības muklāju), kā arī pavisam svaigs “vieglais plašlietojuma” Hyundai IONIQ. Luminor un Swedbanka pie sevis tur cienītā ministra uzkrājumus: secīgi 35.57 eiro Luminor un 3525.28 eiro un 552.84 USD Swedbankā.
Ar 709.65 eiro ienākumiem no Saeimas, 70 377.80 eiro no Valsts kancelejas, VSAA pabalstu 1017.32 eiro apmērā, kā arī citiem ienākumiem no kāda Artūra Sokoļenko (6000 eiro) un no ASV reģistrētā Airdog Inc., AJ (Palo Alto, Waverley 330) saņemtajiem 552.84 USD pērn ministrs mājsēdi varēja pārciest tīri tā neko.
Čakaris vienīgi ar kredītiem, kas velkas līdzi daudzu gadu garumā. 2014.gadā (divus mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas), beidzot pildīt ekonomikas ministra pienākumus, viņš savā deklarācijā raksta, ka parādsaistības ir 183 304.11 eiro, bet ir “vienojies ar aizdevēju AS DNB Banka par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz 2014.gada oktobrim. Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2014.gada rudenī”.
Dažu gadu laikā ministra dzīve būtiski uzlabojas, atsākas treknie gadi: sākot darbu Saeimā 2018.gadā, Pavļuts jau deklarē lietošanā BMW auto (kā kārtīgs liberālis gan nenorādot moiščiku vidē populāro sēriju X5), tīri neko uzkrājumus (gandrīz 60 tūkstošus eiro), arī kredītsaistības pēc atliktā maksājuma prasīšanas būtiski krītas (22 100.00 un 67 801.78 eiro).
Darbs veselības ministra amatā ļauj paņemt kārtējo lielo kredītu, jo deklarācijā par 2021.gadu ministrs deklarējis jau trīs lielas parādsaistības: 28 530.00, 5 108.92 un 170 697.84 eiro apmērā). Ko secinām no šādiem finanšu gājieniem? Kad kā parasts krīzes purvu izbridējs nupat gāju bankā pēc kredīta, man pateica, ka dzīvoju pāri saviem līdzekļiem, un kredīts man nepienākas. Acīmredzot veselības ministra amatā kredītus bankās ir vieglāk dabūt, tikai jautājums, kā tur ar to uzticības kredītu no vēlētājiem.
Pavaicājiet sev, kad, saņemot komunālo rēķinu, būs jāķeras pie drapēm (kuras nevarēsi atļauties) vai vajadzēs ārstu, pie kura varēs tikt kaut kad nākamgad ap šo laiku: “Vai es gribu balsot par šo jampampiņu plejādi?”
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
