Ministrs kredītu jūgā. Dosim viņam vēl arī savu uzticības kredītu?
Pietiek lasītājs28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daniels Pavļuts ir viens no mums. Vismaz dažās jomās. Apkrāvies ar kredītiem, braucis ar BMW X5 džipu un tagad paņēmis līzingā Hyundai. Spriežot pēc viņa finanšu situācijas, viņam kā pianistam vairāk par ekonomikas un veselības ministra posteni piestāvētu jaunieviests kredītu ministra amats. Par šāda amata izveidi viņš var smelties pieredzē pats no sevis, balstoties uz Vakcinācijas biroja veiksmīgo budžeta apguvi un nenormālo vakcīnu iepirkumu, kuras tālāk izmest mēslainē.
Mēslainē gan nevajadzēs izmest ārprātīgos Veselības ministrijas pārskaitījumus PR aģentūrai, kurā pats kādreiz strādāja – tā kā Latvijas vakcinācijas aģitācija bija brutāls plaģiāts no ASV kampaņām, tad faktiski visu saņemto naudu PR aģentūra varēja iebāzt kabatā kā peļņu un iespējams pēcāk, kad „noklusīs”, padalīties ar veco čomu Danielu, uzsaucot kādu dārgu ceļojumu, izremontējot viņam dzīvokli vai varbūt vienkārši pieņemot par konsultantu.
Atliek pabrīnīties par KNAB, kas Krūmiņjūļa nesto šampi būvinspektorei pamanīja, bet Veselības ministrijas miljonu tēriņus PR aģentūrai neizskatīja par pārbaudes vērtu. Starp citu, atcerieties Viņķeles histēriju, kad COVID kulminācijā viņa uzstāja, ka Rīgas maratonam jānotiek, bet zeķes un pamperus veikalos nedrīkst pirkt klātienē? Politiķiem patīk teikt – vēlētāja atmiņa ir īsa, vēlētāji ir kā aitas, viņi neko nesaprot. Daniels cer, ka viņa izgājieni drīz vien nonāks stulbo vēlētāju amnēzijas bedrē un visas Pavļuta izdarības ministriju vadībā aizmirsīsies.
Ieskatoties Pavļuta deklarācijā, ir skaidrs, ka viņam patīk dzīvot “uz krīta”. Civilizētā demokrātijā tas liktu uzmanīties visos gadījumos, kad valdībā notiek lemšana par jautājumiem, kas saistīti ar bankām un finanšu jomu kopumā (jo ir skaidrs, ka bankas ir nopietna finanšu komponente).
Pagājušā gada deklarācija rāda, ka Daniela īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā, zeme Ogrē, 37 gadus veca četrvietīga airu laiva (ar ko varbūt mūs varēs aizairēt uz vēl lielāku veselības muklāju), kā arī pavisam svaigs “vieglais plašlietojuma” Hyundai IONIQ. Luminor un Swedbanka pie sevis tur cienītā ministra uzkrājumus: secīgi 35.57 eiro Luminor un 3525.28 eiro un 552.84 USD Swedbankā.
Ar 709.65 eiro ienākumiem no Saeimas, 70 377.80 eiro no Valsts kancelejas, VSAA pabalstu 1017.32 eiro apmērā, kā arī citiem ienākumiem no kāda Artūra Sokoļenko (6000 eiro) un no ASV reģistrētā Airdog Inc., AJ (Palo Alto, Waverley 330) saņemtajiem 552.84 USD pērn ministrs mājsēdi varēja pārciest tīri tā neko.
Čakaris vienīgi ar kredītiem, kas velkas līdzi daudzu gadu garumā. 2014.gadā (divus mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas), beidzot pildīt ekonomikas ministra pienākumus, viņš savā deklarācijā raksta, ka parādsaistības ir 183 304.11 eiro, bet ir “vienojies ar aizdevēju AS DNB Banka par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz 2014.gada oktobrim. Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2014.gada rudenī”.
Dažu gadu laikā ministra dzīve būtiski uzlabojas, atsākas treknie gadi: sākot darbu Saeimā 2018.gadā, Pavļuts jau deklarē lietošanā BMW auto (kā kārtīgs liberālis gan nenorādot moiščiku vidē populāro sēriju X5), tīri neko uzkrājumus (gandrīz 60 tūkstošus eiro), arī kredītsaistības pēc atliktā maksājuma prasīšanas būtiski krītas (22 100.00 un 67 801.78 eiro).
Darbs veselības ministra amatā ļauj paņemt kārtējo lielo kredītu, jo deklarācijā par 2021.gadu ministrs deklarējis jau trīs lielas parādsaistības: 28 530.00, 5 108.92 un 170 697.84 eiro apmērā). Ko secinām no šādiem finanšu gājieniem? Kad kā parasts krīzes purvu izbridējs nupat gāju bankā pēc kredīta, man pateica, ka dzīvoju pāri saviem līdzekļiem, un kredīts man nepienākas. Acīmredzot veselības ministra amatā kredītus bankās ir vieglāk dabūt, tikai jautājums, kā tur ar to uzticības kredītu no vēlētājiem.
Pavaicājiet sev, kad, saņemot komunālo rēķinu, būs jāķeras pie drapēm (kuras nevarēsi atļauties) vai vajadzēs ārstu, pie kura varēs tikt kaut kad nākamgad ap šo laiku: “Vai es gribu balsot par šo jampampiņu plejādi?”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
