Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējais laiks arī paskatīties, kas notiek mūsu pašu zemītē. Šoreiz par valdības, vismaz dažu tās locekļu spēju vai nespēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem.

“Vai jums ir plāns, mister Fiks?” – šo frāzi bieži uzdeva viens no padomjlaiku multfilmas “80 dienās apkārt zemeslodei”, kura veidota pēc Žila Verna darba, varoņiem. Un tūlīt pat skanēja atbilde: “Protams, man ir plāns!” Parasti šie plāni beidzās ne ar ko, tikai jautrību skatītājiem.

Pašlaik diemžēl mūsu valdība un atsevišķi tās ministri, te pirmajā trijniekā liekamas sieviešu dzimtes pārstāves Viņķele, Šuplinska un Petraviča, darbojas Fiksa garā. Tiesa, jāatzīst, ka Fiksam darbošanās tomēr bija daudz plānveidīgāka, loģiskāka un radošāka.

Sākšu ar pamatlietām, kuras jāievēro, risinot jebkuras situācijas un veicot plānošanu.

Tātad, ja ir kāda problēma, tad pirmais solis ir faktiskās situācijas fiksēšana, sasniedzamā mērķa noteikšana un nepieciešamie pasākumi, lai to sasniegtu. Ja runājam par nepieciešamajiem pasākumiem, tad vispirmām kārtām tiek veikti pasākumi, lai mazinātu vislielākos riskus.

Savukārt, ja tiek sastādīts rīcības plāns turpmākajām darbībām, tad tiek noteikts precīzi - sasniedzot tādus vai tādus rādītājus, tiek veikts tas un tas.

Kā ar šo visu mūsu valdība un īpaši pieminētās personas, kuras aizņem ministra amata vietas, tiek galā?

Sākšu nedaudz ar I.Viņķeles veikumu, jo, gribam vai ne, lielākā nastas daļa tomēr ir Veselības ministrijas kompetencē. Tātad – Viņķeles atbildības joma.

Sāksim ar nelielu atskatu, kad tas viss Latvijā sākās. Tātad 2020.gada 12.martā tiek pieņemts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Apturēts un ierobežots tika viss, tajā skaitā – slēgtas robežas. Ak, jā, bija saslimuši 16 cilvēki.1 Tomēr, ņemot vērā, kas notiek pasaulē, pamats bažām bija. Tamdēļ, pēc kāda laika skatoties uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, mēs visi jau esam gudri. Īpaši, ja šāda situācija bija pirmo reizi ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules vēsturē. Tā līdz jūnija pirmajai pusei bijām ārkārtējās situācijas varā.

Visnotaļ loģiski, ka, ja kaut kas uznāk negaidīti, tad sākumā būs pārsteiguma efekts, tad nedaudz haoss, bet beigās viss jau sāk lēnām nostabilizēties, un visi sāk pierast pie esošās situācijas.

Savukārt citādāk, ja jau iepriekš tiek prognozēts, ka kaut kas iestāsies, loģiski domājošiem cilvēkiem tad šķiet pašsaprotams, ka nepieciešams sagatavoties. Nu, jā, iespējams, ka atslēgas vārds ir “loģiski domājošiem”.

Pirmās ārkārtējās situācijas laikā jeb, precīzāk runājot, 29.aprīlī I.Viņķele Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules Veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šī gada rudenī vienlaikus ar gripas sezonu.2 

Pārskatot šo paziņojumu, lepnumā izslējos, jo neviltots lepnums un prieks sildīja manu sirdi. Grūti spriest, kā būs citās valstīs, bet pie mums būs viss kārtībā, jo savlaicīgi zinām, ka būs problēmas, un spēsim tām sagatavoties. Piebildītei: ja jau Viņķele šo paziņoja 29.aprīlī, tad līdz rudenim (ja paņemam atskaites punktu oktobri), mums kāds pusgads sanāk. Vienlaikus tiek arī darīts zināms, ka Latvijā Covid slimniekiem ir pieejamas 395 gultas vietas.

It kā viss saprotams, zinām, ka rudenī viss atkārtosies, tātad – varam sākt gatavoties. Hā, varbūt šāda pieeja ir darītājiem. Iekāpjam laika mašīnā un no 29.aprīļa, kad Viņķele teica, ka rudenī būs otrais vilnis, pārceļamies uz 27.oktobri. Kamdēļ šis datums? Ļoti vienkārši, tikai 27.oktobrī valdība ir apstiprinājusi stratēģiju par Covid-19 izplatības ierobežošanu.3 Savukārt jau 9.novembrī tiek izsludināta jauna ārkārtējā situācija.

Ko no šī var secināt? Tā kā stratēģija Covid-19 izplatības ierobežošanā ir tapusi tik oktobra beigās, skaidrs ir viens – kaut Viņķele zināja vai prognozēja, ka būs otrais vilnis, – neko nedarīja. Ja nav plāns, ko un kā darīt, – neko pat izdarīt nevar. Līdz ar to par šo neizdarību vien viņai vajadzētu atkāpties.

Labi, skatīsim, ko tad šī stratēģija, kaut novēlota, paredz.

Veselības ministrijas sagatavotās ilgtermiņa Covid-19 infekcijas izplatības kontroles stratēģijas mērķis esot apturēt infekcijas izplatību un samazināt saslimstību, vienlaikus nodrošinot veselības pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, izglītības procesu klātienē un ekonomisko aktivitāti, kas ir sabalansēta ar noteiktajiem piesardzības pasākumiem. Lai nodrošinātu nozaru saskaņotu rīcību ar ilgtermiņa Covid-19 pārvaldības stratēģiju, ministrijas izstrādās individuālus rīcības plānus.4

Paga, 27.oktobrī tikai tiek pateikts, ka ministrijas vēl tikai izstrādās savus rīcības plānus!!!! Tā arī – 27.oktobrī uzstāda kā mērķi izglītības procesu klātienē un ekonomisko aktivitāti, bet jau 9.novembrī daudz ko aizver ciet?!

Skatoties jau notikumu attīstību īstermiņā, nevar nepamanīt, ka jau termiņa ietvaros viss sanāk greizi un nepareizi.

Labi, skatīsim, ko tad šī, maigi sakot, novēlotā stratēģija paredz. Te nu man bija kārtējo reizi izbrīnā jāiesaucas. Uzskatu sevi par visnotaļ prasmīgu informācijas meklētāju interneta plašajās dzīlēs, bet šo stratēģiju kā dokumentu nekur nav iespējams atrast. Vēl kas, tika paziņots, ka Krīzes vadības padomes protokols (pēc saskaņošanas) būs pieejams šeit: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2020gada-sedes. Jāpiemin ka šī padomes sēde notika 27.oktobrī. Kad rakstīju šo – 27.novembrī –, protokols nebija pieejams.

Vienīgais, kas pieejams, – tabulas veidā. Tāda sajūta, ka Viņķele sabiedrību uzskata par garā vājo, ka tā nespēs izlasīt un saprast rakstīto. Palasīju un tik tiešām sajutos kā garā vājš.

Piemēram, trešā līmeņa raksturojošais apraksts ir šāds: Pieaug saslimušo skaits, pieaug testēto skaits, daudz pozitīvo testu. Nu, vai zināt! Ja šādu stratēģiju akceptē veselības ministre, tad divi risinājumi – saprātīgi domājošie viņu padzītu no amata, jo šāda stratēģija neko nedod.

Kāpēc tā domāju? Vienkārši. Atbildiet uz jautājumu – kā jāpieaug saslimušo skaitam? Par vieniem, desmitiem vai simtiem? Tā arī, piemēram, ja ir ceturtais līmenis (augstākais), tad pie izglītības norādīts – maksimāli attālināta? Tad ta joki, - kā saprast maksimāli attālināta? Izskatot stratēģiju šādos formulējumos – labāk būtu neteikuši neko.

Kompetentu cilvēku raksturojošās iezīmes ir viņu precizitāte. Piemēram, ja Latvijā inficēto skaits kopumā sasniegs 10 000 cilvēku, tad būs konkrēti šādi ierobežojumi (veicot ierobežojumu uzskaiti) Tā arī, spējot paskaidrot, kādēļ tieši šādi ierobežojumi. Tieši ar šo elementu Viņķelei klājas visgrūtāk.

Jo kādi apsvērumi kalpoja, aizliedzot kosmetologa pakalpojumus, bet atļaujot friziera? Tieši tāpat kā, aizliedzot amatieru sporta nodarbības un amatiermākslas nodarbības, bet neaizliedzot naktsklubu pasākumus. Vienā gadījumā cilvēku izsekojamība iespējama, otra – ķer vēju laukā.

Turklāt aizliegumu īstenošanas galvenais priekšnosacījums ir tas, ka konkrētajā vietā vai veidā notiek vislielākā inficēšanās. Paskatoties, cik tajā laika posmā bija inficēti amatiermākslas kolektīvos, atbilde bija – 0.

Iepriekš minētie piemēri bija tik ilustrācijai – attiecīga pieeja bija pilnīgi visos gadījumos. Loģisku izskaidrojumu vienam vai otram ierobežojumam atrast pagrūti.

Vienīgais, ko no ministres vietas ieņēmušās personas var izdzirdēt, – draudi un pārmetumi. Ja nedarīsiet to vai to, tad būs tas un tas.

Viņķele nesen kā paziņoja: Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija neuzlabosies, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī.5

Šāda paziņojuma gadījumā ierobežojumus varēja jau ieviest kaut pēc minūtes. Ar tik plašiem formulējumiem jebkurš skaitlis radīs pamatu ierobežojumu ieviešanai. Jautājums – ko uzskatīsim par situācijas uzlabošanu? Nepasakot neko konkrēti, nav iespējams sabiedrībai pārliecināties, vai tiek ievērots iepriekš paustais. Tā arī – spētu prognozēt, kas notiks tālāk kā inficēto skaita palielināšanās, tā arī samazināšanās gadījumā. Vai mums ir vajadzīgs tāds ministrs, kurš nespēj neko konkrētu pateikt?

Kopsavilkums par Viņķeli – tas, ka būs otrais vilnis, zināja jau aprīlī, bet tā arī neko vasarā neizdarīja, lai situācija nebūtu tik smaga. Netiek saukti precīzi pārbaudāmi skaitļi, bet tiek izmantoti vispārēji formulējumi, kas norāda – Viņķelei nav plāna vai izpratnes. Ierobežojumi tiek noteikti haotiski un neizprotami. Skaidrs ir viens, ka ar šādu pieeju infekcijas izplatību nav iespējams apturēt. Ja to neizprot Viņķele, tad pēdējais laiks to apjaust Kariņam, jo, ja nestrādā padotais, atbildība jāuzņemas tā priekšniekam.

Te tad kāds iesauksies – kritizēt nav liela māksla, kur risinājumi! Atbilde būs atkarīga no tā, kāds mērķis – apturēt vai mazināt, vai kontrolēt infekcijas izplatību. Šī brīža Viņķeles pieeja ir kā mironi turēt uz radiatoriem – nedaudz silts ir, bet dzīvs nav.

Tātad – šī brīža pasākumi neder nevienam no mērķiem. Atslēgas vārds ir apturēt izplatību. Ja tā, tad vismaz uz divām nedēļām jāievieš pilnīga izolēšanās. Bez izņēmumiem. Uz robežām (arī sauszemes), kontrolposteņi, kuros tiek pārbaudīts, vai iebraukušie ārzemnieki ir reģistrējušies, vai arī pašu iedzīvotāji ir reģistrējušies, atgriežoties no ārzemēm.

Tālāk – kontrole tiem, kuri atbraukuši no ārzemēm. Darbojas tikai pirmās nepieciešamības (pārtikas veikali un aptiekas) veikali. Apmeklējumi maskās. Nenotiek pilnībā nekādi pasākumi. Tikai šādi iespējams apturēt. Jebkuri citi veidi – neefektīvi. Īpaši, ja vairs nevar saprast, kur lielākā daļa ir inficējusies.

Protams, ka izolācija nevienam nepatīk, bet – katrai brīvībai sava cena. Šajā ziņā priecē tas, ka pēdējās dienās A.Pabriks ir sācis paust viedokli, ka infekcijas ierobežošana iespējama tikai tad, ja tiks noteikti visstingrākie ierobežojumi. Tikai šādu ceļu ejot, ir iespējams atgūt kaut kādu kontroli, kas savukārt nozīmē, ka pēc tam pastāv iespējamība samazināt ierobežojumus.

Kad apturēta izplatība, tad tālāk darbojas mazināšana un kontrolēšana. Instrumenti dažādi, bet pirmām kārtām jāiedarbojas uz tām vidēm, kuras bez mājsaimniecības ir galvenie inficēšanas avoti. Citādāk, piedodiet, kurš “gudrinieks” bija izdomājis, ka personām ar diplomātiskām pasēm nav jāievēro pašizolācija, atgriežoties no ārzemēm? Te rodas jautājums – kas, Covid-19 pieķeras tikai tām personām, kurām nav diplomātiskās pases? (Kārtējais piemērs, ka pieņemtie ierobežojumi vai atvieglojumi ir pilnībā bez jebkādas loģikas un pamatotības.) Līdzīgu, nepārdomātu lēmumu, piemēru ir atliku likām.

Attiecīgi – cik vien iespējams, cilvēki strādā attālināti, īpaši valsts pārvalde. Kā inficēto skaitļi krītas, tā ierobežojumus samazina. Protams, uzreiz jau pasakot, - ja darīsiet šo un rādītāji nokritīs līdz tādam ciparam, varēsim darīt to un to. Arī iedzīvotāji tad būs ieinteresēti kaut ko ievērot, jo zinās, kas un kā notiksies.

Ierobežojošo pasākumu pastiprināšana arī ļoti vienkārša, piemēram, 30 % no inficētajiem ir inficējušies vietās A. Tātad – vājais punkts ir vietas A, un tamdēļ tiek pārskatīti visi jautājumi, kamdēļ šāda inficēšanās ir bijusi iespējama, un novērš iemeslus. Diemžēl Viņķele parasto lietu loģiku tā arī nav sapratusi. Vienīgais, ko spēj, – runāt vispārinātās frāzēs un vainot faktiski pašus saslimušos. Vai šāda veselības ministre ir vajadzīga? Domāju, ka ne.

Tagad pāriesim pie nākamās “izcilnieces” I.Šuplinskas. Jau pirmajā ierobežojumu vilnī daudzi uzņēmēji, neskatoties uz savu situāciju, ziedoja vai uzdāvināja viedierīces6, lai tie skolēni, kuru vecāki nav pietiekami turīgi, spētu mācīties attālināti. Visu cieņu šiem uzņēmējiem.

Izglītības un zinātnes ministriju arī pavasarī varēja saprast, - neviens nebija pat spējis iedomāties, ka pēkšņi vienā dienā visa izglītība pāries attālinātā formā. Bet labi, tas bija pavasarī. Tad arī, kā iepriekš minēju, veselības ministres vietas ieņēmēja paziņoja par otro vilni rudenī.

Gribētos domāt, ka izglītības un zinātnes ministre, inteliģenta persona būdama (nu, vismaz amats pieprasa tādai būt), būs darījusi visu, lai skolas būtu sagatavotas attālinātām mācībām rudenī. Tiktu pateikti stingri nosacījumi, ka ar šādiem apstākļiem mācās klātienē, bet ar šādiem – visi attālināti. Loģiski, ka attālinātam variantam ir sagatavota visa nepieciešamā tehnika skolēniem, kuri nevar atļauties paši to iegādāties, tā arī skolotāji apgādāti kā ar tehniku, tā arī sagatavoti digitāli apmācību materiāli.

Atkal diemžēl jāsaka – hā, Šuplinska ir tāda paša kalibra speciāliste kā Viņķele. Respektīvi – nekāda. Kā Šuplinska, tā arī Vinķele ir spējīgas tik deldēt ministra krēslu un saņemt ministra algu. Vispār, ja tā paskatās, tad jebkurš no mums būtu spējīgs saņemt ministra algu.

Kādēļ tik skarbi izteikumi? Lai runā fakti: Skolniece mācās 9. klasē, un viņai ir tikai mobilais telefons. Ģimene ir sociālā dienesta redzeslokā. Vaicāju viņai, kāpēc viņa nepieslēdzas mācībām un nepilda uzdevumus. Viņa stāsta, ka nav tādas iespējas, viņa nevar pieslēgties attālināti un nevar arī ar viņai pieejamo telefonu nosūtīt šos mācību darbus. Runāju arī ar vecākiem, kas atzina, ka viņiem nav iespējas nopirkt datoru vai planšeti un nodrošināt pieslēgumu. Tādas ir šīs ģimenes tehniskās iespējas,” stāstīja Saldus novada sociālā dienesta speciāliste Antra Jansone. 

Attālināts mācību process joprojām nav pieejams daudzām maznodrošinātajām ģimenēm, norāda Latvijas Pašvaldību savienība. Attālināti patlaban mācās 7. līdz 12. klašu skolēni. Izglītības un zinātnes ministrija pirms pāris nedēļām noslēgusi datoru iepirkumu, taču konkrētu laiku, kad skolām un skolēniem tehnoloģijas piegādās, vēl nenosauc. Tikmēr pašvaldības prognozē, ka ar to tehnoloģiskā nodrošinājuma problēmas vēl netiks atrisinātas.7 Te nu noteikti rodas jautājums – ko Šuplinska ar saviem ierēdņiem ir darījusi?

Datortehnika viena lieta, bet ministrijas nespēju pieņemt lēmumus apliecina pati ministre. Šuplinska atzina, ka 24. novembrī Krīzes vadības padomē ir izskatīti divi iespējamie modeļi, kā reaģēt uz Covid-19 izplatības pieaugumu – vērtēts "piespiedu brīvlaiks visiem" un iespēja, ka 1.- 6. klases turpina mācības klātienē, taču pastiprinātas drošības apstākļos, proti, paģērot, ka pedagogiem mācību stundas ir jāvada maksās un skolām jānodrošina, lai mācības notiktu telpās, kur uz katru skolēnu ir vismaz 3 kvadrātmetrus liela platība.

"Jā, precīzas statistikas man uz to brīdi nebija," jautāta, vai Izglītības un zinātnes ministrija uz valdības sēdes brīdi jau bija apkopojusi datus par to, cik daudzas skolas nespēs izpildīt prasības par vismaz 3 kvadrātmetrus lielas platības nodrošināšanu katram skolēnam, kas turpina mācības klātienē, sacīja Šuplinska.8 

Diemžēl šāds Šuplinskas paziņojums nepārsteidza, jo jau jūlija beigās ministrija nāca klajā ar fenomenālu paziņojumu par trim dažādiem apmācības modeļiem. Klātienē, daļēji klātienē un attālināti. Turklāt, nevis valsts mērogā nosakot, kādā gadījumā modelis A, B vai C, bet ministrija visu atstāj skolu un pašvaldību ziņā.

Paskatoties uz šo visu no malas, – to var nosaukt tikai un vienīgi par vadības zaudēšanu. Nespējot izdomāt ko un kā darīt, parasti atbildība tiek uzgrūsta uz zemāk stāvošiem.

Labi, skaidrs ir viens, ka Šuplinska nesaprot ko un kā darīt Covid-19 laikā. Vienlaikus ar nespēju saprast, ko un kā darīt, viņa ar aprobežotu ietiepību uzstāj uz kompetenču izglītības ieviešanu. Bezmaz vai kā Otrā pasaules kara laikā ar saukli – “Ne soli atpakaļ”. Tā Šuplinska pretēji pedagogu paustajam, ka pašlaik nav tas labākais brīdis jebkādai reformai, ar buldoga spītību turpina realizēt to, kas uz papīra uzlikts.

Pat zemākā līmeņa vadītājs saprot, ka pat vislabāk sagatavotās reformas un jauninājumi radīs papildu spriedzi nodarbinātajiem. Līdz ar to arī darba vide ir “saspringtāka”. Attālinātās mācības un Covid-19 situācija jau pati par sevi rada jaunus izaicinājumus un spriedzi. Ja vēl ņemam vērā, ka daudzām skolām šogad ir akreditācija, tad nav ne mazāko šaubu, ka ir tikai laika jautājums, kad skolotāji “pārdegs”. Ministrei, izskatās, uz to visu ir tikai uzspļaut.

Ja vēl ņemam vērā, ka šajā laikā IZM virza normatīvo aktu grozījumus, kuros paredzēts noteikt stingrākus kvalitatīvos rādītājus skolu darba rezultātam, proti, tām izglītības iestādēm, kuru skolēnu vērtējums centralizētajos eksāmenos būs zem 40%, valsts mērķdotāciju samazinās par 20%, tad vienkārši nav, ko teikt. Nav pārsteigums, ka arodbiedrība pieprasa Šuplinskas demisiju.

Vispār ne jau arodbiedrībai vajadzētu pieprasīt. Pēc tā visa, ko Šuplinska sastrādājusi, Kariņam pašam vajadzēja viņu atstādināt. Tieši tāpat, kā iepriekš jau teicu par Viņķeli.

Viena lieta ir nedarīt neko, otra – sastrādāt šādas lietas. Šoreiz līdz Petravičas “varoņdarbiem” netiku. Ticiet man, to nav mazums. Vienkārši, paskatot Viņķeles un Šuplinskas sadarīto, palika pārāk skumji ap sirdi. Vai tik tiešām Kariņš neredz, ka viņa komandā ir tādas...?

Kas abām bez nekompetences kopējs? Vainīgi visi citi. Ja tā turpināsies, tad Kariņam palikt savā amatā būs arvien grūtāk un grūtāk.

1 https://www.apollo.lv/6920879/latvija-izsludina-arkartas-stavokli-saistiba-ar-covid-19

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-otrais-covid-19-vilnis-prognozejams-rudeni.a357905/

3 https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/valdiba-apstiprina-ilgtermina-covid-19-infekcijas-izplatibas-kontroles-strategiju

4 https://lvportals.lv/dienaskartiba/321351-valdiba-apstiprina-ilgtermina-covid-19-infekcijas-izplatibas-kontroles-strategiju-2020

5 https://www.delfi.lv/news/national/politics/vinkele-covid-19-situacijai-neuzlabojoties-strikti-ierobezojumi-bus-jaievies-visa-valsti.d?id=52700425

6 https://www.lmt.lv/lv/jaunumi?pid=920

7 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pasvaldibas-attalinatas-macibas-joprojam-nav-pieejamas-daudziem-maznodrosinatajiem.a381404/

8 https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/versija-kas-radas-nakts-laika-suplinska-atklaj-ka-lema-par-tris-kvadratmetru-un-masku-prasibam-skolam.d?id=52705323

Novērtē šo rakstu:

86
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...