Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējais laiks arī paskatīties, kas notiek mūsu pašu zemītē. Šoreiz par valdības, vismaz dažu tās locekļu spēju vai nespēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem.

“Vai jums ir plāns, mister Fiks?” – šo frāzi bieži uzdeva viens no padomjlaiku multfilmas “80 dienās apkārt zemeslodei”, kura veidota pēc Žila Verna darba, varoņiem. Un tūlīt pat skanēja atbilde: “Protams, man ir plāns!” Parasti šie plāni beidzās ne ar ko, tikai jautrību skatītājiem.

Pašlaik diemžēl mūsu valdība un atsevišķi tās ministri, te pirmajā trijniekā liekamas sieviešu dzimtes pārstāves Viņķele, Šuplinska un Petraviča, darbojas Fiksa garā. Tiesa, jāatzīst, ka Fiksam darbošanās tomēr bija daudz plānveidīgāka, loģiskāka un radošāka.

Sākšu ar pamatlietām, kuras jāievēro, risinot jebkuras situācijas un veicot plānošanu.

Tātad, ja ir kāda problēma, tad pirmais solis ir faktiskās situācijas fiksēšana, sasniedzamā mērķa noteikšana un nepieciešamie pasākumi, lai to sasniegtu. Ja runājam par nepieciešamajiem pasākumiem, tad vispirmām kārtām tiek veikti pasākumi, lai mazinātu vislielākos riskus.

Savukārt, ja tiek sastādīts rīcības plāns turpmākajām darbībām, tad tiek noteikts precīzi - sasniedzot tādus vai tādus rādītājus, tiek veikts tas un tas.

Kā ar šo visu mūsu valdība un īpaši pieminētās personas, kuras aizņem ministra amata vietas, tiek galā?

Sākšu nedaudz ar I.Viņķeles veikumu, jo, gribam vai ne, lielākā nastas daļa tomēr ir Veselības ministrijas kompetencē. Tātad – Viņķeles atbildības joma.

Sāksim ar nelielu atskatu, kad tas viss Latvijā sākās. Tātad 2020.gada 12.martā tiek pieņemts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Apturēts un ierobežots tika viss, tajā skaitā – slēgtas robežas. Ak, jā, bija saslimuši 16 cilvēki.1 Tomēr, ņemot vērā, kas notiek pasaulē, pamats bažām bija. Tamdēļ, pēc kāda laika skatoties uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, mēs visi jau esam gudri. Īpaši, ja šāda situācija bija pirmo reizi ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules vēsturē. Tā līdz jūnija pirmajai pusei bijām ārkārtējās situācijas varā.

Visnotaļ loģiski, ka, ja kaut kas uznāk negaidīti, tad sākumā būs pārsteiguma efekts, tad nedaudz haoss, bet beigās viss jau sāk lēnām nostabilizēties, un visi sāk pierast pie esošās situācijas.

Savukārt citādāk, ja jau iepriekš tiek prognozēts, ka kaut kas iestāsies, loģiski domājošiem cilvēkiem tad šķiet pašsaprotams, ka nepieciešams sagatavoties. Nu, jā, iespējams, ka atslēgas vārds ir “loģiski domājošiem”.

Pirmās ārkārtējās situācijas laikā jeb, precīzāk runājot, 29.aprīlī I.Viņķele Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules Veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šī gada rudenī vienlaikus ar gripas sezonu.2 

Pārskatot šo paziņojumu, lepnumā izslējos, jo neviltots lepnums un prieks sildīja manu sirdi. Grūti spriest, kā būs citās valstīs, bet pie mums būs viss kārtībā, jo savlaicīgi zinām, ka būs problēmas, un spēsim tām sagatavoties. Piebildītei: ja jau Viņķele šo paziņoja 29.aprīlī, tad līdz rudenim (ja paņemam atskaites punktu oktobri), mums kāds pusgads sanāk. Vienlaikus tiek arī darīts zināms, ka Latvijā Covid slimniekiem ir pieejamas 395 gultas vietas.

It kā viss saprotams, zinām, ka rudenī viss atkārtosies, tātad – varam sākt gatavoties. Hā, varbūt šāda pieeja ir darītājiem. Iekāpjam laika mašīnā un no 29.aprīļa, kad Viņķele teica, ka rudenī būs otrais vilnis, pārceļamies uz 27.oktobri. Kamdēļ šis datums? Ļoti vienkārši, tikai 27.oktobrī valdība ir apstiprinājusi stratēģiju par Covid-19 izplatības ierobežošanu.3 Savukārt jau 9.novembrī tiek izsludināta jauna ārkārtējā situācija.

Ko no šī var secināt? Tā kā stratēģija Covid-19 izplatības ierobežošanā ir tapusi tik oktobra beigās, skaidrs ir viens – kaut Viņķele zināja vai prognozēja, ka būs otrais vilnis, – neko nedarīja. Ja nav plāns, ko un kā darīt, – neko pat izdarīt nevar. Līdz ar to par šo neizdarību vien viņai vajadzētu atkāpties.

Labi, skatīsim, ko tad šī stratēģija, kaut novēlota, paredz.

Veselības ministrijas sagatavotās ilgtermiņa Covid-19 infekcijas izplatības kontroles stratēģijas mērķis esot apturēt infekcijas izplatību un samazināt saslimstību, vienlaikus nodrošinot veselības pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, izglītības procesu klātienē un ekonomisko aktivitāti, kas ir sabalansēta ar noteiktajiem piesardzības pasākumiem. Lai nodrošinātu nozaru saskaņotu rīcību ar ilgtermiņa Covid-19 pārvaldības stratēģiju, ministrijas izstrādās individuālus rīcības plānus.4

Paga, 27.oktobrī tikai tiek pateikts, ka ministrijas vēl tikai izstrādās savus rīcības plānus!!!! Tā arī – 27.oktobrī uzstāda kā mērķi izglītības procesu klātienē un ekonomisko aktivitāti, bet jau 9.novembrī daudz ko aizver ciet?!

Skatoties jau notikumu attīstību īstermiņā, nevar nepamanīt, ka jau termiņa ietvaros viss sanāk greizi un nepareizi.

Labi, skatīsim, ko tad šī, maigi sakot, novēlotā stratēģija paredz. Te nu man bija kārtējo reizi izbrīnā jāiesaucas. Uzskatu sevi par visnotaļ prasmīgu informācijas meklētāju interneta plašajās dzīlēs, bet šo stratēģiju kā dokumentu nekur nav iespējams atrast. Vēl kas, tika paziņots, ka Krīzes vadības padomes protokols (pēc saskaņošanas) būs pieejams šeit: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2020gada-sedes. Jāpiemin ka šī padomes sēde notika 27.oktobrī. Kad rakstīju šo – 27.novembrī –, protokols nebija pieejams.

Vienīgais, kas pieejams, – tabulas veidā. Tāda sajūta, ka Viņķele sabiedrību uzskata par garā vājo, ka tā nespēs izlasīt un saprast rakstīto. Palasīju un tik tiešām sajutos kā garā vājš.

Piemēram, trešā līmeņa raksturojošais apraksts ir šāds: Pieaug saslimušo skaits, pieaug testēto skaits, daudz pozitīvo testu. Nu, vai zināt! Ja šādu stratēģiju akceptē veselības ministre, tad divi risinājumi – saprātīgi domājošie viņu padzītu no amata, jo šāda stratēģija neko nedod.

Kāpēc tā domāju? Vienkārši. Atbildiet uz jautājumu – kā jāpieaug saslimušo skaitam? Par vieniem, desmitiem vai simtiem? Tā arī, piemēram, ja ir ceturtais līmenis (augstākais), tad pie izglītības norādīts – maksimāli attālināta? Tad ta joki, - kā saprast maksimāli attālināta? Izskatot stratēģiju šādos formulējumos – labāk būtu neteikuši neko.

Kompetentu cilvēku raksturojošās iezīmes ir viņu precizitāte. Piemēram, ja Latvijā inficēto skaits kopumā sasniegs 10 000 cilvēku, tad būs konkrēti šādi ierobežojumi (veicot ierobežojumu uzskaiti) Tā arī, spējot paskaidrot, kādēļ tieši šādi ierobežojumi. Tieši ar šo elementu Viņķelei klājas visgrūtāk.

Jo kādi apsvērumi kalpoja, aizliedzot kosmetologa pakalpojumus, bet atļaujot friziera? Tieši tāpat kā, aizliedzot amatieru sporta nodarbības un amatiermākslas nodarbības, bet neaizliedzot naktsklubu pasākumus. Vienā gadījumā cilvēku izsekojamība iespējama, otra – ķer vēju laukā.

Turklāt aizliegumu īstenošanas galvenais priekšnosacījums ir tas, ka konkrētajā vietā vai veidā notiek vislielākā inficēšanās. Paskatoties, cik tajā laika posmā bija inficēti amatiermākslas kolektīvos, atbilde bija – 0.

Iepriekš minētie piemēri bija tik ilustrācijai – attiecīga pieeja bija pilnīgi visos gadījumos. Loģisku izskaidrojumu vienam vai otram ierobežojumam atrast pagrūti.

Vienīgais, ko no ministres vietas ieņēmušās personas var izdzirdēt, – draudi un pārmetumi. Ja nedarīsiet to vai to, tad būs tas un tas.

Viņķele nesen kā paziņoja: Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija neuzlabosies, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī.5

Šāda paziņojuma gadījumā ierobežojumus varēja jau ieviest kaut pēc minūtes. Ar tik plašiem formulējumiem jebkurš skaitlis radīs pamatu ierobežojumu ieviešanai. Jautājums – ko uzskatīsim par situācijas uzlabošanu? Nepasakot neko konkrēti, nav iespējams sabiedrībai pārliecināties, vai tiek ievērots iepriekš paustais. Tā arī – spētu prognozēt, kas notiks tālāk kā inficēto skaita palielināšanās, tā arī samazināšanās gadījumā. Vai mums ir vajadzīgs tāds ministrs, kurš nespēj neko konkrētu pateikt?

Kopsavilkums par Viņķeli – tas, ka būs otrais vilnis, zināja jau aprīlī, bet tā arī neko vasarā neizdarīja, lai situācija nebūtu tik smaga. Netiek saukti precīzi pārbaudāmi skaitļi, bet tiek izmantoti vispārēji formulējumi, kas norāda – Viņķelei nav plāna vai izpratnes. Ierobežojumi tiek noteikti haotiski un neizprotami. Skaidrs ir viens, ka ar šādu pieeju infekcijas izplatību nav iespējams apturēt. Ja to neizprot Viņķele, tad pēdējais laiks to apjaust Kariņam, jo, ja nestrādā padotais, atbildība jāuzņemas tā priekšniekam.

Te tad kāds iesauksies – kritizēt nav liela māksla, kur risinājumi! Atbilde būs atkarīga no tā, kāds mērķis – apturēt vai mazināt, vai kontrolēt infekcijas izplatību. Šī brīža Viņķeles pieeja ir kā mironi turēt uz radiatoriem – nedaudz silts ir, bet dzīvs nav.

Tātad – šī brīža pasākumi neder nevienam no mērķiem. Atslēgas vārds ir apturēt izplatību. Ja tā, tad vismaz uz divām nedēļām jāievieš pilnīga izolēšanās. Bez izņēmumiem. Uz robežām (arī sauszemes), kontrolposteņi, kuros tiek pārbaudīts, vai iebraukušie ārzemnieki ir reģistrējušies, vai arī pašu iedzīvotāji ir reģistrējušies, atgriežoties no ārzemēm.

Tālāk – kontrole tiem, kuri atbraukuši no ārzemēm. Darbojas tikai pirmās nepieciešamības (pārtikas veikali un aptiekas) veikali. Apmeklējumi maskās. Nenotiek pilnībā nekādi pasākumi. Tikai šādi iespējams apturēt. Jebkuri citi veidi – neefektīvi. Īpaši, ja vairs nevar saprast, kur lielākā daļa ir inficējusies.

Protams, ka izolācija nevienam nepatīk, bet – katrai brīvībai sava cena. Šajā ziņā priecē tas, ka pēdējās dienās A.Pabriks ir sācis paust viedokli, ka infekcijas ierobežošana iespējama tikai tad, ja tiks noteikti visstingrākie ierobežojumi. Tikai šādu ceļu ejot, ir iespējams atgūt kaut kādu kontroli, kas savukārt nozīmē, ka pēc tam pastāv iespējamība samazināt ierobežojumus.

Kad apturēta izplatība, tad tālāk darbojas mazināšana un kontrolēšana. Instrumenti dažādi, bet pirmām kārtām jāiedarbojas uz tām vidēm, kuras bez mājsaimniecības ir galvenie inficēšanas avoti. Citādāk, piedodiet, kurš “gudrinieks” bija izdomājis, ka personām ar diplomātiskām pasēm nav jāievēro pašizolācija, atgriežoties no ārzemēm? Te rodas jautājums – kas, Covid-19 pieķeras tikai tām personām, kurām nav diplomātiskās pases? (Kārtējais piemērs, ka pieņemtie ierobežojumi vai atvieglojumi ir pilnībā bez jebkādas loģikas un pamatotības.) Līdzīgu, nepārdomātu lēmumu, piemēru ir atliku likām.

Attiecīgi – cik vien iespējams, cilvēki strādā attālināti, īpaši valsts pārvalde. Kā inficēto skaitļi krītas, tā ierobežojumus samazina. Protams, uzreiz jau pasakot, - ja darīsiet šo un rādītāji nokritīs līdz tādam ciparam, varēsim darīt to un to. Arī iedzīvotāji tad būs ieinteresēti kaut ko ievērot, jo zinās, kas un kā notiksies.

Ierobežojošo pasākumu pastiprināšana arī ļoti vienkārša, piemēram, 30 % no inficētajiem ir inficējušies vietās A. Tātad – vājais punkts ir vietas A, un tamdēļ tiek pārskatīti visi jautājumi, kamdēļ šāda inficēšanās ir bijusi iespējama, un novērš iemeslus. Diemžēl Viņķele parasto lietu loģiku tā arī nav sapratusi. Vienīgais, ko spēj, – runāt vispārinātās frāzēs un vainot faktiski pašus saslimušos. Vai šāda veselības ministre ir vajadzīga? Domāju, ka ne.

Tagad pāriesim pie nākamās “izcilnieces” I.Šuplinskas. Jau pirmajā ierobežojumu vilnī daudzi uzņēmēji, neskatoties uz savu situāciju, ziedoja vai uzdāvināja viedierīces6, lai tie skolēni, kuru vecāki nav pietiekami turīgi, spētu mācīties attālināti. Visu cieņu šiem uzņēmējiem.

Izglītības un zinātnes ministriju arī pavasarī varēja saprast, - neviens nebija pat spējis iedomāties, ka pēkšņi vienā dienā visa izglītība pāries attālinātā formā. Bet labi, tas bija pavasarī. Tad arī, kā iepriekš minēju, veselības ministres vietas ieņēmēja paziņoja par otro vilni rudenī.

Gribētos domāt, ka izglītības un zinātnes ministre, inteliģenta persona būdama (nu, vismaz amats pieprasa tādai būt), būs darījusi visu, lai skolas būtu sagatavotas attālinātām mācībām rudenī. Tiktu pateikti stingri nosacījumi, ka ar šādiem apstākļiem mācās klātienē, bet ar šādiem – visi attālināti. Loģiski, ka attālinātam variantam ir sagatavota visa nepieciešamā tehnika skolēniem, kuri nevar atļauties paši to iegādāties, tā arī skolotāji apgādāti kā ar tehniku, tā arī sagatavoti digitāli apmācību materiāli.

Atkal diemžēl jāsaka – hā, Šuplinska ir tāda paša kalibra speciāliste kā Viņķele. Respektīvi – nekāda. Kā Šuplinska, tā arī Vinķele ir spējīgas tik deldēt ministra krēslu un saņemt ministra algu. Vispār, ja tā paskatās, tad jebkurš no mums būtu spējīgs saņemt ministra algu.

Kādēļ tik skarbi izteikumi? Lai runā fakti: Skolniece mācās 9. klasē, un viņai ir tikai mobilais telefons. Ģimene ir sociālā dienesta redzeslokā. Vaicāju viņai, kāpēc viņa nepieslēdzas mācībām un nepilda uzdevumus. Viņa stāsta, ka nav tādas iespējas, viņa nevar pieslēgties attālināti un nevar arī ar viņai pieejamo telefonu nosūtīt šos mācību darbus. Runāju arī ar vecākiem, kas atzina, ka viņiem nav iespējas nopirkt datoru vai planšeti un nodrošināt pieslēgumu. Tādas ir šīs ģimenes tehniskās iespējas,” stāstīja Saldus novada sociālā dienesta speciāliste Antra Jansone. 

Attālināts mācību process joprojām nav pieejams daudzām maznodrošinātajām ģimenēm, norāda Latvijas Pašvaldību savienība. Attālināti patlaban mācās 7. līdz 12. klašu skolēni. Izglītības un zinātnes ministrija pirms pāris nedēļām noslēgusi datoru iepirkumu, taču konkrētu laiku, kad skolām un skolēniem tehnoloģijas piegādās, vēl nenosauc. Tikmēr pašvaldības prognozē, ka ar to tehnoloģiskā nodrošinājuma problēmas vēl netiks atrisinātas.7 Te nu noteikti rodas jautājums – ko Šuplinska ar saviem ierēdņiem ir darījusi?

Datortehnika viena lieta, bet ministrijas nespēju pieņemt lēmumus apliecina pati ministre. Šuplinska atzina, ka 24. novembrī Krīzes vadības padomē ir izskatīti divi iespējamie modeļi, kā reaģēt uz Covid-19 izplatības pieaugumu – vērtēts "piespiedu brīvlaiks visiem" un iespēja, ka 1.- 6. klases turpina mācības klātienē, taču pastiprinātas drošības apstākļos, proti, paģērot, ka pedagogiem mācību stundas ir jāvada maksās un skolām jānodrošina, lai mācības notiktu telpās, kur uz katru skolēnu ir vismaz 3 kvadrātmetrus liela platība.

"Jā, precīzas statistikas man uz to brīdi nebija," jautāta, vai Izglītības un zinātnes ministrija uz valdības sēdes brīdi jau bija apkopojusi datus par to, cik daudzas skolas nespēs izpildīt prasības par vismaz 3 kvadrātmetrus lielas platības nodrošināšanu katram skolēnam, kas turpina mācības klātienē, sacīja Šuplinska.8 

Diemžēl šāds Šuplinskas paziņojums nepārsteidza, jo jau jūlija beigās ministrija nāca klajā ar fenomenālu paziņojumu par trim dažādiem apmācības modeļiem. Klātienē, daļēji klātienē un attālināti. Turklāt, nevis valsts mērogā nosakot, kādā gadījumā modelis A, B vai C, bet ministrija visu atstāj skolu un pašvaldību ziņā.

Paskatoties uz šo visu no malas, – to var nosaukt tikai un vienīgi par vadības zaudēšanu. Nespējot izdomāt ko un kā darīt, parasti atbildība tiek uzgrūsta uz zemāk stāvošiem.

Labi, skaidrs ir viens, ka Šuplinska nesaprot ko un kā darīt Covid-19 laikā. Vienlaikus ar nespēju saprast, ko un kā darīt, viņa ar aprobežotu ietiepību uzstāj uz kompetenču izglītības ieviešanu. Bezmaz vai kā Otrā pasaules kara laikā ar saukli – “Ne soli atpakaļ”. Tā Šuplinska pretēji pedagogu paustajam, ka pašlaik nav tas labākais brīdis jebkādai reformai, ar buldoga spītību turpina realizēt to, kas uz papīra uzlikts.

Pat zemākā līmeņa vadītājs saprot, ka pat vislabāk sagatavotās reformas un jauninājumi radīs papildu spriedzi nodarbinātajiem. Līdz ar to arī darba vide ir “saspringtāka”. Attālinātās mācības un Covid-19 situācija jau pati par sevi rada jaunus izaicinājumus un spriedzi. Ja vēl ņemam vērā, ka daudzām skolām šogad ir akreditācija, tad nav ne mazāko šaubu, ka ir tikai laika jautājums, kad skolotāji “pārdegs”. Ministrei, izskatās, uz to visu ir tikai uzspļaut.

Ja vēl ņemam vērā, ka šajā laikā IZM virza normatīvo aktu grozījumus, kuros paredzēts noteikt stingrākus kvalitatīvos rādītājus skolu darba rezultātam, proti, tām izglītības iestādēm, kuru skolēnu vērtējums centralizētajos eksāmenos būs zem 40%, valsts mērķdotāciju samazinās par 20%, tad vienkārši nav, ko teikt. Nav pārsteigums, ka arodbiedrība pieprasa Šuplinskas demisiju.

Vispār ne jau arodbiedrībai vajadzētu pieprasīt. Pēc tā visa, ko Šuplinska sastrādājusi, Kariņam pašam vajadzēja viņu atstādināt. Tieši tāpat, kā iepriekš jau teicu par Viņķeli.

Viena lieta ir nedarīt neko, otra – sastrādāt šādas lietas. Šoreiz līdz Petravičas “varoņdarbiem” netiku. Ticiet man, to nav mazums. Vienkārši, paskatot Viņķeles un Šuplinskas sadarīto, palika pārāk skumji ap sirdi. Vai tik tiešām Kariņš neredz, ka viņa komandā ir tādas...?

Kas abām bez nekompetences kopējs? Vainīgi visi citi. Ja tā turpināsies, tad Kariņam palikt savā amatā būs arvien grūtāk un grūtāk.

1 https://www.apollo.lv/6920879/latvija-izsludina-arkartas-stavokli-saistiba-ar-covid-19

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-otrais-covid-19-vilnis-prognozejams-rudeni.a357905/

3 https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/valdiba-apstiprina-ilgtermina-covid-19-infekcijas-izplatibas-kontroles-strategiju

4 https://lvportals.lv/dienaskartiba/321351-valdiba-apstiprina-ilgtermina-covid-19-infekcijas-izplatibas-kontroles-strategiju-2020

5 https://www.delfi.lv/news/national/politics/vinkele-covid-19-situacijai-neuzlabojoties-strikti-ierobezojumi-bus-jaievies-visa-valsti.d?id=52700425

6 https://www.lmt.lv/lv/jaunumi?pid=920

7 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pasvaldibas-attalinatas-macibas-joprojam-nav-pieejamas-daudziem-maznodrosinatajiem.a381404/

8 https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/versija-kas-radas-nakts-laika-suplinska-atklaj-ka-lema-par-tris-kvadratmetru-un-masku-prasibam-skolam.d?id=52705323

Novērtē šo rakstu:

86
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....