Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele ir atsūtījusi atbildes vēstuli biedrībai Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), kuras būtība ir: lieciet taču mūs reiz mierā ar visādiem sapņiem par vienotu ceļu būves politiku – ir labi tā, kā ir pašlaik, un lai Satiksmes ministrija tiek galā ar tiem ceļiem, kā nu māk.

Proti – LCB vēstule „Par vienotas politikas nepieciešamību, plānojot, projektējot, būvējot, uzturot un uzraugot visus ceļus un tiltus Latvijā, kurā cita starpā tika akcentēta nepieciešamība tieši Ministru prezidentei uzņemties darba grupas vadību, kas izstrādātu šo vienoto politiku, precīzi pēc likumā atļautās divu nedēļu saspringtās domāšanas (no 7. līdz 21. martam) par to, ko ar šādu negaidīti uzkritušu iniciatīvu birojam darīt un kā no tās iespējami efektīvi tikt vaļā, ir pārsūtīta satiksmes ministram. Vai pati Laimdota Straujuma vēstuli ir redzējusi, nav zināms.

Tā kā jautājums ir arī par to, vai Straujuma ir gatava uzņemties iniciatīvu, lai atrisinātu kopš Autoceļu fonda likvidēšanas 2003. gadā dziļi ielaisto jautājumu, tad vēstules pāradresēšana ir absurda pēc būtības – satiksmes ministram nav nekādu pilnvaru nozīmēt premjerministri par darba grupas vadītāju.

No šādas rīcības Skrodeles kundzi nav atturējis arī LCB vēstulē izteiktais brīdinājums: „Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka, pāradresējot šo uzdevumu Satiksmes ministrijai, ierēdņiem, pozitīvas pārmaiņas nav sagaidāmas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šie valstiskie jautājumi ir jāizlemj politiskā līmenī”.

LCB vēstulē tika norādīts, ka ceļu tīkla administrēšanas, finansēšanas un uzraudzības sistēma ir sadrumstalota un savstarpēji nesaskaņota, izpildvaras pieņemtie lēmumi neatbilst pašu izstrādātiem un likumdevēju apstiprinātajiem valsts politikas plānošanas dokumentiem, kā rezultātā valsts galvenajai infrastruktūrai - gan valsts, gan pašvaldību ceļiem un tiltiem - nav ilgtspējīgu attīstības pazīmju.

Tika uzsvērts, ka par to liecina kopējais neveikto darbu uz Latvijas ceļiem apjoms, kurš 2014.g. sākumā sasniedza 5,8 miljardi EUR- 3,7 miljardi EUR uz valsts ceļiem un 2,1 miljards EUR uz pašvaldību ceļiem (izņemot rekonstrukciju un pilsētu ielu sakārtošanu).

Par to liecina arī aprēķini, kuri parāda, ka, pat simtprocentīgi realizējot visus Nacionālajā attīstības plānā (NAP) paredzētos pasākumus no 2014. līdz 2020. gadam, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts ceļu kopgarums kilometros nesamazināsies, vienīgi piebremzēsies ceļu sabrukuma pieaugums, bet tas joprojām būs pozitīvs: +2% gadā.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs ierosināja ar valdības lēmumu Ministru prezidentes vadībā izveidot speciālu (SM, ZM, VARAM un FM) darba grupu un uzdot tai trīs mēnešu laikā, pieaicinot Latvijas Pašvaldību savienību, LCB un citas ieinteresētās sabiedriskās organizācijas, trīs mēnešu laikā izstrādāt pamatnostādnes: „Par Latvijas ceļu un tiltu administrēšanas un finansēšanas sistēmas pilnveidošanu”.

Jaunajam dokumentam, kā uzskatīja LCB, būtu jāatbild uz šādiem jautājumiem:

1.Kā, kādā veidā tiks nodrošināta visu 75 000 km ceļu un 1986 tiltu, ne tikai SM pārziņā esošo 21 000 km Latvijas ceļu un 945 tiltu, koordinēta administrēšana, plānošana un uzturēšana?

2.Cik kilometriem galveno, reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanu nodrošinās valsts, cik pašvaldības un cik/kā uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības?

3. Kā tiks veikta kontrole un uzraudzība par visa valsts ceļu tīkla uzturēšanas savlaicību un kvalitāti?

3. Kā tiks finansēta visu ceļu un tiltu uzturēšana, kā, kur un no kādiem avotiem ģenerēt līdzekļus, kas vismaz vidējā termiņā ļautu sistēmiski plānot un veikt uz ceļiem nepieciešamos darbus?

7.Ko darīt ar šodien SM pārziņā esošajiem ceļiem, kuru uzturēšanai resursi netiek piešķirti un kuru uzturēšana nav plānota/paredzēta NAP ?

8. Kā, kādā veidā tiks izveidota, apstiprināta un ieviesta normatīvā bāze visu kategoriju ceļiem tā, lai tā attiektos uz visiem ceļiem, ne tikai uz SM piekrītošajiem?

 LCB, konstatējot, ka kopš Autoceļu fonda likvidēšanas ir pagājuši 11 gadi, izteica cerību, ka tas ir pietiekami ilgs laiks, lai bezkaislīgi, ar argumentiem izvērtētu tā likvidēšanas sekas un salīdzinātu rezultātus ar valstīm, kurās ilgtermiņa ceļu plānošanas un finansēšanas sistēma visu šo laiku ir pastāvējusi nemainīga.

Latvijas Ceļu būvētājs cer, ka šāda bezjēdzīga vēstules pārsūtīšana un izvairīšanās no atbildes sniegšanas pēc būtības tomēr izrādīsies pārpratums, tiks kvalificēta kā nepieredzējušas padomnieces spontāna pašiniciatīva, bet Ministru prezidente demonstrēs enerģiju un izlēmību, lai Latvijā tomēr tiktu izstrādāta vienota ceļu politika.

* Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi