Ministru prezidentes birojs: lieciet mūs mierā ar savu ceļu politiku
Andris Bērziņš*25.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele ir atsūtījusi atbildes vēstuli biedrībai Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), kuras būtība ir: lieciet taču mūs reiz mierā ar visādiem sapņiem par vienotu ceļu būves politiku – ir labi tā, kā ir pašlaik, un lai Satiksmes ministrija tiek galā ar tiem ceļiem, kā nu māk.
Proti – LCB vēstule „Par vienotas politikas nepieciešamību, plānojot, projektējot, būvējot, uzturot un uzraugot visus ceļus un tiltus Latvijā, kurā cita starpā tika akcentēta nepieciešamība tieši Ministru prezidentei uzņemties darba grupas vadību, kas izstrādātu šo vienoto politiku, precīzi pēc likumā atļautās divu nedēļu saspringtās domāšanas (no 7. līdz 21. martam) par to, ko ar šādu negaidīti uzkritušu iniciatīvu birojam darīt un kā no tās iespējami efektīvi tikt vaļā, ir pārsūtīta satiksmes ministram. Vai pati Laimdota Straujuma vēstuli ir redzējusi, nav zināms.
Tā kā jautājums ir arī par to, vai Straujuma ir gatava uzņemties iniciatīvu, lai atrisinātu kopš Autoceļu fonda likvidēšanas 2003. gadā dziļi ielaisto jautājumu, tad vēstules pāradresēšana ir absurda pēc būtības – satiksmes ministram nav nekādu pilnvaru nozīmēt premjerministri par darba grupas vadītāju.
No šādas rīcības Skrodeles kundzi nav atturējis arī LCB vēstulē izteiktais brīdinājums: „Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka, pāradresējot šo uzdevumu Satiksmes ministrijai, ierēdņiem, pozitīvas pārmaiņas nav sagaidāmas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šie valstiskie jautājumi ir jāizlemj politiskā līmenī”.
LCB vēstulē tika norādīts, ka ceļu tīkla administrēšanas, finansēšanas un uzraudzības sistēma ir sadrumstalota un savstarpēji nesaskaņota, izpildvaras pieņemtie lēmumi neatbilst pašu izstrādātiem un likumdevēju apstiprinātajiem valsts politikas plānošanas dokumentiem, kā rezultātā valsts galvenajai infrastruktūrai - gan valsts, gan pašvaldību ceļiem un tiltiem - nav ilgtspējīgu attīstības pazīmju.
Tika uzsvērts, ka par to liecina kopējais neveikto darbu uz Latvijas ceļiem apjoms, kurš 2014.g. sākumā sasniedza 5,8 miljardi EUR- 3,7 miljardi EUR uz valsts ceļiem un 2,1 miljards EUR uz pašvaldību ceļiem (izņemot rekonstrukciju un pilsētu ielu sakārtošanu).
Par to liecina arī aprēķini, kuri parāda, ka, pat simtprocentīgi realizējot visus Nacionālajā attīstības plānā (NAP) paredzētos pasākumus no 2014. līdz 2020. gadam, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts ceļu kopgarums kilometros nesamazināsies, vienīgi piebremzēsies ceļu sabrukuma pieaugums, bet tas joprojām būs pozitīvs: +2% gadā.
Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs ierosināja ar valdības lēmumu Ministru prezidentes vadībā izveidot speciālu (SM, ZM, VARAM un FM) darba grupu un uzdot tai trīs mēnešu laikā, pieaicinot Latvijas Pašvaldību savienību, LCB un citas ieinteresētās sabiedriskās organizācijas, trīs mēnešu laikā izstrādāt pamatnostādnes: „Par Latvijas ceļu un tiltu administrēšanas un finansēšanas sistēmas pilnveidošanu”.
Jaunajam dokumentam, kā uzskatīja LCB, būtu jāatbild uz šādiem jautājumiem:
1.Kā, kādā veidā tiks nodrošināta visu 75 000 km ceļu un 1986 tiltu, ne tikai SM pārziņā esošo 21 000 km Latvijas ceļu un 945 tiltu, koordinēta administrēšana, plānošana un uzturēšana?
2.Cik kilometriem galveno, reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanu nodrošinās valsts, cik pašvaldības un cik/kā uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības?
3. Kā tiks veikta kontrole un uzraudzība par visa valsts ceļu tīkla uzturēšanas savlaicību un kvalitāti?
3. Kā tiks finansēta visu ceļu un tiltu uzturēšana, kā, kur un no kādiem avotiem ģenerēt līdzekļus, kas vismaz vidējā termiņā ļautu sistēmiski plānot un veikt uz ceļiem nepieciešamos darbus?
7.Ko darīt ar šodien SM pārziņā esošajiem ceļiem, kuru uzturēšanai resursi netiek piešķirti un kuru uzturēšana nav plānota/paredzēta NAP ?
8. Kā, kādā veidā tiks izveidota, apstiprināta un ieviesta normatīvā bāze visu kategoriju ceļiem tā, lai tā attiektos uz visiem ceļiem, ne tikai uz SM piekrītošajiem?
LCB, konstatējot, ka kopš Autoceļu fonda likvidēšanas ir pagājuši 11 gadi, izteica cerību, ka tas ir pietiekami ilgs laiks, lai bezkaislīgi, ar argumentiem izvērtētu tā likvidēšanas sekas un salīdzinātu rezultātus ar valstīm, kurās ilgtermiņa ceļu plānošanas un finansēšanas sistēma visu šo laiku ir pastāvējusi nemainīga.
Latvijas Ceļu būvētājs cer, ka šāda bezjēdzīga vēstules pārsūtīšana un izvairīšanās no atbildes sniegšanas pēc būtības tomēr izrādīsies pārpratums, tiks kvalificēta kā nepieredzējušas padomnieces spontāna pašiniciatīva, bet Ministru prezidente demonstrēs enerģiju un izlēmību, lai Latvijā tomēr tiktu izstrādāta vienota ceļu politika.
* Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
