Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku nociršanu ir daļēji kritusi, un arī politiskā līmenī ir atzīts, ka Latvijā ienāks starptautiskā mazumtirdzniecības ķēde Lidl. Pats Lidl komentārus nesniedz – pretēji publiski paustajam, ka esot “ekonomiski, sociāli un vides ziņā atbildīga kompānija”.

Koku liktenis vēl tiek lemts Rīgas Domē, bet tikmēr pakāpeniski aktualizējušies arī fakti par Lidl loģistikas centra kuriozo būvatļauju, kas, izrādās, plānota uz 83 gadu vecas kundzes vārda. Arī Igaunijā Lidl cenšas bruģēt ceļu, meklējot nekustamos īpašumus savu veikalu izvietošanai. Pašvaldību pārstāvji ir izvairīgi, kad lūgti komentēt Lidl ķēdes plānus, ienākot Latvijā un Igaunijā.

Valsts institūcijas šajā gadījumā, kad runa ir par starptautisku uzņēmumu, ir ļoti iecietīgas, kas tā nebūtu attiecībā pret vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuriem būtu jāievēro visi administratīvie līkloči, ieskaitot sabiedrisko apspriešanu. Šāda diferencēta pieeja tirgus dalībniekiem no valsts struktūru puses rada draudus demokrātijai un brīvai tirgus ekonomikai.

Lidl aizstāvji saka, ka Lidl radīs konkurenci esošajiem lielveikaliem un tas ir patērētāju interesēs. Pats par sevi šis apgalvojums ir pareizs, taču ir jāvērtē konkrētā situācija. Nevar ignorēt faktu, ka Lidl saņēma lielus finanšu resursus no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) tirgus daļas iekarošanai Austrumeiropā. 

Vēršu uzmanību, ka ERAB nav komercbanka tradicionālā izpratnē, kas piešķir naudu komersantam uz procentiem. Šīs bankas uzdevumus ir veicināt nevienlīdzības izlīdzināšanos starp ES dalībvalstīm. Lidl saņēma naudu (uz, iespējams, izdevīgiem) noteikumiem, lai samazinātu nabadzības līmeni Austrumeiropā. Līdz ar to nav saprotama visa iepriekš minētā slepenība, ja reiz uzņēmuma mērķi ir tik cēli.

Grūtības rodas, kad Lidl ir jāpaskaidro ar konkrētiem darbiem, kā viņi ir paredzējuši samazināt nabadzības līmeni, piemēram, Latvijā atverot Rīgā papildus esošajiem lielveikaliem vēl vienu.

Līdzšinējā šī finansējuma izlietošana liecina tikai par tirgus daļas pārņemšanu, pat nedomājot par aizdevuma mērķa sasniegšanu. Starptautiskie mediji plaši atspoguļojuši dažādas Lidl darbības problēmas, piemēram, Bulgārijā šīs ķēdes vārds tika iesaistīts izmeklēšanā par karteli, savukārt Lielbritānijas lauksaimnieki 2015.gadā protestēja pret Lidl piekopto politiku tirgot lauksaimniecības produktus zem to pašizmaksas, kas lauksaimniekus izspiež no tirgus. 

Kā šīs darbības ir savienojamas ar aizdevuma mērķi? Tieši otrādi, vietējās mazumtirdzniecības ķēdes atver veikalus attālinātos valsts reģionos, kur tirdzniecības izmaksas ir augstākas, bet šo novadu iedzīvotājus apgādātu ar precēm, kuru cenas ir tuvas lielveikala cenām. Tas ir svarīgi šiem iedzīvotājiem, nevis apziņa, ka Rīgā būs vēl viens lielveikals.

Ja paskatāmies uz situāciju Lietuvā, kur Lidl jau ir uzsācis darbību, tad redzam, ka Lidl veikali ir izvietoti lielpilsētās tiešā citu lielveikalu tuvumā, izmantojot jau esošās infrastruktūras. Kā tas ietekmē nabadzības līmeņa samazināšanos Lietuvā?

Lidl aizstāvji gan Latvijā, gan Igaunijā saka, ka valstij ir svarīgas investīcijas un darbavietas – šī ir klasiska klišejiska frāze brīdī, kad kārtējais projekts uz ātru roku, sabiedrībai nezinot ir “jāizbīda”. Daudz svarīgāks ir ekonomisks pamatojums un faktu analīze.

Investīcijas - jauki, bet ko tas īstenībā nozīmē? Pāris būvju vairāk, no kurām pašvaldība iegūst nekustamā īpašuma nodokli. Piekrītu, bet atcerēsimies, ka šo būvju celtniecībai tiks izmantota ES nodokļu maksātāju nauda. Jūs teiksiet – palielināsies ienākuma nodoklis. Bet kā, ja Baltijas valstu lielpilsētas ir jau piesātinātas ar tirdzniecības centriem? Loģiski, ka kādam tirgus dalībniekam būs jāaiziet. Līdz ar to nekāda nodokļu masas pieauguma nebūs.

Runājot par tā saucamajām jaunajām darbavietām. Konkrētā reģiona uzplaukumu nodrošina vietējo ražotāju pieeja tirgum, tas ir, tirgus tuvums un nosacījumi, lai saražotā produkcija nonāktu veikala plauktos, neradot zaudējumus ražotājam. Šis nosacījums ir patiess gan valsts mērogā, gan konkrēta ciemata mērogā. Līdz ar to, ja runājam par reģionālo uzplaukumu, ir svarīgi, lai mazumtirgotāju plauktos būtu vietējā prece tās patiesajā vērtībā.

Šis ir viens no lielākajiem Lidl trūkumiem, jo vārdiskie solījumi par mīlestību pret vietējo nesaskan ar faktisko situāciju. Attiecīgi gaidāms visai drošs darbvietu zaudējums ražošanā pretēji tam, ko sola Lidl aizstāvji. Drīzāk tā būs darbavietu pārdale – cilvēki, kas strādāja ražošanā, tagad kļūs par lielpilsētu kasieriem, kas neizbēgami tieši pretēji veicina dzīves līmeņa krišanos. Līdz ar to šajā gadījumā runāt par ekonomikas izaugsmi un izdevīgām investīcijām ir maldīgi.

Runājot par cenu politiku – pirms Lidl ienākšanas mērķa valstī parasti medijos parādās ziņas par to, cik nesamērīgi augstas ir produktu cenas konkrētajā valstī. Tādējādi jau pirms biznesa uzsākšanas mēģinot sašūpot vietējo tirgu. Līdzīgu situāciju baudīja arī Lietuvas sabiedrība pirms Lidl ienākšanas, kad sabiedrību pāršalca tā saucamais “puķkāpostu” skandāls.

Arī Latvija šobrīd vērojama šūmēšanās par sviesta cenām un dārgo pārtiku. Taču realitāte šodien Lietuvā (pēc Lidl viena gada darbības) liecina, ka Lidl savas cenas vairāk vai mazāk ir pielīdzinājis citu veikalu cenām. Līdz ar to solījums, ka Baltijas iedzīvotāji varēs saņemt produktus par dempinga cenām, lai mazinātu nabadzības līmeni, ir blefs.

Turklāt, salīdzinot viena un tā paša Lidl produkta cenas, piemēram, Vācijā un Lietuvā ir secināms, ka atsevišķi produkti Lietuvā maksā pat divreiz dārgāk nekā Vācijā. Arī iepriekš solītā vietējās produkcijas īpatsvara palielināšana Lietuvā nav realizējusies darbos.

* ES tiesību eksperte

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....