Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā gadā atzīmējām simto gadadienu kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta vēsturei un tās pasniegšanas metodēm. Reizēm mīts ir daudz saistošāks par sausu faktu uzskaitījumu, taču tas nav precīzs no zinātnes viedokļa. Nenoliedzama mīta priekšrocība ir intereses izraisīšana klausītājā vai lasītājā, ko grūti panākt oficiālās vēstures mācīšanā. Bieži vien cilvēks vēsturi saista ar varu un pēdējā uzvarētāja taisnību.

Pēc dažiem gadiem simto dzimšanas dienu atzīmēs arī Latvijas valsts. Lai sabiedrības uzmanība tiktu pievērsta ne tikai matemātiski apaļajam skaitlim, bet arī vēsturiskiem notikumiem, liela nozīme ir mītam. Tas var pildīt savdabīgas reklāmas funkciju, kuras mērķis nav parādīt notikumu lineāro attīstību un loģisko beigu noslēgumu. Dziļāka notikumu izpratne var vairot patriotisko jūtu izpausmi.

Kā piemēru var minēt vienu no slavenākajiem Pirmā pasaules kara mītiem, kura mērķis ir stiprināt attiecīgu rakstura īpašību piedēvēšanu vācu tautai. Īsumā to atgādināšu.

Pēc asiņainā notikuma Sarajevā ievērojami aktivizējās diplomātiskās aktivitātes. Piedošanas un atvainošanās vietā sāka valdīt apsūdzības un draudi. Reaģējot uz vāciešu prasību pēc atvainošanās, 29. jūlijā Krievija pasludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija to uztvēra kā tiešu pret sevi vērstu draudu un Krievijas valdībai deva diplomātijā pieņemto trīs dienu laiku mobilizācijas atcelšanai. Prasības neizpildes gadījumā starp abām valstīm tiktu pasludināts karš.

1. augusts bija brīvdiena, kad atbildīgie ierēdņi Krievijā atpūtās. Tikmēr vācieši, nevarēdami sazināties ar krievu diplomātiem, turēja doto solījumu un pieteica karu Krievijai.

Vācijai bija precīzs mobilizācijas plāns, - katrs vācietis zināja, kurā vietā viņam divu stundu laikā jāierodas. Mobilizācija bija paredzēta karam ar Franciju, taču nevis tiešam uzbrukumam labi nocietinātiem aizsardzības bastioniem, bet gan tās ieņemšanu caur Beļģiju, savukārt Beļģijas aizsardzību garantēja Lielbritānija. 4. augustā Vācija iebruka Beļģijā, līdz ar to piesakot karu arī Lielbritānijai un Francijai.

Pirmā pasaules kara pieredze mainīja mobilizācijas plānu sastādīšanas veidu. Viena plāna vietā tika sastādīti vairāki atšķirīgi plāni, kuri dažādu krāsu aploksnēs glabājās kara apgabalu štābos. Mobilizācijas gadījumā paziņoja, kuras krāsas aploksne ir jāatver, bet pārējās jāiznīcina. Vēstuļu glabāšanas noteikumu pārkāpumu gadījumā atbildīgajai personai draudēja augstākais soda mērs.

Pirms gadsimta lielāko valstu mobilizācijas plāni paredzēja ātru mobilizāciju un ienaidnieka sakaušanu, lai pēc tam armiju varētu izmantot citā frontes vietā. Militārie teorētiķi bija pārāk paļāvušies uz mobilizācijas efektu, kas vēlāk izrādījās kļūdains, - armijas iestiga ilgstošās kaujās. Aizsardzības arsenālā bija parādījušies ložmetēji un dzeloņdrātis, bet militārie stratēģi nebija mainījuši uzbrukuma taktiku, bezjēdzīgā nāvē sūtot uzbrukumā skrienošos karavīrus. Kara māksla prasīja jaunu uzbrukuma koncepciju.

Liela ietekme uzbrukuma plānu veiksmīgā sastādīšanā bija latviešu strēlniekiem. Kara sākumā tā drīzāk bija zemnieciska viltība, kas palīdzēja risināt vietēja mēroga problēmas. Kara beigās starp latviešu strēlniekiem un triecienbrigādēm jau varēja likt vienlīdzības zīmi. No strēlnieku komandieriem vislielāko ieguldījumu jaunās stratēģijas izstrādāšanā deva Voldemārs Ozols.

V. Ozols bija dienējis piecās vai sešās dažādās armijās un piedalījies piecos karos. Četrreiz viņam ticis piespriests nāvessods, no kura divreiz viņš izbēga pats, bet divreiz ticis apmainīts pret citu personu. Plašākai sabiedrībai viņa vārds nav zināms, jo arī Latvija piesprieda V. Ozolam nāvessodu. Ne mazāk saistošas par viņa dzīvesstāstu ir militārās idejas, kuru īstenošanai V. Ozols bija veltījis visu savu dzīvi.

1936. gadā Padomju Savienībā izskatīja jauno uzbrukuma koncepciju. Tās pamatā bija militāro spēku koncentrācija šaurā frontes sektorā ar mērķi ātri pārvarēt pretinieka aizsardzību. Ar toreizējo tehnikas līmeni šī plāna īstenošana izrādījās neiespējama, jo atbalsta militārā tehnika, sarindota kolonnā uz viena ceļa, pārsniegtu 200 kilometru lielu attālumu. Plāns tika noraidīts, bet tā idejiskie atbalstītāji represēti.

1941. gadā ar citu militārās tehnikas līmeni triecienuzbrukuma idejas jau kļuva par realitāti. Uzbrukums sākās nevis plašā frontes līnijā, bet gan šauros frontes sektoros. Kamēr vieni cīnījās ar ļoti lieliem ienaidnieka spēkiem, tikmēr citi bija neizpratnē, vai karš tiešām ir sācies. Pārraujot aizsardzības līniju, uzbrucēji apgriezās un no aizmugures deva triecienu atlikušajai frontes daļai. Plāns bija tik veiksmīgs, ka dažu nedēļu laikā visa padomju rietumu daļa palika bez regulārās armijas.

Triecienuzbrukuma panākumā lielākie nopelni bija vācu militārajiem stratēģiem kā šīs operācijas plānotājiem un īstenotājiem. Taču no idejas attīstības viedokļa to var uzskatīt par starptautisku, kurā lielu ieguldījumu deva arī latvieši. Sevišķi tajā laika posmā, kad par galveno uzbrukuma ieroci vēl nebija kļuvis tanks.

Interesanti, ka paši vācieši īpašu uzmanību pievērš zārku pievienošanas faktam kolonnas arjergardā. Zārku skaits norādīja uz pieļaujamo upuru skaitu, ar kuru bija jārēķinās militārās operācijas plānotājiem. Nav noliedzams, ka tas bija vāciešu izgudrojums, kas netieši norāda uz citu ideju starptautisko raksturu.

Mīta vārda lietošana vairāk norāda uz stāstu, nevis īstenību, tomēr veiksmīgas valsts funkcionēšanai ir nepieciešami arī mīti. Iespējams, ka Latvijas Banka uztur mītu par divu miljonu lielu cilvēku skaitu Latvijā, - šis skaitlis ļoti būtisks ir ārzemju investoriem. Iespējams, ka līdzīgus mītus uztur arī citas valsts iestādes, rūpējoties par  veiksmīgāku valsts attīstību.

1918. gada 11. novembrī beidzās Pirmais pasaules karš. Antantes valstis bija uzvarējušas, taču miera līgums tika parakstīts bez tās sastāvā esošā starptautiski atzītā pārstāvja no Krievijas, kuru plosīja pilsoņu karš. Šādos apstākļos gan uzvarētāji, gan zaudētāji bija noskaņoti vienprātīgi , - starp Krieviju un Eiropu jāizveido buferzona jaunu nacionālu valstu izskatā. Tika likvidēta vāciešu dibinātā Baltijas valsts, un tās teritorijā tika nodibinātas citas valstis.

Divdesmito gadu sākumā jaunajai Latvijas valstij bija jārisina varas leģitimitātes problēma iedzīvotāju attieksmē pret valsti. Latvija tika starptautiski atzīta nedēļu pirms dibināšanas, turklāt par tās ārlietu ministru kļuva īpašais Lielbritānijas sūtnis. Varas un sabiedrības saliedēšanai vajadzēja parādīt, ka valstiskums nav dāvināts, bet ir pašu izcīnīts.

Jaunā valsts atteicās no tekstiem, kāpēc būtu nepieciešams izveidot Latvijas valsti. Tika izveidots mīts, kurš vēstīja par to, ka sveša vara sākumā par Latviju gribēja nosaukt Vidzemi. Brīvības cīņās pret krieviem un vāciešiem tās teritorija tika paplašināta. Latgale simbolizēja cīņu pret krieviem, bet Kurzeme – Zemgale simbolizēja cīņu pret vāciešiem. Mīts kļuva iespējams, pateicoties unikālai kultūrvēsturiskai bagātībai – latviešu strēlniekiem. Mēs kļuvām īpaši, nevis tādi paši kā citi.

Mūsdienās sabiedrības un varas saliedēšanai izmanto mītu par labklājību un ekonomisko izaugsmi. Abi mīti nav pretrunīgi, taču ir tik atšķirīgi, it kā būtu rakstīti dažādās valodās. Daudziem valsts iedzīvotājiem joprojām ir dārgs mīts par Latvijas izveidošanu. Cik lielā mērā šie cilvēki Latviju uzskatīs par savu, nevis svešu valsti, tas ir atkarīgs arī no simtgades svinību  organizētājiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...