Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mīts un patiesība par „no-kill”

Astrīda Kārkliņa*
29.03.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vārdi "No-kill" mūs uzrunā emociju līmenī un apbrīnojami viegli rada ilūziju par pilnīgu laimi. Pārņem sajūta, ka nāve līdz ar šiem vārdiem beidz pastāvēt, slimības un ciešanas izzūd no realitātes. Mēs uzzinām par tiem sliktajiem “midzinātājiem” un labajiem “no-kill” glābējiem, kuriem tad arī tiek garantēta milzīga sabiedrības atsaucība un atbalsts.

Lielisks mārketinga ierocis sabiedriskās domas ietekmēšanai, kurš kā visas manipulācijas nebūt nav tik nevainīgs, kā sākotnēji varētu šķist. Jo dzīve nav tik vienkārša kā reklāmā. Reklāmai vienmēr jābūt skaistai, trāpīgai un ietverto mērķi realizēt spējīgai. Dzīvē nekad viss nav tik skaisti kā sižetā, ko mums piedāvā reklāma „no-kill”.

1. Pasaules dzīvnieku aizsardzības organizāciju izpratnē “No-kill” nenozīmē, ka šajās patversmēs dzīvnieki netiek iemidzināti.

Lai atbilstu pasaulē vispāratzīto standarta “no-kill” apzīmējumam, dzīvība jāsaglabā vismaz 90% dzīvnieku, kas nonāk patversmē. 10% dzīvnieku patversme drīkst iemidzināt, nezaudējot "no-kill" patversmes statusu. Vienmēr būs dzīvnieki, kuriem diemžēl eitanāzija ir vislabākais risinājums, taču radot iespaidu, ka „no-kill” nozīmē pilnīgu atteikšanos no tās, notiek manipulācija ar mūsu emocijām un prātu.

Galvenais vērtēšanas kritērijs - eitanāzijas iemesls. Dzirdot par patversmē iemidzinātajiem dzīvniekiem, īpaši, ja pretstatā tiek likts citas patversmes "no-kill" statuss, mūs pārņem šausmas, acu priekšā redzam veselus, adoptējamus dzīvniekus, kuri tiek iemidzināti tikai tāpēc, ka viņiem nav atrasta jauna mājvieta. Vēl 20 gadus atpakaļ tā bija skumja realitāte, taču šobrīd situācija ir pilnīgi citāda – Latvijā pamesto dzīvnieku (īpaši suņu) ir kļuvis ievērojami mazāk, bet patversmju un dzīvnieku aizsardzības organizāciju – nesalīdzināmi vairāk.

Visas dzīvnieku aizsardzības organizācijas neatkarīgi no nosaukuma ir pret dzīvnieku iemidzināšanu un dara visu, lai saglabātu katra dzīvnieka dzīvību, tādā veidā parādot arī sabiedrībai katras dzīvības vērtibu arī tad, ja viņš ir vecs un slims. Neviena dzīvnieku aizsardzības organizācija Latvijā nekad labprātīgi negribēs iemidzināt dzīvnieku vietas trūkuma dēļ. Tā meklēs vietu citā patversmē, kurai būs iespēja uzņemt šo dzīvnieku kaut vai uz laiku.

Likums nosaka, ka tad, ja patversmē nonāk smagi ievainoti vai slimi dzīvnieki, kuru dzīve bez ciešanām nav iespējama, tad viņiem pielieto eitanāziju, lai atvieglotu ciešanas. Diemžēl pārskatāmā nākotnē nekur nepazudīs arī dzīvnieki, kurus nav iespējams piedāvāt adopcijai agresijas dēļ (šādus dzīvniekus varētu adoptēt cilvēki ar īpašām zināšanām, taču tas notiek ļoti reti, un riski, ka šāds agresīvs suns turpinās nogalināt citus suņus un kaķus, uzbrukt cilvēkiem, ir ļoti liels). Smagi ievainotie, nedziedināmi slimie, kuru dzīves kvalitāte kļūst nožēlojama, un izteikti agresīvie dzīvnieki veido tos pat pēc "no-kill" standartiem pieļaujamos 10% iemidzināto dzīvnieku.

2. Adopcijai nepiemērots dzīvnieks: kā noteikt robežu?

Ja dzīvnieks ir patiesi neārstējami slims vai nogalina citu sugu dzīvniekus, bīstams cilvēkam, tā iemidzināšana varētu būt pieļaujama. Problēma rodas brīdī, kad jāpieņem lēmums. Nav pasaulē izveidots tāds “veselības vai/un agresivitātes standarts”, ko varētu piemērīt konkrētajam dzīvniekam un standartizēti izlemt, kā rīkoties.

Pasaulē ir patversmes un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas uzskata, ka pitbulterjeri un to metisi nav piemēroti adopcijai to iespējamās zooagresijas dēļ. Ir patversmes un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas uzskata, ka ir neētiski piedāvāt adopcijai kaķus, kam ir konstatēts kaķu leikēmijas (FeLV) vai kaķu imūndeficīta (FIV) vīruss. Ir patversmes, kas ieviesušas obligātos dzīvnieka rakstura testus, citas patversmes šādus testus neveic vispār.

Tie paši cilvēki, kas kaislīgi iestājas pret iemidzināšanu vispār, parasti uzskata, ka jādara viss, lai dzīvnieks neciestu un nemocītos. Liela sabiedrības daļa nesaprot, ka tieši šāds ir visu dzīvnieku aizstāvju mērķis.

3. „No-kill” patversmes kā veiksmīgs mārketinga triks.

Pasaulē patversmes, kas mērķtiecīgi izmanto “no-kill” statusu sabiedrības uzmanības piesaistīšanai, apzināti var uzņemt ierobežotu dzīvnieku daudzumu vai neievēro noteiktos normatīvus.

Labprāt tiek uzņemti veseli kucēni un kaķēni, kuru saimnieku dzīvnieciņiem „tā nejauši gadījās” apbērnoties, jo tos ir viegli nodot adopcijai. Statistikā 100% adopcija, 0% eitanāzijas. Tieši šāda statistika ļoti piesaista ziedotājus, vai ne tā?

Bet kur liksim izteikti bailīgos vecos un/vai nesocializētos kaķus? Kur paliks vecie un/vai agresīvie suņi? Vai mēs esam gatavi tam, ka šie dzīvnieki paliks uz ielas, kamēr visas patversmes būs "no-kill"? Laikā, kad sabiedrība slavēs "no-kill" un ar nicinājumu izturēsies pret pārējām patversmēm, tikmēr tieši tie, kam palīdzība vajadzīga visvairāk, var palikt bez tās.

4. „No-kill”- mērķis vai līdzeklis?

Jau paša termina "no-kill" izmantošana rada jautājumu par tā lietošanas mērķi. Kādēļ tiek uzsvērts un privatizēts tas, kas ir visu dzīvnieku aizsardzības organizāciju darbošanās mērķis? Kādēļ censties izcelt sevi un padarīt vairāk redzamu, ja reiz mēs visi strādājam viena mērķa labā?

Vai tiešām dzīvnieku aizsardzības organizācija, kas neprivatizē "no-kill" statusu, alkst iemidzināt dzīvniekus? Vai tiešām to darbinieki sapņo par letālās injekcijas šļircēm? Vienīgais iemesls, kādēļ vietā un nevietā tiek izmantots termins "no-kill", ir nevis darbības mērķis, bet gan līdzeklis ziedojumu vākšanai, mārketinga instruments. Radīt skaistu imidžu, saņemt vairāk atbalsta un ziedojumu, bieži uz citu organizāciju un patversmju pazemināšanas rēķina. Termins "no-kill" parasti tiek ciniski izmantots, lai atviltu atbalstu, laiku un ziedojumus no tiem, kam to vajag visvairāk.

Mēs mudinām pārbaudīt patversmju atskaites un padomāt par to, vai iesniegtie dati ir patiesi. Aicinām padomāt, vai dzīvnieku aizsardzības organizācijai ir vēl kādi darbības lauki, izņemot"no-kill" statusu, – vai tā piedalās vienīgajā efektīvajā bezsaimnieku kaķu skaita samazināšanas programmā “noķer-sterilizē-atlaid”; cik aktīvi tā iesaistās, lai saglabātu sterilizēto kaķu dzīvotnes pilsētvidē; vai patversme sadarbojas ar kinologiem, kas novērtē adopcijai piedāvājamo dzīvnieku temperamentu un pasargās citus dzīvniekus no bīstamo suņu uzbrukumiem; cik rūpīgi tiek izvēlēti topošie adoptētāji, jeb dzīvnieki tiek atdoti katram gribētājam pat bez adopcijas maksas jeb katram, kas var samaksāt?

Kāds ir risks, ka no patversmes laimīgi adoptētais dzīvnieks var izrādīties agresīvs un sakost cilvēkus vai nokost citus dzīvniekus? Vai patversmei ir savs katru dienu strādājošs veterinārārsts, kurš nav tikai izkārtne normatīvo aktu izpildei? Vai patversme apzinās, ka ielu kaķa ilgstoša turēšana patversmes apstākļos ir pielīdzināma dzīvnieka tīšai mocīšanai? Vai patversme ievēro valstī noteiktos normatīvus vai arī pieiet to izpildei “radoši” un vairāk naudas tērē, tiesājoties ar kontrolējošām iestādēm, nekā izlieto dzīvnieku socializācijas speciālistiem? Katrā valstī šī “no kill” vārda privatizācijai var būt atšķirīgi mērķi, tomēr to valkātājus raksturo kopīgās intereses – parādīt savu šķietamo pārākumu pār citām patversmēm.

Patversme “Labās mājas” savā darbībā ievēro World Animal Protection organizāciju pieņemtās vadlīnijas un standartus. Mums ir vislabākās telpas, kas nevis pielāgotas, bez speciāli uzbūvētas kaķu un suņu turēšanai. Mums ir vienas no labākajām vetārstēm Latvijā, mums ir atbildīgi kopēji un brīnišķīgi brīvprātīgie, pieredzējuši kinologi, fantastiski inteliģenti un sirsnīgi atbalstītāji. Mūsu mērķis – paglābt glābjamos, palīdzēt atkopties cietušajiem un atrast mīļas rokas un sirdis negribētajiem, nemīlētajiem un liekajiem dzīvniekiem, tāpēc mūsu patversmi sauc “Labās mājas”, tās labās mājas, kas dzīvniekiem dod cerību dzīvot, bet tiem, kas cieš - mēs esam pietiekoši drosmīgi un atbildīgi, lai šīs ciešanas pārtrauktu par spīti uzbrukumiem un nomelnošanai, ko pret mūsu patversmi vērš “no-kill” vārda privatizētāji.

Rakstā izmantoti Valdenburgh Humane Society materiāli. 

* Biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” valdes priekšsēdētāja, dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja

Novērtē šo rakstu:

45
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...