Iesaki rakstu: 
Izraušu no konteksta īsu vārdu apmaiņu 15. jūlija raidījumā “Krustpunktā” starp deputātu Uldi Auguli un VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.
Uldis Augulis: “Šobrīd mēs reāli tracinām cilvēkus ar šādiem lēmumiem.”
Baiba Šmite-Roķe: “[Piedodiet], es gribu pateikt, [ka cilvēkus tracina], ka tiek komentēti komentāri. Graujam mītus. Punkts viens. Skaidras naudas aprite netiek nekādā veidā ierobežota vai apgrūtināta. Skaidras naudas aprite Latvijā ir un būs, un tā ir vajadzīga īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā…”
Vai VID būs tiesības man uzdot jautājumus par manā rīcībā esošo līdzekļu izcelsmi un pielietojumu, ja balstoties uz FID padoto informāciju no bankām, VID būs konstatējis, ka mana skaidras naudas izņemšana no bankomāta viņiem šķitīs aizdomīga?
Vai fakts, ka man ir jāizņem mazāk skaidras naudas no bankomāta (līdz 1500 euro), lai neizraisītu VID līšanu manā privātajā dzīvē, ierobežo skaidras naudas apriti, ciktāl tā attiecas uz mani?
Jā, ierobežo. Proti, man un citiem, kas nevēlas tikt VID apgrūtināti, ir jāplāno skaidras naudas izņemšana tā, lai tas netracinātu VIDu.
Vai VID ir informēts par visu ģimeņu visiem budžetiem un legāli iegūtajiem līdzekļiem? Vai VID ir informēts par to, ka jebkurā normālā ģimenē, kura nesastāv no pilnībā atomizētiem globālās nekurienes pilsoņiem, daži ģimenes locekļi regulāri operē ar līdzekļiem, kas pārsniedz viņu legālos ienākumus, jo citi viņus uztur?
Atgādina kovidlaikus, kad oficiāli nebija piespiedu vakcinācijas. Un mītu grāvējas tolaik iekasēja integrācijas fondu un citu propagandas fondu līdzekļus, apšaudot "komentārus komentējošo" tautu, ka piespiedu vakcināciju patiesībā neviens neplānojot un ka tādas nav. Neviens nevienu uz vakcināciju ar varu tik tiešām neveda. Bet par nevakcinēšanos liedza pildīt darba pienākumus un saņemt pakalpojumus. Liedza gādāt iztiku ģimenei, liedza tikšanos ar tuviniekam, liedza socializēšanos.
Varbūt ir vērts pacensties saprast, ka pat Latvijā (kuras ekonomikas ministrs to uzskata par globālajām padibenēm interesantu ceļojumu mērķi) neliela, bet vērā ņemama, sabiedrības daļa pārstāv visā attīstītajā Rietumu pasaulē labi zināmas klasisko liberāļu, libertāriešu un konservatoru atziņas par minimālu valsti un pilsoņu brīvību, kurai privātīpašums un spēja rīkoties ar to ir pamatu pamats. Latvija nav tikai pa LSM spundi barotu bērndārznieku zeme. Nevajag ar mums visiem runāt kā ar tādiem.
Lūk, tas mani tracina. Nevis komentāru komentāri.
Pārpublicēts no jazepsbasko.lv
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
