MK Noteikumu projektā lobē bankas intereses - nozares darbinieka skats
Pietiek lasītājs08.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien Ministru kabineta mājaslapā tika publicēti šādi tiesību aktu projekti, kas paredz būtiskas izmaiņas Latvijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmā:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40321540
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40321544
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40321551
Noteikumus izstrādāja 2013. gadā pēc Ministru prezidenta pavēles izveidotā darba komisija šādā sastāvā: Pārresoru koordinācijas centrs – V. Bolēvics; Finanšu ministrija - K. Ābola; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - A. Draudiņš; Satiksmes ministrija – A. Lubāns; Labklājības ministrija - K. Pūre.
Komisija izstrādāja labojumu projektu MK noteikumiem Nr. 341, Nr. 599 un Nr. 872, kuri būtībā paredz, ka visiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī visiem iedzīvotājiem, kas vēlas izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumu atvieglojumus, būs jāatver konts vienā bankā un jāizmanto jauna transporta apmaksas sistēma visos pilsētas, reģionālajos un starppilsētu maršrutos.
Pašlaik kartes, kuru izmantošanu paredz sagatavotais likumprojekts, izsniedz tikai SEB banka. SEB sistēma pašlaik tiek realizēta tikai vienā Latvijas pilsētā – Jelgavā, tiek novēroti daudzi trūkumi un sistemātiskas kļūmes, kā arī nākas secināt, ka šāda veida sistēma, kuru Latvijā realizē konkrētā banka, bez alternatīvu risinājumu izmantošanas iespējām, tiek virzīta likumprojekta līmenī.
Ja labojumi tiks pieņemti, braukšanas maksas atvieglojumu saņēmējiem būs patstāvīgi jāapmaksā pilna braukšanas biļetes maksa un pēc tam jāvēršas pēc kompensācijas augstākminēto personu lobētajā bankā. Acīmredzami tas pozitīvi ietekmēs bankas apgrozījumu un peļņu, tikmēr atvieglojumu saņēmējiem tas apgrūtinās kompensāciju saņemšanas procesu.
Labojumu projektā netiek minēts papildus izdevumu, kurus izraisīs šāda kompensāciju sistēma, finansēšanas avots. Tāpat nav skaidrs, kur pensionāri un citas sociāli neaizsargātas iedzīvotāju grupas, kas šobrīd izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus bez maksas vai ar atlaidi, ņems līdzekļus pilnas maksas biļešu iegādei pirms kompensācijas saņemšanas.
Turklāt labojumu pieņemšanas gadījumā pasažieriem, kas izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, sava statusa pierādīšanai būs jāuzrāda 4 dažādi dokumenti – braukšanas biļete, bankas karte, kas darbojas tikai braukšanas biļetes apmaksai, atvieglojumu saņēmēja apliecība un personu apliecinošs dokuments.
Sagatavotajos labojumos netiek ņemts vērā, ka šobrīd 80% pasažieru pārvadājumu Latvijā notiek Rīgas robežās un labojumu pieņemšana likumdošanas līmenī padarīs par neiespējamu jau eksistējošās e-talonas sistēmas izmantošanu. Būtībā labojumi prasa izstrādāt e-talonam līdzīgu sistēmu, kas prasītu papildus tēriņus gan no valsts, gan pašvaldību un pārvadātāju puses, savukārt jau izveidotā e-talona sistēmā ieguldītās investīcijas tiktu zaudētas un jaunas sistēmas izstrādei valsts iztērētu vismaz tikpat lielu summu no valsts budžeta.
* Pasažieru pārvadājumu nozares darbinieks
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
