Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī ir pirmā reize visā latviešu tautas pastāvēšanas vēsturē, kad mūsu jaunajiem ļaudīm ir atvērtas Eiropas universitāšu durvis. Bet Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija ar visiem spēkiem cenšas tās aizvērt, cieši noslēgt un atslēgu noslīcināt akacī.

Es kāpt gribu kalnā visaugstākā, Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. (Vilis Plūdons, Atraitnes dēls.) Zīmīgi, ka latviešu klasikas romantiskais varonis mirst nevis nelaimīgas mīlestības, daiļās dāmas, kauju slavas vai vēl kādu varoņdarbu dēļ, bet, cenšoties iegūt augstāko izglītību...

Saknes apmātībai ar izglītību ir meklējamas tautas vēsturē. Latvieši, zemnieku tauta bez savas aristokrātijas, sabiedrisko stāvokli nevarēja iegūt piedzimstot, tikai pašam izsitoties uz augšu. Izglītība gadsimtiem bija gandrīz vienīgais sociālais lifts, kas ļāva iegūt augstāku sabiedrisko statusu. Bet tas tomēr ir tikai daļējs skaidrojums. Vēl ir Dullā Daukas mūžīgā vēlme uzzināt, kas ir tur aiz apvāršņa… Arī Plūdoņa alegoriskās poēmas tautiskā romantisma stilā Atraitnes dēls varonim izglītība ir mērķis, nevis līdzeklis, lai iegūtu godu, varu un mantu.

Pēdējā laika aktualitāte ir cīņa par Latvijas Universitātes rektora amatu. Kurš tikai nav pacēlis karogu cīņā par labāku izglītību… Batālijas par LU rektora vietu ir klasiska kliķu plūkšanās par naudas plūsmas kontroli. Vēlēšanas ir LU iekšēja lieta - ko nu ievēlēja un kā nu ievēlēja, bet ievēlēja. Un ne politiskajiem funkcionāriem tur bija ko mainīt. Ministru kabinets ir radījis bīstamu precedentu - tika pārkāpts akadēmiskās vides autonomijas princips. To nedrīkstēja darīt.

Lai nu kurš būs rektora amatā, bet izglītības līmeni tas neietekmēs. To nevar teikt par citu nesenu valdības lēmumu, kas skar studiju kreditēšanas modeli.

Lai mana pilsoņa sirdsapziņa būtu tīra, es gribu norādīt uz kvalitatīvas izglītības iespēju apdraudējumu Latvijas jaunajiem ļaudīm.

Starptautiskie augstskolu reitingi

Tā kā mūsu revolucionārie cīnītāji par izglītības kvalitāti ir piesaukuši tādus vai citādus topus - TOP 100, TOP 300, TOP 500, vēlos topošajiem un esošajiem studentiem, kā arī viņu vecākiem paskaidrot par globālajiem reitingiem.

Visos reitingos kritēriji vērtēšanai ir līdzīgi: pasaules mēroga reputācija, studijās, citējamībā, zinātnē, starptautiskajā sadarbībā un sadarbībā ar industriju. Uzsvars ir uz dabas zinātnēm un eksaktajām zinātnēm.

Pasaules mēroga reputācija - augstskolas studentu, beidzēju, mācībspēku iegūto Nobela un Fīldsa (matemātika) prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktu augstskola saņem. Nu, kad/ja Kaščejevs un Ambainis kļūs par Nobela vai Fildsa prēmiju laureātiem, tad pie LU vērtēšanas viņus varēs ieskaitīt dubultā - gan pie beidzējiem, gan pie mācībspēkiem. Tas noteikti uzlabos LU pozīcijas reitingos, bet līdz tam…

Citējamība - cik daudz izcilu zinātnieku (starp visvairāk citētajiem savā zinātņu nozarē) strādā augstskolā. Žurnālos (piemēram, Nature un Science) publicēto rakstu skaits). Tiek ņemtas vērā pēdējo 5 gadu publikācijas. Arī nekas nav vienkārši. Lai publicētos pieklājīgā žurnāla, kas ir cienījamā zinātniskajā bāzē (Scopus, Science Direct, Thomson Reuters, utt.), izmaksas būs minimums ap 1000 EUR, kas jāsedz pašam autoram (jāprezentē pieklājīgā konferencē, tulkošana, rediģēšana, utt.). Un tās ir tikai publikācijas tehniskās izmaksas, nemaz nerunājot par pašu pētījumu. Cik zinu, Igaunijā šis izmaksas kompensē valsts, kas arī parādās Tartu universitātes reitingos.

Un tā tālāk, un tā joprojām… Vispār I.Muižnieks, kur varējis, ir pragmatiski risinājis LU problēmas - infrastruktūrā, studiju vidē. ES fondu nauda ir ieguldīta modernās ēkās Torņakalnā. Tas uzlabos augstskolu pozīcijas starptautiskajos reitingos.

Vispārēja Latvijas problēma ir nabadzība laboratorijās. Vienreiz par ES fondu naudu aprīkojumu ir nopirkuši un tagad sargā kā muzeja eksponātus, jo zina, ka vairāk nedabūs. Laboratorijās ne tikai studentiem normāli strādāt neļauj, bet pat zinātniekiem ir grūti pie smalkākas aparatūras un instrumentiem klāt tikt. To, ka tas viss neglābjami morāli noveco, nav vērts pat pieminēt, jo naudas, lai nopirktu jaunāku un modernāku aparatūru, tik un tā nav.

Piesaukšu 3 ietekmīgākos augstskolu reitingus:

Academic Ranking of World Universities(2019)

TOP 5 - Harvardas universitāte, Stenfordas universitāte, Kembridžas universitāte , Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Kalifornijas (Berklijas) universitāte,

Ziemeļvalstis - Kopenhāgenas universitāte (26), Zviedrijas Karolinskas institūts (38), Orhūsas universitāte (60), Upsalas universitāte (62), Helsinku universitāte (63), Stokholmas universitāte (73) un Lunda universitāte (101-150), Gēteborgas universitāte (150-200)

No Centrālās un Austrumeiropas valstu universitātēm visaugstāk novērtētā bija Prāgas Kārļa universitāte (201.-300.), Tartu universitāte (301.-400.)

Times Higher Education World University Rankings (2019./2020.)

TOP 5 – Oksfordas universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts Kembridžas universitāte, Stenfordas universitāte, Masačusetas Tehnoloģiju institūts,

Ziemeļvalstis - Zviedrijas Karolinskas institūts (41), Lundas universitāte(96), Helsinku universitāte (96), Kopenhāgenas universitāte universitāte (101)Upsalas universitāte (102).

Tartu universitāte (301.—400.), LU (801.—100.), RTU,1001.+.

QS World University Rankings(2019)

TOP 5 - Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Stenfordas universitāte, Harvardas universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts, Oksfordas universitāte.

Ziemeļvalstis-Kopenhāgenas universitāte (79), Lunda universitāte (92), KTH Royal Institute of Technology (104), Helsinku universitāte (110), Upsalas universitātei (117).

Tartu universitāte  (321), RTU –(751.-800.), LU, RSU (801.-1000.).

Ja, nomainot rektoru, sola strauju kāpumu starptautiskajos reitingos, tad tas ir no sērijas - kā boļševiki komunismu uzcelt solīja…

Bet vai latviešu jaunatnei tagad ir pieejama kvalitatīva augstākā izglītība? Varbūt ne Latvijā, bet ir!

Augstākās izglītības modeļi un studiju iespējas

Pasaule mainās. ES pilsonība dod pieeju kvalitatīvai augstākajai izglītībai.

ES ir vairāki augstākās izglītības finansēšanas modeļi:

Anglosakšu modelis

Maksas augstākā izglītība:

ES - Lielbritānijā, izņemot Skotiju, kā arī Portugālē, Luksemburgā un Nīderlandē.

Un, protams, ASV, Austrālija, Kanāda.

Studiju maksas ir ļoti augstas. Visi ir redzējuši amerikāņu filmas, kur vecāki jau no sīkā piedzimšanas sāk krāt naudu koledžai? Jā, visos universitāšu reitingos vadošās ir šī modeļa augstskolas.

Maksas augstāko izglītību visiem studējušajiem Latvijā centās ieviest Roberts Ķīlis. Bet tas ir ceļš uz nekurieni. Ar Latvijas iedzīvotāju skaitu un ekonomikas līmeni sasniegt pietiekamu konkurences līmeni ir neiespējami. Var tirgot uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, bet ar izglītību tam ir visai pastarpināts sakars. Izņēmums ir medicīnas studijas, tai skaitā veterinārmedicīna, arī arhitektūra, kur Latvija tradicionāli spēj nodrošināt pietiekami kvalitatīvu profesionālo izglītību.

Tā ir dārga, bet kvalitatīva izglītība. Ja kāds to var saviem bērniem atļauties, man par to prieks. Bet arī tad paskatieties reitingus, jo ne viss, kas ir dārgs, nozīmē arī labs.

Bezmaksas augstākā izglītība ES pilsoņiem

ES - Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Islandē, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Austrijā, Polijā, Igaunijā, kā arī Grieķijā, Kiprā, Maltā, Slovēnijā, Slovākijā un Čehijā.

Kāpēc lai Latvijas (ES) pilsonis studētu par ļoti lielu naudu UK, ja par brīvu var studēt Skotijā, Vācijā vai Ziemeļvalstīs? Es pie augstskolu TOP īpaši izcēlu Ziemeļvalstis. Arī otrajā, trešajā simtā ir daudzas šī reģiona augstskolas. Tas nav tālu, biļetes nav dārgas - prāmis, lidojums.

Ziemeļvalstīs vadošajās augstskolās un augstākajās izglītības pakāpēs (maģistratūra, doktorantūra) studiju valoda ir angļu, bet, ja grib studēt Vācijā, ir jāmācās vāciski.

Bet kāpēc latvieši tik bikli izmanto šīs iespējas? Es domāju, ka arī tam saknes ir jāmeklē vēsturē.

Augstākās izglītības iespējas Baltijā (vēsturiski)

Līdz 19.gadsimta sākumam Baltijas jaunie muižnieki tika sūtīti uz Vācijas universitātēm. Tur baltieši nodibināja personīgas saites ar tā laika Eiropas izcilākajiem prātiem. Viņi ne tikai studēja, bet draudzējās un dzīroja, ķīvējās un duelējās.

Kēnigsbergas universitāte - tēviem Imanuēls Kants bija studiju biedrs, bet dēliem jau profesors.

Jēnas universitāte - talsinieks Kārlis Amenda, Mocarta bērnu skolotājs, tuvākais Bēthovena draugs.

Veimāras universitāte - jaunais un lecīgais Gēte uzbrauca provinciālajam Gustavam Bergmanim, kurš, arī jauns un ļoti lecīgs, atbildēja apvainotājam ar publisku pļauku, kam sekoja duelis. Paukošanā daudz veiklākais vidzemnieks nākošo dižo dzejnieku ievainoja augšdelmā. Gustavs Bergmanis, Mazsalacas un Rūjienas mācītājs, savā mājā ierīkoja tipogrāfiju, kur tika iespiesti pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi, pirmais Latvijā uzsāka masveida vakcināciju pret bakām -vakcinēja 12 tūkstošus Vidzemes bērnu.

Protams, 18.gadsimtā izglītība universitātēs bija tikai vācu tautības privilēģija, latvieši tai laikā sāka apmeklēt pirmās draudzes skolās.

Bet kāpēc jaunlatvieši Krišjānis Valdemārs, Eduards Veidenbaums, Krišjānis Barons studēt devās uz Tērbatu, Pēterpili, Maskavu nevis uz Kēnigsbergu, Leipcigu vai Veimāru? Viņiem nebija izvēles iespējas!

Aizliegums Krievijas pavalstniekiem studēt ārvalstīs

1798. gadā Krievijas impērijas tronī savu māti Katrīnu II nomainīja Pāvels I. Viens no viņa pirmajiem uzkaziem aizliedza Krievijas impērijas pavalstniekiem, tai skaitā baltiešiem, studēt ārvalstu augstskolās. Ļoti Pāvelu bija sabaidījusi Lielā franču revolūcija… Tomēr kaut kur iegūt izglītību Baltijas muižnieku dēliem vajadzēja. Pāvelam I tika piedāvāts izveidot augstskolu Tērbatā vai Jelgavā, cars izvēlējās Tērbatu. Tā bija vienīgā universitāte Krievijas teritorijā, kur līdz 19.gadsimta beigām studiju valoda bija vācu.

Aizliegums saglabājās līdz 1917.gada Lielajai krievu revolūcijai, bet pēc tam boļševiki aizliedza pat izbraukt uz ārzemēm, kur nu vēl studēt.

Latviešiem, izņemot trimdas diasporu, nekad nav bijusi dota iespēja studēt Eiropas universitātēs, jo 1) cara aizliegums, 2) PSRS dzelzs priekškars, 3) brīvvalsts laikos vai pēc neatkarības atgūšanas tas bija finansiāli nepaceļami.

Vienkārši mums nav izveidojusies tradīcija.

Tas, ka mūsu jaunie nav gatavi studijām TOP augstskolās, jo izglītība skolās nav pietiekami kvalitatīva, nav taisnība. Labi pazīstu jaunieti, kurš pabeidza šeit ierindas vidusskolu (ne ģimnāziju), ieguva bakalauru, iestājās maģistratūrā un aizbrauca Erasmus programmā - pusgadu uz Gēteborgas Universitāti, kur sekmīgi nokārtoja kursus. Pārbrauca, pateica, ka grib kvalitāti mācībās, pameta studijas šeit, iesniedza dokumentus Upsalas universitātē. Viņu uzņēma bez problēmām, Gēteborgas kursus pārskaitīja, pat nekādu TOEFL sertifikātu neprasīja - ja spēj Gēteborgā, tad būs OK arī Upsalā. Pirms tam viņa studiju biedrs gāja līdzīgu ceļu-Latvijā bakalaurs, Upsalā maģistratūra, tagad ir Lundas universitātē doktorantūrā.

Jauktā sistēma

Gan valsts finansētās, gan maksas studiju vietas. Tāda ir Latvijā, kā arī Francijā, Itālijā, Spānijā, Īrijā, Rumānijā, Ungārijā, Bulgārijā un Lietuvā.

Latvijā 2018./2019. akadēmiskajā gadā par studijām maksāja 59% studējošo.

Koledžas un bakalaura līmeņa gada maksas ir no 1019 līdz 5500 euro par pilna laika studijām, savukārt maģistratūras programmās – no 1221 līdz 6000 euro par pilna laika studijām. Maksa par garā cikla – profesionālām 5 gadu studiju programmām (pamatā medicīnas un veterinārmedicīnas jomā) ir no 2600 euro līdz 15000 euro gadā. Nepilna laika studiju maksa vidēji ir zemāka, nekā pilna laika studiju maksa.

Studiju kreditēšanas modeļa maiņa

Ministru Kabinets jūlija izskatīja IZM informatīvo ziņojumu “Konceptuālais ziņojums par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojuma modeļa maiņu”. Visi dati, kurus es šai rakstā piesaucu, ir no šī ziņojuma.

Sabiedrībai tam uzmanību nepievērsa, bet sekas būs ļoti nopietnas.

Studenti var saņemt divu veidu kredītus:

Studiju kredīts– paredzēts studiju maksas segšanai.. 

Studējošā kredīts – paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai- dzīvokļa īre, pārtika, sociālās vajadzības.

Galvenās izmaiņas

Summas ierobežojuma atcelšana

Esošā sistēma

Summas ierobežojums:

Studiju kredītam valsts finansējums budžeta vietai pēc min. koeficientiem *koeficients 1,2.

Studējošā kredītam - nepārsniedz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma, 10 mēnešus gadā

Jaunā sistēma

Studiju kredītam nav summas ierobežojuma, maksimālā summa ir pilna studiju programmas maksa. Studiju kredīts tiks izsniegts pilnai studiju programmas maksas segšanai, un tam netiks noteikti maksimālie kredīta griesti.

Studējošā kredīta 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma (neto minimālā alga), 10 mēnešus gadā.

Turpmāk augstskolām, īpaši privātajām, maksas noteikšanā nebūs ierobežojumu. Principā visas klasiskās kredītu burbuļa radīšanas pazīmes. Tas nozīmē, ka jauni cilvēki uzņemsies nepārdomātas kredītsaistības, nonākot situācijā, kad vienīgā izeja ir doties uz UK un tur iziet maksātnespējas procedūru.

Galvotājs

Esošā sistēma

Ir nepieciešams otrs galvotājs. Parasti tie ir vecāki vai kāds cits tuvs radinieks.

Jaunā sistēma

Vienīgais galvotājs ir valsts.

Bankām tie ir absolūti bezriska darījumi, jo nodokļu maksātāji samaksās par visu un uzreiz. Līdz ar to bankas nekādus kredītņēmēja riskus nevērtēs.

Bet no otras puses tas ir risinājums jauniešiem, kuri grib iegūt izglītību, bet vecāki nevar vai arī negrib uzņemties galvojumu. Tā teikt, ko nu āksties ar tām skolām, paskat, Maximā darbiniekus vajag.

Visādi var gadīties. Arī ļoti talantīgam un centīgam studentam var nepaveikties sesijā, īpaši, ja ir rotējošās budžeta vietas, tad studiju kredīts ir vienīgais risinājums, lai studijas nav jāpamet vidū vai pat pēdējos kursos.

Ir svarīgi, lai tik nozīmīgs sociālais lifts kā izglītība būtu pieejams arī jauniešiem no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Studijas ārvalstīs

Esošā sistēma

Tiek izsniegti kredīti studijām Latvijā un ārvalstīs

Jaunā sistēma

Ar budžeta riska segumu kredīti tikai studijām Latvijā

No 2016.līdz 2018.gadam kredīti studijām ārvalstīs ir piešķirti 248 cilvēkiem. Vidēji - 83 cilvēkiem gadā. Vidēji ap 10% no visu kredītu kopsummas šajā periodā.

IZM argumentēja atteikšanos no ārvalstu studiju kreditēšanas, ka VID esot sniedzis informāciju, ka tikai 30-40% ir atgriezušies Latvijā. Bet kur ir salīdzinošie dati? Piemēram, cik Latvijā izglītību ieguvušo mediķu ir devušies uz ārvalstīm? Bet medicīnas studijas nodokļu maksātājiem izmaksā ļoti dārgi.

Tie, kuri neatgriežas Latvijā uzreiz pēc studijām, šos kredītus atmaksā, galvotāji ir vecāki vai citi tuvinieki. Nodokļu maksātāji neko nezaudē. Un varbūt viņi pārnāks, kad būs ieguvuši savus doktoru grādus vai pieredzi starptautiskos uzņēmumos, institūcijās, projektos.

Jau feodālās Rīgas laikos zeļļiem, lai iegūtu meistara (Master Study maģistratūra) pakāpi, bija jādodas klejojumos pa Hanzas pilsētām, lai iegūtu jaunu pieredzi, nodibinātu sakarus, uzzinātu par inovācijām amatā - vanderzeļļa gadi.

IZM informatīvajā ziņojumā ir norādījusi, ka anglosakšu modeļa valstīs kredīts ir pieejams arī ārvalstniekiem. Pēc noklusējuma jāsaprot, ka valstīs, kur universitātes ES pilsoņiem ir par brīvu, latviešiem nav ko meklēt?

Man ir žēl to vecāku un jauniešu, kuriem tagad nāksies risināt šīs lietas.

Par studijas ES pilsoņiem nav jāmaksā, bet par kaut ko jau jādzīvo. Vismaz sākumā piestrādāt ir grūti, jo mācību slodze ir ļoti pamatīga. Kā to komentēja viens students - tur (Latvijā) mūs nelaida laboratorijās iekšā, šeit mūs nelaiž no laboratorijām ārā.

Ja nebūs pieejams valsts garantētais kredīts, tad sameklēt finansējumu studijām būs daudz, daudz sarežģītāk un kredīta % būs daudz neizdevīgāki.

Kredītu dzēšana

Esošā sistēma

Notiek kredītu dzēšana 30% apmērā no atlikuma bērna dzimšanas gadījumos vienam no vecākiem pēc izvēles, par darbu noteiktajās jomās, nāves un invaliditātes gadījumos

Jaunā sistēma

Ministrijas virzītais variants ir turpināt kredītu dzēšanu 30% apmērā no atlikuma bērna dzimšanas gadījumos, turklāt attiecināt to uz abiem vecākiem, savukārt neturpināt kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, vismaz 2020.-2021.gados.

Tam būs ļoti smagas sekas.

Vidēji 3 gados (2016. – 2018.g.)

Studiju kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās(tūkst.euro/gadā) - 857,2;

tai skaitā: izglītība- 416,2; augstākā izglītība, zinātne-18,5; sociālais darbs-78,1; kultūra-31,7; veselība – 57,2; valsts pārvalde- 255,4

Studējošo kredītu dzēšanai par darbu noteiktajās jomās (tūkst.euro/gadā) - 391;

tai skaitā: izglītība - 132,3; augstākā izglītība, zinātne-34,6; sociālais darbs-13,4; kultūra-27,2; veselība – 41,9; valsts pārvalde – 141,6.

Kam tika dzēsti kredīti?

izglītības jomā (prioritārā secībā)- vispārējās pamatizglītības skolotājiem, vispārējās vidējās izglītības skolotājiem (vispirms kredītu dzēst priekšmetu skolotājiem, kuru darbavieta atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona), profesionālās izglītības skolotājiem, pirmsskolas izglītības skolotājiem.

sociālajā jomā (prioritārā secībā) - sociālajiem darbiniekiem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem rehabilitētājiem, sociālās palīdzības organizatoriem, sociālo iestāžu vadītājiem, fizioterapeitiem, psihologiem, juristiem;

kultūras jomā - bibliotekāriem, bibliogrāfiem, kultūras iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, nodaļu vadītājiem, muzeju speciālistiem, horeogrāfiem, vokālistiem, diriģentiem, mūziķiem, dokumentālistiem, kostīmmāksliniekiem;

ārstniecības personām (prioritārā secībā- vispirms kredītu dzēst speciālistiem, kuru darbavieta atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona un kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta)- māsām (medicīnas māsām),

sertificētiem ārstiem, ārsta palīgiem (feldšeriem), rezidentiem, biomedicīnas laborantiem, funkcionālajiem, zobārstiem.

valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrās un tiesās nodarbinātajam.

Es pieņemu, ka tieslietu ministrs J.Bordāns (JKP) neko nav dzirdējis par tiesiskās paļāvības principu, jo kā citādi TM ir IZM Informatīvo ziņojumu saskaņojusi?

Jo, piemēram, medmāsa, kad ņēma studiju kredītu, rēķinājās, ka strādās valsts slimnīcā un viņai šis kredīts tiks dzēsts. Tagad, kad valdība paziņo, ka kredītu dzēšana tiek atcelta, kā viņa no savas algas kredītu atdos? Vienīgais, kas atliek ir emigrēt uz valsti, kur maksās pieklājīgu algu. Tā mediķiem, pedagogiem, kultūras un sociālajiem darbiniekiem būs vienīgā iespēja. Kā, piemēram, valdība gatavojas nodrošināt ar jauniem ārstiem lauku reģionus?

Ja pašlaik daļa no studiju kreditēšanai paredzētā finansējuma tika novirzīta kredītu dzēšanai, tad turpmāk viss finansējums tiks novirzīts tikai kredītu izsniegšanai, lai bankas maksimāli varētu pelnīt uz procentiem, bet privātās augstskolas uz maksas studentiem.

Pieļauju, ka mūsu prezidenta un premjera, kas ir turīgi cilvēki, spriežot pēc deklarācijām, bērni Latvijā nestudēs, bet mūsu, bauru, bērnu izglītība viņiem ir dziļi vienaldzīga. Par IZM klerkiem pat runāt nav vērts - banku un augstskolu (piemēram, Turība, RISEBA) lobijs pāri visam...ES izglītības mobilitātes programma "Erasmus+" ir nosaukta par godu filozofam un teologam Roterdamas Erasmam, kura slavenākais darbs ir Muļķības slavinājums . Kā ūdenī renesanses domātājs skatījies-veltījums mūsu izglītības darboņiem...

Prezidenta un valdības apsolītās augstākās izglītības reformas nozīmē tikai to, ka tiks izveidota vēl viena barotne politiķiem. Tā teikt, negaidīs dāvanas no dabas, tas ir rektora, ņems paši...Un vienas Brokas (60 tūkst eur/gadā), kuru izvēlējās rektors, vietā būs padomē (konvents) ar kādām n personām (60 tūkst eur/gadā katram), kuras izvēlēsies politiskie grupējumi. Tas arī būs vienīgais pienesums.

Līdz novembrim IZM ir jāiesniedz valdībā attiecīgie MK noteikumi.

Valdošajai elitei (deputāti+ministri+viņu sponsori), kas ir iedevusi nepilngadīgajiem ieročus, pazeminājusi akcīzi alkoholam un atņēmusi brīvpusdienas bērniem, mūsu jaunatnes, tautas un valsts vitālās intereses nav arguments.

Novērtē šo rakstu:

59
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...