Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī ir pirmā reize visā latviešu tautas pastāvēšanas vēsturē, kad mūsu jaunajiem ļaudīm ir atvērtas Eiropas universitāšu durvis. Bet Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija ar visiem spēkiem cenšas tās aizvērt, cieši noslēgt un atslēgu noslīcināt akacī.

Es kāpt gribu kalnā visaugstākā, Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. (Vilis Plūdons, Atraitnes dēls.) Zīmīgi, ka latviešu klasikas romantiskais varonis mirst nevis nelaimīgas mīlestības, daiļās dāmas, kauju slavas vai vēl kādu varoņdarbu dēļ, bet, cenšoties iegūt augstāko izglītību...

Saknes apmātībai ar izglītību ir meklējamas tautas vēsturē. Latvieši, zemnieku tauta bez savas aristokrātijas, sabiedrisko stāvokli nevarēja iegūt piedzimstot, tikai pašam izsitoties uz augšu. Izglītība gadsimtiem bija gandrīz vienīgais sociālais lifts, kas ļāva iegūt augstāku sabiedrisko statusu. Bet tas tomēr ir tikai daļējs skaidrojums. Vēl ir Dullā Daukas mūžīgā vēlme uzzināt, kas ir tur aiz apvāršņa… Arī Plūdoņa alegoriskās poēmas tautiskā romantisma stilā Atraitnes dēls varonim izglītība ir mērķis, nevis līdzeklis, lai iegūtu godu, varu un mantu.

Pēdējā laika aktualitāte ir cīņa par Latvijas Universitātes rektora amatu. Kurš tikai nav pacēlis karogu cīņā par labāku izglītību… Batālijas par LU rektora vietu ir klasiska kliķu plūkšanās par naudas plūsmas kontroli. Vēlēšanas ir LU iekšēja lieta - ko nu ievēlēja un kā nu ievēlēja, bet ievēlēja. Un ne politiskajiem funkcionāriem tur bija ko mainīt. Ministru kabinets ir radījis bīstamu precedentu - tika pārkāpts akadēmiskās vides autonomijas princips. To nedrīkstēja darīt.

Lai nu kurš būs rektora amatā, bet izglītības līmeni tas neietekmēs. To nevar teikt par citu nesenu valdības lēmumu, kas skar studiju kreditēšanas modeli.

Lai mana pilsoņa sirdsapziņa būtu tīra, es gribu norādīt uz kvalitatīvas izglītības iespēju apdraudējumu Latvijas jaunajiem ļaudīm.

Starptautiskie augstskolu reitingi

Tā kā mūsu revolucionārie cīnītāji par izglītības kvalitāti ir piesaukuši tādus vai citādus topus - TOP 100, TOP 300, TOP 500, vēlos topošajiem un esošajiem studentiem, kā arī viņu vecākiem paskaidrot par globālajiem reitingiem.

Visos reitingos kritēriji vērtēšanai ir līdzīgi: pasaules mēroga reputācija, studijās, citējamībā, zinātnē, starptautiskajā sadarbībā un sadarbībā ar industriju. Uzsvars ir uz dabas zinātnēm un eksaktajām zinātnēm.

Pasaules mēroga reputācija - augstskolas studentu, beidzēju, mācībspēku iegūto Nobela un Fīldsa (matemātika) prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktu augstskola saņem. Nu, kad/ja Kaščejevs un Ambainis kļūs par Nobela vai Fildsa prēmiju laureātiem, tad pie LU vērtēšanas viņus varēs ieskaitīt dubultā - gan pie beidzējiem, gan pie mācībspēkiem. Tas noteikti uzlabos LU pozīcijas reitingos, bet līdz tam…

Citējamība - cik daudz izcilu zinātnieku (starp visvairāk citētajiem savā zinātņu nozarē) strādā augstskolā. Žurnālos (piemēram, Nature un Science) publicēto rakstu skaits). Tiek ņemtas vērā pēdējo 5 gadu publikācijas. Arī nekas nav vienkārši. Lai publicētos pieklājīgā žurnāla, kas ir cienījamā zinātniskajā bāzē (Scopus, Science Direct, Thomson Reuters, utt.), izmaksas būs minimums ap 1000 EUR, kas jāsedz pašam autoram (jāprezentē pieklājīgā konferencē, tulkošana, rediģēšana, utt.). Un tās ir tikai publikācijas tehniskās izmaksas, nemaz nerunājot par pašu pētījumu. Cik zinu, Igaunijā šis izmaksas kompensē valsts, kas arī parādās Tartu universitātes reitingos.

Un tā tālāk, un tā joprojām… Vispār I.Muižnieks, kur varējis, ir pragmatiski risinājis LU problēmas - infrastruktūrā, studiju vidē. ES fondu nauda ir ieguldīta modernās ēkās Torņakalnā. Tas uzlabos augstskolu pozīcijas starptautiskajos reitingos.

Vispārēja Latvijas problēma ir nabadzība laboratorijās. Vienreiz par ES fondu naudu aprīkojumu ir nopirkuši un tagad sargā kā muzeja eksponātus, jo zina, ka vairāk nedabūs. Laboratorijās ne tikai studentiem normāli strādāt neļauj, bet pat zinātniekiem ir grūti pie smalkākas aparatūras un instrumentiem klāt tikt. To, ka tas viss neglābjami morāli noveco, nav vērts pat pieminēt, jo naudas, lai nopirktu jaunāku un modernāku aparatūru, tik un tā nav.

Piesaukšu 3 ietekmīgākos augstskolu reitingus:

Academic Ranking of World Universities(2019)

TOP 5 - Harvardas universitāte, Stenfordas universitāte, Kembridžas universitāte , Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Kalifornijas (Berklijas) universitāte,

Ziemeļvalstis - Kopenhāgenas universitāte (26), Zviedrijas Karolinskas institūts (38), Orhūsas universitāte (60), Upsalas universitāte (62), Helsinku universitāte (63), Stokholmas universitāte (73) un Lunda universitāte (101-150), Gēteborgas universitāte (150-200)

No Centrālās un Austrumeiropas valstu universitātēm visaugstāk novērtētā bija Prāgas Kārļa universitāte (201.-300.), Tartu universitāte (301.-400.)

Times Higher Education World University Rankings (2019./2020.)

TOP 5 – Oksfordas universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts Kembridžas universitāte, Stenfordas universitāte, Masačusetas Tehnoloģiju institūts,

Ziemeļvalstis - Zviedrijas Karolinskas institūts (41), Lundas universitāte(96), Helsinku universitāte (96), Kopenhāgenas universitāte universitāte (101)Upsalas universitāte (102).

Tartu universitāte (301.—400.), LU (801.—100.), RTU,1001.+.

QS World University Rankings(2019)

TOP 5 - Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Stenfordas universitāte, Harvardas universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts, Oksfordas universitāte.

Ziemeļvalstis-Kopenhāgenas universitāte (79), Lunda universitāte (92), KTH Royal Institute of Technology (104), Helsinku universitāte (110), Upsalas universitātei (117).

Tartu universitāte  (321), RTU –(751.-800.), LU, RSU (801.-1000.).

Ja, nomainot rektoru, sola strauju kāpumu starptautiskajos reitingos, tad tas ir no sērijas - kā boļševiki komunismu uzcelt solīja…

Bet vai latviešu jaunatnei tagad ir pieejama kvalitatīva augstākā izglītība? Varbūt ne Latvijā, bet ir!

Augstākās izglītības modeļi un studiju iespējas

Pasaule mainās. ES pilsonība dod pieeju kvalitatīvai augstākajai izglītībai.

ES ir vairāki augstākās izglītības finansēšanas modeļi:

Anglosakšu modelis

Maksas augstākā izglītība:

ES - Lielbritānijā, izņemot Skotiju, kā arī Portugālē, Luksemburgā un Nīderlandē.

Un, protams, ASV, Austrālija, Kanāda.

Studiju maksas ir ļoti augstas. Visi ir redzējuši amerikāņu filmas, kur vecāki jau no sīkā piedzimšanas sāk krāt naudu koledžai? Jā, visos universitāšu reitingos vadošās ir šī modeļa augstskolas.

Maksas augstāko izglītību visiem studējušajiem Latvijā centās ieviest Roberts Ķīlis. Bet tas ir ceļš uz nekurieni. Ar Latvijas iedzīvotāju skaitu un ekonomikas līmeni sasniegt pietiekamu konkurences līmeni ir neiespējami. Var tirgot uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, bet ar izglītību tam ir visai pastarpināts sakars. Izņēmums ir medicīnas studijas, tai skaitā veterinārmedicīna, arī arhitektūra, kur Latvija tradicionāli spēj nodrošināt pietiekami kvalitatīvu profesionālo izglītību.

Tā ir dārga, bet kvalitatīva izglītība. Ja kāds to var saviem bērniem atļauties, man par to prieks. Bet arī tad paskatieties reitingus, jo ne viss, kas ir dārgs, nozīmē arī labs.

Bezmaksas augstākā izglītība ES pilsoņiem

ES - Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Islandē, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Austrijā, Polijā, Igaunijā, kā arī Grieķijā, Kiprā, Maltā, Slovēnijā, Slovākijā un Čehijā.

Kāpēc lai Latvijas (ES) pilsonis studētu par ļoti lielu naudu UK, ja par brīvu var studēt Skotijā, Vācijā vai Ziemeļvalstīs? Es pie augstskolu TOP īpaši izcēlu Ziemeļvalstis. Arī otrajā, trešajā simtā ir daudzas šī reģiona augstskolas. Tas nav tālu, biļetes nav dārgas - prāmis, lidojums.

Ziemeļvalstīs vadošajās augstskolās un augstākajās izglītības pakāpēs (maģistratūra, doktorantūra) studiju valoda ir angļu, bet, ja grib studēt Vācijā, ir jāmācās vāciski.

Bet kāpēc latvieši tik bikli izmanto šīs iespējas? Es domāju, ka arī tam saknes ir jāmeklē vēsturē.

Augstākās izglītības iespējas Baltijā (vēsturiski)

Līdz 19.gadsimta sākumam Baltijas jaunie muižnieki tika sūtīti uz Vācijas universitātēm. Tur baltieši nodibināja personīgas saites ar tā laika Eiropas izcilākajiem prātiem. Viņi ne tikai studēja, bet draudzējās un dzīroja, ķīvējās un duelējās.

Kēnigsbergas universitāte - tēviem Imanuēls Kants bija studiju biedrs, bet dēliem jau profesors.

Jēnas universitāte - talsinieks Kārlis Amenda, Mocarta bērnu skolotājs, tuvākais Bēthovena draugs.

Veimāras universitāte - jaunais un lecīgais Gēte uzbrauca provinciālajam Gustavam Bergmanim, kurš, arī jauns un ļoti lecīgs, atbildēja apvainotājam ar publisku pļauku, kam sekoja duelis. Paukošanā daudz veiklākais vidzemnieks nākošo dižo dzejnieku ievainoja augšdelmā. Gustavs Bergmanis, Mazsalacas un Rūjienas mācītājs, savā mājā ierīkoja tipogrāfiju, kur tika iespiesti pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi, pirmais Latvijā uzsāka masveida vakcināciju pret bakām -vakcinēja 12 tūkstošus Vidzemes bērnu.

Protams, 18.gadsimtā izglītība universitātēs bija tikai vācu tautības privilēģija, latvieši tai laikā sāka apmeklēt pirmās draudzes skolās.

Bet kāpēc jaunlatvieši Krišjānis Valdemārs, Eduards Veidenbaums, Krišjānis Barons studēt devās uz Tērbatu, Pēterpili, Maskavu nevis uz Kēnigsbergu, Leipcigu vai Veimāru? Viņiem nebija izvēles iespējas!

Aizliegums Krievijas pavalstniekiem studēt ārvalstīs

1798. gadā Krievijas impērijas tronī savu māti Katrīnu II nomainīja Pāvels I. Viens no viņa pirmajiem uzkaziem aizliedza Krievijas impērijas pavalstniekiem, tai skaitā baltiešiem, studēt ārvalstu augstskolās. Ļoti Pāvelu bija sabaidījusi Lielā franču revolūcija… Tomēr kaut kur iegūt izglītību Baltijas muižnieku dēliem vajadzēja. Pāvelam I tika piedāvāts izveidot augstskolu Tērbatā vai Jelgavā, cars izvēlējās Tērbatu. Tā bija vienīgā universitāte Krievijas teritorijā, kur līdz 19.gadsimta beigām studiju valoda bija vācu.

Aizliegums saglabājās līdz 1917.gada Lielajai krievu revolūcijai, bet pēc tam boļševiki aizliedza pat izbraukt uz ārzemēm, kur nu vēl studēt.

Latviešiem, izņemot trimdas diasporu, nekad nav bijusi dota iespēja studēt Eiropas universitātēs, jo 1) cara aizliegums, 2) PSRS dzelzs priekškars, 3) brīvvalsts laikos vai pēc neatkarības atgūšanas tas bija finansiāli nepaceļami.

Vienkārši mums nav izveidojusies tradīcija.

Tas, ka mūsu jaunie nav gatavi studijām TOP augstskolās, jo izglītība skolās nav pietiekami kvalitatīva, nav taisnība. Labi pazīstu jaunieti, kurš pabeidza šeit ierindas vidusskolu (ne ģimnāziju), ieguva bakalauru, iestājās maģistratūrā un aizbrauca Erasmus programmā - pusgadu uz Gēteborgas Universitāti, kur sekmīgi nokārtoja kursus. Pārbrauca, pateica, ka grib kvalitāti mācībās, pameta studijas šeit, iesniedza dokumentus Upsalas universitātē. Viņu uzņēma bez problēmām, Gēteborgas kursus pārskaitīja, pat nekādu TOEFL sertifikātu neprasīja - ja spēj Gēteborgā, tad būs OK arī Upsalā. Pirms tam viņa studiju biedrs gāja līdzīgu ceļu-Latvijā bakalaurs, Upsalā maģistratūra, tagad ir Lundas universitātē doktorantūrā.

Jauktā sistēma

Gan valsts finansētās, gan maksas studiju vietas. Tāda ir Latvijā, kā arī Francijā, Itālijā, Spānijā, Īrijā, Rumānijā, Ungārijā, Bulgārijā un Lietuvā.

Latvijā 2018./2019. akadēmiskajā gadā par studijām maksāja 59% studējošo.

Koledžas un bakalaura līmeņa gada maksas ir no 1019 līdz 5500 euro par pilna laika studijām, savukārt maģistratūras programmās – no 1221 līdz 6000 euro par pilna laika studijām. Maksa par garā cikla – profesionālām 5 gadu studiju programmām (pamatā medicīnas un veterinārmedicīnas jomā) ir no 2600 euro līdz 15000 euro gadā. Nepilna laika studiju maksa vidēji ir zemāka, nekā pilna laika studiju maksa.

Studiju kreditēšanas modeļa maiņa

Ministru Kabinets jūlija izskatīja IZM informatīvo ziņojumu “Konceptuālais ziņojums par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojuma modeļa maiņu”. Visi dati, kurus es šai rakstā piesaucu, ir no šī ziņojuma.

Sabiedrībai tam uzmanību nepievērsa, bet sekas būs ļoti nopietnas.

Studenti var saņemt divu veidu kredītus:

Studiju kredīts– paredzēts studiju maksas segšanai.. 

Studējošā kredīts – paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai- dzīvokļa īre, pārtika, sociālās vajadzības.

Galvenās izmaiņas

Summas ierobežojuma atcelšana

Esošā sistēma

Summas ierobežojums:

Studiju kredītam valsts finansējums budžeta vietai pēc min. koeficientiem *koeficients 1,2.

Studējošā kredītam - nepārsniedz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma, 10 mēnešus gadā

Jaunā sistēma

Studiju kredītam nav summas ierobežojuma, maksimālā summa ir pilna studiju programmas maksa. Studiju kredīts tiks izsniegts pilnai studiju programmas maksas segšanai, un tam netiks noteikti maksimālie kredīta griesti.

Studējošā kredīta 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma (neto minimālā alga), 10 mēnešus gadā.

Turpmāk augstskolām, īpaši privātajām, maksas noteikšanā nebūs ierobežojumu. Principā visas klasiskās kredītu burbuļa radīšanas pazīmes. Tas nozīmē, ka jauni cilvēki uzņemsies nepārdomātas kredītsaistības, nonākot situācijā, kad vienīgā izeja ir doties uz UK un tur iziet maksātnespējas procedūru.

Galvotājs

Esošā sistēma

Ir nepieciešams otrs galvotājs. Parasti tie ir vecāki vai kāds cits tuvs radinieks.

Jaunā sistēma

Vienīgais galvotājs ir valsts.

Bankām tie ir absolūti bezriska darījumi, jo nodokļu maksātāji samaksās par visu un uzreiz. Līdz ar to bankas nekādus kredītņēmēja riskus nevērtēs.

Bet no otras puses tas ir risinājums jauniešiem, kuri grib iegūt izglītību, bet vecāki nevar vai arī negrib uzņemties galvojumu. Tā teikt, ko nu āksties ar tām skolām, paskat, Maximā darbiniekus vajag.

Visādi var gadīties. Arī ļoti talantīgam un centīgam studentam var nepaveikties sesijā, īpaši, ja ir rotējošās budžeta vietas, tad studiju kredīts ir vienīgais risinājums, lai studijas nav jāpamet vidū vai pat pēdējos kursos.

Ir svarīgi, lai tik nozīmīgs sociālais lifts kā izglītība būtu pieejams arī jauniešiem no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Studijas ārvalstīs

Esošā sistēma

Tiek izsniegti kredīti studijām Latvijā un ārvalstīs

Jaunā sistēma

Ar budžeta riska segumu kredīti tikai studijām Latvijā

No 2016.līdz 2018.gadam kredīti studijām ārvalstīs ir piešķirti 248 cilvēkiem. Vidēji - 83 cilvēkiem gadā. Vidēji ap 10% no visu kredītu kopsummas šajā periodā.

IZM argumentēja atteikšanos no ārvalstu studiju kreditēšanas, ka VID esot sniedzis informāciju, ka tikai 30-40% ir atgriezušies Latvijā. Bet kur ir salīdzinošie dati? Piemēram, cik Latvijā izglītību ieguvušo mediķu ir devušies uz ārvalstīm? Bet medicīnas studijas nodokļu maksātājiem izmaksā ļoti dārgi.

Tie, kuri neatgriežas Latvijā uzreiz pēc studijām, šos kredītus atmaksā, galvotāji ir vecāki vai citi tuvinieki. Nodokļu maksātāji neko nezaudē. Un varbūt viņi pārnāks, kad būs ieguvuši savus doktoru grādus vai pieredzi starptautiskos uzņēmumos, institūcijās, projektos.

Jau feodālās Rīgas laikos zeļļiem, lai iegūtu meistara (Master Study maģistratūra) pakāpi, bija jādodas klejojumos pa Hanzas pilsētām, lai iegūtu jaunu pieredzi, nodibinātu sakarus, uzzinātu par inovācijām amatā - vanderzeļļa gadi.

IZM informatīvajā ziņojumā ir norādījusi, ka anglosakšu modeļa valstīs kredīts ir pieejams arī ārvalstniekiem. Pēc noklusējuma jāsaprot, ka valstīs, kur universitātes ES pilsoņiem ir par brīvu, latviešiem nav ko meklēt?

Man ir žēl to vecāku un jauniešu, kuriem tagad nāksies risināt šīs lietas.

Par studijas ES pilsoņiem nav jāmaksā, bet par kaut ko jau jādzīvo. Vismaz sākumā piestrādāt ir grūti, jo mācību slodze ir ļoti pamatīga. Kā to komentēja viens students - tur (Latvijā) mūs nelaida laboratorijās iekšā, šeit mūs nelaiž no laboratorijām ārā.

Ja nebūs pieejams valsts garantētais kredīts, tad sameklēt finansējumu studijām būs daudz, daudz sarežģītāk un kredīta % būs daudz neizdevīgāki.

Kredītu dzēšana

Esošā sistēma

Notiek kredītu dzēšana 30% apmērā no atlikuma bērna dzimšanas gadījumos vienam no vecākiem pēc izvēles, par darbu noteiktajās jomās, nāves un invaliditātes gadījumos

Jaunā sistēma

Ministrijas virzītais variants ir turpināt kredītu dzēšanu 30% apmērā no atlikuma bērna dzimšanas gadījumos, turklāt attiecināt to uz abiem vecākiem, savukārt neturpināt kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, vismaz 2020.-2021.gados.

Tam būs ļoti smagas sekas.

Vidēji 3 gados (2016. – 2018.g.)

Studiju kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās(tūkst.euro/gadā) - 857,2;

tai skaitā: izglītība- 416,2; augstākā izglītība, zinātne-18,5; sociālais darbs-78,1; kultūra-31,7; veselība – 57,2; valsts pārvalde- 255,4

Studējošo kredītu dzēšanai par darbu noteiktajās jomās (tūkst.euro/gadā) - 391;

tai skaitā: izglītība - 132,3; augstākā izglītība, zinātne-34,6; sociālais darbs-13,4; kultūra-27,2; veselība – 41,9; valsts pārvalde – 141,6.

Kam tika dzēsti kredīti?

izglītības jomā (prioritārā secībā)- vispārējās pamatizglītības skolotājiem, vispārējās vidējās izglītības skolotājiem (vispirms kredītu dzēst priekšmetu skolotājiem, kuru darbavieta atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona), profesionālās izglītības skolotājiem, pirmsskolas izglītības skolotājiem.

sociālajā jomā (prioritārā secībā) - sociālajiem darbiniekiem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem rehabilitētājiem, sociālās palīdzības organizatoriem, sociālo iestāžu vadītājiem, fizioterapeitiem, psihologiem, juristiem;

kultūras jomā - bibliotekāriem, bibliogrāfiem, kultūras iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, nodaļu vadītājiem, muzeju speciālistiem, horeogrāfiem, vokālistiem, diriģentiem, mūziķiem, dokumentālistiem, kostīmmāksliniekiem;

ārstniecības personām (prioritārā secībā- vispirms kredītu dzēst speciālistiem, kuru darbavieta atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona un kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta)- māsām (medicīnas māsām),

sertificētiem ārstiem, ārsta palīgiem (feldšeriem), rezidentiem, biomedicīnas laborantiem, funkcionālajiem, zobārstiem.

valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrās un tiesās nodarbinātajam.

Es pieņemu, ka tieslietu ministrs J.Bordāns (JKP) neko nav dzirdējis par tiesiskās paļāvības principu, jo kā citādi TM ir IZM Informatīvo ziņojumu saskaņojusi?

Jo, piemēram, medmāsa, kad ņēma studiju kredītu, rēķinājās, ka strādās valsts slimnīcā un viņai šis kredīts tiks dzēsts. Tagad, kad valdība paziņo, ka kredītu dzēšana tiek atcelta, kā viņa no savas algas kredītu atdos? Vienīgais, kas atliek ir emigrēt uz valsti, kur maksās pieklājīgu algu. Tā mediķiem, pedagogiem, kultūras un sociālajiem darbiniekiem būs vienīgā iespēja. Kā, piemēram, valdība gatavojas nodrošināt ar jauniem ārstiem lauku reģionus?

Ja pašlaik daļa no studiju kreditēšanai paredzētā finansējuma tika novirzīta kredītu dzēšanai, tad turpmāk viss finansējums tiks novirzīts tikai kredītu izsniegšanai, lai bankas maksimāli varētu pelnīt uz procentiem, bet privātās augstskolas uz maksas studentiem.

Pieļauju, ka mūsu prezidenta un premjera, kas ir turīgi cilvēki, spriežot pēc deklarācijām, bērni Latvijā nestudēs, bet mūsu, bauru, bērnu izglītība viņiem ir dziļi vienaldzīga. Par IZM klerkiem pat runāt nav vērts - banku un augstskolu (piemēram, Turība, RISEBA) lobijs pāri visam...ES izglītības mobilitātes programma "Erasmus+" ir nosaukta par godu filozofam un teologam Roterdamas Erasmam, kura slavenākais darbs ir Muļķības slavinājums . Kā ūdenī renesanses domātājs skatījies-veltījums mūsu izglītības darboņiem...

Prezidenta un valdības apsolītās augstākās izglītības reformas nozīmē tikai to, ka tiks izveidota vēl viena barotne politiķiem. Tā teikt, negaidīs dāvanas no dabas, tas ir rektora, ņems paši...Un vienas Brokas (60 tūkst eur/gadā), kuru izvēlējās rektors, vietā būs padomē (konvents) ar kādām n personām (60 tūkst eur/gadā katram), kuras izvēlēsies politiskie grupējumi. Tas arī būs vienīgais pienesums.

Līdz novembrim IZM ir jāiesniedz valdībā attiecīgie MK noteikumi.

Valdošajai elitei (deputāti+ministri+viņu sponsori), kas ir iedevusi nepilngadīgajiem ieročus, pazeminājusi akcīzi alkoholam un atņēmusi brīvpusdienas bērniem, mūsu jaunatnes, tautas un valsts vitālās intereses nav arguments.

Novērtē šo rakstu:

59
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

21

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...