Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī ir pirmā reize visā latviešu tautas pastāvēšanas vēsturē, kad mūsu jaunajiem ļaudīm ir atvērtas Eiropas universitāšu durvis. Bet Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija ar visiem spēkiem cenšas tās aizvērt, cieši noslēgt un atslēgu noslīcināt akacī.

Es kāpt gribu kalnā visaugstākā, Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. (Vilis Plūdons, Atraitnes dēls.) Zīmīgi, ka latviešu klasikas romantiskais varonis mirst nevis nelaimīgas mīlestības, daiļās dāmas, kauju slavas vai vēl kādu varoņdarbu dēļ, bet, cenšoties iegūt augstāko izglītību...

Saknes apmātībai ar izglītību ir meklējamas tautas vēsturē. Latvieši, zemnieku tauta bez savas aristokrātijas, sabiedrisko stāvokli nevarēja iegūt piedzimstot, tikai pašam izsitoties uz augšu. Izglītība gadsimtiem bija gandrīz vienīgais sociālais lifts, kas ļāva iegūt augstāku sabiedrisko statusu. Bet tas tomēr ir tikai daļējs skaidrojums. Vēl ir Dullā Daukas mūžīgā vēlme uzzināt, kas ir tur aiz apvāršņa… Arī Plūdoņa alegoriskās poēmas tautiskā romantisma stilā Atraitnes dēls varonim izglītība ir mērķis, nevis līdzeklis, lai iegūtu godu, varu un mantu.

Pēdējā laika aktualitāte ir cīņa par Latvijas Universitātes rektora amatu. Kurš tikai nav pacēlis karogu cīņā par labāku izglītību… Batālijas par LU rektora vietu ir klasiska kliķu plūkšanās par naudas plūsmas kontroli. Vēlēšanas ir LU iekšēja lieta - ko nu ievēlēja un kā nu ievēlēja, bet ievēlēja. Un ne politiskajiem funkcionāriem tur bija ko mainīt. Ministru kabinets ir radījis bīstamu precedentu - tika pārkāpts akadēmiskās vides autonomijas princips. To nedrīkstēja darīt.

Lai nu kurš būs rektora amatā, bet izglītības līmeni tas neietekmēs. To nevar teikt par citu nesenu valdības lēmumu, kas skar studiju kreditēšanas modeli.

Lai mana pilsoņa sirdsapziņa būtu tīra, es gribu norādīt uz kvalitatīvas izglītības iespēju apdraudējumu Latvijas jaunajiem ļaudīm.

Starptautiskie augstskolu reitingi

Tā kā mūsu revolucionārie cīnītāji par izglītības kvalitāti ir piesaukuši tādus vai citādus topus - TOP 100, TOP 300, TOP 500, vēlos topošajiem un esošajiem studentiem, kā arī viņu vecākiem paskaidrot par globālajiem reitingiem.

Visos reitingos kritēriji vērtēšanai ir līdzīgi: pasaules mēroga reputācija, studijās, citējamībā, zinātnē, starptautiskajā sadarbībā un sadarbībā ar industriju. Uzsvars ir uz dabas zinātnēm un eksaktajām zinātnēm.

Pasaules mēroga reputācija - augstskolas studentu, beidzēju, mācībspēku iegūto Nobela un Fīldsa (matemātika) prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktu augstskola saņem. Nu, kad/ja Kaščejevs un Ambainis kļūs par Nobela vai Fildsa prēmiju laureātiem, tad pie LU vērtēšanas viņus varēs ieskaitīt dubultā - gan pie beidzējiem, gan pie mācībspēkiem. Tas noteikti uzlabos LU pozīcijas reitingos, bet līdz tam…

Citējamība - cik daudz izcilu zinātnieku (starp visvairāk citētajiem savā zinātņu nozarē) strādā augstskolā. Žurnālos (piemēram, Nature un Science) publicēto rakstu skaits). Tiek ņemtas vērā pēdējo 5 gadu publikācijas. Arī nekas nav vienkārši. Lai publicētos pieklājīgā žurnāla, kas ir cienījamā zinātniskajā bāzē (Scopus, Science Direct, Thomson Reuters, utt.), izmaksas būs minimums ap 1000 EUR, kas jāsedz pašam autoram (jāprezentē pieklājīgā konferencē, tulkošana, rediģēšana, utt.). Un tās ir tikai publikācijas tehniskās izmaksas, nemaz nerunājot par pašu pētījumu. Cik zinu, Igaunijā šis izmaksas kompensē valsts, kas arī parādās Tartu universitātes reitingos.

Un tā tālāk, un tā joprojām… Vispār I.Muižnieks, kur varējis, ir pragmatiski risinājis LU problēmas - infrastruktūrā, studiju vidē. ES fondu nauda ir ieguldīta modernās ēkās Torņakalnā. Tas uzlabos augstskolu pozīcijas starptautiskajos reitingos.

Vispārēja Latvijas problēma ir nabadzība laboratorijās. Vienreiz par ES fondu naudu aprīkojumu ir nopirkuši un tagad sargā kā muzeja eksponātus, jo zina, ka vairāk nedabūs. Laboratorijās ne tikai studentiem normāli strādāt neļauj, bet pat zinātniekiem ir grūti pie smalkākas aparatūras un instrumentiem klāt tikt. To, ka tas viss neglābjami morāli noveco, nav vērts pat pieminēt, jo naudas, lai nopirktu jaunāku un modernāku aparatūru, tik un tā nav.

Piesaukšu 3 ietekmīgākos augstskolu reitingus:

Academic Ranking of World Universities(2019)

TOP 5 - Harvardas universitāte, Stenfordas universitāte, Kembridžas universitāte , Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Kalifornijas (Berklijas) universitāte,

Ziemeļvalstis - Kopenhāgenas universitāte (26), Zviedrijas Karolinskas institūts (38), Orhūsas universitāte (60), Upsalas universitāte (62), Helsinku universitāte (63), Stokholmas universitāte (73) un Lunda universitāte (101-150), Gēteborgas universitāte (150-200)

No Centrālās un Austrumeiropas valstu universitātēm visaugstāk novērtētā bija Prāgas Kārļa universitāte (201.-300.), Tartu universitāte (301.-400.)

Times Higher Education World University Rankings (2019./2020.)

TOP 5 – Oksfordas universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts Kembridžas universitāte, Stenfordas universitāte, Masačusetas Tehnoloģiju institūts,

Ziemeļvalstis - Zviedrijas Karolinskas institūts (41), Lundas universitāte(96), Helsinku universitāte (96), Kopenhāgenas universitāte universitāte (101)Upsalas universitāte (102).

Tartu universitāte (301.—400.), LU (801.—100.), RTU,1001.+.

QS World University Rankings(2019)

TOP 5 - Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Stenfordas universitāte, Harvardas universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts, Oksfordas universitāte.

Ziemeļvalstis-Kopenhāgenas universitāte (79), Lunda universitāte (92), KTH Royal Institute of Technology (104), Helsinku universitāte (110), Upsalas universitātei (117).

Tartu universitāte  (321), RTU –(751.-800.), LU, RSU (801.-1000.).

Ja, nomainot rektoru, sola strauju kāpumu starptautiskajos reitingos, tad tas ir no sērijas - kā boļševiki komunismu uzcelt solīja…

Bet vai latviešu jaunatnei tagad ir pieejama kvalitatīva augstākā izglītība? Varbūt ne Latvijā, bet ir!

Augstākās izglītības modeļi un studiju iespējas

Pasaule mainās. ES pilsonība dod pieeju kvalitatīvai augstākajai izglītībai.

ES ir vairāki augstākās izglītības finansēšanas modeļi:

Anglosakšu modelis

Maksas augstākā izglītība:

ES - Lielbritānijā, izņemot Skotiju, kā arī Portugālē, Luksemburgā un Nīderlandē.

Un, protams, ASV, Austrālija, Kanāda.

Studiju maksas ir ļoti augstas. Visi ir redzējuši amerikāņu filmas, kur vecāki jau no sīkā piedzimšanas sāk krāt naudu koledžai? Jā, visos universitāšu reitingos vadošās ir šī modeļa augstskolas.

Maksas augstāko izglītību visiem studējušajiem Latvijā centās ieviest Roberts Ķīlis. Bet tas ir ceļš uz nekurieni. Ar Latvijas iedzīvotāju skaitu un ekonomikas līmeni sasniegt pietiekamu konkurences līmeni ir neiespējami. Var tirgot uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, bet ar izglītību tam ir visai pastarpināts sakars. Izņēmums ir medicīnas studijas, tai skaitā veterinārmedicīna, arī arhitektūra, kur Latvija tradicionāli spēj nodrošināt pietiekami kvalitatīvu profesionālo izglītību.

Tā ir dārga, bet kvalitatīva izglītība. Ja kāds to var saviem bērniem atļauties, man par to prieks. Bet arī tad paskatieties reitingus, jo ne viss, kas ir dārgs, nozīmē arī labs.

Bezmaksas augstākā izglītība ES pilsoņiem

ES - Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Islandē, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Austrijā, Polijā, Igaunijā, kā arī Grieķijā, Kiprā, Maltā, Slovēnijā, Slovākijā un Čehijā.

Kāpēc lai Latvijas (ES) pilsonis studētu par ļoti lielu naudu UK, ja par brīvu var studēt Skotijā, Vācijā vai Ziemeļvalstīs? Es pie augstskolu TOP īpaši izcēlu Ziemeļvalstis. Arī otrajā, trešajā simtā ir daudzas šī reģiona augstskolas. Tas nav tālu, biļetes nav dārgas - prāmis, lidojums.

Ziemeļvalstīs vadošajās augstskolās un augstākajās izglītības pakāpēs (maģistratūra, doktorantūra) studiju valoda ir angļu, bet, ja grib studēt Vācijā, ir jāmācās vāciski.

Bet kāpēc latvieši tik bikli izmanto šīs iespējas? Es domāju, ka arī tam saknes ir jāmeklē vēsturē.

Augstākās izglītības iespējas Baltijā (vēsturiski)

Līdz 19.gadsimta sākumam Baltijas jaunie muižnieki tika sūtīti uz Vācijas universitātēm. Tur baltieši nodibināja personīgas saites ar tā laika Eiropas izcilākajiem prātiem. Viņi ne tikai studēja, bet draudzējās un dzīroja, ķīvējās un duelējās.

Kēnigsbergas universitāte - tēviem Imanuēls Kants bija studiju biedrs, bet dēliem jau profesors.

Jēnas universitāte - talsinieks Kārlis Amenda, Mocarta bērnu skolotājs, tuvākais Bēthovena draugs.

Veimāras universitāte - jaunais un lecīgais Gēte uzbrauca provinciālajam Gustavam Bergmanim, kurš, arī jauns un ļoti lecīgs, atbildēja apvainotājam ar publisku pļauku, kam sekoja duelis. Paukošanā daudz veiklākais vidzemnieks nākošo dižo dzejnieku ievainoja augšdelmā. Gustavs Bergmanis, Mazsalacas un Rūjienas mācītājs, savā mājā ierīkoja tipogrāfiju, kur tika iespiesti pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi, pirmais Latvijā uzsāka masveida vakcināciju pret bakām -vakcinēja 12 tūkstošus Vidzemes bērnu.

Protams, 18.gadsimtā izglītība universitātēs bija tikai vācu tautības privilēģija, latvieši tai laikā sāka apmeklēt pirmās draudzes skolās.

Bet kāpēc jaunlatvieši Krišjānis Valdemārs, Eduards Veidenbaums, Krišjānis Barons studēt devās uz Tērbatu, Pēterpili, Maskavu nevis uz Kēnigsbergu, Leipcigu vai Veimāru? Viņiem nebija izvēles iespējas!

Aizliegums Krievijas pavalstniekiem studēt ārvalstīs

1798. gadā Krievijas impērijas tronī savu māti Katrīnu II nomainīja Pāvels I. Viens no viņa pirmajiem uzkaziem aizliedza Krievijas impērijas pavalstniekiem, tai skaitā baltiešiem, studēt ārvalstu augstskolās. Ļoti Pāvelu bija sabaidījusi Lielā franču revolūcija… Tomēr kaut kur iegūt izglītību Baltijas muižnieku dēliem vajadzēja. Pāvelam I tika piedāvāts izveidot augstskolu Tērbatā vai Jelgavā, cars izvēlējās Tērbatu. Tā bija vienīgā universitāte Krievijas teritorijā, kur līdz 19.gadsimta beigām studiju valoda bija vācu.

Aizliegums saglabājās līdz 1917.gada Lielajai krievu revolūcijai, bet pēc tam boļševiki aizliedza pat izbraukt uz ārzemēm, kur nu vēl studēt.

Latviešiem, izņemot trimdas diasporu, nekad nav bijusi dota iespēja studēt Eiropas universitātēs, jo 1) cara aizliegums, 2) PSRS dzelzs priekškars, 3) brīvvalsts laikos vai pēc neatkarības atgūšanas tas bija finansiāli nepaceļami.

Vienkārši mums nav izveidojusies tradīcija.

Tas, ka mūsu jaunie nav gatavi studijām TOP augstskolās, jo izglītība skolās nav pietiekami kvalitatīva, nav taisnība. Labi pazīstu jaunieti, kurš pabeidza šeit ierindas vidusskolu (ne ģimnāziju), ieguva bakalauru, iestājās maģistratūrā un aizbrauca Erasmus programmā - pusgadu uz Gēteborgas Universitāti, kur sekmīgi nokārtoja kursus. Pārbrauca, pateica, ka grib kvalitāti mācībās, pameta studijas šeit, iesniedza dokumentus Upsalas universitātē. Viņu uzņēma bez problēmām, Gēteborgas kursus pārskaitīja, pat nekādu TOEFL sertifikātu neprasīja - ja spēj Gēteborgā, tad būs OK arī Upsalā. Pirms tam viņa studiju biedrs gāja līdzīgu ceļu-Latvijā bakalaurs, Upsalā maģistratūra, tagad ir Lundas universitātē doktorantūrā.

Jauktā sistēma

Gan valsts finansētās, gan maksas studiju vietas. Tāda ir Latvijā, kā arī Francijā, Itālijā, Spānijā, Īrijā, Rumānijā, Ungārijā, Bulgārijā un Lietuvā.

Latvijā 2018./2019. akadēmiskajā gadā par studijām maksāja 59% studējošo.

Koledžas un bakalaura līmeņa gada maksas ir no 1019 līdz 5500 euro par pilna laika studijām, savukārt maģistratūras programmās – no 1221 līdz 6000 euro par pilna laika studijām. Maksa par garā cikla – profesionālām 5 gadu studiju programmām (pamatā medicīnas un veterinārmedicīnas jomā) ir no 2600 euro līdz 15000 euro gadā. Nepilna laika studiju maksa vidēji ir zemāka, nekā pilna laika studiju maksa.

Studiju kreditēšanas modeļa maiņa

Ministru Kabinets jūlija izskatīja IZM informatīvo ziņojumu “Konceptuālais ziņojums par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojuma modeļa maiņu”. Visi dati, kurus es šai rakstā piesaucu, ir no šī ziņojuma.

Sabiedrībai tam uzmanību nepievērsa, bet sekas būs ļoti nopietnas.

Studenti var saņemt divu veidu kredītus:

Studiju kredīts– paredzēts studiju maksas segšanai.. 

Studējošā kredīts – paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai- dzīvokļa īre, pārtika, sociālās vajadzības.

Galvenās izmaiņas

Summas ierobežojuma atcelšana

Esošā sistēma

Summas ierobežojums:

Studiju kredītam valsts finansējums budžeta vietai pēc min. koeficientiem *koeficients 1,2.

Studējošā kredītam - nepārsniedz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma, 10 mēnešus gadā

Jaunā sistēma

Studiju kredītam nav summas ierobežojuma, maksimālā summa ir pilna studiju programmas maksa. Studiju kredīts tiks izsniegts pilnai studiju programmas maksas segšanai, un tam netiks noteikti maksimālie kredīta griesti.

Studējošā kredīta 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma (neto minimālā alga), 10 mēnešus gadā.

Turpmāk augstskolām, īpaši privātajām, maksas noteikšanā nebūs ierobežojumu. Principā visas klasiskās kredītu burbuļa radīšanas pazīmes. Tas nozīmē, ka jauni cilvēki uzņemsies nepārdomātas kredītsaistības, nonākot situācijā, kad vienīgā izeja ir doties uz UK un tur iziet maksātnespējas procedūru.

Galvotājs

Esošā sistēma

Ir nepieciešams otrs galvotājs. Parasti tie ir vecāki vai kāds cits tuvs radinieks.

Jaunā sistēma

Vienīgais galvotājs ir valsts.

Bankām tie ir absolūti bezriska darījumi, jo nodokļu maksātāji samaksās par visu un uzreiz. Līdz ar to bankas nekādus kredītņēmēja riskus nevērtēs.

Bet no otras puses tas ir risinājums jauniešiem, kuri grib iegūt izglītību, bet vecāki nevar vai arī negrib uzņemties galvojumu. Tā teikt, ko nu āksties ar tām skolām, paskat, Maximā darbiniekus vajag.

Visādi var gadīties. Arī ļoti talantīgam un centīgam studentam var nepaveikties sesijā, īpaši, ja ir rotējošās budžeta vietas, tad studiju kredīts ir vienīgais risinājums, lai studijas nav jāpamet vidū vai pat pēdējos kursos.

Ir svarīgi, lai tik nozīmīgs sociālais lifts kā izglītība būtu pieejams arī jauniešiem no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Studijas ārvalstīs

Esošā sistēma

Tiek izsniegti kredīti studijām Latvijā un ārvalstīs

Jaunā sistēma

Ar budžeta riska segumu kredīti tikai studijām Latvijā

No 2016.līdz 2018.gadam kredīti studijām ārvalstīs ir piešķirti 248 cilvēkiem. Vidēji - 83 cilvēkiem gadā. Vidēji ap 10% no visu kredītu kopsummas šajā periodā.

IZM argumentēja atteikšanos no ārvalstu studiju kreditēšanas, ka VID esot sniedzis informāciju, ka tikai 30-40% ir atgriezušies Latvijā. Bet kur ir salīdzinošie dati? Piemēram, cik Latvijā izglītību ieguvušo mediķu ir devušies uz ārvalstīm? Bet medicīnas studijas nodokļu maksātājiem izmaksā ļoti dārgi.

Tie, kuri neatgriežas Latvijā uzreiz pēc studijām, šos kredītus atmaksā, galvotāji ir vecāki vai citi tuvinieki. Nodokļu maksātāji neko nezaudē. Un varbūt viņi pārnāks, kad būs ieguvuši savus doktoru grādus vai pieredzi starptautiskos uzņēmumos, institūcijās, projektos.

Jau feodālās Rīgas laikos zeļļiem, lai iegūtu meistara (Master Study maģistratūra) pakāpi, bija jādodas klejojumos pa Hanzas pilsētām, lai iegūtu jaunu pieredzi, nodibinātu sakarus, uzzinātu par inovācijām amatā - vanderzeļļa gadi.

IZM informatīvajā ziņojumā ir norādījusi, ka anglosakšu modeļa valstīs kredīts ir pieejams arī ārvalstniekiem. Pēc noklusējuma jāsaprot, ka valstīs, kur universitātes ES pilsoņiem ir par brīvu, latviešiem nav ko meklēt?

Man ir žēl to vecāku un jauniešu, kuriem tagad nāksies risināt šīs lietas.

Par studijas ES pilsoņiem nav jāmaksā, bet par kaut ko jau jādzīvo. Vismaz sākumā piestrādāt ir grūti, jo mācību slodze ir ļoti pamatīga. Kā to komentēja viens students - tur (Latvijā) mūs nelaida laboratorijās iekšā, šeit mūs nelaiž no laboratorijām ārā.

Ja nebūs pieejams valsts garantētais kredīts, tad sameklēt finansējumu studijām būs daudz, daudz sarežģītāk un kredīta % būs daudz neizdevīgāki.

Kredītu dzēšana

Esošā sistēma

Notiek kredītu dzēšana 30% apmērā no atlikuma bērna dzimšanas gadījumos vienam no vecākiem pēc izvēles, par darbu noteiktajās jomās, nāves un invaliditātes gadījumos

Jaunā sistēma

Ministrijas virzītais variants ir turpināt kredītu dzēšanu 30% apmērā no atlikuma bērna dzimšanas gadījumos, turklāt attiecināt to uz abiem vecākiem, savukārt neturpināt kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, vismaz 2020.-2021.gados.

Tam būs ļoti smagas sekas.

Vidēji 3 gados (2016. – 2018.g.)

Studiju kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās(tūkst.euro/gadā) - 857,2;

tai skaitā: izglītība- 416,2; augstākā izglītība, zinātne-18,5; sociālais darbs-78,1; kultūra-31,7; veselība – 57,2; valsts pārvalde- 255,4

Studējošo kredītu dzēšanai par darbu noteiktajās jomās (tūkst.euro/gadā) - 391;

tai skaitā: izglītība - 132,3; augstākā izglītība, zinātne-34,6; sociālais darbs-13,4; kultūra-27,2; veselība – 41,9; valsts pārvalde – 141,6.

Kam tika dzēsti kredīti?

izglītības jomā (prioritārā secībā)- vispārējās pamatizglītības skolotājiem, vispārējās vidējās izglītības skolotājiem (vispirms kredītu dzēst priekšmetu skolotājiem, kuru darbavieta atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona), profesionālās izglītības skolotājiem, pirmsskolas izglītības skolotājiem.

sociālajā jomā (prioritārā secībā) - sociālajiem darbiniekiem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem rehabilitētājiem, sociālās palīdzības organizatoriem, sociālo iestāžu vadītājiem, fizioterapeitiem, psihologiem, juristiem;

kultūras jomā - bibliotekāriem, bibliogrāfiem, kultūras iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, nodaļu vadītājiem, muzeju speciālistiem, horeogrāfiem, vokālistiem, diriģentiem, mūziķiem, dokumentālistiem, kostīmmāksliniekiem;

ārstniecības personām (prioritārā secībā- vispirms kredītu dzēst speciālistiem, kuru darbavieta atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona un kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta)- māsām (medicīnas māsām),

sertificētiem ārstiem, ārsta palīgiem (feldšeriem), rezidentiem, biomedicīnas laborantiem, funkcionālajiem, zobārstiem.

valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrās un tiesās nodarbinātajam.

Es pieņemu, ka tieslietu ministrs J.Bordāns (JKP) neko nav dzirdējis par tiesiskās paļāvības principu, jo kā citādi TM ir IZM Informatīvo ziņojumu saskaņojusi?

Jo, piemēram, medmāsa, kad ņēma studiju kredītu, rēķinājās, ka strādās valsts slimnīcā un viņai šis kredīts tiks dzēsts. Tagad, kad valdība paziņo, ka kredītu dzēšana tiek atcelta, kā viņa no savas algas kredītu atdos? Vienīgais, kas atliek ir emigrēt uz valsti, kur maksās pieklājīgu algu. Tā mediķiem, pedagogiem, kultūras un sociālajiem darbiniekiem būs vienīgā iespēja. Kā, piemēram, valdība gatavojas nodrošināt ar jauniem ārstiem lauku reģionus?

Ja pašlaik daļa no studiju kreditēšanai paredzētā finansējuma tika novirzīta kredītu dzēšanai, tad turpmāk viss finansējums tiks novirzīts tikai kredītu izsniegšanai, lai bankas maksimāli varētu pelnīt uz procentiem, bet privātās augstskolas uz maksas studentiem.

Pieļauju, ka mūsu prezidenta un premjera, kas ir turīgi cilvēki, spriežot pēc deklarācijām, bērni Latvijā nestudēs, bet mūsu, bauru, bērnu izglītība viņiem ir dziļi vienaldzīga. Par IZM klerkiem pat runāt nav vērts - banku un augstskolu (piemēram, Turība, RISEBA) lobijs pāri visam...ES izglītības mobilitātes programma "Erasmus+" ir nosaukta par godu filozofam un teologam Roterdamas Erasmam, kura slavenākais darbs ir Muļķības slavinājums . Kā ūdenī renesanses domātājs skatījies-veltījums mūsu izglītības darboņiem...

Prezidenta un valdības apsolītās augstākās izglītības reformas nozīmē tikai to, ka tiks izveidota vēl viena barotne politiķiem. Tā teikt, negaidīs dāvanas no dabas, tas ir rektora, ņems paši...Un vienas Brokas (60 tūkst eur/gadā), kuru izvēlējās rektors, vietā būs padomē (konvents) ar kādām n personām (60 tūkst eur/gadā katram), kuras izvēlēsies politiskie grupējumi. Tas arī būs vienīgais pienesums.

Līdz novembrim IZM ir jāiesniedz valdībā attiecīgie MK noteikumi.

Valdošajai elitei (deputāti+ministri+viņu sponsori), kas ir iedevusi nepilngadīgajiem ieročus, pazeminājusi akcīzi alkoholam un atņēmusi brīvpusdienas bērniem, mūsu jaunatnes, tautas un valsts vitālās intereses nav arguments.

Novērtē šo rakstu:

59
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....