Iesaki rakstu: 
Varētu pat teikt, ka šobrīd dzīvojam kādā īpašā, bet ļoti savādā, pat bīstamā laikā, ja vien aizmirstu, ka katram gadsimtam, katram gadu cēlienam ir jau bijusi līdzīga īpatnība. Ja vien cilvēki atcerētos, ka katrai monētai vienmēr ir arī otra puse.
Ka pat šķietami spožajai un iekārojamai monētai otrā pusē var būt arī viltojuma vai ļauna vēstījuma zīmes. Bet diemžēl to tik bieži ierauga tikai ar laika distanci, kad patiesības gaisma beidzot iespīd cilvēku apziņā.
Bet vai tiešām vienmēr tam jānotiek ar kavēšanos, kad jau cilvēku dzīves ir smagi iedragātas? Vai tiešām monētas otru pusi nevar apskatīties jau laikus, neļaujot īstenoties traģiskiem notikumiem? Kā izvairīties no vienpusīguma, no melu slazdiem, kā izvairīties no viltojumiem, apmāna?
Vai gribat uzzināt, kāpēc cietumnieki aiz restēm dibina savas biedrības? Kāpēc bezpajumtnieki, beidzot iegūstot paši savu dzīvokli, atsakās tam mazgāt logus? Vai zināt, kāpēc tiesnese raksta 70 vēstules dienā vienreiz dzīvē satiktam vīrietim? Un tā vēl mēnešiem ilgi. Vai zināt, kā no mūsu kabatām var izvilt naudu, lai sametinātu pāris primitīvus režģus par 41 tūkstoti! Vai jūs zināt, kāpēc slava var būt tik bīstama kā saindēts āķis?
Atbilde ir tā pati: vienmēr paskaties monētai otru pusi! Ja kāds triku meistars, uzspiežot īkšķi, monētu pielīmē pie virsmas, tas nenozīmē, ka tai nav otras puses.
Ja es tagad lielītos, ka vienmēr esmu spējis izvairīties no triku meistariem, krāpniekiem un meļiem, tad nebūtu šīs grāmatas. Bet ir jāprot sevi pasargāt, jo blēžu un meļu mums apkārt netrūkst un tie būs vienmēr. Jautājums ir tikai: cik ilgi viņiem izdodas mūs muļķot un kādas ir tam sekas? Un vai mēs no šīm kļūdām mācāmies un vairs tās otrreiz nepieļaujam? Vai iemācāmies jau savlaicīgi ieraudzīt katrai monētai tās otru pusi?
Tikai tā mēs varam atšķirt patieso vērtību no viltus un ietaupīt savu laiku un uzlabot dzīvi.
Grāmatā ir arī par to, kādas metodes izmanto meļi un krāpnieki dažādās jomās: no bezpajumtniekiem, cietumniekiem līdz pat varu uzurpējušiem politiķiem, tiesnešiem, prokuroriem, policistiem. Par to, kā nevainīgi tiek notiesāti cilvēki un attaisnoti vainīgie.
Uzrakstīju savu jaunāko grāmatu “Monētas otra puse”, lai jums parādītu, kā atpazīt melus, kā izzināt apslēpto informāciju, kā ieskatīties patiesības reizēm ne tik tīkamajā sejā – ar skaidriem piemēriem, ar konkrētiem vārdiem un uzvārdiem, dokumentētiem faktiem, liecībām.
Grāmatā atradīsiet arī Latvijā labi pazīstamus vārdus un uzvārdus. Un konkrētus piemērus, kas parāda, kā cilvēku vārdi saskan ar darbiem. Kur izlikšanās, kur patiesība.
Daudzi gribētu, lai tas, kas ir šajā grāmatā, tiktu noklusēts vai noslēpts. Bet – monētai vienmēr ir otra puse, un te nu tā ir! Jums tiešām šī grāmata būs ļoti interesanta! Grāmatā Jums būs daudz pārsteigumu!
Grāmatā ir arī pielikums ar mūsu kultūrvēsturisko pieminekļu grāvējiem un postītājiem un vairāki Rīgas domes sēžu protokoli (lai vai kā balsotāji gribētu, lai par tiem netiek atgādināts!)
Bet grāmatā iemūžināti arī to cilvēku vārdi, kas glāba un aktīvi iestājās par mūsu visu unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Paldies vēlreiz visiem, kas parakstīja tik būtisko petīciju PRET koruptīvās, ar postīšanas māniju apsēstās Ķirša - Ratnieka kliķes lēmumiem Rīgas domē! Lasiet un ieraugiet monētas otru pusi.
Jauno grāmatu var iegādāties gan apgāda „Antava” mājaslapā Antava.lv, gan grāmatnīcu “Jānis Roze” un “Globuss” veikalos.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
