„Moneyval” izrādās labs piesegs pat patvaļīgai policijas inspektorei
Pietiek lasītāja26.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms neilga laika Latvija iesniedza Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejai “Moneyval" progresa ziņojumu par veiktajiem pasākumiem sakarā ar "Moneyval" rekomendācijām.
Latvija fanātiski metusies pildīt visu (un pat vairāk), ko iesaka Eiropas Padome. Rekomendāciju pildīšana izvērtusies par "raganu medībām" no vienas puses un pilnīgu tiesisko nihilismu no otras. Līdzīgi kā kara laika apstākļos cilvēkiem uz nenoteiktu laiku tiek atņemtas pamattiesības – tiesības uz īpašumu. Īpašums tiek vienkārši atņemts, pamatojot šādu rīcību ar primitīvu neticību uzrādītajiem īpašumtiesības apliecinošajiem dokumentiem.
Diemžēl arī manā gadījumā ir noticis līdzīgi. Valsts ir rīkojusies pēc formulas „mans + tavs īpašums = valsts īpašums”. Savukārt „valsts īpašums = valsts īpašums”.
Situācija ir šāda: 2016. gadā mana vecmāmiņa bez atlīdzības iedeva man naudas līdzekļus EUR 15 000 apmērā, kā arī 2017. gadā manam brālim EUR 25 000 apmērā (kam ir notariāli apliecināts apliecinājums).
2018. gadā par samērā nelielu summu - EUR 2500 iegādājos Lietuvas Republikā automašīnu (ir oficiāls pirkšanas līgums), kura pārdevēja īpašumā bija nonākusi par $ 900 (ir oficiāla izziņa). Nākamajā dienā automašīna tika reģistrēta Latvijā (ko apliecina reğistrācijas apliecība). Tā kā tobrīd man nebija autovadītāja apliecības, tad kā automašīnas turētāju norādīju savu brāli, kuram bija autovadītāja apliecība.
Iegādātās automašīnas vērtība bija samērā neliela tās tehniskā stāvokļa dēļ, - bija nepieciešama auto sertifikācija, kā arī remonts) (ir oficiāls auto tehniskā stāvokļa novērtējums).
2019. gada aprīļa sākumā uz aizdomu pamata noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tika aizturēts mans brālis. Tā kā automašīnas turētājs reģistrācijas apliecībā bija norādīts mans brālis un viņš dažreiz bija braucis ar šo automašīnu, tad man piederošajā automašīnā tika veikta kratīšana. Kaut arī kratīšanas laikā nekādi aizliegti priekšmeti un/vai neatļautas vielas atrastas netika, automašīna tika arestēta.
Vairāku mēnešu garumā esmu centusies atgūt man piederošo transportlīdzekli. Esmu norādījusi gan uz iegādes līdzekļu izcelsmi, gan automašīnas iegādes apstākļus un citu informāciju. Ir nopratināti liecinieki, kuri apliecināja manis norādīto.
Neskatoties uz to Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas galvenā inspektore Irina Maistruka (attēlā) ikreiz, saņemot manu lūgumu par automašīnas atdošanu vai vismaz nodošanu lietošanā (jo automašīna bija jāsertificē, jāremontē un jāveic citas nozīmīgas darbības) atrod jaunus ieganstus, lai automašīnu neatdotu.
No I. Maistrukas pēdējā pieņemtā lēmuma izriet, ka, tā kā sākotnēji aresta uzlikšanu akceptējusi izmeklēšanas tiesnese, tad tas nozīmē, ka transportlīdzeklis atzīstams par noziedzīgi iegūtu.
Šāds secinājums ir absolūti prettiesisks, jo, lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu, būtu jāiniciē atsevišķs process, kura ietvaros šāds fakts tiktu konstatēts (Kriminālprocesa likuma 59. nodaļa).
Tomēr ar man piederošo automašīnu nav veikti noziegumi; tajā netika atrasts nekas nelikumīgs; esmu uzrādījusi un pierādījusi iegādes līdzekļu legālo izcelsmi, līdz ar ko process mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu nav uzsākts un nav pamata to uzsākt.
Ir manāma klaja galvenās inspektores I. Maistrukas ņirgāšanās un visatļautība, kas tiek piesegta ar "Moneyval" rekomendāciju īstenošanu. Pieļauju, ka šī nav vienīgā šāda veida situācija.
Tomēr esam pieteikušies kā demokrātiska un tiesiska valsts, līdz ar ko šādas situācijas nebūtu pieņemamas. Acīmredzot valstij "Moneyval" ir tuvāka nekā pašas tauta un tās pamattiesības.
Lai arī esam diezgan mazaktīva tauta, diez vai šāda veida represijas un faktiski "legalizēta" tautas apzagšana ilgi tiks paciestas. Šādās situācijās cilvēki tiek spiesti vai nu meklēt iespēju dzīvot kādā citā valstī vai arī nobalsot par Saeimas atlaišanas iniciatīvu. Tas ir sava veida ekonomiskais genocīds.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
