Mora atomenerģiskais darbs
Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs18.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Moris savu ir padarījis, moris var būt brīvs... Šādas asociācijas pārņēma pēc tam, kad pēc vairākkārtējām sarunām ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts beidzot uzaicināja Latvijas Zaļo partiju uz tikšanos ministrijā, lai pārrunātu Latvijas nepieciešamību iesaistīties Visaginas AES, bet Saeimas Tautsaimniecības komisija paziņoja, ka otrdien, 19. jūnijā, notiks diskusija par Latvijas iespējamo dalību Visaginas AES projektā.
Šoreiz „mora” lomu uzņemos ar prieku. Uzskatu, ka Latvijas Zaļā partija ir ieguldījusi lielu darbu, lai nonāktu tik tālu, cik šobrīd esam. Prieks, ka pēdējās nedēļās par Visaginas AES un Latvijas dalību tajā medijos sāk parādīties tik daudz viedokļu. Uzskatu, ka mūsu uzdevums bija šo tēmu aktualizēt, atslepenot un aicināt politiķus un sabiedrību uz diskusiju. Jebkurš saprātīgi domājošs cilvēks, kurš nopietnāk iedziļinās šai projektā, sāk atteikties no līdzšinējiem priekšstatiem par gaidāmo elektrības lētumu un jaunām darbavietām un saprast, ka Latvijas dalība Visaginas projektā ir ārkārtīgi nopietns apdraudējums videi. Ar vidi šoreiz domāju ekonomisko un sociālo, jo runāt par dabas aizsardzību AES projektos pēc Fukušimas notikumiem ir lieki.
Pirms gada, kad aktīvi sākām pievērst sabiedrības uzmanību šai tēmai, tā bija slēgta. Latvijas līdzdalība projektā virzījās uz priekšu ļoti straujiem soļiem, jo jebkurš viedoklis, kas bija pret, tika dēvēts par Krievijas sabotāžu.
Šobrīd par Latvenergo (un valsts kā tās kapitāla īpašnieces) līdzdalību šaubas publiski pauž ļoti daudzi. Šo viedokļu paudējiem vairs netiek piekārta krievu spiegu birka – laikam tak to spiegu iznāktu par daudz...
Ja nopietni, tad, lai arī citu politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri nav pie varas, saprastu, cik ilgs laiks paiet un cik daudz ir jādara, līdz tiekat sadzirdēti, sniedzu konspektīvu ieskatu Latvijas Zaļās partijas aktivitātēs:
1. 2011. gadā LZP kongress pieņēma rezolūciju neatbalstīt tādu valsts politiku un amatpersonu kandidātus, kuri kalpos tikai atomenerģijas lobijiem, novēršoties no Latvijas energoneatkarības veicināšanas.
2. Visaginas AES jautājuma apspriešana Eiropas Zaļo partiju kongresā Francijā un tai sekojošā Eiropas rezolūcija pret Visaginas AES būvniecību pieņemšana;
3. ziemā (sniegputenī) izgājām piketā pie MK ar plakātiem un radioaktivitātes simboliem rotātām mucām;
4. interneta vietnē You Tube publiskojām video ar izlietām it kā AES atkritumu samazgām Rīgas centrā pie Radio 101;
5. iesniedzām Saeimā deputātu pieprasījumu V. Dombrovskim sniegt ziņojumu par Visaginas AES aktivitātēm – neskatoties uz visai sirdīgajām runām no Saeimas tribīnes, Saeima nobalsoja PRET diskusiju par AES;
6. izsūtījām vēstules visām ministrijām un pašvaldībām ar lūgumu sniegt informāciju un viedokļus par iespējamiem ieguvumiem Visaginas AES būvniecības rezultātā;
7. lai atgādinātu Visaginas jautājumu, V. Dombrovska premjerēšanas jubilejā kā „dāvanu” izkārām radioaktivitātes simboliem rotātās mucas kokā pie Nacionālā teātra;
8. medijiem izsūtīti vairāki desmiti preses relīžu;
9. nemitīgi tirdījām premjeru - katru reizi tiekoties ar LZP deputātiem frakcijā vai Saeimā, tika uzdots jautājums, kad būs diskusijas par Visaginas AES? Beidzamajās reizēs jau V. Dombrovskis neko neatbildēja, bet vienkārši smagi nopūtās ar piebildi - "atkal Visagina";
10. Daugavpilī (atrodas tikai 30 km attālumā no Visaginas) kopā ar NVO partneriem piedalījāmies akcijā pret Visaginas AES būvniecību;
11. tikāmies ar Lietuvas zaļajiem, enerģētiķiem, lai iegūtu informāciju par plānotajām izmaksām utt.;
12. esam piedalījušies daudzās publiskās diskusijas, konferencēs, kā arī „pagrīdes” sarunās ar koalīcijas deputātiem, izskaidrojot LZP nostāju.
13. Fiskālās disciplīnas līguma balsojums Saeimā – ietirgojam diskusiju par AES!
Tagad, atskatoties uz paveikto, jāatzīst, ka dažubrīd radās sajūta, ka mūsu valstī par vides problēmām neviens negrib dzirdēt, kur nu vēl diskutēt. Cerams, ka tā vairs nebūs.
Mūsu, zaļo, viedoklis nav mainījies: Visaginas AES? Ja nevarat atrast alternatīvus, videi draudzīgus risinājumus, nu tad būvējiet, brāļi lietuvieši! Bet - bez mums. Ja varēsiet piedāvāt labu elektrības cenu (ja reiz apgalvojat, ka projekts ir „ekonomiski izdevīgs”) – pirksim! Ja jau šis projekts ir tik ekonomiski izdevīgs, tad jau arī investori atradīsies.
Jāatzīst, ka pirms gadiem 25 es arī šo projektu būtu atbalstījis, bet pašlaik, kad tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, uzņemties saistības uz 60 gadiem nav nopietni. Ceru, ka pie līdzīga secinājuma nonāks arī Saeimas deputāti, valdības un Latvenergo pārstāvji.
Vēlos ieskicēt LZP aktuālākās tēmas tuvākajai nākotnei, jeb ko „moris” bez ikdienas darba pie iesāktajiem veloattīstības jautājumiem, upju tīrīšanas, talku organizēšanas, ir paredzējis darīt, lai valdībai nevajadzētu atkal nonākt līdz „tirgošanās” līmenim:
1. tautas viedokļa par eiro ieviešanu Latvijā noskaidrošana;
2. aizlieguma (ar likuma spēku) tirgot veikalos ģenētiski modificēto pārtiku pieņemšana.
Ir vēl viena iecere, bet par to informēsim tuvākajā laikā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
