Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Morālais garants ir vajadzīgs ne tikai sociāli politiskajā sfērā, par ko centos rakstīt esejā „Morālais garants. 1. Priekšvēlēšanu solījumu erozija”. Morālais garants ir vajadzīgs katrā cilvēku darbības sfērā. Morālajam garantam piemīt universalitāte – vispusīgums un derīgums visam. Morālais garants ir vajadzīgs mākslā, zinātnē, ekonomikā, medicīnā, sportā, izglītībā. Respektīvi, morālais garants ir vajadzīgs visur tur, kur rosās cilvēki un kur viņu rosība ietekmē sabiedrību. Cilvēku rosību ir nepieciešams objektīvi novērtēt, rekomendēt, izvirzīt paraugam, kā arī kritizēt, noliegt, neieteikt paraugam. Morālais garants kalpo kā zināms augstākais arbitrs cilvēku profesionālajai un cita veida darbībai.

Morālais garants ir svētība. Pateicoties morālā garanta klātbūtnei, cilvēku darbība kļūst kaismīgāka, radošāka, pilnvērtīgāka, mērķtiecīgāka, enerģiskāka, patriotiskāka, pašapzinīgāka. Cilvēki uzticas garantam. Cilvēki apzinās, ka garants nepieļaus viņu darbības nepamatotu noniecināšanu, kā arī māžošanos un kroplības attiecīgajā darbības sfērā. Garants ievērojami kāpina atbildības sajūtu cilvēku darbībā. Turpretī tad, ja ir informācija par garanta neesamību, daudzi savā darbībā var iet pa vieglāko, vienkāršāko, neprecīzāko, nepilnīgāko ceļu.

Ja sociāli politiskajā sfērā garants ir valsts institūcijas un to vadītāji (piem., Valsts prezidents, premjerministrs), tad pārējās dzīves sfērās garants var būt atsevišķas izcilas personības un attiecīgās sfēras visaugstākās instances. Piemēram, zinātnē garants var būt Nobela prēmijas laureāti. Padomju laikā Latvijā zinātnē garants bija Zinātņu akadēmijas institūti.

2018.gada 6.augustā portāla „Delfi” rubrikā „Versijas” publicēja Jura Iljina rakstu „Nav labklājības bez ieguldījumiem izglītībā”. Autors portālā pasniegts kā „RTU eksperts universitāšu reitingos”. Tātad viņš saņem algu par augstskolu „reitingošanas” analītiku.

Priekš manis tāda amata esamība bija jaunums un liels pārsteigums. Liekas, to pašu var teikt arī citi „Delfi” lasītāji. Internetā neizdevās noskaidrot vēl kādu universitāšu reitingu ekspertu Latvijā. Sastopami tikai augstākās izglītības eksperti. Tādi ir arī citās zemēs. Viņus piesaista reitingu sastādīšanā.

„Reitingošana” ir „baltās” rases inteliģences mānija. Tā ir „baltas” rases inteliģences pagrimuma izpausme. „Baltā” rase bez „reitingošanas” mierīgi dzīvoja tūkstošiem gadu. „Reitingošana” sākās tikai XX gs. nogalē, kad „baltās” rases pagrimumam jau bija baismīgs līmenis un tas izpaudās ne tikai „reitingošanas” mānijā. Augstskolu „reitingošana” sākās tikai mūsu gadsimtā.

Kā zināms, ar „reitingošanu” aizraujas ne tikai augstākajā izglītībā. Nav tik viegli pateikt, kādos dzīves segmentos tagad nav reitingu. Iespējams, reitingu nav publiskajām tualetēm, oficiāli reitingi nav „prieka mājām” un to personālam. Pārējam visam ir reitingi. Tādi ir pat rakstniekiem, zinātniekiem, māksliniekiem. Labi, ka „reitingošanas” ēru nepiedzīvoja Homērs, Dante, Šekspīrs, Gēte, Tolstojs, Dostojevskis, Aspazija, Rainis, Purvītis, Rozentāls, Markss, Einšteins, Freids, Jungs un citas radošās personības. Nav ticams viņu atbalsts „reitingošanai”. To atbalsta tikai pelēcības, trešās, ceturtās šķiras kadri. Bet pats galvenais ir tas, ka „reitingošana” ir efektīvs instruments visdažādākā veida manipulācijām. Ar reitingiem plaši manipulē politikā, biznesā. Vajadzīgo reitingu var pasūtīt, nopirkt. Ar „reitingošanu” var labi pelnīt. To visu tagad izmanto arī apsviedīgi latvieši bez liela prāta.

„Reitingošana” ir kļuvusi „baltās” rases inteliģences pašapmānīgas darbības sfēra. Tai ir vajadzīgs garants, lai pašapmānība neapdullinātu visu sociumu.

Garants noteikti ir vajadzīgs „reitingošanai” augstākajā izglītībā. Latvijā noteikti ir vajadzīgs. Citās zemēs tāds garants ir sastopams. Garanta misiju uzņemas īstas universitātes, kuras smejas un ironizē par augstākās izglītības iestāžu reitingiem. Internetā lasāmi daudzu rektoru, profesoru sarkastiskie izteikumi par zinātnieku un viņu grāmatu reitingiem, kā arī par „reitingošanas” māniju vispār.

Tikai postmodernistiski āksti var teikt, ka augstākajā izglītībā reitingi ir svarīga un vajadzīga lieta. Visā pasaulē normāli cilvēki reitingus uzskata par jauno laiku pagrimuma pazīmi: mākslīga trokšņa taisīšanu, lai apmuļkotu sabiedrību un tai iesmērētu kaut ko bālu un viduvēju. Gandrīz visi saprot, ka reitingi neatspoguļo realitāti. Taču gandrīz visi kā apmāti interesējas par reitingiem un tos izmanto augstskolas izvēlē.

Latviešu varas inteliģence, saprotams, ir reitingu fane. Tā negrib dzirdēt, ko par reitingiem saka Oksfordā, Kembridžā, Sorbonā, Harvardā un citās īstās universitātēs. Īstenībā reitingi ir vajadzīgi tikai tādām diplomu tirgotavām kā LU, RTU, BSA, „Turībai”, kuras nīkuļo bez zinātnes un ar šarlatāniem docētājiem, bet vēlas pelnīt miljonus.

„Reitingošana”, atkārtoju, ir pagrimuma izpausme. Un tas izsaka daudz. Pagrimuma struktūrā vienmēr ietilpst nevērīga, nicīga, naidīga vēršanās pret kaut ko vispāratzītu un vispārcienītu kultūrā. Tas var notikt apzināti, un tas var notikt arī neapzināti.

„Reitingošana” neapzināti vēršas pret tādu kultūrā vispāratzītu un vispārcienītu fenomenu kā ūnikums – vienīgais, vienreizējais, kaut kādā ziņā viens vienīgais, ne ar ko nesalīdzināms. „Reitingošana” principā ir unifikācija – vienveidošana, līdzīgu objektu daudzveidības samazināšana, vienveidības panākšana. „Reitingošana” faktiski izskauž skaistāko un vērtīgāko, kas var būt cilvēku dzīvē; proti, izskauž iespēju būt unikālam. „Reitingošana” tāpat ir neapzināta ņirgāšanās par liberālisma un humānisma tādu svētumu kā cilvēka individualitāte. „Reitingošana” pret cilvēku izturas kā pret klonētu būtni, atmetot individuālismu kā morālo, politisko un sociālo pasaules uzskatu.

Tas viss pilnā mērā attiecas uz universitāšu reitingiem. Ikviena universitāte ir unikāla mācību iestāde. Tajā nestrādā klonētas „dollijas”, bet strādā cilvēciski unikāli darbinieki. Unikālajā mācību iestādē unikāla ir katra katedra, fakultāte, katrs zinātniski pētnieciskais institūts. Unikālas ir profesoru zinātniski pētnieciskās intereses un to tematika, unikālas ir viņu sarakstītās monogrāfijas, unikāli ir universitāšu zinātniskie žurnāli un rakstu krājumu sērijas.

Protams, to saprot katrs normāls cilvēks. Taču normālu cilvēku skaits „baltajā” rasē strauji samazinās, un „reitingošanas” izbaudīšana pašapmānīgi turpinās. Rietumu civilizācijas augstākās izglītības garantus Oksfordu, Kembridžu, Sorbonu, Harvardu respektē tikai „baltās” rases garīgi veselā inteliģence.

Novērtē šo rakstu:

36
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...