Motociklists „dabas drauga” Juraša acu priekšā izbradā zāli, bet tas tikai smaida
Pietiek lasītājs09.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija savā Facebook lapā reklamē attēlu, kurā bijušais, vēlāk paklusām nomainītais Rīgas mēra amata kandidāts Juris Jurašs, redzams, runājot ar kādu motocikla vadītāju. Spriežot pēc foto apraksta, tas uzņemts 5. augustā netālu no JKP reklāmas telts Ēvalda Valtera un Biķernieku ielas stūrī, Maxima veikala priekšā.
Neskatoties uz to, ka pie veikala Maxima ir liela autostāvvieta, kur savu transporta līdzekli var novietot, iegādājoties speķa pīrādziņu, un tad tāpat kā visi normāli cilvēki noiet simt metrus līdz JKP teltij, motocikla vadītājs to nedara. Tā vietā viņš, kā “blatnoj” vispirms ar motociklu brauc pa ietvi līdz JKP teltij un tad, sēžot tieši blakus teltij uz sava pavecā Kawasaki Z1000 Black Edition motocikla, parāda visiem, ka viņš ir nedaudz labāks par viņiem.
Sarunas laikā ar Juraša kungu vīrietis nolemj, ka viņa pārākums jāpierāda ne tikai apkārtējiem cilvēkiem, bet arī zālienam, kas aug blakus ietvei. Lai to izdarītu, vīrietis ierāda zālienam tā īsto vietu, pa to kārtīgi pabradājot. Un viss tas notiek Juraša kunga priekšā, kurš ne vēlāk kā februārī, apgūstot dabas sargātāja tēlu, rīdziniekiem solīja iestādīt miljons koku.
Ir jāatzīst, ka Juraša kungam pēdējā laikā ar dabu, kura viņam it kā būtu jāsargā, ir pārpratumi. Vēl nesen viņa automašīna vairākas stundas stāvēja zālienā Baltezerā, un Juraša kungs cītīgi izlocījās par to, kurš toreiz bija pie stūres. Tagad kāds motociklists viņa acu priekšā izbradā zāli, un Juraša kungs tikai smaida. No malas Juraša kungs pavisam neizskatās pēc cilvēka, kurš rīdziniekiem varēs iestādīt pat vienu koku, nerunājot par solīto miljonu.
Kas attiecas uz motociklistu, tad ir grūti pateikt, vai viņš ir tipiskais JKP vēlētājs. Tikai laiks mums visiem rādīs, vai JKP strādās vienīgi “blatnuju” labā, vai tomēr parastie mirstīgie arī iegūs dažas drupatas. Taču bija diezgan ironiski bija paskatīties uz to, kā līdzīgs pievelk līdzīgu - no visiem JKP reklāmas kampaņas dalībniekiem tieši Juraša kungs bija tas cilvēks, kuru “blatnoj” motociklists izvēlējās sarunai.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
