Muitas kriminālpārvaldes reorganizācijā vislielākās pilnvaras gatavo Strīķes ekskolēģim Borovikam
PIETIEK03.04.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Muitas kriminālpārvaldes jaunajā reorganizācijā, kurai vajadzētu uzlabot tās aizvien sliktākos darba rezultātus, vislielākās pilnvaras tiek gatavotas pašreizējās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes bijušajam kolēģim un tuvajam paziņam Jānim Borovikam, - tas izriet no Pietiek jau publicētajiem pārvaldes reorganizācijas plāniem un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) oficiāli atzītā par Borovika atsākto darbu šajā iestādē.
Pietiek jau ziņojis, ka Muitas kriminālpārvaldi vairāk nekā pusgadu vadošā Edija Ceipes ziņojumā, ko Pietiek publiskoja aizvadītajā nedēļā, atzīts: neraugoties uz pārvaldes vadībā pēdējos gados veiktajām pārmaiņām, situācija kontrabandas apkarošanā un kriminālpārvaldes darbībā ir nevis uzlabojusies, bet tieši pretēji – būtiski pasliktinājusies.
„Salīdzinot gada rezultatīvos rādītājus, jāsecina, ka nosūtīto kriminālvajāšanai lietu skaits samazinās, t.i. krītas viena no galvenajām MKrP darbības rezultātu rādītājiem. Rezultatīvie darba rādītāji visos tiesībaizsardzības iestādes darbības pamatkomponentos – krītas,” pašreizējo situāciju VID ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai raksturo Ceipe.
Saskaņā ar vienu no Ceipes ierosinājumiem pēc reorganizācijas Muitas kriminālpārvaldes darbinieku skaits tiktu samazināts no 178 uz 150, savukārt no tiem vairāk nekā divas trešdaļas – 102 darbinieki – būtu pārvaldes Izlūkošanas daļā. Savukārt par šīs daļas vadītāju un Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieku bez skaļākas šī fakta afišēšanas jau šā gada 2. janvārī kļuvis Jānis Boroviks.
Ir zināms, ka Boroviks no 2002. līdz 2004. gadam jau strādājis VID, taču plašāk viņš zināms kā kādreizējais Strīķes kolēģis un labs paziņa no laikiem, kad abi strādājuši Drošības policijā. Strīķe līdz šim ir izvairījusies komentēt savas attiecības ar Boroviku, taču neoficiāli zināms, ka tās bijušas vairāk nekā koleģiālas.
Grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta" minēts kādas krimināllietas materiālos izņemto dokumentu vidū atrasts, uz dažām lapiņām izdrukāts vispārīgs Strīķes raksturojums, kurā ir arī šādas rindas: „Par visiem saviem pārkāpumiem un subordinācijas pārkāpumiem ar J. Apeļa rīkojumu J. S. un J. Boroviks tika atlaisti no LR IeM sistēmas, bet pēc SAB spiediena abi tika atjaunoti savos amatos. To var apliecināt DP vadība, un par rīkojuma atcelšanu īpaši bija pārsteigts J. S. tiešais priekšnieks Jānis Kukainis.”
Pirms Borovika Muitas kriminālpārvaldes Izlūkošanas daļas vadītājas amatā bija Anda Saukāne. Kā zināms no avotiem VID, lai atbrīvotu vietu Borovikam, Saukāne pagājušā gada rudenī no sava amata tika „aizrotēta”. Šā gada 26. martā viņa no darba VID struktūrās ir aizgājusi.
Kā Pietiek jau informējis, no jau vairāk nekā pusgadu Muitas kriminālpārvaldi vadījušā Ceipes ziņojuma izriet, ka līdz šim pārvaldes vadībā veiktās pārmaiņas, kuras sabiedrībai tikušas pasniegtas kā nepieciešamas kontrabandas labākas apkarošanas nolūkos, ir devušas pretēju efektu un kriminālpārvalde pašlaik ir faktiski bezspēcīga organizēto grupējumu priekšā.
„MKrP darba rezultātā tiek izņemtas preces, nodarīts materiāls zaudējums kontrabandas veicējiem, taču organizētās noziedzības grupējumi turpina darboties, un tendences norāda uz to darbības aktivizēšanos sabiedrības pirktspējas krituma apstākļos un pieprasījuma pieaugumā pēc lētākas (kontrabandas) preces,” Jezdakovai ziņo Ceipe.
Muitas kriminālpārvaldes vadītājs dokumentā Jezdakovai cita starpā bija atzinis, ka „jau no 2010. gada ir notikušas un notiek MKrP darbinieku (īpaši izmeklētāju) aiziešana no darba nesamērīgi lielās noslodzes dēļ, kā arī labāku motivācijas iespēju un labāka atalgojuma dēļ citās tiesībaizsardzības iestādēs”.
Ceipes ziņojumā arī atzīts, ka problēmas, kuru uzskaitījums prokuratūras atzinumā bija par pamatu, piemēram, viņa priekšgājēja Marjana Burija pārcelšanai uz formālu posteni, līdz šim ir tikai augušas: „Lielās darba slodzes dēļ izmeklēšanas darbā tiek pieļautas kļūdas vai arī ilgstoši netiek veiktas mērķtiecīgas procesuālās darbības tādējādi izraisot uzraugošo prokuroru kritiku par procesu virzības neatbilstību un zemo kvalitāti. Par atsevišķām lietām uzraugošie prokurori pieprasa veikt dienesta pārbaudes un pat ierosināt disciplinārlietas pret izmeklētājiem. Šāda situācija vēl vairāk rada iespējamu izmeklētāju aiziešanu no darba nesamērīgi augstas intensitātes apstākļos.”
Ceipe VID strādā jau kopš 1995. gada, 2010. gadā kļuva par VID Muitas pārvaldes direktora vietnieku, bet pagājušā gada augustā – kā tiek uzskatīts, ar KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes tiešu atbalstu – par Muitas kriminālpārvaldes direktoru. Līdz ar Ceipes iecelšanu amatu zaudēja neformāli par "Vaškeviča cilvēku" uzskatītais Marjans Burijs, kas tika "aizrotēts" par Nodokļu piedziņas pārvaldes direktoru (ar vienu darbinieku).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
