Muitas kriminālpārvaldes reorganizācijā vislielākās pilnvaras gatavo Strīķes ekskolēģim Borovikam
PIETIEK03.04.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kaszin
02.05.2012. 07:08Absolūtas blēņas par darbiniekiem - pēc preses nederīgiem un nestrādājošiem,kas faktā strādā dienakktīm kā zirgi. Patiesība ir par reorganizācijas faktu.Jautājums-kam tas bija vajadzīgs?Šeit var būt lietas kursā tikai iekšā esošie (īstā patiesība), un nekādā gadījumā tie, kas iziet no preses un ar tiem saistīto netīrumu straumēm.Vnk žēl cilvēku un viņu ieliktā darba.
Riča
04.04.2012. 12:27Par degunu Strīķei nebiju ieskatījies,bet ja tagad pavēro profilā,tad atgādina žīdenes degunu,mati jau balinātI,skaidrs.Bet labāk es nebūtu lasījis šo rakstu,jo tas īlens,kas izlien arvien garāks no maisa vienkārši plosa dvēseli.Kāpēc?Tāpēc,ka tā Vid iestāde kas bija tik labi nostādīta,lai sekmīgi strādātu tik drakoniski tiek izjaukta un tā jaukšana notiek gan apzināti,gan aiz nepratnes stulbuma.Ir sāpīgi skatīties uz visu to.
fakts
04.04.2012. 12:022000. gadā Pasaules Banka, vērtējot pārejas valstu ekonomisko stāvokli un problēmas, radīja jaunu jēdzienu - “valsts nozagšana”. Un valsts nozagšana ir pats augstākais nozagšanas veids valstī, tas stāv pāri korupcijai, kas valda ierēdniecībā. Valsts nozagšana sākas ar tādu likumu veidošanu, kas kriminālām organizācijām ļauj attīstīt savu slepeno darbību. Līdz šim nav notiesāta neviena baltā apkaklīte par ekonomiskiem noziegumiem. Tas vien raksturo Latvijas korumpēto un mafiozo tiesu sistēmu, kuras vadībā bijis Andris Guļāns un viņa ģimenes draugs Jānis Maizītis.
he, he
04.04.2012. 09:17ha ha03.04.2012. 21:40Pievērsiet, lūdzu, uzmanību Annas Potapovnas profila ēnai uz sienas! Vai forma kaut ko neatgādina?
jā, deguna forma pavisam nav raksturīga latviešu tautības pārstāvjiem. varam visi minēt trīs reizes, kam parasti ir tādi deguni. he, he
paija
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
04.04.2012. 08:27>domra. Nekas tāds nav rakstīts un gribētos zinat pamatojumu tadiem mājieniem. Secinajumi par Ceipi visvairak sakrīt ar publicetajiem Vaskeviča sarunu ierakstiem. KNAB aizturetā apsūdzetā domas par KNAB, Strīķi un savu pēcteci ir saprotamas,bet nav saprotams,kāpec tās ir rakstu pamatā, ja ,protams, Vaskevičs par tiem nemaksā
nebūsim naivi
04.04.2012. 07:07saknes- kāpēc daži pazīstami cilvēki par visu varu tiek bīdīti ietekmīgos drošības iestāžu amatos nebeidzas SAB nekontrolētjā ietekmē uz šādiem proseciem, bet visdrīzāk iet tālāk uz ASV valdības specdienestiem. kadru jautājumos tiem ir lielāka ietekme par pašu bāleļiņiem.
domra
04.04.2012. 02:38paija, tak skaidri rakstīts - jauno amatu šitais ieguva, kā tiek uzskatīts, ar KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes tiešu atbalstu.
paija
03.04.2012. 20:44>pietiek . Tas,kas jums sniedz ziņas par Strīķes jaunības draugiem, gan būtu varejis iesniegt fotografijas,kas ziņas apliecina, nevis nezin no kurienes izrautas,nezin kā saceretas lapiņas. Es nekolekcionēju amatpersonu bildes, bet ielikt Strīķes bildi pie raksta par muitu ir vienkarši smieklīgi, jo tās jau portalā ir bijusas desmitiem
>maijai Kapēc Jutas vīram būtu javeicina Borovika atjaunošana darnā, ja viņs būtu J.S,. mīļākais
ha ha
03.04.2012. 20:40Pievērsiet, lūdzu, uzmanību Annas Potapovnas profila ēnai uz sienas! Vai forma kaut ko neatgādina?
paijai
03.04.2012. 19:39Atsūtiet Borovika k-ga bildi, ja ir pie rokas, - labprāt ieliksim.:)
PIETIEK
maija_paija
03.04.2012. 19:37Ļoti labs raksts ! Nav ko brīnīties par SAB spiedienu,kas bija Strikes atjaunošanas darbā pamatā, jo toreiz Jutas vīrs strādāja SAB :)
paija
03.04.2012. 19:18Pietiek Vai jums nav kaut kada nereģistreta slimība- jutofobija vai neatbildeta mīlestība uz viņu , ka pie jebkuras tēmas japiekabina Strīķe un pat jaieliek fotografija. DP Strīķe stradaja pirms 9 gadiem , var jau būt,ka viņai ar kādu bija attiecības ,bet jums ir ziņas ,ka tās turpinās, ka vini satiekas? Un kas tie par raksturojumiem ,kas tos parakstījis un sacerējis? Vai tikai ne Vaškevičs portala vajadzībam ? Un Strīķei ir tik milzīga vara, visur salikt savus paziņas ? Nu nevajag būt tik noželojamiem tenkotajiem
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
